Sausās mušas (Mušu ABC) Drukāt

image002image006image010image014image020image034image036image050image010image014image018image053

image004image008image014image020image026image030

Turpinājums no Mušu ABC-PAMATI

Egils Collenkopfs, EFFA sertificēts instruktors

Autora zīmējumi un foto

Pavasaris jau tepat pie durvīm klauvē. Ar steigu jāvelk laukā un jāpārskata savs copes ekipējums? Par to arī parunāsim nedaudz vēlāk, bet iesākumā vēl nedaudz pakavēsimies pie mūsu pirmajām sausajām mušām. Pagājušo reizi iesākām šo tēmu ar maksteņu imitāciju un es jau teicu, ka šai mušai slavas dziesmas var dziedāt bezgalīgi. Tāpat bezgalīgas ir dažādas to variācijas. Katrs sējējs cenšas vēl kaut kā uzlabot un pieskaņot šo mušu savām vajadzībām. Un jāsaka, ka visi pūliņi tajā kaut ko sabojāt, lemti neveiksmei. Vienalga to zivis atpazīst un atzīst par labu esam. Šoreiz es jums arī piedāvāšu tādu īsu un konspektīvu dažādu risinājumu apskatu. Faktiski nekādas īpaši jaunas tehnika klāt te nenāk un lai tas paliek kā jūsu patstāvīgais darbs.image002

Cdc body caddis- ķermenis veidots no CDC spalvas. Āķa izmēri šai versijai nr.18-12. Veselu, lielu Cdc spalvu stiprinām aiz tievā gala āķa otrajā trešdaļā. Tad to savērpjam un tinam ap āķi veidojot ķermeni. Sākumā ķermenis sanāks gluds. Beigās sānu sariņi atvērsies un tīšana būs līdzīga kā ar parastu spalvu. Man patīk šie brīvie gali un tos nevajag apgriezt. Tie labi imitē makstenes kājiņas. Brieža spalvas spārns pa virsu un muša gatava.

 




Aplūkosim savu darbu no zivs skatu punkta. Labi redzama visām makstenēm raksturīgā trīsstūrveida spārna forma! Īpaši pievērsiet uzmanību. Pirms copes es bieži pieplacinu ar pirkstu šo brieža spalvu no augšas, lai tas izskatītos šādi..image004

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Goddart caddis. Āķa izmēri nr.12 - 8. Ķermenis veidots pakojot brieža spalvu pa pliku image006āķi. Attiecīgi sākam to veidot no aizmugures. Nopako ar briedi visu āķi, priekšā atstājam 3-4mm brīvas vietas. Uzmetam mezglu. Mušas apakšu griežam plakaniski, pēc iespējas tuvu āķim, lai nezaudētu āķa atvērumu. Pārējo ķermeni veidojam izstiepta trīsstūrveida formā. Atceraties noteikti par brieža spalvas griešanas virzienu! Pievērst uzmanību aizmugures griezuma leņķim. Varam arī vēl nogludināt to ar šķiltavas liesmu. Kad ķermenis gatavs, atkal startējam diegu un stiprinām atbilstoša izmēra brūnu sauso spalvu. Matētajai pusei jābūt vērstai pret āķa actiņu. Tad tinuma vietai uztinam plānu brūna dabinga kārtiņu, lai sausā spalva labāk iegultos. Trīs četri tinumi ar spalvu, finiša mezgls un muša gatava. Šo mušu ļoti bieži vēl mēdz aprīkot ar antenām. Tām var izmantot atbilstoša resnuma spalvas stemus. Var izmantot mums jau zināmās pheasant ( vārgākas) spalvas, moose mane, vai arī malard sariņus. Antenas vērstas uz priekšu un tiek sietas pirms dabinga uzlikšanas. Finiša mezglu tad veic aiz antenām, lai tās

 

Complycated caddis. Āķis nr .14-12. Ķermenis: brūns dabings. Forma- cigārveida, arimage008 resnāko daļu uz aizmuguri. Spārns: vispirms Cdc spalvas, vai polijarns, tam pa virsu briedis. Galviņa: plāna foma strēmelīte pietīta virzienā uz priekšu. Apakšā patīts atkal tās pašas krāsas dabings un foms pārlocīts atpakaļ. Kājas: brūns unifleks- dalīts, atbilstoši mušas izmēram. Pēc kāju pielikšanas šo vietu vēl nomaskējam ar dabingu. Jāsaka, alatām ļoti patīk šīs nedaudz uz reālistiskā un kustīgajām kājām aprīkotā makstenes imitācija. Cits jautājums: cik mēs esam gatavi tam laika veltīt?

 

 

 

 

Cork caddis – Korķa makstene. Āķi nr.12-8. Ķermenis brūns dabings palmerēts ar brūnuimage010haklu. Riba pēc vēlēšanās- var būt var nebūt. Spārns: korķis „ieģērbts” smalkā sieviešu zeķē. Priekšējais hakls, – pēc patikas. Var būt, var nebūt. Korķis apmēram 2mm biezumā no kafijas, tējas tasīšu paliktņiem utt. Var izgriez arī no vīna pudeles korķa. Labi ar to makšķerēt mierīgā ūdeni ar īsiem pievilcieniem un pauzītēm, imitējot pa ūdens virsmu „skrienošu” maksteni. Tik pat labi tā darbojas arī ātrā un krāčainā ūdenī. Raksturīga paliekošā trīsstūrveida ūdens sliede. Ļoti ammīgs!

 

 

 

 

 

Dubing loop Cdc caddis- āķis nr.16-14. Visa muša veidota ar Marc Petitjean ierīcesimage012 palīdzību. Cdc spalva plus nedaudz tumšāks dabings. Tas tiek likts dabinga cilpā un tīts ķermenis. Apakša apgriezta ar šķērēm, pārējā forma – nokniebjot garākās spalvas ar nagiem! Izvairieties Cdc spalvas griezt ar šķērēm. Labāk tās apknaibīt ar nagiem. Pavisam cits skats uz mušu.

 

 

 

 

 

 

 

Egg lying caddis- Makstene, kas dēj oliņas. Āķis nr.14-12 liektais. Ķermeņa galā uzsietaimage014 gaiši zaļa vai dzeltena dabinga bumbiņa. Ķermenis: brūns dabings. Klasiskais brieža spārns. Brieža spalvu vēlams izvēlēties garu, lai varētu to viegli piepacelt, kad tinam apakšā parašūtu no Cdc spalvas. Hakls: parašūta stilā veidots no pelēkas, maksimāli tumšas Cdc spalvas. Tā stiprināta dabinga cilpā un aptīta paralēli ķermenim zem spārna un brieža galviņas. Var izmantot arī sauso gaiļa spalvu. Pēc parašūta uztīšanas, priekšējo brieža daļu nogriežam. Muša ļoti rezultatīva, īpaši kad varam novērot īsto kukaiņu „ ūdens punktēšanu”- oliņu atlikšanas procesu.

 

 

 

 

Emerging caddis. Uzpeldošā makstene. Āķis nr.16-14 liektais. Astīte- kā papildus image016atraktīvs elements- kristal flash. Ķermenis: rozā dabings pārtīts ar vieglu hologrāfisku vai sudraba tinseļa ribiņu. Spārns: gaiša brieža spalva. Pievērst uzmanību brieža spārna garumam! Nevajag taisīt to garu, lai tas iekļaujas āķa gabarītos. Atraktoru sērijas muša. Labi strādā zivju meklēšanas režīmā. Parasti ar to darbojos kā ar klasisku sauso mušu.

 

 

 

 

 

 

Emerging caddis 2. Viss tas pats, kas iepriekšējai mušai. Atšķirīga tikai dabinga krāsa.image018 Var izmantot visus brūnos, zaļos, dzeltenos un pat melnu toni.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Siluete caddis. Āķis nr. 14-12. Atkal cigārveida, tumši brūna dabinga ķermenis.image020 Ievērojami gaišāka brieža spalvas spārns. Šai mušai es parasti izvēlos cietāku brieža spalvu. Priekšā to apgriežam maksimāli tuvu āķim. Drošībai pāris reizes griezuma vietu fiksējam ar diegu. Kā beidzamais uzsiets brūns sausais hakls. Pirms tā tīšanas neaizmirstiet apakšā patīt plānu dabinga kārtiņu! Viena no manām zivīgākajām lielo alatu mušām. Kāpēc tāds nosaukums? Es domāju, šīs mušas galvenais veiksmes elements ir izteiktais kontrasts starp tumšo ķermeni un gaišo spārnu.

 

 

 

 

 

Z- Lon caddis. Āķis nr.16-12. Astīte un pirmā spārna kārta: Pollyjarn vai z-loonimage022 ( aizvietotājs-paklāju apšujamais diegs). Vispirms piefiksē astīti un to nostiprina visā ķermeņa garumā. Tad uztinam ķermeni no brūna dabinga. Atlokām polijarnu atpakaļ un priekšā konuss no tā paša dabinga. Beigās spārns- brieža spalva. Laba lēnam, stāvošam ūdenim. Ļoti vienkārša un ātri sienama muša.

 

 

 

 

 

 


Pacietīgu siešanu! Jūsu arsenāls nu būs papildinājies ar 10 tiešam labām un rezultatīvām mušām!


 

Pavasaris klauvē pie durvīm un bez teorētiski praktiskajām mušu siešanas zinībām mūs visu vairāk, protams, interesē arī pirmie pavasara copes braucieni. Jāsaka uzreiz, ka paši pirmie izbraucieni, kā rāda pieredze, vairāk sanāk tādi izlūkošanas un copes apetītes apmierināšanai. Līmenis vēl upēs manāmi liels. Ūdens temperatūra visai zema un uz pasakainiem lomiem īpaši cerēt nevajadzētu. Bet mēs esam optimisti un ceram. Parastais jautājums uz kādām zivīm varam orientēties un ko tad mums vajadzētu sagatavot, lai mūsu cerības ātrāk piepildītos? Pirmajos lomos pavasarī pirmās un visvairāk piesakās līdaciņas, kas šajā augstajā ūdenī spiežas tuvāk krastiem. Tur gan ūdens siltāks, gan arī mazās zivtiņas apgrozās. Tāpēc gribi vai nē, viņu klātbūtne būs jāpiecieš gan laižot vaļā izteiktos zemmērus, gan rakstot mīnusus savos mušu krājumos. Realitāte, bet fakts. Pie kam, agrā pavasarī viņām raksturīga interese tieši par mazām mušām. No otras puses- ja nu neķeras nekas cits, tad tās ar uzviju var papildināt mūsu adrenalīna līmeni, kas nebūt nav nep[atīkami. Bet ne par to šoreiz ir tas stāsts. Šis laiks ir vispateicīgākais, lai arī sajustu savas makšķeres galā patiesi vērtu trofeju zivi. Nu vismaz izredzes ar to satikties ir stipri lielākas, kā jebkurā citā laikā. Jā, runa iet par salati vai mežavimbu, šo klaiņojošo sirotāju uz kuras blīkšķināšanos ar satrauktu sirdi noraudzījies gandrīz katrs copmanis un laikam tāpat ir spējis pārliecināties, ka noķert nemaz tik viegli to nav. Spiningotājiem uzreiz prātā nāk tāli metieni ar smagiem vizuļiem. Ko mušotājiem darīt, ja pat ar labām prasmēm tālāk par divdesmit pieciem metriem nav reāli makšķerēt? Es saku: mieru tikai mieru. Sakārtosim ekipējumu un viss notiksies un nekur tālu pat mest nevajadzēs. Tāpēc jau teicu, ka šis agrais pavasaris ir tas labākais laiks, kad tas ir tiešām reāli izdarāms. Tad nu apskatīsim visu pēc kārtas.

Kāts. Mums būs vajadzīgs 7/8 klases, 9 pēdu garš. Vai tad nevarētu iztikt arī ar mazāku? Varētu, bet nav racionāli. 7/8 klases kāts ir savā ziņā universāls rīks, ko vēl varēsim izmantot arī līdaku un lašu copei. Attiecīgi šo kātu ir vērts apgādāt ar maksimālu auklu klāstu. Negribu speciāli kavēties pie pašu kātu īpašībām. Var teikt, ka patlaban pieejamā kātu izvēle ir ļoti plaša un, ja neņemsiet kaut kādus arhaiskus, veikala plauktos gadiem aizgulējušos modeļus, tad kļūdīties nav iespējams. Īsumā mana izvēle būtu ātrs, progresīvs kāts. Kā piemērs varētu būt Vision firmas saltwater sērijas kāti. Aplūkosim iespējamās aprīkojuma versijas. Pie liela ūdens līmeņa un ātras straumes mums vajag pēc metiena ātri iegremdēt mušu un te jau zinātāji zina, ka ir vairākas alternatīvas kā to izdarīt. Pakavēsimies pie tām.

 

Grimstošie līderi. Jūs varat savai peldošajai auklai piekabināt grimstošu poli līderi. Ir tādi pārdošanā ar dažādiem grimšanas ātrumiem un garumiem. Mans verdikts: Copei upē straujā un augstā ūdenī tie neko būtisku nedos. Augšējā ūdens slānī ir pats lielākais straumes ātrums un tas ieguļas jūsu peldošajā auklā, kā rezultātā pat visātrāk grimstošais līderis tiks straumes ietekmē pacelts un mušas reālā iegrime būs visai niecīga. Muša attiecīgi arī tiks nesta ar ļoti lielu ātrumu un maz cerību, ka to pienesīs zivij tieši pie deguna. Vēl viens būtisks aspekts, ka šie poli līderi ievieš arī zināmu auklas svara disbalansu, kas savukārt apgrūtina mešanu. Aizmirstam. Atstāsim tos kā iespējamu risinājumu stāvošam ūdenim.

 

Pilna garuma grimstošas auklas. Labs risinājums, pilnīgi derīgas un pielietojamas. Mīnuss: Jo aukla ar lielāku grimšanas ātrumu, jo problemātiskāk ir to izcelt no ūdens. Nav tik universāla. Reālai copei uz vienu kātu nāktos iegādāties vairākas, kā minimums triju tipu auklas. Ātri grimstoša 4-8 ips, lēni grimstoša 1-4 ips- tā saucamā intermedia tipa aukla un peldošā. Ips – tā parasti apzīmē auklas grimšanas ātrumu ( 1inch= 2,54cm) sekundē. Reizē arī parādās jautājums. Kā mēs tās uzglabāsim? Faktiski vienīgais risinājums, ja negrib katru reizi pārtīt visu auklu, ir iegādāties spoli ar rezerves kasetēm. Faktiski risinājums nav slikts, vienīgi naudiskā izteiksmē sanāk padārgs. Grozies kā gribi, bet kā minimums 25Ls par auklu būs jāatstāj. Rēķināt mākat? Viss skaidrs.image024

Šaujošo galvu sistēma. Manuprāt, visekonomiskākais un racionālākais risinājums jūsu 7/8 klases kātam. Uz spoles mums uztīta tieva pagarinošā aukla, jeb ranings (runing line). Līdz šim nav izdevies atrast piemērotu latvisko nosaukumu tai, tādēļ atļaušos izmantot šo anglisko latviskojumu. Tai galā izveidota cilpa un tai savukārt varam pievienot dažādas šaujošās galvas. To pašu ātri grimstošo ( fast sink), intermedia- lēni grimstošu un peldošu ( floating) galvu. Laikam jau visi ir pazīstami ar klasisku WF auklas uzbūvi. Tieši tāpat tai ir priekšējā resnākā torpēdas daļa. Tai seko koniska pāreja un tālāk jau auklas tievā daļa-rannings. Ja mēs šajā vietā auklu pārgriežam un izveidojam savienojumu, tad tā pati šaujošā galva vien sanāk. Nav jābūt īpaši gaišredzīgam, lai uzreiz prātā ienāktu ideja. Kāpēc nenogriezt šo torpēdas daļu no savas vecās WF auklas? Kura vieta tad visātrāk tām izdilst? Pirmie 2-3 metri tievās auklas aiz torpēdas. Tur mums tagad būs jaunais running line un vecā galva vēl savas divas sezonas uz garantiju nokalpos. Pat ja pērkam rūpnieciski ražotas šaujošās galvas,- to cena ir vismaz trīs reizes zemāka par pilnā garuma auklām. Par vienas auklas cenu jūs praktiski varat aprīkot savu makšķeri ar trim šaujošajām galvām. Šaujošās galvas garums parasti svārstās 8-10metru robežās. Attiecīgi tās satinam ritulī un divas galvas kabatā pat nepamanīsiet. Atkrīt vajadzība pēc rezerves kasetēm un to līdzi nēsāšanas. Nomainīt šaujošo galvu copē? Minūtes divas maksimums.

Papildus plusi. Ļoti kompakta darbošanās. Tiklīdz galva ir ārpus spices, tā ir jāmet. Faktiski galvas garums arī noteiks, cik tad vietas aizmugurē jums vajadzēs. Tas ir ekstremālākais gadījums, jo ar šaujošajām galvā izdarāmi arī visi ūdens metieni. Mīnusi: nedaudz traucē savienojums cilpa cilpā aukla un ranning aukla. Pēc metiena izdarīšanas mēs vairāk nekā nevaram ietekmēt tās peldējumu. Vienīgais ko varam darīt, ir padot lieku auklu. Lai savāktu garo raning auklu, mūsu ekipējumu vēlams papildināt ar auklas groziņu. Tas ievērojami atvieglos mešanu un mazākas iespējas, ka tā sapiņķerēsies.

Nākamais grūtais jautājums, kas parasti attur cilvēkus no šaujošo galvu sistēmu izmantošanas ir neskaidrības par to kādu to izvēlēties. Vispār tas tiešām nav vienkāršs jautājums, bet nu mēģināšu tādu vienkāršotu ieskatu jums iedot. Ja nav nekas zināms, tad sākt varam ar vienu vai līdz divas klases smagāku auklu vai galvu. Lai galīgi nekļūdītos, var talkā ņemt precīzus svarus. Atrodami gandrīz visos copes veikalos un sarunāt nosvērt auklu arī nav problēmu. Kā tas izskatās? Mūsu x- kāta rekomendētais auklas svars 7.klasei ir 11.99gr ( 185greini), 8. klasei ir 13.6grami ( 210greini ), 9.klasei -15.55gr ( 240greini) un 10.klasei 18.14gr ( 280greini). Dažreiz auklām svaru uzrāda arī greinos ( 1 grein = 0,0648gr). Tātad, ja mums ir 8klases kāts, tā šaujošas galvas svaru vajadzētu izvēlēties 16-18gr robežās. Zinot cik mūsu izvēlētā aukla gara un kopējo svaru, varam sarēķināt konkrētās auklas svaru metrā un uzreiz redzēt, cik gara sanāks mūsu šaujošā galva. Vidēja garuma šaujošai galvai vajadzētu būt 8,5-11metrus garai. Sākumā galējībās iet noteikti neiesaku un, kamēr savs viedoklis par to nav izveidojies, pieturēsimies labāk pie šiem vidējiem cipariem. Jebkurā gadījumā, ja redzam, ka šie cipari atbilst mūsu vajadzībām, varam pieņemt to par derīgu un nogriezt aprēķināto garumu ar 1-1,5m rezervi plusā. To atstāsim smalkajai pieskaņošanai, jau uz konkrētā kāta. Tā jāizdara jau kad viss salikt kopā un ir uztaisītas savienojumu cilpas. Pirmajai galvas pieskaņošanai līderi var pielikt to nepiesienot. Šādu paņēmienu var izmantot arī copē, ja nu gadījies noraut savienojumu un nav iespēju uzsiet normālu nail knot.image026

Auklas galu saliecam cilpā un caur to izveram līdera cilpu. Savelkam un auklas galu apgriežam atstājot kādu milimetru brīvu.

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk mēģināšu ilustratīvi parādīt dažus cilpu veidošanas paņēmienus.

image028Daudzām auklām iespējams sakausēt pārklājumu ar termokebrika palīdzību. Tas nopērkams elekro piederumu veikalos. To uzkarsē ar šķiltavu vai karstā gaisa fēna palīdzību. Kembriks karstuma ietekmē saraujas, saspiež to un neļauj sadedzināt auklu. Kamēr tas vēl nav atdzisis, to vajag pavirpināt samitrinātos pirkstos, lai labāk saspiestu auklas slāņus. Kembriku pēc tam uzmanīgi nogriežam nost. Tiesa karsēšanas laiks ir diezgan kritisks un jāpiemeklē pašiem eksperimentāli. Normāli sakausētā savienojumā šuvi praktiski redzēt nevar.

 

 

 

image030Brīvo galu slīpi apgriežam un cilpa gatava. Ja kādam šaubas par tās izturību, palūkojiet iepriekšējo attēlu. Reāli uz šo sakausēto vietu nekāda slodze neveidojas un par tā izturību satraukties nevajag.

 

 

 

 

 

Ja dotā aukla nepadodas šādai sakausēšanai, var cilpu nofiksēt ar 0.2-0.3.5mm auklas un nail knot palīdzību. Tam pietiks ar 5-6 auklas vijumiem. Visu cieši savelkam un liekos galus apgriežam. Beigās to varam pārklāt ar kādu elastīgu līmi.image032

 

 

 

 

 

 



image034

Cits stāsts ir par auklām ar dakrona pamatu. Te var tasīt arī klasisko savienojumu, ko mēs lietojam auklas galā. Ar adatu ievelkam mono auklu ( parasti 0.5-0.6mm), uzsienam nail knot un otrā galā perfektā cilpa (perfection loop ).

 

 

 



image036Nav īpaši sarežģīti uztaisīt arī ļoti kompaktu un glītu savienojumu, ja šīm auklām noņem nost pārklājumu. Kā to izdarīt? Ņemam 0.4mm mono auklu. Uzsienam, bet nesavelkam uz tās parastu mezglu. Tad tajā ieliekam mūsu auklas galu 3-4cm garumā. Mezglu cieši savelkam. Tas pārgriež auklas pārklājumu. Tad spēcīgi, vienlaicīgi velkot aiz abiem auklas galiem, var glīti novilkt nost pārklājumu. Lai atvieglotu šo procesu, auklas galu pirms tam var pamērcēt acetonā.

 

 



image038

Pēc tam saliek cilpu kopā. Ar adatu un montāžas diegu pāris reizes sašuj to un savienojuma vietu glīti, konusā notin ar to pašu diegu. Arī beigās uzliekam līmi. Sanāk ļoti līdzena un gluda pāreja.

 

 

 

 

 

 

 

Līderi. Ar tiem arī parasti daudz neskaidrību. Visām grimstošajām auklām un galvām izmanto īsus 1-1.5m garus līderus, lai muša pēc iespējas atrastos vienā līmenī ar auklas galu. Šeit visu nosaka tas, cik liela muša tiks sieta galā. Mēs ejot uz meženēm izmatosim mušas uz 6/8 nr. āķiem. Pavadiņas garums klasiski 60cm. Atbilstoši, ja pavadiņas diametru izvēlēsimies 0.25 mm, tad atlikušo garumu sadalām uz divi un sienam divus auklas gabalus par 0.05mm resnākus. Tātad 1.2m pavada izskatīsies šādi: 30cm – 0.35mm, 30cm- 0.3mm un pavadiņa 60cm 0.25mm. Sagribējāt pēkšņi pārslēgties uz līdaku copi? Kam negadās? Paņemam 1m 0.45mm auklas, tai galā kādu pretzobu pavadiņu materiālu un varam droši medīt zobainās. Viss vienkārši.

Mušas. Gaiši strīmeri. Mana mīļākā ir tas pats klasiskākais madleris ( CL 11/2006). Bet tik pat labi var izmantot slaidus un gaišus strīmerus- mazu zivtiņu imitācijas. Labi strādā arī uz trubiņām sietas mušas.

Mešana: Mūsu šaujošo galvu sistēma ir ļoti jaudīgs rīks. To nevar salīdzināt ar parasto auklu. Pirmie iespaidi, īpaši ja uzliek ātri grimstošu galvu, parasti visai dīvaini. Grimstošās galvas diametrs ir daudz mazāks, tā ļoti viegli skrien cauri kāta riņķiem. Tai pat laikā, kad visa galva ir jau ārpus gala riņķa, tā pa īstam var saprast ko nozīmē termins: aukla „uzlādē” kātu. Ko darīt tālāk? Faktiski neko. Tiklīdz mūsu galva ir 1-1.5merta ārpus spices tā ir jāizšauj, jeb vienkārši ļausim tai metienā uz priekšu lidot. Savus 10-15m ranning auklas tai vajadzētu pavilkt līdzi viegli. Ja tā tas notiek, tad visu esat izdarījis pareizi. Ja nē, tad jāskatās kas par vainu. Varbūt galva ir tomēr par vieglu? Iespējams tomēr problēma slēpjas pašā metienā? Darbojoties ar smagajām galvām pievērsiet uzmanību, lai labās rokas kustība būtu pietiekami gara un tās laikā jūs vienmērīgi paātrinātu savas rokas kustību. Tieši tas pats attiecas uz pievilcienu ar kreiso roku. Ja mēģināsiet to izšaut ar īsām abu roku kustībām, visticamāk nekas labs nav gaidāms. Tāpēc savos pirmajos mēģinājumos, iesaku darboties ļoti lēnā tempā. Tas palīdzēs daudz vieglāk sajust un saprast kā pareizi darboties ar šo sistēmu.

Cope: Nu tā! Viss mūsu ekipējums ir veiksmīgi nokomplektēts, varam doties pie ūdeņiem meklēt mūsu trofeju zivis. Venta, Gauja un Lielupe ir pirmās upes, kur varētu to darīt. Katram ir sava mīļākā un tur arī iesaku doties. Atsauciet atmiņā kādu jums pazīstamu akmeņainu krāci. Tās tuvumā arī meklējamas būs mūsu zivis. Pavasara ūdens vēl ir augsts, bet jau vairs nav tik netīrs, lai mušas peldināšana būtu pilnīgi bezcerīgs pasākums. Tas ir labākais brīdis kad to sākt darīt. Vēl mēnesis, ūdens temperatūra pacelsies un mūsu mežavimbas dosies nārstot tajās pašās krācēs. Ja vasarā tās vairāk mīl uzturēties pa vienai, tad šajā laikā tās pulcējas vienā vietā lielākā skaitā, kā nekā tomēr kolektīvs pasākums gaidāms. Pirms nārsta tās koncentrējas bedrītēs šo pašu krāču tuvumā un laiku pa laikam vēl barojās. Laikam jau tomēr ziemas sezonā zaudēto tām vajag vēl pirms kāzu priekiem atjaunot. Un tās to dara visai aktīvi. Ne vienmēr gan tās būs pamanāmas aktīvi medījot virspusē. Bet gadījies arī to redzēt. Starp citu, saistībā tieši ar šo medīšanu virspusē arī manas pirmās copes reizes bija neveiksmīgas. Nu kā? Visā literatūrā raksta, ka spiningotāji tās copē uz ļoti ātri vilktiem vizuļiem, pa pašu ūdens virsmu un viss notiekas. Loģisks secinājums- ar mušu jādarbojas analoģiski. Smiekli un asaras, bet tas tā nav! Tās pirmās copes reizes tieši tādas arī bija. Ko tikai nepamēģināju? Gan vieglus strīmerus, gan speciāli plakaniski sietas zivtiņas, kas bezmaz lēkā pa ūdens virsu, gan tos pašus zivīm nervus uzbudinošos poperus, kas labi strādā vasarā, starp citu, uz tām pašām meženēm. Un nekāda rezultāta! Meženes tikai mierīgā garā blīkšķina tur pat deguna priekšā un par manām izdarībām neliekas ne zinis. Un tā tas atkārtojās kādas reizes divas. Visi eksperimenti ar mušām, kas iet ūdens virsējā slānī, neko labu nedeva. Pilnīgs izmisums un bezpalīdzība. Laikam trešajā tāda mēģinājuma laikā, kad atkal visas jaunās mušas tika pilnībā ignorētas, nolēmu, ka jāmēģina pamainīt kaut kas kardināli. Toreiz manā arsenālā vēl pat nebija šādas galvu sistēmas, bet toties bija faktiski pēc tādas pašas shēmas veidota Jim Teeny smagi grimstošā aukla. Izrādījās, ka tā ari ir tā veiksmes atslēga, lai sekmīgi piemānītu šīs zivis. Nomainīju auklu, uzliku tai galā īso līderi un to pašu madlerīti. Aizgāju atkal atpakaļ uz posma sākumu un sāku lēnām un metodiski izķemmēt šo vietu. Starp citu, tas ir vēl viens ieteikums jūsu copei. Pēc pirmajiem metieniem paskatieties ar kāda garuma auklu jūs varat komfortabli darboties. Doma tāda, ka jūs izdarāt metienu šķērsām straumei. Taisāt vienu, divus mendingus, lai ļautu auklai un mušai iegrimt un tad spēlējaties ar mušu, izdarot pievilcienus un ļaujot auklai izgriezties. Tad ievelkam to atpakaļ un veicam nākamo metienu. Teiksim tie būtu kādi 25m. Nofiksējam šajā vietā auklu pieregulējot spoles bremzi. Tas pluss mīnuss garantēs, ka nākamajā metienā jūs „noklāsiet” to pašu platību, tikai šoreiz paiesiet pussolīti uz priekšu. Un tā tālāk. Auklas garums paliek nemainīgs. Divi- trīs metieni, pussolis uz priekšu. Es šādu paņēmienu saucu par izstrādi. To plaši pielieto arī copējot lašus. Ja metiena distance pietiekama, tad ar garantiju var pieņemt, ka zivis mušu noteikti ieraudzīs. Tā arī to reizi es sāku darboties. Uz izstrādi, tā sakot. Un jāsaka, ka ilgi nebija jāgaida, laikam kādi divdesmit metieni un stop! Bez īpaša sitiena aukla apstājās. Sajūta līdzīga, kā muša būtu kaut kur ieķērusies. Paceļu kātu un jā. Jūtu, ka galā ir kas visai nopietns. Pāris apļi pa straumi, zivs uztaisa izgriezienu ūdens virspusē un jau skaidrs ar ko darīšana. Nākas pat vēl pievilkt bremzi, lai nedotu iespēju viņai aizskriet pārāk tālu. Kādas pāris minūtes šitā paspēkojamies un jau izdodas pievilkt viņu līdz aizstraumei, kur jau tā kļūst daudz padevīgāka. Vēl tā paris reizes pamēģina pagriezties un uzsākt skrējienu, bet dara to vairāk ar savu svaru, - spēka jau tai vairs nav. Skaista zivs. Uz aci tā savi trīs kilo ir. Super! Cīnījās godam un ir pelnījusi brīvību. Tagad var nedaudz atvilkt elpu un izdarīt secinājumus. Tā bija nejaušība, vai tomēr nē? Pamēģinu atcerēties kā darbojos ar mušu, kur atradās aukla, kad notika ilgi gaidītā cope. Nu tā, iesim pārbaudīt vēlreiz, ir vai nav tā nejaušība. Aizeju atpakaļ uz to pašu vietu un turpinu tādā pašā stilā ķemmēt. Vēl kāda pusstunda un atkal ir cope. Tiesa paturu galā zivi tikai kādas sekundes. Pāris jaudīgi pumpējieni un aukla atslābst. Kas par lietu? Skatāmies mušu. Jā, āķis kaut kur uzsists pa akmeni un tā dzelonis aizlocīts. Jāmaina nost. Sameklēju vēl vienu tādu pašu un turpinu darboties. Katrā ziņā, ja jau copes vēl ir, tad darbojamies pareizi. Nepaiet ne desmit minūtes, kad nākamā mežene smagi ieloka kātu. Izvilkta izrādās apmēram tai pašā svarā. Skaisti. Neko vairāk nevajag. Atslēga ir atrasta. Metode darbojas un ir rezultatīva. Vēlāk jau tas ir apstiprinājies ne vienu reizi vien. Arī mani draugi un paziņas sekmīgi ķēruši tās līdzīgā veidā. Ko vēl te var piebilst? Attiecībā par auklām. Kā jau minēju to izvēli noteiks vietas dziļums. Varbūt jūsu vietā pietiks arī ar intermedia auklu. Muša jāvada samērā lēniem pievilcieniem. Tās ātrums jau tāpat straumes dēļ ir visai liels. Tādēļ nav tā ātri jārauj, drīzāk vairāk der tāda lēna šūpošana. Zivis meklējamas ne tikai pirms krācēm un tiešā to tuvumā. Var mēģināt arī padarboties tūlīt aiz tām, ja, protams, ir iespējams tur piekļūt. Tas arī faktiski viss. Mēģiniet, eksperimentējiet. Varbūt vēl kaut ko pamainiet. Nav vienas universālas receptes visiem dzīves gadījumiem. Tomēr ceru, ka jums šis rakstiņš palīdzēs tikt pie kādas ļoti skaistas zivs. Līdzīgi kā tas bija Normundam Grāverim, kura 70cm garā Ventā noķertā mežavimba redzama šajā attēlā.image040

Turpinājums sekos!


image002Turpināsim mūsu sauso mušu tēmu un kā pirmo uzsiesim vienu no absolūti klasiskākajām sausajām mušām- Adams. Atšķirībā no daudzām citām klasiskajām mušām, kuras vairs palikušas tikai kā nostaļģija sējēju atmiņās, šī muša joprojām ir un paliks viena no rezultatīvākajām sausajām alatu mušām. Iesākumā gan jāuztaisa maza teorētiska atkāpe par to kādai vispār vajadzētu izskatīties klasiskajai sausajai mušai. Te mēs runāsim par āķu izmēriem un mušas konstruktīvajiem elementiem. Šajos zīmējumos Jūs varat redzēt kādiem jābūt šiem izmēriem. Speciāli šeit izmantoju angļu nosaukumus, lai jums būtu vieglāk orientēties citos mušu aprakstos un arī pareizi izvēlēties āķi. Šīs proporcijas attiecas tikai uz standarta āķiem.

image004Zīm.1 Āķu proporcijas:
A = Hook Shank Length (āķa taisnās daļas garums)
B = Hook Gap = Hook Size ( āķa atvērums)

 

 

 

 

 

 

 

image006Zīm. 2 Standarta sausās mušas proporcijas:
C = Tail Length ( astes garums ) = Hook Shank Length (A).
D = Wing Length ( spārna garums ) = (A).

E = Hackle Length ( priekšējais hakls ) = 1.5 to 2 x Hook Gap (B).
F = Body Length ( ķermeņa garums ) = 2/3 to 3/4 (A).

 

 

 

Kāpēc tas ir tik svarīgi? Mušas aste un priekšējais hakls ir atbalsta punkti mušai uz ūdens. Ja no astes gala novelk taisnu līniju līdz priekšējam haklam, tad āķa apakšējai daļai jāpieskaras šai līnijai. Attiecīgi ja kāds no šiem elementiem būs stipri par garu vai par īsi, tad muša slikti peldēs vai arī tai būs tendence gāzties uz sāniem. Tas parasti notiek, ja spārns ir uztaisīts par garu. Siešanas procesā, lai atmērītu vajadzīgo garumu bieži kā mērierīci izmanto tās pašas šķērītes. Nu piemēram, jūs uz acumēru kā pirmo piesienat astīti. Uzreiz pielieciet klāt šķēres uz nomēriet vai tās garums atbilst āķa taisnās daļas garumam. Ja redzat kļūdu, to viegli uzreiz palabot. Tikai neiedomājaties to darīt nogriežot lieko spalvu garumu. Tādu mušu var uzreiz norakstīt. Nekur un nekad spalvu tievie gali netiek apgriezti!

image008Vēl viena svarīga lieta, pirms ķersimies pie Adamsa ir pareizi izvēlēties spalvu materiālu astītes veidošanai. Šim nolūkam vislabāk noder cape tipa hakla spalvas no ar baltu līniju atzīmētajām vietām, respektīvi,- abas hakla sānu malas. Šīm spalvas ir ar tieviem un gariem sānu sariņiem. Tās ir atsperīgas, labi notur āķi uz ūdens un attiecīgi arī vieglāk piesienamas. Kas ir lasījis mūsu iepriekšējos stāstus, atminēsies, ka iepriekš jau teicu, ka selekcionēti labas kvalitātes sadlle hakli ir ļoti dārgi, bet ja jums nav paveicies pie tāda tikt, tad lētais indiešu skalps šajā gadījumā arī brīnišķīgi noderēs. Otra vieta ir pašu lielāko spalvu paši augšējie gali ( atzīmēti ar dzeltenas krāsas līniju). Arī pietiekami gari, bet nav tik atsperīgi sariņu. Ja nu nav nekā cita lietot, protams, var.

 

 

 

 

 

 

 

 

image010Spalva astītei mums ir. Kā pareizi ar to rīkoties? Turot spalvu aiz paša augšējā gala, atglaužat sariņus uz leju tā, lai tie veidotu ar spalvas stemu taisnu leņķi. Šajā gadījumā paņemot tos pirkstos un nogriežot vai atraujot no stema, to tievie gali būs vienā līmenī. Ja tā nedara, tad izlīdzināt tos pēc tam ir visai pagrūti. Savukārt, ja astē sariņi būs katrs savā garumā, tā savas funkcijas vairs nepildīs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image012Ja šis paņēmiens, liekas grūts, tad var izdarīt vēl šādu viltību. Tāpat atglaužam sariņus uz leju. Izgriežam stemu augšpusē V burta veidā un noplēšam visus liekos sānu sariņus uz leju atstājot sev nepieciešamo skaitu. Šādi sagatavotu spalvu piesienam uz āķa ( atzīmētā vieta) un ievelkam vajadzīgajā garumā. Esiet uzmanīgi to darot. Brīdī, kad spalvas stems ievelkot beidzas, spalvas sāk slīdēt ļoti viegli. Labāk pat pieturēt astīti ar kreisās rokas pirkstiem. Šādā veidā var vedot astes un arī spārnus, ja jūsu spalva ir simetriska- abās pusēs sariņu garums ir vienāds.

 

 

image020Adams (irresistible). Te būs kopējā mušas recepte:

Aste: ½ uz ½ grizli un brūna hakla sariņi. Ķermenis: pelēks dabings. Interesanti, ka šai mušai bieži izmanto arī rupju truša ( klasisku slapjo) dabingu. Vai, arī sausajam dabingam piemiksēt klāt zaķa sejas rupjos sariņus. Tad mušas ķermenis sanāks tāds spuraināks. Spārni: grizli sausās spalvas hakla galiņi. Var būt gan V- veidā, gan taisni stāvoši.

Hakls: Grizli un brūns miksēti. Uzsiets pa priekšu viens un tam cauri otrs. Nepārspīlēt ar apgriezienu skaitu. 3+3- ir vairāk kā pietiekami.

image014Sauso mušu visbiežāk sāk siet ar spārnu. Dažādu spārnu un astīšu veidošanas paņēmieni faktiski arī būs mūsu galvenā tēma. Adamsam parasti spārns tiek veidots no grizli krāsas sauso spalvu augšējiem galiņiem. Izvēlamies divas vienāda platuma spalvas. Notīrām visus sānu sarus atstājot tikai vajadzīgā garuma galiņus. Tad saliekam tos vienu pret otru kopā ar spīdīgajām pusēm un stiprinām mušas priekšpusē. Spārnam jāatrodas 1/3 no āķa actiņas. Kad esam ar pāris vijumiem spārnu piefiksējuši, vispirms palūkojam vai tas atrodas pareizā vietā un ja ir, tad atgriežamies ar diegu atpakaļ pirms spārna. Paceļam to vertikāli un ar diegu veicam vairākus tinumus tā priekšā. Tādā viedā mēs uzbūvējam tādu kā atbalsta valnīti. Atlaižam pirkstus un palūkojam rezultātu. Apgriežam dažus ar diegu nospiestos lejas sariņus un ja ir nepieciešamība, tad varam ar astotnieka tinumiem izvērst spārnus V burta veidā. Parasti gan tie paši ieņem šādu stāvokli un speciāli nav jātin. Veidojot šādus V veida spārnus daži autori vēl iesaka papildus fiksēt atvērumu ar līmi. Var tā darīt, īpaši ja spārni lieli, bet es parasti šeit izvairos no līmes darbiem.

 

image016Tālāk vajadzēs grizli un brūnas hakla spalvas astītei. Apmēram pa četriem sariņiem no katras krāsas. Te labāk tomēr sariņus izgriezt, jo vienlaicīgi ievilkt divas spalvas būs pagrūti. Nedaudz pagrūts sākumā var likties to galiņu nolīdzināšanas process. Ja citādi grūti, tad var saspiest tos labās rokas pirkstos un vilkt ārā aiz garākajiem galiem un likt atpakaļ jau izlīdzinātus. Pēc tam stiprinām astīti uz mušas. Atceramies to stiprināt visā ķermeņa garumā. Kā redzat, šeit tie arī apgriezti pie pašas spārnu pamatnes.

 

 

 

 

 

image018Šajā pašā vietā liekam uz diega pelēku dabingu un uztinam mušas ķermeni. Izvēlēsimies divas atbilstoša izmēra sausās spalvas un stiprināsim tās pirms spārna. Pat neizplēšot spalvu no hakla pieliekam to pie āķa un nospriegojam pret āķa apakšu. Uzreiz var redzēt vai dotās spalvas izmērs atbilst mūsu mušas āķim. Spalvas tiek stiprinātas ar matēto pusi pret āķa actiņu. Tas ir ļoti būtiski. Otra lieta piesiet tās kārtīgi. Es parasti atstāju pietiekami garus kātiņus, lai tās līdz pašai āķa actiņai. Ļoti nepatīkami, ja sākot tinumus spalva izraujas no stiprinājuma. Atkal paņemsim plānu dabinga kārtiņu un notīsim atlikušo galvas daļu. Vienmēr cenšaties savās mušās veikt šo procedūru, jo spalvu daudz vieglāk tīt pa mīkstu dabingotu pamatu. Tā daudz vieglāk ieguļas un tai nav tendence noslīdēt. Pēc šīs operācijas diegs mums atradīsies pie āķa actiņas un mums atliek tikai secīgi uztīt priekšējā hakla spalvas. Palūkojam kura spalva atrodas no mums tālāk un ar to arī sākam tīšanu. Viens spalvas apgrieziens pirms spārna un divi priekšā. Tas ir vairāk kā pietiekami šai mušai. Ja jūs izmantojat cape tipa spalvas, varētu būt nepieciešami vairāk apgriezieni. Jo tām ir mazāks sariņu blīvums. Tomēr labāk nepārspīlēt. Ļoti liels spalvu daudzums var izrādīties kā savdabīgs āķa aizsargs un makšķerējot būs neiespējami piecirst zivi.

image020Fiksējam priekšpusē pēc kārtas abas spalvas un veicam finiša mezglus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image022Šādas konstrukcijas sausajām mušām finišā mezgla tīšanai vēlams izmantot half hitch mezglu siešanas palīgierīci, jo citādi jūs neizbēgami sienot mezglu pieķersit uz priekšu vērsos spalvas sariņus. Izklausās ļoti sarežģīti, bet tā var būt parasta lodīšu pildspalva. Arī lētajos indiešu instrumentu komplektos atradīsiet tādu rīku, parasti kombinētu ar adatu.

 

 

 

 

 

 

 

 

image024Uz mūsu half hitch trubiņas koniskās daļas uzsienam trīs tinumus uz tās tievākā gala pusi.

 

image026Pēc tam slīpi uzliekam to uz āķa actiņas un novelkam šos tinumus uz āķa. Viegli kustinot spoles turētāju panākam lai mezgls savilktos. Divi šādi mezgli ir vairāk kā pietiekami, lai jūsu muša būtu droši nofiksēta.

 

 


Tālāk mums vajadzētu iepazīsties ar vēl vienu jaunu materiālu. Sintētisks mušu astīšu materiāls-mikrofibets. Pieejams dažādās krāsās. Ir pat smalkāks kā dabīgie spalvas sariņi. Tāpēc īpaši labs, ja jāsien ļoti maz izmēra mušas. Lielais garums padara to parocīgāku siešanas procesā. Neskatoties uz visiem šiem labumiem, es tomēr biežāk izvēlos dabiskos materiālus kad vien tas iespējams. Bet neapšaubāmi ir mušas, kur nepieciešamas ļoti garas astītes un tad bez šī materiāla neiztikt.image028

 

 

 

 

 

 

Kā tad darboties ar šo materiālu? Svarīgi to stiprināt pašu pirmo. Vispirms mēs veidojam pamatu. Tad atmērām nepieciešamo garumu un pilnā garumā tos stiprinām apmēram par 2mm atkāpjoties no āķa actiņas.image030

 

image032Vēl viens elegants veids kā mēs varam panākt izvērstu mušas astīti ir izmantojot to pašu montāžas diegu.

 Izvērstas astītes veidošana ar diega cilpas palīdzību. Pēc astītes piesiešanas paņemam gabalu tā paša montāžas diega ( sarkans zīmējumā ), izveidojam cilpu un nostiepjam to uz aizmuguri pret āķa liekumu. Ceļam cilpu uz augšu un ar adatas palīdzību noliekam astes sariņus tā, lai tie atrastos diega ārmalās. Tā var taisīt gan divās, gan trīs daļās dalītas astītes. Ja tā būs trīs daļās dalīta, tad vidējos sariņus atstājam diega cilpai pa vidu. Pārlokām cilpu uz āķa actiņas pusi un fiksējam to ar pamata montāžas diegu ( zilā krāsā). Regulējot cilpas nospriegojumu var mainīt astītes atvēruma leņķi. Tālāk formējot ķermeni, svarīgi neuzbraukt ar dabingu pārāk tuvu astes stiprinājuma vietai.

Nākamajās mušas mēs pielietosim visas šīs mazās viltības. Kā pirmo piedāvāšu jums uzsiet vienu no lielās pavasara viendienītes imitācijām.image034

Āķis: nr. 12 garš, viegli izliekts 3x garuma. Astīte: 3pāri brūni gaiļa spalvu sariņu sadalīti V burta veidā atstājot vidū vienu pāri. Ķermenis: olīvzaļš dabings ribots ar brūnas gaiļa spalvas stemu. Sausajās mušās kā ribiņu jācenšas izmantot vieglus peldošus materiālus. Tāpēc šajā mušā ņemts no sariņiem attīrīts brūns gaiļa spalvas stems. Re kur pielietojums jūsu lētajiem skalpiem. Mazu izmēru mušās no tiem bieži tin visu ķermeni. Vienīgā lieta, ka vēlams pirms tīšanas stemus pamērcēt kādu laiciņu siltā ūdenī. Citādi tiem ir tendence tīšanas procesā salūzt. Spārns: No divām pīles spalvām izgriezti augšējie segmenti. Tās abas liekam ar spīdīgajām pusēm kopā un stiprinām virzienā uz āķa actiņu. Pēc tam paceļam vertikāli un no priekšas atbalstām ar diega tinumiem. Parasti ar to arī pietiek, lai spārni dabīgi nostātos šadā izvērstā stāvoklī. Ja vēlamies vēl vairāk tās izvērst, tad varam pamatnē tos notīt ar 8-ka tinumiem. Hakls: 3-4 tinumi brūna gaiļa saddle tipa spalva. Bieži to apgriežam āķa apakšpusē. Tāda muša sēdēs zemāk ūdenī un tai būs mazāka tendence nogāzties uz sāniem.

image036

Tādu pašu viendienīti var uztīt jau nedaudz modernākā stilā. Āķis: nr. 12 garš, viegli izliekts 3x garuma. Astīte: 3 vai 6 mikrofibeta sariņi izvērsti ar r 4. zīm. parādīto paņēmienu. Ķermenis: olīvzaļš dabings. Riba: brūnas kurpju šņores diegi, jeb brūns flosa diegs. Spārns: Gaiši pelēks, krēmkrāsas polijarns. Hakls: olīva Cdc spalva miksēta ar tādu pašu dabingu un tīta ar brīvas cilpas palīdzību.

Te jauna lieta ir polijarna spārna pielietojums. Šis materiāls ļoti plaši tiek izmantots sauso mušu spārnos gan šādos vertikālos, gan izvērstos, gan arī parašūta tipa mušās. Ir vairāki veidi kā to stiprināt uz āķa. Pamazām mēs tos visus aplūkosim. To pielietojums vairāk atkarīgs no mušas anatomiskajām īpatnībām. Parastākais veids. Antrona pušķīti vienkārši piesienam āķa virspusē un pēc 6-7 fiksējošiem tinumiem aizmuguri slīpi nogriežam. Tas tā kā būtu skaidrs. Jautājums kā pacelt spārnu vertikāli? Ja to dara atkal tāpat kā iepriekšējai mušai, tad materiāla biezuma dēļ būs jātin daudz vairāk diega spārna priekšpusē, kas galīgi nebūs skaisti. Tāpēc piedāvāju pamēģināt šādu ļoti vienkāršu spārna pacelšanas metodi. Starp citu, to var izmantot sienot spārnus gan no sintētiskiem, gan dabīgiem materiāliem.Spārnu paceļam ar diega cilpas palīdzību. Apmetam cilpu ap spārna materiāla pušķīti un fiksējam to „ aizspraužot” diegu aiz nogrieztajiem galiem.image038

 Mainot diega nostiepumu viegli manīt arī spārna slīpumu, ja ir tāda nepieciešamība. Kad spārns šādā veidā pacelts, fiksējam to vēlreiz ar pāris diega tinumiem pie spārna pamatnes. Tāpat rīkojamies, ja veidojam dalītus spārnus. Tikai pēc šīs pirmās operācijas, sadalīsim to divās vienādās daļās un ar krusteniskiem vijumiem pie pamatnes izvērsim abus spārnus V burta veidā. Jebkurā gadījumā, ja darbojamies ar antronu vai līdzīgu spārnu materiālu, atstājiet to priekšā garāku. Spārna garums tiek piegriezts pašās beigās, kad muša jau pabeigta.

 

 

 

 

 


Nav nemaz nejauši, ka mēs tā nemanot esam pietuvojušies aktuālajai sezonas tēmai – lielajām maija viendienēm. Maija vidus ir laiks, kad sākas to masveida izlidojums. Faktiski tāda pirmā īstā cope uz sausajām mušām. Šo laiku cenšas nepalaist garām neviens. Ne mušotāji, ne zivis. Zivis vārda tiešā nozīmē jūk prātā, kad uz ūdens parādās pirmās šis lielās viendienītes. Pēc ziemas skaudrās nimfu diētas tas ir laiks, kad pirmo reizi tās var piestūķēt vēderus līdz augšai. Un viņas tā arī dara, intensīvi lasīdamas ūdens virspusē šīs skaistās lidones. Tiesa prieki nav pārāk ilgi un cope uz viendienēm var ilgt pāris dienas. Tālāk jau alatas un foreles savu pirmo bada sajūtu nositušas, paliek laiskas un izvēlīgas. Bet ja nu paveicās un jūs trāpāt uz to pirmo brīdi, tad cope var būt vienkārši fantastiska. Kad es pirmo reizi redzēju to skatu, kā zivis ceļas uz viendienēm, man vienkārši trūka vārdu. Saviem draugiem tikai teicu, ka nekad nevarēju iedomāties, ka tik daudz zivju patiesībā ir tajā upē. Tāpēc maijā dodoties pie ūdeņiem ņemiet šīs mušas sev līdzi obligāti. Arī jums var paveikties.image040

 

 Un te piedāvāšu jums vēl vienu samērā vienkāršu viendienes versiju- Compara Dun. Muša ar ļoti labu peldspēju. To var izmantot makšķerēšanai arī samērā ātrā ūdenī. Āķis: sausais nr. 12,10,8. Iztīrītas un līdzinātas brieža spalvas aste un spārns. Briedi šai mušai vajadzētu izvēlēties gaiši brūnā vai olīvzaļā krāsā, vidēji cietu. Galīgi mīksta vai ļoti cieta spalva nederēs. Pirmais tiek piesiets spārns. Svarīgi apakšā patīt diegu un stiprinot spārnu lūkot, lai visa bieža spalva atrastos āķa augšpusē. Spārns tā arī paliek guļot horizontāli, tas uz augšu nav jāceļ. Pēc tam tiek piemērīta pēc garuma un piesieta brieža spalvas astes daļa. Tā tiek stiprināta uzreiz aiz spārna un tikai tad ejam ar diega tinumiem to stiprinot līdz atskabargai. Svarīgi ir atslābināt diega spriegojumu tuvojoties šai vietai, lai brieža spalva astē neatvērtos, bet paliktu kompakti sakļāvusies. Cenšamies spārna un astes spalvas salaist maksimāli tuvu kopā , lai mušas ķermenis būtu pēc iespējas līdzenāks. Visus liekos brieža spalvas galus apcērpam. Tālāk tinam atbilstošas krāsa ķermeni ar dabingu. To var arī akcentēt ar ribu. Tuvojoties brieža spārnam no aizmugures var vēl pieregulēt spārna novietojumu. Pēc tam izvēlamies tumšākas krāsas dabingu un veidojam galviņu maksimāli atspiežot briedi ar dabingoto diegu vertikālā stāvoklī. Finišs. Beigās ar pirkstiem atveram brieža spalvu vēdeklī par 180 grādiem.image042

 

Apmēram tā tai vajadzētu izskatīties no priekšas.

 

 

 

 

 

 

 

 image044Ja mums patiesi paveicies ierasties pie ūdens, kad notiek šo viendieņu šķilšanās, tad mums ļoti noderētu tā pati muša uzpeldošā variantā. Compara dun emerger. Āķis: liektais shrimp/buzzer tipa nr. 12,10,8. Ķermenis: olīvzaļš dabings. Krāsu tonis var tik mainīts. Tas var būt dzeltens, pat rozīgs, gaiši brūns, pelēks. Riba: ovāls sudraba tinselis, caurspīdīgs vai atbilstošas krāsas larva lace.Te princips vienkāršs. Var izmantot ribai praktiski jebko. Tikai cenšaties, lai tā uz ķermeņa būtu pamanāma. Spārns: Gaiši brūna brieža spalva veidots tieši tāpat kā sausajā variantā. Arī šo mušu jāsāk tīt pirmo liekot spārnu.

 

 

 

 

 

 


 

 

Nākamajā mušā pamēģināsim jau praksē pielietot mūsu apgūtos siešanas trikus. Wood duck wings mayfly. Spārns šai mušai veidots no simetriskas pīles vai malard tipa spalvas. Divas iespējas kā to darīt. Ja spalva simetriska, tad izgriežam V –veidā stema daļu atbilstoši spārna garumam( līdzīgi kā veidojām astītes. Att.3). Tā tiek stiprināta 2/3 no priekšas un pēc trim četriem ne pārāk stipriem fiksējošiem tinumiem to ievelkam atbilstoši spārna garumam. Pēc tam to fiksējam vēl ar pāris ciešiem diega apgriezieniem. Otrs šāda spārna veidošanas veids nogriezt atbilstoša platuma tās pašas spalvas segmentu. Tā rīkojamies, ja mums nav simetriskas spalvas. Abos gadījumos rezultātam vajadzētu izskatīties apmēram vienādi. Pēc tam paceļam spārnu vertikāli ar zīm. 5 attēlotās cilpas palīdzību.image046

 

 

 

 

 image048

 

 

 

 

 

 

Kā nākamos uzreiz aiz spārna stiprinām trīs mikrofibeta sariņus. Pietinam tos līdz āķa taisnās daļas beigām. Tālāk ar diega cilpiņu ( zīm. 4) izvēršam malējos sariņus par 90grādiem un vienu atstājam vidū.

 

image050Kad tas viss izdarīts, veidojam ķermeni no gaiši olīv zaļa dabinga, bet beidzam to kādu milimetru pirms spārna pamatnes. Tur taisām dabinga cilpu. Dabinga cilpā liekam Pelēku CDC spalvu, savērpjam un uztinam mušas krūšu daļu. Beigās ar šķērēm apcērpam mušas apakšu. Sānu un augšas garākās Cdc spalvas es atstāju, jo tās lieliski imitē viendienes kājiņas.

 

 

 

 

 

 

 


Tālāk piedāvāju Jums apgūt vēl vienu viltīgu triku ar kura palīdzību var veidot dažādu tipu mušu spārniņus par materiālu izmantojot tās pašas lētās un garās gaiļa spalvas. Vajag tikai izvēlēties sauso spalvu, kas pēc izmēra atbilst spārna garumam. Tad to stiprinām uz āķa tajā vietā, kur paredzēts spārns un vienkārši ar to veicam 5-8 tinumus ap āķi.image052

 

 Zīm 6. Kad tas izdarīts, ar pirkstiem saglaužam visus sariņus āķa augšpusē un spārna priekšu un aizmuguri notinam ar slīpiem diega tinumiem.

Ar to pilnīgi pietiekami, lai mūsu spārns stāvētu vertikāli. Ja vēlamies to kompaktāku, vai arī vēlāk gribēsim veidot parašūta tipa mušu, tad var vēl ar pāris diega tinumiem notīt spārna pamatni.image054

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piemēram, piedāvāju jums uzsiet šādu oda imitāciju. Mosquito- jebšu visi oda veidīgie radījumi.image056 Āķis: nr.20-14. Jā, nepārklausījāties. Šo mušu iespējams uztīt pat uz tik maziem āķiem. Mazākajos izmērs var spārnu nelikt, bet iztikt tikai ar priekšējo haklu. Ķermenis: šajā gadījumā veidots no ar dzēšgumiju notīrītas pāva spalvas stema. Var izmantot arī parastas spalvas stemu. Tie ir ļoti peldoši materiāli, plaši izmantoti sausajās mušās un izskatās vienkārši superīgi. Lai uztītu šādu ķermeni, tad pāva vai gaiļa spalvas stemu vēlams kādu brīdi pirms tīšanas pamērcēt karstā ( 55,95grādi- būtiski! ) ūdenī 11.min un 36.sek. Lūdzu, nopērciet digitālos termometrus un hronometrus, lai to rūpīgi varētu ievērot! Citādi rezultātu negarantēju! Joks, protams, bet pamērcēt siltā ūdeni vajag gan, citādi tie sienot mēdz salūzt.

Aste: Grizli, pēlēkas vai brūnas gaiļa spalvas sariņi. Spārns: Pelēka vai grizli gaiļa spalva tīta pēc zīm. 6 redzamā parauga. Hakls: grizli sausā spalva 3-4 apgriezieni. Apakšā noteikti neaizmirstiet uzlikt dabinga pamatu! Universāla visu sezonu muša un nedomājiet, ka tās mazie izmēri pievilina tikai maziņas zivtiņas. Kaut mēdz gadīties arī tā.


 

 image058Savukārt, ja esat nonākuši pie ūdens kad jau peld ar izplestiem spārniem savu dzīvi beigušas viendienītes, tad jums noderēs šāda tipa mušas. Hackle wing spinner. Ar to pašu iepriekšējo metodi var viegli uztaisīt arī spent tipa ( horizontāli izvērsti) spārnus izmantojot vienu lielu spalvu. Tātad atbilstoša izmēra ( ļoti lielu ) haklu uztinam pirmajā āķa trešdaļā pa riņķi. Tinumu skaits tīri atkarīgs no izmantotās spalvas kvalitātes un blīvuma – pielasāms eksperimentāli. Tad „saspiežam” šo uztīto haklu no abām pusēm ar diega valnīšiem. Sadalām ar pirkstiem to divās daļās un izvēršam uz sāniem. Ar diegu abus spārnus fiksējam pie pamatnes sākumā ar astotnieka tinumu, pēc tam var papildus apņemt katru spārnu atsevišķi. Ķermenis: Brūns rūsganas krāsas dabings. Pie spārna manām to uz tumšāka toņa dabingu. Ap spārnu tas tiek tīts krusteniski. Riba: „ nolobīts” spalvas stems. Aste: Spinera tipa mušām parasti izvērsta V burta veidā. Lai labāk muša peldētu var likt 2-3 sariņus katrā pusē.

image059

 

 

 

 

Polly wing spinner- Vēl viens priekšlaicīgi aizgājušas mušas variants izmantojot par spārnu materiālu sintētisko polijarnu. Aste: 3-mikrofibet sari, bet šoreiz dallīti ar dabinga bumbiņas palīdzību.Ķermenis: Divi spalvu stemi. Viens tumšāks, otrs gaišāks veido glīti segmentētu ķermeni. Spārni: polijarns, fiksēts āķa virspusē, pēc tam nostiprināts ar 8- tinumu. Beigās krūšu daļā- dabings tumšākā tonī arī tīts ar 8-ka tinumu apkārt spārniem.

 

image060

 

 

Royal Wulf- atkal sauso mušu klasika. Kā muša tiek sieta n- padsmit variantos. Gan kā sausā muša, gan slapjā, gan strīmeris, utt. Nemainīgs faktiski paliek šīs izaicinošais krāsu salikums. Neattēlo konkrētu kukaini, bet pieskaitāma pie atraktoriem. Varat paši iztēloties kādiem, ja jau tik daudzos variantos tā tiek sieta.

Āķis: sausais nr.12,10,8. Aste: Golden phesant crest tips. Spalvai izgriezts stems V veidā atstājot 6-8 sariņus. Piesiets un ievilkts vajadzīgajā garumā. Skaisti ja piemeklē pēc garuma spalvu tā, lai būtu redzami abi melnie segmenti. Ķermenis: pāva spalva 3-4 tinumi. Kā jebkurai, arī pāva spalvai ir izteikts slīpums un šeit svarīgi to sienot lūkot, lai spalvas sariņi būtu vērsti uz aizmuguri. Tad to sienot jūs nepiespiedīsiet smalkos sariņus no iepriekšējā tinuma. Vidusdaļa: vīna krāsas, vai tumši sarkans floss divās kārtās un atkal pāva spalva 3-4 tinumi. Spārns: Balta teļa aste ( calf tail). Pie mazākiem mušas izmēriem var likt arī zaķa kājas sariņus. Tas ir ļoti interesants materiāls un mēs vēl tā pielietojumu aplūkosim smalkāk, kādā no nākamajām mušām. Spārnam var lietot arī sintētiku. Kaut vai to pašu polijarnu, bet tad, manuprāt, zūd mušas stils. Tas atmaksājas tikai veidojot parašūta tipa Royal Wulf. Veidojot mušu lietderīgi to sākt tieši ar spārnu. Spārns piesiets, pacelts ar cilpu, tad sadalīts divās daļās un pavērts V burta veidā. Katrs pušķītis pie pamata vēl aptīts ar diegu, lai tas stāvētu kompakti sakļauts. Šajā gadījumā obligāti tas jāfiksē ar līmi, jo teļa astes sariņi ir ļoti „slidīgi”. Hakls: atbilstoši mušas izmēram- brūns gailis( red game cock). Divi tinumi pirms spārna. Pie spārna pamatnes atkal divi krusteniski tinumi un vēl priekšā divi tinumi. Finišējam.

Obligāti jābūt katra sevis cienoša mušiņnieka arsenālā! Nu klasika taču! Ceru, ka jums patika un veiksmīgu siešanu!

 

Turpinājums sekos!

 


Egils Collenkopfs, EFFA sertificēts instruktors

Autora zīmējumi un foto

(12.TURPINĀJUMS)image002

Šajā turpinājumā aplūkosim dažādu sauso mušu spārnu veidošanas veidus, interesantus to veidošanas paņēmienus un materiālus. Tāpat iepazīsimies ar parašūta tipa sauso mušu tīšanu. Sāksim, kā vienmēr ar vēsturiski vecākiem modeļiem un pamazām virzīsimies uz mūsdienīgām tendencēm.

Joprojām aktuāla klasika.

Klasiski pacelti spalvas segmentu spārni. Saucas upright wings. Tiek veidoti no pīles vai zoss spārnu primārajām, lielajām pāra spalvām. Vienādas, simetriskas spalvas. Katra no sava spārna. Izvēloties materiālu svarīgi, lai spalvas ārējā mala nebūtu samīcīta un saspurojusies. No tām izgriežam vienādus segmentus (att.1). Nepieciešamā platuma spalvas segmentus atdala ar adatas palīdzību un nogriež maksimāli tuvu stemam. Segmenti jāņem no apmēram no vienas vietas abām spalvām. Parasti šādi spārni tiek izmantoti viendieņu un oda tipu mušu imitācijās. Ļoti labi redzams to izteiktais profils. Atkarībā no tā uz kuru pusi ( uz priekšu vai aizmuguri) vērsts spalvas liekums, var panākt dažādas spārna formas. Ja mēs vēlamies sakļautus uz augšu vērstus spārnus, tad šos segmentus liekam ar matētajām pusēm kopā. Ja vēlamies, lai tās atvērtos, tad tās liekam „spīdīgajām” pusēm kopā. Savukārt, ja mūsu mērķis ir panākt V burta spārnu formu, tad veicot tinumus var priekšējā hakla spalvu iztīt cauri spārniem 8-ka veidā. Tādas ir iespējamās versijas. Mušas ar šāda tipa spārniem nav īpaši izturīgas. Protams, lielā mērā tas būs atkarīgs no spārnā izmantotās spalvas kvalitātes un tā kā jūs tās glabāsiet. Labas kvalitātes spalvu nav nemaz tik viegli sadalīt segmentos. Labu spalvu vēlreiz saglaužot, atdalītais segments uzreiz atkal saķersies kopā. Kādreiz bada laikos mēs šim mērķim labi izmantojām visur atrodamās baložu spārna spalvas. Tās bija tādā skaisti pelēkā krāsā. Tiesa pēdējā laikā viņi nedaudz gājuši mazumā. Nu, bet kaijas par to vēl lidinās labi daudz. Tāpēc pastaigājoties pa jūras malu izmantojiet laiku lietderīgi. Līdzīgā veidā, tikai savādāk pozicionēti, tiek veidoti arī spārni arī lašu, slapjajām mušām un strīmeriem. Te gan neiztikt bez liela izmēra zoss, tītara vai pat eksotisko putnu primārajām pāra spalvām.image004

 

 

Att.1

image006

 

 

 

 

 

 

 

 

Att.2

 

Šīm mušām es speciāli nedodu nekādus specifiskus nosaukumus un detalizētas tīšanas instrukcijas. Te faktiski mēs apgūstam tīšanas paņēmienu un nav nozīmes kādas krāsas aste vai ķermeņa dabings tiks izmantots. Vēl jo vairāk. Labāk būs, ja jūs paši mēģināsiet paspēlēties ar krāsām un piemērot tās kādam dabā redzētam dzīvam eksemplāram. Mušas ar klasiskiem spārniem vislabāk sanāks uz nr.14-12 standarta sausajiem āķiem. Īpaši meistari var pamanīties tādas sasiet arī vēl uz mazākiem izmēriem. Praksē gan pierādījies, ka tādas izvirtības reti, kad atmaksājas un ja ir tiešām nepieciešamība imitēt kādus ļoti maza izmēra kustoņus, tad šim nolūkam lieliski noder daudz vienkāršākas mušas. Dažus piemērus atradīsiet arī šajā rakstā.

Mušas pirmajā trešdaļā uztinam diega pamatu. Izgriežam vienādus segmentus. Saliekam tā, lai abu segmentu galiņi būtu vienā garumā un skatās vienā virzienā. Vai nu ar matētām vai spīdīgajām pusēm kopā un stiprinām uz āķa ar brīvās cilpas ( pinch loop) palīdzību (att.3). Cilpai ar kuru savelkam spārnu, protams, jābūt starp pirkstiem. Neatlaižot pirkstus vaļā to izdarām vismaz divas reizes. Diegu pievelkam un nospriegojam pret āķa apakšu. Atlaižam pirkstus un palūkojam rezultātu. Ja spārni glīti saspiedušies un nav atvērušies, varam turpināt. Šajā brīdī varam vēl izkoriģēt spārnu leņķi, lai tas stāvētu taisni āķa virspusē. Tad lieko daļu slīpi nogriežam un pietinam pie āķa. Spārnus var pacelt vertikāli pienākot ar diegu attiecīgi no vienas vai otras puses pie spārna pamata. Kad spārni piesieti, veidojam pārējo mušu secīgi. Kā nākamā tiek sieta aste, tad dabinga ķermenis. Pirms spārna stiprinām hakla spalvu. Atkal no tā paša vai nedaudz tumšāka dabinga veidojam mušas krūšu daļu un beigās tinam priekšējo haklu. Viens vai divi spalvas apgriezieni pirms spārna un tik pat priekšā. Vispār nevajag aizrauties ar lielu daudzumu spalvu tinumu mušas priekšpusē. Ja vien spalvas izmērs ir pareizs, muša peldēs ļoti labi. Tā izskatīsies daudz dabīgāka un delikātāka. Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja tā tiek speciāli tīta makšķerēšanai krāčainā ūdenī. Divi finiša mezgli un muša gatava ( att.2).image008

 

 

Att.3.

 

image010

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēl viena šīs mušas versija ( att.4), lai ilustrētu kā izskatās spārni, ja segmentu izliekumu pariež uz otru pusi. Spalva stiprināta ar tievajiem galiem uz āķa liekuma pusi un kā redzams spārna liekums tagad vērsts uz otru pusi.

image012

 

Šajā mušā izmantots arī interesants paņēmiens, lai spārnu paceltu vertikāli ( att.5). Atkal ar brīvās cilpas palīdzību divas trīs reizes piesienam spārnu. Tad paceļam spārnu vertikāli, bet liekos galus pārlokām katru pa savu pusi uz aizmuguri. Tad tos ar pāris tinumiem pietinam uzreiz aiz spārna pamatnes un lieko slīpi nogriežam. Pielietojot šādu metodi, spārni dabīgi nostāsies mums vajadzīgajā vertikālajā pozīcijā.

 

 

Att.5.

 

 

 

 

 


 

 

Dažādi spārnu veidi.

image014Sausā muša bez hakla spalvas- att.6 (no hackle dry fly). Interesanta, bet arī samērā sarežģīta muša siešanai. Pirmajā brīdī varbūt liksies, ka tāda jau nu vispār nav spējīga peldēt. Bet tieši otrādi, peld un pat labi. Parasti tiek sieta uz āķiem sākot no nr.14 un uz leju. Faktiski lielisks piemērs tam, cik vienkārša var būt sausā muša mazos izmēros. Šāda ar gaiši zaļu dabinga ķermeni muša sieta uz nr.16-18 āķa var būt lieliska panaceja, kad vēlā rudenī izlido pavisam sīkas viendienītes un alatas kategoriski atsakās ņemt ko nebūt atšķirīgu. Būs lielisks, treniņš, lai apgūtu šādu spārnu stiprināšanu. Pīles vai zoss lielo spalvu spārni novietoti gar mušas ķermeņi sāniski. Rezultāts vislielākā mērā būs atkarīgs no spalvas segmenta kvalitātes. Savelkot tās nedrīkst izjukt un sadalīties. Ķermenim jābūt ar izteiktu trapeces formu. Tā resnākā daļa ir tuvāk spārnu stiprinājuma vietai. Šis konuss daļēji arī palīdz iegūt pareizu spārnu novietojumu. Mušu sāk siet pirmo stiprinot astīti. Te izmantoti trīs izvērsti mikrofibeta sariņi. Tad veidojam ķermenī no sausā dabinga. Stiprinām spārnus pēc att. 7 redzamās shēmas. Spārna garums vienāds ar āķa kātiņa garumu. Stiprinot spārnu segmentus tur 45grādu leņķī pret āķa kātiņu. Mušu finišējam no tā paša vai nedaudz tumšāka dabinga uztinot galviņu.Att.7. image016

 

Att.7.

 

 

 

 

 

 

 


 

 

 

Apdedzinātie spārni – Burned wings att.8.

image018

 

 

 

Var tos veidot no dažādām pīļu un vistu atbilstošas krāsas spārnu mazajām spalvām, kuras citiem mērķiem praktiski nederīgas. Šajā piemērā izmantota Cdc spalva. Tādā veidā visbiežāk veido viendienīšu spārnus. Bet tas nebūt nav vienīgais to pielietojums. Bieži tāda veida spārnus izmanto arī maksteņu un sienāžu imitācijās. Dažādu spārnu formu veidošanai tiek piedāvātas speciālas no vara izgrieztas formas spīlītes. Bet neskriesim uzreiz uz veikalu tādas meklēt. Tās tikpat labi var tikt aizvietotas ar no plastikāta kartēm izgrieztām formām. Tikai šoreiz vajadzēs divas identiskas att.9. Tad spalvu nepieciešamajā leņķī iespiež starp abām plāksnītēm. Piegriež rupji spalvas formu, atstājot kādu milimetru rezervē un tad to apdedzina. Tā vienkārši var iegūt vajadzīgās formas spārnus. Par spārnu materiāliem te noderēs gan iepriekš minētās spalvas, gan arī dažādas sintētiskās plēves un audumi. Viss atkarīgs no jūsu vajadzībām un iztēles.Att.9.image020

 

 

 

 

 

Att.9.

 

Wonder wings may fly. image022

 

Ļoti skaisti un izteiksmīgi spārni att. 10., tiek veidoti atglaužot spalvas sariņus pretējā virzienā. Tādu paņēmienu var izmantot arī daudzās citās sausajās mušās, tai skaitā arī sienot parašūta tipa mušas. Spārns tiek gatavots no lielas sausā hakla spalvas. Te brīnišķīgi noderēs lielās spalvas no mūsu pašu vietējā gaiļa. Jo garāki būs sānu sariņi un tievāks spalvas stems, jo skaistāks rezultāts sagaidāms. Vienu spalvas pusi notīra no sariņiem, tos noraujot. Vienā rokā paņemam spalvu aiz tievā gala un saglaužam spalvu ar otras rokas pirkstiem. Tad nedaudz atslābinām tos un jau redzēsiet kā veidojas spārna forma att.11. Pie nepieciešamības var nedaudz aizlauzt spalvas stemu, lai panāktu vajadzīgo spārna izliekumu. Visa viltība ir piesiet spārnu neļaujot tam izsprukt no pirkstiem. Tas arī tiek darīts ar brīvās cilpas palīdzību.

Att.11.image024

 

 

 

 

 

 

 

 


 

Parašūti.

Parašūti (parashute flies)- mans mīļākais sauso mušu veids. Raksturīgi ar to, ka āķis atrodas zem ūdens līnijas un priekšējais hakls tiek tīts paralēli āķim. Labi peld, jo mušai ir daudz lielāks atbalsta laukums kā klasiskai sausajai mušai. Labi redzama un stabila uz ūdens. Kā pirmo parasti sien spārnu ( wing post). Spārnam var tikt izmantots gandrīz viss iespējamais materiālu klāsts: Polijarns, Cdc, calf tail, snowshoe rabbit foot, calf body hair, atsevišķu spalvu kušķītis, utt. Nu gandrīz viss, ko vien var iedomāties. Populārākais un vienkāršākais materiāls ir polijarns. Svarīgi nenoskopoties ar tā garumu un atstāt to pietiekami garu, lai pēc tam būtu vieglāk tinot spalvu to noturēt pirkstos, vai nospriegot pret atbalsta ierīci. Parašūtu mušu siešanai ļoti noderīgi būtu izgatavot nelielu palīgierīci.Šī vienkāršā palīgierīce Att.12 image026vēlāk brīnumaini labi noderēs mums arī citu mušu siešanai. Konkrēti līdaku mušām. Tāpēc koka latiņai vajadzētu uzreiz paredzēt zināmu garuma rezervi. Tātad mums būs vajadzīga koka latiņa apmēram 50cm garumā, 2-3cm platumā un 1,5cm biezumā. Atspiedējam visvienkāršāk paņemt celtniecības skrūvstieni 6mm, ko viegli var pieskrūvēt latiņai ar diviem uzgriežņiem. Tā garumam jābūt pietiekami augstam, atbilstoši jūsu spīļu maksimālajam pacēluma augstumam. Būtiski, lai augstums virs darba galda virsmas būtu maksimāli liels un jūs varat viegli izgriezt diega turētāju pa apakšu. Savukārt augšējā tā galā pēc vajadzības var viegli pierīkot karabīnes tipa griezuli. Var iztikt ar vienkāršu apaļu kancelejas preču gumiju, kurā uzveram spalvu turētāju. Tas kalpos mums kā savdabīgs fiksators un trešā roka, kad tīsim spalvu riņķī pamatam.

 

image028

 

 

Atkāpjoties par 1/3 daļu no āķa actiņas piesienam polijarna pušķīti att.13. Tam būs nepieciešams apmēram 4cm garš tā gabals Uz āķa ar diviem trim diega pagriezieniem piestiprinām to pa vidu virs āķa. Tad saliekam abas puses kopā un paceļam vertikāli. Atkal divi diega tinumi nu jau pie pamatnes horizontālā plaknē un parašūta spārns mums ir izveidots.

 

image030

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk siesim klāt mušas asti un veidosim no dabinga ķermeni att.14. Parašūta tipa mušām astīti var veidot pat nedaudz īsāku par klasisko āķa garumu. Tas padara mušu kompaktāku un zivīm vieglāk „apēdamu”, nezaudējot tās peldspēju. Ķermeni beigsim pie parašūta pamatnes.

image032

 

 

 

 

 

Nākamo stiprināsim sauso spalvu. Parašūta mušām spalvas izmērs arī tiek izvēlēts 1.5-2 āķa atvērumu garumā. Attīrām spalvas stemu un stiprinām to cieši pie parašūta pamatnes. Vēlams lai spalva ar spīdīgo pusi būtu vērsta pret mums. Lieko stema daļu labi aizlocīt un piefiksēt mušas galviņas daļā. Tālāk pietinam spalvu 3-4mm uz augšu pie parašūta spārna pamatnes. Uzliekam uz diega parasti nedaudz tumšāka toņa dabingu un uztinam mušas galvas daļu. To vajadzētu darīt ar ļoti plānā kārtā liktu dabingu. Galvenā ideja ir panākt glītu krūšu daļas formu, bet pašās beigās diegam jānonāk nevis pie āķa actiņas, bet tieši apakšā zem parašūta pamata att.15.

Kad tas viss izdarīts, laiks likt lietā mūsu palīgierīci. Sagriežam vaisu tā, lai muša būtu novietota horizontāli un mūsu atstāto garo polijarnu nospriegojam ar spalvu turētāja palīdzību. Nostiepumu viegli varam pieregulēt mainot latiņas fiksācijas vietu. Ar vienu apgriezienu pārliekam diegu no āķa uz parašūta pamatu. Tālāk tinam spalvu no augšas pret mušas ķermeni. Trīs četri spalvas apgriezieni un mēs ja esam pie mušas ķermeņa un arī montāžas diegs mums ir tur pat. Atliek piefiksēt spalvu ar diviem trim tinumiem un tur pat uz parašūta pamata arī uzsiet divus fiksācijas mezglus. Pie mezglu siešanas, protams, noņemsim spalvu turētāju. Gan fiksācijas, gan mezglu siešanas laikā, veicot apgriezienus ap parašūta pamatni, jācenšas mainīt siešanas leņķi, lai ar diegu nepiespiestu hakla spalvas att.16.
image034

Izklausās sarežģīti, bet praksē tas ir pavisam vienkārši. Tie, kas izmēģinājuši šādu metodi, vairs pie klasiskā parašūtu fiksācijas varianta vairs neatgriežas. Atgādināšu, ka klasiskajā variantā diegu atstāj pie āķa actiņas. Uzsien parašūtu un spalvu pa mušas virspusi nostiepj un fiksē pie āķa actiņas. Tādā veidā veidotai mušai ļoti grūti ir uzsiet finiša mezglus un piedevām vajag vēl beigās izgriezt liekos sariņus. Šajā gadījumā visas šīs klapatas izpaliek. Piedevām vēl mūsu palīgierīce ievērojami atvieglo parašūta siešanu. Tie, kuri ir mēģinājuši to darīt ar roku palīdzību, noteikti ievērtēs tās lietderīgumu. Kādu varbūt mulsinās fakts, ka šādā variantā parašūts dēļ mezgliem sanāk nedaudz pie pacelts virs mušas ķermeņa. Es teikšu – muša gulēs nedaudz dziļāk ūdens slānī. Vai tas būtu slikti? Domāju, ka nē. Tomēr ekstremāliem estētiem būtu sekojošs ieteikums. Parašūta spalvas fiksācijai izmantot citu, smalkāku diegu. Piemēram, spiderweb. Tas ir speciāls, īpaši smalks montāžas diegs ļoti mazu izmēru mušu siešanai. Pēc struktūras atgādina faktiski tievu monofīlo auklu. Pirms pēdējās operācijas, galviņas tīšanas nomainīsim diegus. Vienkārši, vai ne? Un visbeidzot pēdējais, visatbildīgākais solis: nogriežam spārnu pēc garuma. Smiesieties? Par velti. Cik reizes nav iznācis tā, ka tieši šajā solī sabojā savu mušu nogriežot parašūtu par īsu! Nopietni. Labāk izdariet to palēnām, katru reizi ar aci ievērtējot mušas izskatu. Īsāk vienmēr var nogriezt. Otrādāk -būs pagrūti.


 

Parašūtu mušu variācijas.

image035image037

Poly jarna spārniem ir tendence mūsu mušu kastītēs mētājoties samīcīties un pēc laika varat pārsteigti secināt, ka spārns vairs neizskatās ne pēc kā. Tāpēc pastāv variants, ka varam to piegriezt pēc vajadzīgās formas un saspiežot pirkstos, malas viegli piededzināt. Galiņi sakusīs kopā un spārns ilgāk turēs formu. Tāpat interesantu akcentu var iegūt iekrāsojot polijarna spārnu ar ūdens izturīgajiem marķieriem. Kā vēl viens iespējams šīs problēmas risinājums ir likt polijarnu, vai citu spārna materiālu cilpas veidā att. 18.image039

 

Att.18.

 

 

 

 

 

 

 

image041

 

 

 

Tad mūsu muša varētu izskatīties kā šī att.19. Ja vērīgi palūkosiet, tad šeit ieraudzīsiet vēl vienu atšķirīgu detaļu. Parašūtam nav izmantota tradicionālā sausā spalva, bet Cdc. Tā likta dabinga cilpā, savērpta un aptīta ap parašūta pamatni. Vispār, ja esat vērīgi, noteikti jau būsiet pamanījuši tādu vispārēju Cdc modes tendenci. Kur vien tas iespējams, sējēji sāk atteikties no klasiskajām spalvām un cenšas to vietā lietot Cdc spalvas. Mode? Mārketings? Labākas un „zivīgākas” mušas? Pameklējiet šo atbildi savā praksē. Tas jums būs praktiskais kursa darbs.

image043 

 

 

 

 

Foam base parashute. Parašūta mušām par spalvas pamatu var arī ērti izmantot arī kādas spilgtas krāsas foma strēmelīti att.20. Tā labi redzama un piedevām skaisti „nospiež” hakla sariņus uz leju. Tīšana tāda pati kā standarta parašūtam. Vienīgais iedosim nelielu kredītu uz materiāla trauslumu. Nepārspīlējiet ar spēku. Foms tik mazos izmēros nav īpaši izturīgs materiāls.

 

image045 

Klinkhamer. Parašūts? Emergers? Sausā muša? Att.21. Sauciet kā gribat. Finālā ļoti rezultatīvs Hansa Van Klinkena autordarbs. Tāpēc šoreiz pievienošu arī tā izgatavošanas recepti: Āķis: liektā tipa shrimp, buzzer no nr.12 uz leju. Šeit izmantots Gamakatsu C12U/B āķis. Spārns: poly jarns- balts, pelēks, tiek izmantoti arī tumšie toņi (vēlu vakarā). Ķermenis: sausais dabings, zaļie, pelēkie brūnie toņi. Var būt veidots arī no spalvas stema un reizēm tam arī var izvēlēties slapjos, naturālos dabingus. Īpaši ja vēlas panākt tāda kārtīgi izspūruša un nesaķemmēta kukaiņa efektu. Pamata princips to veidojot, ka ķermenis jācenšas taisīt pēc iespējas smalks un tievs. Dabinga kārtiņu tam vajag likt ļoti plānu, jo tam ātri „jācaursit” ūdens plēve. Ja ķermenis būs resns, tad muša slikti peldēs dēļ uzsūktā ūdens. Riba: pēc izvēles. Var būt, var nebūt. Ribas materiāls nedrīkst būtiski padarīt smagāku mušu. Šeit izmantota viena hologrāfiskā cristal flash dzīsla. Krūšu daļa: pāva spalvas 2-3gab. Tiek stiprinātas aiz tievajiem galiem un aptītas ap diegu. Autors pats to nedara, bet atstāj katra personīgai izvēlei. Es parasti tomēr tās aptinu ap diegu, jo pāva spalva tomēr ir ļoti trausls materiāls. Hakls: sausā spalva- brūna, melna, grizzly. Tīšana analoģiski iepriekšējām parašūta tipa mušām.

Makšķerējot mušas spārns un hakls tiek apstrādāts ar floatantu. Tā tiek saukti speciāli uz silikona bāzes veidoti līdzekļi, sauso mušu apstrādei kas atgrūž ūdeni un nodrošina to ilgāku peldspēju. Mušas ķermenis savukārt tiek saslapināts, lai tas vieglāk „caursistu” ūdens virsējo slāni un atrastos zem ūdens virsmas līmeņa. Ļoti rezultatīva muša. Strādā visur un gandrīz vienmēr. Laikam neatradīsiet pasaulē nevienu mušotāju, kura arsenālā nebūtu kaut vienas klinkhamera mušas. Ja nu vienīgi kāds, kas specializējies tikai un vienīgi jūras copei. Tāpēc šim eksemplāram rekomendēju pievērst īpašu uzmanību. Tas ir to vērts!image047

 

Paraloop tehnika att.22, kuru arī plaši var izmantot veidojot parašūta tipa mušas. Paralūpa hakls tiek tīts ap mušā papildus iesietu resnāku diegu un pēc tam pārlocīts pa virsu mušai, vai tās daļai. Kā materiāls, uz kura tīt spalvu var tikt izmantots uni- strech tipa diegs, polijarns, vai tas pats triviālais kurpju šņores fragments. Šīs operācijas veikšanai arī izdevīgi izmantot mūsu palīgierīci att.12. Sausā spalva un paralūpa diegs stiprinās vienā vietā. Tad tiek uztīta mušas krūšu daļa (thorax), vai atlikušie mušas elementi. Tālāk aptinam spalvu ap palīg diegu un tos abus kopā stiprinām mušas priekšā. Pirms šīs operācijas, aptītās spalvas sariņus saglaužam virzienā uz augšu un, kas svarīgi, šo paralūpa cilpu nenospriego. Tieši otrādi. Ar adatas palīdzību nedaudz piepaceļ to. Mušas priekšā vienlaicīgi tiek fiksēts gan diegs, gan hakls. Šādu tehniku var pielietot veidojot ļoti daudzu kukaiņu imitācijas un kas manās acīs pats būtiskākais? To ērti izmantot sienot ļoti mazu izmēru mušas. Piemēram, spent wing tipa mušas utt. Jautāsiet kā tad būt, ja mušai tomēr ir paredzēts uzlikt vertikālu spārnu? Uzlieciet divus paralūpus. Katru no savas puses. Šī tehnika ļauj daudzējādā ziņā izkoriģēt arī jūsu materiālu iztrūkumu. Nu nav jums dotajā brīdī vajadzīgā izmēra sausās spalvas. Ludzu! Uztaisiet mušu ar šādu parašūtu un viss būs varbūt vēl labāk kā oriģinālā?

image049 

 

No post parashute. Parašūta tipa hakls bez parašūta pamatnes. Att.23. Labs joks! Pamatne uz kā tiek tīts parašūta hakls, protams, ka tomēr ir. Parašūts tiek tīts ap iepriekš piesietu monofīlās auklas cilpu att.24. Mono auklu var ņemt apmēram 0.15mm diametrā. Stiprinot mono auklu svarīgi atkal pirmo auklas galu piededzināt, lai tas neizrautos laukā veicot šo atbildīgo ievilkšanas procedūru. Fiksācijai sausās spalvas galu izver caur šo cilpu un aiz brīvā gala smuki savelkam šo cilpu. Kad spalva izvērta cauri cilpai ar pirkstu piespiediet to cieši pie mušas ķermeņa, citādi tā izspruks savilkšanas laikā. Atkal ideāls paņēmiens kā taisīt parašūtus ļoti mazu izmēru mušām.

Att.24. image051

 

 

 

 

 

 

Un atkal aktuālās viendienītes.

image053 

 

 

 

Softex body may fly- Viens no labākajiem pagarināto ķermeņu ( extended bodies) veidošanas paņēmieniem. Att.25.Tas tiek veidots uzvirpinot dabingu uz adatas. Adatu pirms šīs operācijas noklāj ar vasku un uzkarsē, lai vasks vienmērīgi, plānā kārtiņā to noklātu. Tad ņemam plānu dabinga šķiedru un sākam to tīt uz adatas, griežot to pirkstos vienā virzienā. Tad viegli pamērcē pirkstus softex līmē un samitrina klājumu. Ja nu nav tāda līme vēl iegādāta, tad daļēji to var aizstāt ar vinila līmi, vai to pašu universālo momenta līmi. Tiesa pēdējā padara mušas asti nedaudz cietāku un var arī manīt dabinga krāsu uz tumšāku. Šo operāciju atkārto līdz uztīta vajadzīgā izmēra un formas astīte. Beigās vēlreiz viegli to samitrinām ar softexa līmi. Pagaidām piecas minūtes un to varam droši nobīdīt no adatas. Galu, ko dursim uz āķa nogriežam taisni, astes galiņu var piededzināt ar šķiltavām, ja tajā nav iestrādāti sariņi. Kad vajag tīt daudz un ātri šādas mušas es astes sariņus nelieku. Ja ir vēlēšanās paķēpāties, tad sariņus pielipina pie adatas pēc vaska uzlikšanas. Kad astīte novilkta no adatas, sariņus izvērš un uzpilina pilīti līmes. Veidojot šādus ķermeņus vajag pareizi izvēlēties adatas diametru atbilstoši sienamās mušas izmēram. Nedrīkst arī satīt pārāk biezu dabinga kārtu. Tad tā aste sanāks pārmērīgi cieta, nebūs elastīga. Kad aste mums sagatavota, uz āķa uztinam diega pamatu un uzduram uz tā astīti. Fiksējam astīti uzejot virsū ar pāris ciešiem diega tinumiem uz mūsu astītes. Šo vietu var izkoriģēt to noklājot ar tās pašas krāsas dabingu. Pēc tam stiprinām spārnus: divas Cdc spalvas slīpi tiek sietas gar āķa abām pusēm un ievilktas nepieciešamajā garumā. Nobeigumā veidojam dabinga cilpu. Tajā liekam atkal Cdc spalvu kopā ar tumšākas krāsas dabingu. Savērpjam to un noformējam mušas priekšējo daļu. Spārnu leņķi viegli var mainīt regulējot tinumu skaitu to priekšā un aizmugurē. Ceru, ka jums atkal nebija garlaicīgi! Un veiksmīgu siešanu!

Turpinājums sekos!


Egils Collenkopfs, EFFA sertificēts instruktors

Autora zīmējumi un foto

image002
(13.TURPINĀJUMS)

Ar šo turpinājumu mēs pabeigsim apskatīt sauso mušu tēmu. Faktiski visas pamata lietas sauso mušu siešanā mums jau ir izskatītas. Te vairāk palūkosimies uz dažādām interesantām, nestandarta un praktiskajā copē noderīgām mušām. Visas šīs mušas, ko šeit redzēsiet ir praksē pārbaudītas un droši varu pateikt, ka visas tās darbojas un pielietojamas mūsu ūdeņos.

 Klasiskās vērtības.

   image004Stimulators- Randala Kaufmana meistardarbs ( att.1). Muša, bez kuras uz copi doties vienkārši nedrīkst. Universāls atraktors. Universāls tādēļ, ka var imitēt ļoti plašu kukaiņu spektru. No vienas puses tās varētu būt pieaugušas makstenes, viendienes, strautenes un sienāži. Tai pat laikā, var uzskatīt, ka dēļ tās spilgtajām un kontrastainajām krāsām muša faktiski nav līdzīga nevienam reālam kukainim un vairāk būtu pieskaitāma tieši atraktoru grupai. Patiesība laikam ir kaut kur pa vidu. Neskatoties ne uz ko, zivis to atzīst un tieši tāpēc ir lietderīgi iepazīties ar tās uzbūvi.

Āķis: sausais liektā tipa nr. 6,8,10,12. Daži izvirtuļi gan sien arī līdz nr.16!!! Es gan domāju, ka laiku var tērēt lietderīgāk. Nu, piemēram, dzerot alu! Nu, bet izvēle ir jūsu ziņā! Ja šādas formas āķis nav pieejams, var izlīdzēties pielokot ar apaļstandziņām parastu 3x garu sauso mušu āķi. Aste: brieža spalvas pušķītis- naturāls. Spalvas tiek nolīdzinātas. Stiprinām tās āķa vidū un ar tinumiem virzāmies uz āķa aizmuguri. Tuvojoties atskabargai svarīgi ir atslābināt diega spriegojumu, lai spalvas neatvērtos vēdeklī. Astei jābūt kompaktai. Ja nu tā tomēr pavērusies par daudz, tad sienot ķermeņa materiālu, šo defektu var palabot. Ķermenis: Uni- strech diegs, kurpju šņore vai flosa diegs. Šeit izmantots dzeltens. Kā jau teicu, tad viss atkarīgs kādu kukaini mēs gribam attēlot. Tāpēc ar šā ķermeņa krāsas izvēli tas tiek arī darīts. Viendienes imitācijai varētu būt attēlā redzamā materiālu krāsu kombinācija. Ja doma vairāk sliecas uz sienāžu pusi, tad tas varētu būt zaļš ķermenis, makstenei brūns. Palmerēts ar kontrastainas krāsas hakla spalvu. Parasti tā ir grizli vai badger krāsas spalva. Badger nozīmē spalvas krāsojumu ar tumšāku vidu stema rajonā un gaišām sānu malām.

 Būtiski: palmerējamās spalvas izmērs nedrīkst iet pāri āķa smailei!

 Atbilstoši veidojas arī siešanas secība. Stiprinām asti, tad tur pat pie astes palmerējamo spalvu. Uni –strech diegu piesienam mušas priekšpusē un to tinam divās kārtās. No sākuma uz aizmuguri, viens apgrieziens aiz spalvas un tad atpakaļ uz priekšu. Riba: Diegs vai tieva vara drātiņa- var būt, ja domājam, ka tā izjuks ātrāk kā to norausim. Šajā piemērā nav izmantota. Spārns: Atkal brieža spalvas līdzināts pušķis. Svarīgi: Spārna garums līdz pusei astes!Lai spārns būtu kompakts un neatvērtos, pirmo tinumu atstājam tikai viegli savilktu. Tad ar nākamajiem tinumiem pakāpeniski palielinām diega spriegojumu. Fiksējam to līdzīgi kā caddis tipa mušām, izejot ar diegu cauri resnajiem galiem. Tikai šeit visu lieko briedi apgriezīsim maksimāli īsi. Nav arī slikti to vēlreiz pāriet ar diega slāni. Priekšējais hakls: grizli, brūna vai melna sausā spalva, normālas sausās mušas izmērā, jeb 1,5x āķa atvērumi. 3-4 vijumi ar izteiktu soli pa sagatavotu kontrastaina dabinga pamatni. Parasti galvas daļai izvēlas sarkanu vai oranžu dabingu. Vēl viens iespējamais variants ir šo mušu vēl papildus aprīkot ar gumijas vai uni-feksa kājiņām. Tās tad tiek stiprinātas pirms galvas daļas veidošanas.

image006  Sausā muša, atraktors -Royal humpy ( att.2 ),vai vienkārši Humpy. Jack Dennis un Charlie Ridenhauer vairāk kā trīsdesmit gadus atpakaļ veidots sausās mušas variants paredzēts makšķerēšanai ļoti ātrās straumēs un krāčainā ūdenī. Makšķerējams klasiski pret straumi uz augšu. Papildus ar to var brīnišķīgi „skeiterot” - likt tai skraidīt nostieptā auklā no sevis pa straumi uz leju. Kāts jāpaceļ maksimāli augstu gaisā tā, lai uz ūdens atrastos tikai līderis. Ar šādas tehnikas palīdzību var sausajai mušai likt apskriet apkārt straumē stāvošam akmenim. Makšķerēšanas distance an šajā gadījumā nebūs pārāk liela. Mušu lielākos izmēros var tik sekmīgi izmantotarī kā sauso lašu mušu! Manā arsenālā tā arī ir tieši lašu izmērā. Forelēm kaut kā līdz šim pietrūcis nekaunības to piedāvāt, bet nedomāju, ka mūsējās foreles ir kautrīgākas par otra kontinenta māsām. Āķis: sausais standarta nr. 6,8,10,12, vai lielākos izmēros, vieglais lašu āķis. Ir norādes, ka tas tiek siets līdz pat 18-tā izmēra āķiem. Man liekas pārspīlēti un nevajadzīgi. Bet nu kas zina? Aste: brieža spalvas pušķītis- naturāls, moose mane. Lielākos izmēros svarīgi būtu izvēlēties cietāku briedi. Siešana secība stipri līdzīga kā stimulatoram. Astes garums kā standarta sausajai mušai - vienāds ar āķa taisnās daļas garumu. Spārni: Karaliskajam humpijam tā būs balta teļa aste ( calf tail), dalīta divās daļās un izvērsta V burta veidā. Parastajam par spārniem izmanto to pašu briedi, ko liekam muguras pārsegam. To pārloka pāri mugurai, nofiksē un atlikušos galus paceļ vertikāli. Šajā gadījumā nepieciešams ļoti precīzi atmērīt brieža spalvas garumu. Piesietam uz aizmuguri, tam jābūt ķermeņa garumā plus puse āķa taisnās daļas garuma. Ķermenis: Pēc spārnu piesiešanas uzreiz aiz nogrieztajiem galiem sienam brieža spalvu pušķi, kas būs ķermeņa pārsegs. Svarīgi šo salaiduma vietu nostrādāt līdzenu, lai nebūtu lauzienu. Tad to noklājam ar spilgtu uni-strech vai flosa diegu divās kārtās. Turp un atpakaļ. Krāsas? Visi spilgtie toņi. Dzeltens, zaļš. sarkans. Pa virsu pārlokām briedi un apgriežam to pirms spārniem. Fiksējot briedi ar pirkstiem cenšamies turēt maksimāli visu brieža spalvu ķermeņa augšpusē, lai tas nenoslīd uz leju un būtu labi redzama ķermeņa spilgtā apakšdaļa. Autori iesaka veidot šo mušas ķermeni tādu labi resnu. Tievie te neesot modē. Hakls: Viena, divas vai pat trīs sausās spalvas ( grizli, brūna vai melna ) notītas biezi. Caur spārniem izejam ar 8-ka tinumu.

Netradicionāli risinājumi.

image008Apgrieztās sausās mušas -Up side dry fly ( att.3 ). Tiek veidotas ar domu, ka āķa smaile būs vērsta uz augšu. Interesants veids, kā padarīt mušas „bīstamos” elementus mazāk redzamus zivij. Mušu sāk siet no otras puses, no āķa liekuma. No sākuma varbūt liekas nedaudz neērti, bet ja atceramies, ka grūtās situācijās vienmēr varēja izlīdzēties pagriežot spīles tā, lai āķis būtu horizontāli, nekādu problēmu to uzsiet nebūs. Vienkārši sienama, varbūt tikai izņemot hakla spalvas tinumu. To ērtāk darīt pagriežot mušu horizontālā stāvoklī. Šajā gadījumā nedodu nekādu mušas specifikāciju, jo tai var izmantot visdažādāko materiālu un krāsu klāstu gan spārna, gan ķermeņa, gan astes veidošanai. Praktiski visas parašūta tipa mušas var tikt sasietas šādā versijā. Viena no tām retajām sausajām mušām, kurām izdevīgi būtu pielietot āķi ar vai nu ar taisnu, vai veco, klasiski uz augšu vērstu actiņu ( upright). Manuprāt, tās interesantums izpaužas vairākos aspektos. Āķa smagāko daļu balsta priekšējā hakla tinums. Aizmugurē, bez astes, faktiski pavadiņa ir otrs mušas atbalsta punkts. Tas viss ļauj apgalvot, ka šādā izpildījumā muša ļoti labi peldēs. Varbūt nedaudz aizdomīgumu rada tās spēja aizkabināt zivi. Saku nebaidieties! Tās reizes, kad es un mani paziņas mēģinājuši pielietot šādas sistēmas mušas, nekādu novērojumu, ka uz tās zivis neaizķertos nav bijis. Ilustrācijai vēl piemērs ar nedaudz atšķirīgiem materiāliem un pielietojot tradicionālo āķi ( att.4)image010

 

 

 

 

 

image012

 

 

Sausās mušas pie laba noskaņojuma var arī siet pilnīgi otrādi -Reverse dry fly ( att.5 ). Uz šī tipa mušām attiecas viss tas pats, kas bija minēts iepriekš, attiecībā uz tās labāku balansējumu un peldspēju. Āķa smagākā vieta- liekums arī šajā gadījumā tiek papildus balstīts ar parašūta tipa haklu. Astes daļu savukārt turēs horizontāli pavadiņa. Materiāli: Tieši tas pats, kas iepriekšējai mušai- pilns spektrs. Krāsu salikums atbilstoši otrādi ar domu, ka mušas priekšējā puse tagad atrodas aizmugurē. Aste var būt, var arī nebūt. Ja sienam klasisku spalvu sariņu asti, tad atkarībā no izmantotā āķa actiņas liekuma leņķa ( actiņa vērsta uz augšu, vai uz leju), tā būs vai nu uz augšu, vai horizontālā plaknē vērsta. Finiša mezgls tiks pasiets zem astes sariņiem. Tāpēc uzmanīgi būtu jāizvēlas izmantojamā diega diametrs. Pārāk resns diegs var par daudz „aizlauzt” asti uz augšu.


       image014

 

Funy may fly ( att.6 ). Vēl viena oriģināla, Gary LaFontaine tradīciju garā sieta viendienes imitācija. Ja nedaudz piepulēsiet savu iztēli, tad viegli varat iedomāties, ka šajā stilā var uzsiet arī viendienīti, kurai ķermenis veidots no uz adatas tīta dabinga ( skat. 12. turpinājumu- softex body may fly ). Ķermenīti uzduram uz āķa priekšpusē un atstājam izvirzītu galviņu. Brīvo galu atkal apdedzina. Pārējais viss analoģiski šai mušai. Nemaz nestāstīšu cik garšīgi tā izskatās.Āķis: sausais nr. 14,16,18. Aste: Brūna, liela cape spalva izgriezta pēc redzamā parauga un iesieta āķa pirmajā trešdaļā. To vajag pabalstīt no apakšas ar mazu dabinga bumbiņu.Spārns: Pīles spalva, poli jarns, CDC spalva. Hakls: 4-5 apgriezieni grizli, brūna vai olīva sausā spalva standarta izmērā. Viens apgrieziens zem astes, lai to paceltu 90 grādos pret āķa kātiņu, pārējie priekšā. Var viegli sasiet nu ļoti mazas rudens viendienītes, pat neizmežģījot pirkstus. Mīnuss: Nedaudz tizli veidojas pavadas leņķis pret āķi,- tā paceļas no ūdens, bet nu praksē īpaši tas netraucē. Vajag palielus nodalījumus sauso mušu kastē, lai tās nesamīcītu, bet tas vispārīgi attiecas uz visām sausajām mušām.

   image016

Dubultais parašūts ( att.7 ). Pirmajā acu uzmetienā nedaudz dīvains veidojums. Liekas, kas nu tur tā ko noņemties? Tomēr visam ir savs loģisks pamatojums. Muša pielietojama vēlā rudens laikā, kad izlido pavisam mazas olīvas krāsas viendienītes. Oriģinālais to izmērs atbilstu apmēram 20nr. āķim. Saprotams, ka ne vienmēr tādi pieejami un ne katram ir pietiekoši pacietības tādas blusas siet. Kā jau pareizi nojaušatarī šeit Merfijs neguļ un, kad uz ūdens parādās šīs mazās lidones, alatas spītīgi atsakās no jebkuras izmēros lielākas mušas. Šeit mēs izmantojam nr.14-16 āķus un rezultātā iegūstam divu mazu, blakus peldošu viendienīšu imitāciju. Viss siešanas process analoģisks parasto parašūtu veidošanai. Abi spārni tiek veidoti no viena antrona pušķīša. Pirmo izveido aizmugurējo parašūtu. Pirmo spalvu aizmugures parašūtam var stiprināt uz āķa. Tad atglaužot to, tiek tīta ķermeņa vidusdaļa no dabinga. Tad otrs parašūts, dabinga galviņa un finišs pie āķa actiņas.

 „Slepenais” arsenāls.

 image018 Usuall. Viena no slepenajām un ilgu laiku nerādītām „killer” tipa sausajām mušām ( att.8 ) . Pat roka neceļas rakstīt, ko nozīmē šis vārds. Lai arī dēvējam sevi par humānistiem, tomēr mums patīk, ka uz mūsu mušām zivis labi ķeras. Pamata materiāls no kā veidota faktiski visa muša ir snow shoe’s rabbit foot, jebšu ziemā šauta arktiskā zaķa ķepa. Šeit redzamais ir mūsu pašu vietējais garausis. Līdz arktiskajiem lokiem aizskriet nepaspēja. Viena no „killera” pamata atslēgām ir šī materiāla caurspīdīgums, jebšu angļu mēles īpašnieki saka: translucent. Viena no tām retajām mušām, kur svarīga diega krāsas izvēle. Šajā gadījumā tam jābūt sarkanam, tas materiālam samirkstot dod mušai atbilstošu nokrāsu. Āķis: sausais nr. 12, 14, 16, 18, 20. Aste: Zaķa kājas vidusdaļas „skruļļainie” sariņi. Spārni: tas pats. Vēlams astes un spārnu sariņus ņemt no zaķa pēdas gala, kas atrodas tuvāk nagiem. Tur tie ir visgarākie un ar tiem ir vieglāk darboties. Līdzīgi kā ar bieža spalvu, nogriežam tos maksimāli tuvu ādai un turot aiz tievajiem galiem, izsitam laukā smalko pavilnu. Ķermenis: tā pati zaķa ķepa, tikai šoreiz var izmantot pēdas tālāko daļu, kur sariņi īsāki. Veidojot ķermeni cenšamies uz diega uzvirpināt pēc iespējas mazu zaķa dabinga daudzumu tā, lai sarkanais diegs noteikti nedaudz spīdētu cauri ķermeņa sariņiem.

 Svarīgi: Zaķa kāju veiksmīgi var pielietot arī parašūtu spārnu un emerger tipa mušu spārnu aizmetņu veidošanai. Rekomendēju,- tiešām labs! Nemaksā dārgi, katra santīma vērts, runājot latviskā mēlē!

 image020Muša sarkandupsis- Red special ( att. 9). Slavenā Red Tag jaunākais brālis. Domāts īpaši „grūtām” alatām, kad nekas vairāk nestrādā. Āķis: Nr. 12,14, 16 liektā tipa. Diegs: 8/0 sarkans. Aste: Uz liektās daļas uzsiets sarkana flosa diega tinums. Var tikt izmantots jebkurš piemērots diegs. Būtiski, lai tas arī samirkstot saglabātu savu spilgtumu. Tāpēc parasti to lako vai pārklāj ar līmi. Ķermenis: 3-4 pāva spalvas, nostiprinātas visa ķermeņa garumā. Delikātai mušai vajadzētu izvēlēties arī delikātu spalvu. Parasti šīm mušām, īpaši mazos izmēros, es to izvēlos no pāva spalvas „actiņas” daļas. Tās ir smalkākas un ar izteiktu, metālisku spīdumu. Hakls: Brūna ( red game) sausā spalva. Palmerēta pa ķermeni ar izteiktu, retu soli. Priekšā viens pilns apgrieziens. Spalvas izmērs nedrīkst pārsniegt āķa atvērumu. Labāk lai tas ir pat nedaudz mazāks par to. Es ar to parasti makšķerēju pa straumi uz leju, vairāk kā ar slapjo mušu. Attiecīgi ar mendingu, iedodot lieko auklu, cenšamies, lai tā izgriežas gar zivs degunu. Parasti to lietoju, ja zivs ceļas, bet nav izdevies piemeklēt tai pareizo sauso mušu. Protams, ka to var iesmērēt arī ar floatantu un pasniegt kā klasisko sauso mušu. Variācija: pazīstamā skandināvu supper pupa. Viss tas pats, tikai standarta āķis un ķermenis dabingots ar pelēku trusi.  image022

 

Smagām dzīves situācijām var lieti noderēt arī šāda ļoti miniatūra un vienkārša mušiņa - Black special ( att.10 ). Āķis: sausais standarta vai arī liektais nr. 18, 20, 22. Aste: Uz āķa liekuma uztīts hologrāfiskais tinselis 1-2mm vai arī smalka kristal flash, wing &flash īsa astīte. Pačukstēšu, ka lēti tādu var iegūt ja nedaudz izārda kādu meiteņu matu lenti. Ķermenis: 2-3 pāva spalvas no „actiņas”, nostiprinātas visa ķermeņa garumā. Hakls: Melns vistas vai gaiļa hakls. 1-2 apgriezieni,- ļoti rets. Jāsaka, ka sienot šāda izmēra mušas jāpadomā par tievāka montāžas diega iegādi. Te izmantots tā sauktais spider webs – smalks sintētisks montāžas diegs, līdzīgs tievai mono auklai. Atšķirībā no parastās auklas ( ja kādam uzreiz iešāvās prātā kreisa doma par tās izmantošanu), tas ir elastīgāks un nedaudz paļaujas stiepšanai.

 image024

Skudriņa -Wet ant ( att.11 ). Ļoti populāra slapjā alatu muša. Kad nekas redzams pa gaisu nelido, bet redzam, ka alatas kaut ko tomēr lasa no virsējiem ūdens slāņiem, varam pārbaudīt, vai tik tās gadījumā nebarojas tieši ar skudriņām? Āķis: sausais standarta nr. 16, 18, 20, 22. Ķermenis: Montāžas diegs melns vai sarkans atbilstoši āķim 6/0, 8/0 uztīts pēc formas un lakots. Aizmugures daļai ļoti labi reizēm strādā sarkans vai arī vīna krāsas diegs. Kājiņas: melna gaiļa vai vistas spalva atbilstoši izmēram. 2-3 reti vijumi. Reālistiskajam stilam bieži izmanto arī dalītu uni-flex, vai melnu, sarkanu cristal flash akcentu. Var kombinēt abus kopā un likt gan kājiņas, gan spalvu. Svarīgi: Izmantojot resnu diegu ķermeņa siešanai rūpīgi izplānojiet nobeiguma mezglus, lai nepazaudētu galvu. Galvas formu, protams.

 

image026

 

Peldošā skudra- dry ant ( att.12 ). Tā pati muša, tikai tīri peldošajā variantā. No sērijas mušas, ko var uztīt minūtes laikā. Iesaku patrenēties. Āķis: standarta vai vēl labāk īsais (short shank) nr. 16, 18, 20. Labi, ja āķis neiet ārpus ķermeņa gabarītiem. Ķermenis: Melna vai brūna foma strēmelīte atbilstoši izmēram. Aizmugures apaļo formu klasiski piededzinām ar šķiltavām. Kājiņas: melna gaiļa vai vistas spalva atbilstoši izmēram. 2-3 reti vijumi. Spārni: Var būt, var nebūt – pēc izvēles. CDC spalva, antrons, ziemas zaķa kāja...utt. Makšķerējam kā ar sauso mušu. Iepriekšējo slapjo variantu arī var piedāvāt gan kā sauso mušu, gan arī pasniegt pa straumi uz leju.

 

image028

 

 

 

Mazā vabolīte- Mini beatle ( att.13 ). Alatu muša. Pa zemi un kokiem ne tikai skudras vien rāpo un ja klasiskā barība dotajā brīdī nešķiļas un nelido, tad alatas un arī citas zivis labprāt barojas ar dažādām no kokiem krītošām mazām vabolītēm. Āķis: standarta sausais, vēlams ar lielāku atvērumu nr. 14,16, 18.Ķermenis: Pāva spalvas 3-4 gab. 1/3 attāluma no āķa actiņas atstājam brīvu un stiprinām spilgtas krāsas plānu foma strēmelīti un pelēku CDC spalvu. Aizpildām atlikušo galvas daļu atkal ar pāva spalvu. CDC spalva parašūta stilā tiek apsieta ap fomu un fiksēta āķa priekšā. Saglaužam CDC spalvas uz aizmuguri un pārlokām foma strēmelīti uz priekšu. Fiksējam un finišējam mušu. Vienkārši un efektīvi. Foma pārsega krāsu parasti izvēlas individuāli. Tikai jūsu izvēle, kura krāsa jums labāk redzama uz ūdens.  

image030

 

 

Vēl viens vabolītes variants- CDC beatle ( att.14 ). Viss veidots no vienas lielas CDC spalvas. Arī vienā minūtē sienama absolūti vienkārša muša. Āķis: standarta sausais nr. 14,16,18. Ķermenis: pelēka, olīva vai brūna CDC spalva stiprināta aiz resnās daļas āķa garumā. Pēc tam to pirkstos savērpjam un veselu tinam ap ķermeni virzienā uz āķa aizmuguri. Tur to fiksējam un atlikumu pārlokām atpakaļ uz priekšu. Sienam finiša mezglus paceļot CDC spalvu uz augšu. CDC spalvu priekšā var atstāt, var apgriezt īsu čupčiku. Var to arī atlocīt atpakaļ veidojot mini galviņu.

 

image032

Mūsu pašu vietējo meistaru eksperimentu gaitā tapis reāli labs killeru grupas eksemplārs -Greyling special ( att.15 ). Alatu muša. Āķis: standarta sausais nr. 14,16, 18. Aste: Balta vesela CDC spalva, ievilkta nepieciešamajā garumā. Stema daļa izgriezta. Garums nedaudz mazāks par āķa taisno daļu vai ari ½ no tā. Ķermenis: Rupjš, pelēki brūns dabings. Var sausajam dabingam nedaudz piejaukt zaķa maskas rupjos sariņus. Varam kā iepriekšējai mušai tīt arī veselu CDC spalvu. Siprināt to aiz tievā gala, savērpt un aptīt ap āķi. Lieko apcērpam. Ķermeni var veidot arī cilpā stiprinot CDC spalvu un formu piegriežot ar šķērēm. Faktiski rezultāts būs viens. Viss atkarīgs no jūsu vēlmēm un pieejamajiem materiāliem. Spārns: Četras pelēkas vai krēma krāsas (cream) CDC spalvu augšējās daļas. Šajā gadījumā spalvu stemus ārā negriežam. Stiprinām tās pa pāriem, 45grādu leņķī pret āķi, katru pāri no savas āķa puses un ievelkam vajadzīgajā garumā. Spārnam nevajadzētu iet ārpus āķa gabarītiem. Galvas daļā ieliekam mazu balta antrona pušķīti. Stiprinām to pa vidu ar diviem tinumiem un finišējam mušu. Antronu apgriežam slīpi atstājot to apmēram 2mm garumā.

   image034

Ļoti līdzīga pēc uzbūves iepriekšējai mušai -Egg laying fly ( att.16 ). Ar to tiek imitēts pieaudzis kukainis, kas atliek uz ūdens oliņas. Tā parasti uzvedas gan viendienītes, gan makstenes. Lietojama, kad vērojama tā saucamā kukaiņu ūdens punktēšana, jeb oliņu dēšanas process. Attiecīgi muša tiek sieta uz lielākiem nr.14-12 āķiem. Astes vietā uz āķa liekuma no dabinga veidosim oliņas imitāciju. Tam noderēs spilgti zaļas, dzeltenas vai oranžas krāsas dabings. Ķermenis: analoģiski iepriekšējai mušai. Muša savā būtībā arī ir universāla jo nedaudz pamainot tās krāsu gammu, to var pieņemt gan par maksteni, gan par viendieni. Brūnie toņi būs atbilstoši makstenei. Pelēkie, olīvzaļie, dzeltenie un baltie vairāk raksturīgi viendienītēm. Spārns: četras CDC spalvas. Krāsas pēc jūsu izvēles. Priekšā vēl stiprinām lielu sauso spalvu. Apmēram divu āķa atvērumu izmērā. Tā var būt CDC spalvu tonī, vai arī tumšāka. Var izmantot universālo grizli krāsu. Trīs vai četri tinumi ap āķi. Fiksējam to pie āķa actiņas. Tālāk virzienā no apakšas uz augšu saglaužam to visu āķa virspusē un ar montāžas diega slīpiem tinumiem vēlreiz notinam mušas galvas daļu turp un atpakaļ. Visai uztītajai spalvai jānostājas virs āķa horizontālās līnijas. Ja kās nepaklausīgs sariņš to nav izdarījis, tad bez žēlastības sodīsim to nogriežot. Šī spalva faktiski ir kukaiņa kājiņu imitācija un piedevām vēl kalpo kā papildus atbalsts mušas labākai peldspējai.

Domāju, ka lielos vilcienos ar to arī varam pielikt punktu grūtajai un smalkajai sauso mušu nodaļai. Nebaidieties eksperimentēt un kombinēt ar materiāliem un paņēmieniem. Ja ievērosiet šos galvenos mušu veidošanas principus, tad rezultātā varbūt pat jūsu veidotā muša būs pat labāka par oriģināliem. Jāatceras arī, ka katrai upei, vietai un laikam var būt pat savas nianses uz krāsām un mušu izmēriem. Tāpēc vērojiet, analizējiet un improvizējiet. Galu galā ticiet savai, pareizajai mušai un ar to arī visdrīzāk tiksiet pie savas skaistās sapņu zivs. Ne jau velti mušotāji par skaistāko copes brīdi uzskatīta momentu, kad zivs paceļas uz sauso mušu. Un ja vēl tā būs jūsu radīta! Ticiet, arī spēsiet ievērtēt šī mirkļa skaistumu. No sirds Jums to novēlu!

 Nākamajā turpinājumā mēs ķersimies pie lielajām līdaku mušām, tāpēc meklējiet lielus āķus un resnus diegus. Ja jau esam tik tālu tikuši, tad viss turpmākais jau būs tik tāda patīkama pastaiga gar upes malu.

Līdaku mušas.