Sapalu mušas (Mušu ABC) Drukāt

 image018image032image042image064image018image021image023image025image045 image020image038image054

Egils Collenkopfs, EFFA sertificēts instruktors

Autora zīmējumi un foto

Esam jau krietnu brīdi padarbojušies ar mušu siešanu un domāju krietns to daudzums būs stabili iegūlis kastītēs. Tagad kādu brīdi atstāsim mūsu iesākto strīmeru tēmu mierā un lēnām mēģināsim pietuvināties mušu siešanas topa virsotnei. Runa ir par sausajām mušām. Kāpēc tā? Ja visām iepriekš sietajām, bez šaubām arī bija svarīgs rūpīgs darbs un labas iemaņas, tad sausajās mušās bez tā visa vēl ļoti liela uzmanība jāvelta pareizai materiālu izvēlei. Un ņemot vērā pašu mušu samērā mazos izmērus, var teikt, ka to siešana jau prasa samērā lielu precizitāti, ļoti labas pamata iemaņas un arī tiešām kvalitatīvus materiālus. Tāpēc tuvosimies šai virsotnei tā pamazām un secīgi. Jāsaka arī, ka izmaksu ziņā sauso mušu siešana ir visai dārgs pasākums. Viens labas kvalitātes sauso spalvu skalps maksā jau gandrīz tās pašas naudiņas, kā jūsu siešanas vaiss. A tādus vajadzēs noteikti nu vismaz divus ( grizzly- balts ar melnu svītrojumu un brūns). Modernās, sausās mušas izmantojamās CDC spalvas arī nav nekādas lētās. Bet nesteigsimies vēl to visu pirkt. Nu varbūt tikai vienu sauso skalpu iesākumam. Ja atceraties, tad CL 3-jā turpinājumā tika dots īss šo spalvu raksturojums un ceru, ka kāds sausais skalps jūsu arsenālā jau ienācies. Vispār tā bija tikai tāda maza morāla sagatavošanās, jo faktiski, ja parēķināsim tos izdevumus uz iespējamo uzsieto mušu skaitu, tad materiālu cena nebūs nemaz tik augsta. Kā labākā versija iesākt sauso mušu tēmu manā uztverē ir sākt to ar lielajām, sausajām mušām, kas pārsvarā mūsu ūdeņos piemērotas sapalu copei. Tāpēc atvērsim jaunu lapu, ko tā arī nosauksim –  sapalu mušas. Visas te siešanai piedāvātās mušas būs tīri praktiskas un Latvijas ūdeņos sevi pierādījušas mušas. Nekāda teorētisma. Viss reāls un praksē pārbaudīts. Mani draugi jau sen zina, ka sapals ir viena no manām mīļākajām copes zivīm, tāpēc izpētes statistiskie rādītāji ir visai augsti. Kā pirmo piedāvāšu vienu no vienkāršākajām sapalu mušām- caterpillar, jeb tauriņu kāpura imitāciju. Kopējai izglītībai. Siešanas literatūrā to pieskaita pie sauszemes kukaiņu (terrestrial) mušu grupai. Pie tās piederēs arī visu veidu vaboles, sienāži, tauriņu kāpuri, spāres un skudras. Viss, kas kaut kādā mistiskā veidā var nejauši iekrist ūdenī, kur savukārt nekas nepaliek nepamanīts, vismaz no sapalu puses. Cita lieta, ka to apetīte reizēm mēdz būt visai dīvaina un savdabīga. Tikko pusstundu atpakaļ visi kā viens alkatīgi krita virsū vabolei. Pēkšņi bāc! Kā ar nazi nogrieza. Piepeld, aizdomīgi pavēro un ar nicīgu šļakstu pagriežas uz pretējo pusi. Ko nu? Tādiem gadījumiem jāmēģina kaut kas jauns un interesants. Varbūt arī neredzēts dotajā vietā. Tāpēc neskatoties uz to, ka topa muša sapalam gandrīz visas sezonas garumā ir un paliek vabole ( tai veltīsim gandrīz visu nākošo rakstu), sāksim šoreiz tieši ar šīm mazāk populārajām mušām.

  Atkal mums būs jāiepazīstas ar jaunu materiālu. Putu gumija, jeb foms image004( angl.-foam). Materiāls ar ļoti lielu peldspēju. Parasti mušiņsiešanas piederumu veikalos nopērkams 2-3mm loksnēs. Krāsu gamma visplašākā. Kā jau katram materiālam arī ir dažas atšķirības, atkarībā no piegādātāja. Es parasti izvēlos 2mm foma versiju un tādu, kurš it kā nedaudz vizuļo to pret gaismu pagrozot. Šis foms ir elastīgāks un labāk padodas staipīšanas procedūrām atšķirībā un biezākās un pilnīgi matētās versijas. Izmantojami, protams, ir abi. Tikai ar otro jādarbojas ar jutām, nevis spēku. Vēl foms ir atrodams arī dažādos sadzīves priekšmetos: istabas vai pludmales čībās, visādos zem dibena liekamos paliktņos, dažādās bērnu spēlītēs utt. Te arī vienkārši jāpalūko cik ciets, elastīgs ir konkrētais materiāls un vai tas būs derīgs jūsu vajadzībām. Piemēram, cietais foms no čībām lieliski noder poperu galvu un apjomīgu sienāžu ķermeņu veidošanai. Tā kā atkal uzmanīgi vērojam savu apkārtni un ejam pa veikaliem ar domu: vai tik šo mantu nevar izmantot arī mušu siešanā? Tātad foms mums ir. Nogriezīsim no tā apmēram 8mm platu strēmelīti un vienu galu noapaļosim. Lai griezuma vietas nebūtu asas un vēl sliktāk nelīdzenas, ja griešanas procedūra nav izdevusies perfekti, tad maliņas var ar šķiltavas liesmu piededzināt. Foms viegli apkūst un materiāls iegūst glītas, noapaļotas formas.

 Tālāk mums būs vajadzīgs nr.6/nr.8 strīmeru āķis.image006 Šeit vajadzētu izvēlēties maksimāli tievāku, jo muša mums būs peldoša. Sagatavosim mušas pamatu notinot āķi ar vienu diega slāni. Diegs šeit arī vajadzētu ņemt 6/0 izmēra.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mūsu nogriezto foma strēmelīti piespiedīsim pie āķa no augšas, tā lai tā tiktu nospiestaimage008 gar abām pusēm uz leju un fiksēsim to ar trim četriem stingriem diega tinumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šajā pašā vietā ar diviem tinumiem fiksēsim sauso spalvu.image010 Tad atlocīsim foma strēmelīti uz augšu un atlikušo spalvas kātiņu pietīsim jau pie āķa. Vislabāk šai mušai būtu izvēlēties sadlle tipa garu sauso spalvu, jo tad ar vienu spalvu jums pietiks visai mušai. Ja nu nav tādas arsenālā, tad iespējams nāksies likt divas, vai pat trīs spalvas. Spalva jāstiprina tā, lai tās matētā puse būtu vērsta uz āķa actiņas pusi. Veicam divus pilnus apgriezienu ar spalvu un fiksējam to āķa apakšā atkal paceļot foma strēmelīti.

 

 

 

 

 

 

 

Tad ar retiem tinumiem šo spalvu tāpat piefiksējam gar āķaimage012 apakšu un paejam uz priekšu apmēram par 4mm. Tur liekam uz diega atbilstošas krāsas sintētisko dabingu un ar to notinam šo starpu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atkal pārlokām pāri foma strēmelīti un fiksējam to jaunajā image014vietā. Faktiski esam atkal it kā atgriezušies sākuma stāvoklī. Atkal aptinam spalvu, fiksējam to zem foma, pietinam to uz priekšu un aizpildām starpu ar dabingu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tādā veidā tiek izveidots viss kāpura ķermenītis. Cenšamiesimage016 šo segmentāciju veidot sadalot ķermeni apmēram vienādos gabaliņos. Tāpat jācenšas izveidot šo segmentāciju tā, lai pirms actiņas paliktu vēl pāris milimetru brīvas vietas. Priekšā atlokām atkal fomu uz augšu un veicam vēl divus trīs tinumus ar spalvu, tad fiksējam to un nobeidzam ar diviem finiša mezgliem. Var būt atkal grūtības ar mezglu tīšanu, jo sausās spalvas sariņi, vērsti uz priekšu. Tad atkal var talkā ņemt iepriekšējā reizē veidoto palīgierīci.

 

 

 

 

 

Beigās nostiepsim foma strēmelīti un uzmanīgi to nogriezīsim atstājot kādu milimetru materiāla. Pārāk garu to nevajadzētu atstāt, jo tad mušu būs liela gaisa pretestība metot un tā var vērpt pavadiņu.image018

Tauriņu kāpuru dažādība ir ļoti liela un tāpēc tos var veidot izmantojot visdažādāko krāsu kombināciju materiālus. Nu piemēram:

1 -melns foms un dabings, spalva- grizli , pelēka vai melna.

2- brūns foms; dabings -pelēks, zaļš, dzeltens; spalva – brūna, melna vai grizli.

3- dzeltens foms; dabings – zaļš, brūns; spalva- brūna vai melna utt..

 

 

 

 

 

Nākošo mušu var uzskatīt gan par stilizētu, vienkāršotu kamenes imitāciju, gan par atraktoru. Nezinu kā to klasificē sapali. Zinātu viņu valodu paprasītu. Lai nu kā tur nebūtu, tā ir ļoti efektīva un sapaliem garšo.image032 Parasti to sienu uz Salmo Cobra viking nr.2 āķa, kas ir ar īsu kātiņu un lielu atvērumu. Šis āķis vispār ir ļoti piemērots daudzām sapalu mušām. Pietiekoši viegls, lai to izmantotu sausajās mušās un tā atvērums kā reizi atbilst lielajai sapala mutei. Mūsu kamenes ķermenis tiks veidots no pakojot brieža spalvu, tāpēc atkal atstāsim āķa kātiņu brīvu un diegu stiprināsim jau uz āķa liekuma. Ievērojiet šeit vietu, kur tas tiek darīts. It kā atkāpe no klasiskajiem kanoniem, kur parasti mēs vienmēr sākām tīt mušu pretī āķa atskabargai, bet šeit tas tiek darīts ar nolūku. Kad pabeigsim mušu siet, tad kopskatā redzēsiet, ka tas ir pilnīgi nepieciešams un mušas kopskatu tikai uzlabo. Ja to sāksim tīt no standarta pozīcijas, tad āķa izliekums nedabīgi izvirzīsies ārpus ķermeņa. Noteikti tas nepatiks sapalu tētim un arī pašai mušai būs tendence stāvēt ūdenī slīpi. image020Kad diegs nofiksēts, uz tā uzliksim melnu sintētisko antrona dabingu un uztīsim mušas aizmugurē tādu mazu bumbulīti. Šai mušai tas kalpo kā atbalsts pirmajai pakojamā brieža porcijai. Arī brieža spalvu būs daudz vieglāk apcirpt āķa aizmugurē.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk mums būs vajadzīgas divu krāsu brieža spalvas. image022Kamenes versijai labāk būs viens dzeltens vai oranžīgs un melns, vai tumši brūns briedis. Liksim mēs tos pamīšus, tā lai veidotos raksturīgais ķermeņa svītrojums. Ar brieža pakošanas tehniku mēs jau sīki iepazināmies iepriekšējā rakstā. Ja tas vēl nav īsti apgūts, tad te būs brīnišķīga iespēja atstrādāt šo tehniku pēc pilnas programmas. Pie kam, lietojot divu krāsu materiālus pēc to apcirpšanas, jūs perfekti redzēsiet cik labi šī operācija ir izdevusies. Ideāli svītrojumam jābūt vienāda platuma pa visu ķermeni. Tas norāda, ka uzliktais briedis vienmērīgi izgriezies ap āķi. Ja šīs strīpas sanāca kā zāģa zobi, vienā pusē šaura, otrā plata,- briedis nav normāli izgriezies ap āķi, vai arī tas noslīdējis uz vienu vai otru pusi. Vai tas atsauksies kritiski uz mušas rezultivitāti? Es domāju, ka nē. Jums tikai tam vajadzētu kalpot par signālu, ka nākamo reizi šī operācija jāveic uzmanīgāk. Vēlreiz atgādināšu īsumā kā to mēs darījām. Novietojam spalvas pušķīti virs āķa tā, lai fiksācijas vieta būtu pušķītim pa vidu. Apmetam tā vidēji cieši pēc kārtas divus diega tinumus ap pušķīti, bet tā, lai tie abi būtu cieši blakus. Tad viegli atkal pievelkam diegu un ar kreisās rokas pirkstiem nedaudz „ uzspiežam” pušķīti uz āķa. Joprojām neatlaižot vaļā kreiso roku veicam vēl vienu ciešu diega tinumu, atkal cenšoties trāpīt precīzi tai pat vietā. Redzēsim, ka brieža spalva labajā, brīvajā pusē atvērsies. Tālāk vienlaicīgi taisām nākamo apgriezienu ar diegu un atlaižam kreiso roku. Brieža spalva arī otrajā pusē atvērsies un tā visa līdz ar diega apgriezienu sāks griezties ap āķi. Veiciet diega apgriezienu līdz galam un spriegojiet diegu līdz pušķītis pārstāj griezties ap āķi. Tālāk atkal ar kreisās rokas pirkstiem vairākas reizes atglaužam brieža spalvu uz aizmuguri un ar slīpiem vijumiem kustinot diega turētāju veicam 3-4 fiksācijas apgriezienus līdz pušķīša beigām. Te vajag lūkot, lai pēc iespējas nepiespiestu ar diegu brieža sariņus. Kad viss briedis atglausts uz aizmuguri, tā priekšā izdarām vēl divus trīs diega tinumus fiksācijai. Kad brieža pušķītis veiksmīgi piefiksēts un nostiprināts, ar kreiso roku pieturam pirmo no aizmugures, savukārt ar labās rokas pirkstiem bīdām to virzienā uz āķa aizmuguri. Nekautrējieties te kārtīgi pielikt spēku. Jo ciešāk sapakosiet šo briedi, jo labāku gala rezultātu iegūsiet.

Kamenes versijai pēc pirmā dzeltenā brieža tālāk liksim melno vai brūno briedi.image024 Te vajadzētu nedaudz samazināt tā daudzumu, lai tumšākā krāsa veidotu tievāku svītru. Viss pārējais notiek analoģiski.

 

 

Turpinām to pakot līdz pašam galam, protams, atstāsim kādus 2mm brīvas vietas pirms āķa actiņas.

 

 

 

 

 

 

 

Beigās uzsiesim vienu fiksācijas mezglu un diegu nogriezīsim.image026

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk apcirpsim briedi piedodot mušai vēlamo formu. image028Neaizmirstiet kā mēs to darījām. Griežam briedi tikai vienā virzienā! No priekšas uz aizmuguri. Nu un finālā vēl varam „piepucēt” mušas formu piededzinot to ar šķiltavām. Nebaidieties no tā, ka pie šīs procedūras briedis paliek pirmajā brīdī brūns. Paberzējiet to pēc tam ar pirkstiem un tas atkal atgūs savu krāsu.

 

 

 

 

 

 

 

Kad kamenes ķermenis noformēts, liekam to atpakaļ spīlēsimage030 un pa jaunu startējam diegu. Mušai priekšā parasti uzsienu retas spalviņu kājas. Tās var veidot no pīles vai melna gaiļa spalvas. Ja lietojam pīles spalvu, tad to vienkāršāk stiprināt aiz tievā gala. Pirms sāksim to tīt ap āķi, apakšā patīsim vēl nedaudz dabinga. Atceraties, ka ja vien tas ir iespējams, vienmēr vieglāk tīt spalvu, ja tai apakšā ir dabinga slānītis. Tad spalvu daudz vieglāk noturēt vēlamajā virzienā, jo tai ir kur iegulties un tai ir daudz mazāka tendence savērpties tīšanas procesā.

 

 

 

 

 

Galā fiksējam spalvu un beidzam mušu ar pāris finišaimage032 mezgliem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nākamā muša pēc savas uzbūves būs ļoti līdzīga šai kamenei. Sauksim to par sapalu bomberu. Kādam varbūt uzreiz liksies dzirdēts tāds vārds. Jā, šī muša ir atvasinājums no sausās lašu mušas ar analoģisku nosaukumu. Bet ideja, kāpēc tā tika veidota ir pilnīgi atšķirīga. image042Lašu bombers pārsvarā tiek prezentēts pa straumi uz leju un turot rokās augsti paceltu makšķeri, tā lai tikai līderis atrodas uz ūdens, tas straumes ietekmē skraida pa ūdens virsmu. Ļoti efektīva un skaista tehnika, bet tas viss attiecas uz lašu copi. Sapalu copes variants ir radīts ar pavisam citu domu. Ikviens, kas vasaras vidū būs mēģinājis copēt sapalus zinās, ka reizēm tas notiek vietās, kur ir visai blīvs, pat sūnām līdzīgs zāļu paklājs. Bet pat šajā vienlaidus paklājā ir nelieli brīvi lodziņi, kuros tā vien prasās iemest mušu. Un ne velti, jo tās ir vietas, kuras sapals paslēpies zāļu ēnā tur savā kontrolē. Un ja šādā lodziņā kaut kas nejauši iekrīt, seko momentāns uzbrukums. Esat top klases metējs un varat 15m distancē nolikt mušu ar 5cm precizitāti? Tad nav problēmu. Jebkura sausā muša nostrādās. Bet ja tā nav un muša nokrīt uz zāļu paklāja? Tad cauri. Var teikt labā vieta pazaudēta, jo nāksies brist un stīvēt mušu laukā no zālēm. Lūk šādai makšķerēšanai arī domāts šis sapalu bombers. Viņam ir tieši tāds pats ķermenis kā kamenei, tikai tas vēl papildus tiek palmerēts ar lielu sauso spalvu. Šī iemesla dēļ, bomberu var vienkārši uzmest uz zāļu paklāja un tad lēnām to „noripināt” no tā līdz brīvajam ūdens pleķītim un tas neaizķersies zālē. Taisni tas, kas vajadzīgs.

Izmantosim to pašu Cobras āķi un arī sākums mušai analoģisks iepriekšējai.image034 Sākam mušu jau āķa liekumā un turpat veidojam dabinga bumbiņu, šoreiz tā ir absolūti nepieciešama, jo mēs aiz tās stiprināsim sausās spalvas. Ja šāda balsta nav ļoti grūti sākt tīt spalvu pa ķermeni, jo briedis veido stāvu pakāpi. Tā ir tikai viena bēda. Manis paša pirmajās eksperimentālajās mušās pēc pāris copes stundām palmerētā spalva izslīdēja no vietas un sabrauca uz mušas aizmuguri. Tas arī bija par iemeslu šādam risinājumam. Dabings izlīdzina šo pāreju un neļauj spalvai izslīdēt no vietas. Tālāk vajadzētu izvēlēties trīs vai četras garas saddle tipa sausās spalvas. Cape tipa spalvas garums var būt nepietiekams šai mušai un te nav iespēju piestiķēt pa vidu vēl vienu spalvu. Par cik grūti sameklēt atbilstoši tāda lieluma tīru sauso spalvu, tad es parasti izlīdzos ar pussausajām. Attēlā labi redzama šādas spalvas struktūra. Spalvas kātiņam tuvākā tumšā daļa, faktiski ir slapjā tipa. Ārēja daļa sausā. Praksē pierādījies, ka pilnīgi pilda savas funkcijas. Spalvu daudzums atkarīgs no to blīvuma. Te vajadzētu piemeklēt tādu loģisku kompromisu. Ja palmers būs ļoti biezs, tas var atsaukties uz zivs pieciršanu. Ja par plānu, atkal zudīs mušas pret aizķeršanās jēga. Te man spalva ir ļoti blīva un tāpēc pilnīgi pietiks ar trijām. Izvēlēsimies trīs apmēram vienādas spalvas, attīrīsim to lejas daļu un saliksim tās visas vienu aiz otras kopā. Lūkojat, lai tās būtu orientētas vienā virzienā. Ideāli tās stiprināt visas vienlaicīgi un ar matēto pusi pret sevi. Maksimāli īsi apgriezīsim lieko stemu garumu un šajā vietā būtu vēlams uzlikt vēl pilīti līmes. Tas nepieciešams, lai sākot palmerēšanas darbu mums nenāktos piedzīvot smagu vilšanos ar izrautu spalvu rokās.

Tālāk atkal ņemsim briedi un nopakosim visu ķermeni atstājotimage036 pāris milimetrus brīvas vietas spalvu fiksācijai un fiksācijas mezglu uzmetīsim beigās.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apgriežam briedi. Viss tāpat kā iepriekšējā mušā. Vienīgāimage038 nianse, ka mums vēl aizmugurē ir spalvas, kuras nebūtu vēlams nejauši apcirpt. Visiem parasti tas arī ir galvenais jautājums. Kā izdarīt, lai šāds negadījums nenotiktu? Vienkārši. Kad muša izņemta no spailes es to saņemu kreisās rokas pirkstos tā, lai spalvas atrastos starp pirkstiem. Kad brieža lielums jau apgriezts, pašas beigās, jau var atlaist pirkstus vaļā un jūs redzēsiet, ka atlikušo briedi nav problēmu apgriezt kaut pa vienam sariņam. Tāpat mušu vajadzētu turēt arī brīdī, kad piededzinām to ar šķiltavām.

 

 

 

 

Kad visi šie zemūdens akmeņi un briesmas veiksmīgi ir image040garām, vēlamā ķermeņa forma iegūta, liekam to atpakaļ spīlēs. Fiksējam priekšā diegu un sākam ķermeņa palmerēšanu ar spalvām. Kā pirmo ņemam pašu tālāko spalvu. Centīsimies no paša sākuma ievērot vienmērīgu tīšanas soli un spalvas leņķi. Palmerējamo spalvu vajag spriegot diezgan spēcīgi, lai tā iegrimst brieža ķermenī. Pirms āķa actiņas, jau ķermeņa beigās veicam vēl divus spalvas tinumus un ar diviem vijumiem diega to fiksējam. Šo pašu procedūru atkārtojam ar pārējām spalvām. Svarīgi katru nākošu spalvu likt precīzi turpat kur pirmo. Tad iegūsiet glītu, labi redzamu mušas ķermeņa segmentāciju.

 

 

 

 

Kad visas trīs vai četras spalvas aptītas, finišējam mušu. Teimage042 gan es iesaku uzlikt papildus fiksācijai mezgla vietai arī līmi. Tagad varam ievērtēt gala rezultātu. Saku godīgi. Šai mušai palmerētā spalva varēja būt arī par milimetriem diviem garāka. Nākamajai var droši izvēlēties platāku spalvu.

Variācijas: brieža spalvas krāsas: dabīgā, pelēkā, brūnā. Var reizēm nostrādāt arī šāda zaļa un dzeltena. Palmerējamā spalva: brūna, vai melna. Izvēloties tumšu briedi ķermenim, piemēram, melnu, spalvu vēlams izvēlēties gaišu- grizzly vai pat baltu, lai būtu izteikts kontrasts.

 

 

 

 

 

 

 

Kā beidzamā šai reizei mums saldajā ēdienā būs sienāža imitācija. Arī uzreiz jāsaka, ka šī ir pirmā no ļoti daudzām iespējamajām versijām. Mēģināšu siešanas gaitā pastāstīt par iespējām katrā vietā izmantot dažādus materiālus un kādā no nākamajām reizēm arī parādīt kādi tie vēl varētu izskatīties.image064 Āķis šeit mums atkal būs vajadzīgs vieglais strīmeru nr. 4 (Gamakatsu F31 ). Sienāža ķermeni veidosim no brieža spalvas. Šim nolūkam mums vajadzētu izvēlēties maksimāli garu spalvu. Manā arsenālā arī neatradās pietiekoši garas olīvzaļas brieža spalvas, tāpēc nāksies apmierināties ar Latvijas pelēko variantu. Lai izveidotu šādu ķermenīti, brieža spalvai jābūt nedaudz garākai par pusotru āķa garumu. Sagatavošanas process arī ir nedaudz atšķirīgs. Kad nogriežam pušķīti, tas jātur pirkstos aiz tievākajiem galiem. Tad izsitam ārā pavilnu un īsākos sariņus. Ideja atstāt pušķītī tikai pašus garākos sariņus. Ja materiāla daudzums izskatās par mazu pēc šīs procedūras, noliekam to uz galda un ņemam klāt vēl vienu porciju. Tad abas saliekam kopā un varam siet klāt. Vispirms, protams, uztinam diega pamatu, bet beigās diegu atgriezīsimies par 2/3 āķa uz vidu.image044 Liekam pušķīti klāt un stiprinām to tieši tāpat kā pakošanas gadījumā, tikai šoreiz neļaujam tam rotēt ap āķi. Tieši tāpat arī izejam cauri atvērušos brieža spalvas daļu fiksācijai uz priekšu un atpakaļ. Visu lieko slīpi apgriežam.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk ar retu soli pietinam briedi līdz āķa liekumam. Galā to image046fiksēsim ar diviem taisniem vijumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēc tam saņemam šo pušķīti pirkstos un taisām vēl pārisimage048 tinumus jau ārpus āķa. Efekts- panāksim, ka āķis nelīdīs laukā ārpus mušas fiziskajiem izmēriem. Ja pāris mēģinājumi sienot pirmās mušas jums sanāk neveiksmīgi, piemiedziet acis un šo soli izlaidiet. Pēc tam atgriežamies ar diegu atpakaļ.

 

 

 

 

 

 

Tālāk pārlocīsim visu brieža spalvu uz priekšu. Tas jādaraimage050 pakāpeniski, ar vairākiem piegājieniem. Ar pirkstiem glaužam briedi uz pretējo pusi un lūkojam lai tas no visām pusēm vienmērīgi apņem ķermeni. Pirmajā brīdī diezgan cimperlīga padarīšana. Var nedaudz palīdzēt sev ar adatiņu pakoriģējot nepaklausīgos sariņus. Kad tas veiksmīgi izdarīts, tāpat turot briedi piespiestu jāveic vismaz divi fiksācijas tinumi. Šoreiz ērtāk to ir izdarīt ar kreiso roku. Tālāk jau vairs nekā grūta. Pa apakšu veicam slīpu apgriezienu uz priekšu un atkal divi diega tinumi. Veidojam ķermeņa segmentāciju. Nonākam līdz griezuma vietai. Visu atlikumu apgriežam un rūpīgi nofiksējam.

 

 

 

 

Nākamais būs spārniņi. Tos varam veidot no dabīgajiemimage052 materiāliem, kā šeit, vai arī no sintētikas. Te izmantota vesela pīles spalva, to mums jau zināmajā veidā ievelkot. Neaizmirsīsim ar nagu saplacināt spalvas stemu, lai tas būtu vieglāk izdarāms. Praktiskajās mušās es cenšos izvairīties no sintētikas lietošanas, kaut arī vizuāli no tās veidotie spārni izskatās pat naturālāk.

 

 

 

 

 

 

 

No kreisās uz labo: 1-pīles spalva, 2 un 3- auduma oderes,image054 rafija, magic wings.Tiem derēs gan rafija ( rafia), gan speciāli mušām domātie jau gatavie spārniņi ( visādi magic wings utml.). Tos var izveidot arī no audumu veikalos nopērkamās oderu drēbes, to piegriežot un apdedzinot. Var to pašu pīles spalvu uzlīmēt uz sieviešu zeķubikses un piegriezt pēc formas, iegūstot ļoti izturīgu spārnu. Kurs variants jums patīk labāk? Izvēlaties pēc patikas vai arī izmēģiniet visus. Vēlāk visi noderēs.

 

Kājas. Ņemam divas lielas lētā gaiļa cape spalvas. Pirkstos atlaužamimage056 sariņus pretēji to augšanas virzienam un ar šķērēm nogriežam sariņus no abām pusēm nost, atstājot pie stema kādu milimetru to garuma. Sākumā neapgrieziet spalvas pašu tievāko galu. Tas ievērojami atvieglos mezgla siešanu. Te atkal vieta pāris eksperimentiem, lai rezultāts būtu labs. Spalva ir izliekta un mūsu uzdevums ir uzsiet šo mezglu tā, lai spalvu liekums būtu simetrisks. Praksē es pirmo sienu nedomājot. Tad palūkoju kurā pusē tā der. Otrai attiecīgi mainu mezgla siešanas virzienu. Jāatzīst,- ne vienmēr veiksmīgi. Bet tas pieder pie lietas. Ja siesiet vēl vienu mušu, priecājieties -viena kāja jau būs. Mezgla vietai uzliksim līmi.

 

 

 

 

 

 

Piesienam veiksmīgi izveidotās kājas nedaudz ieslīpi pretimage058 ķermeni, tā lai to liekumi būtu vērsti uz iekšpusi. Nesaku, ka nedrīkstētu siet tās arī uz āru vērstas, bet šajā versijā muša galā iznāks kompaktāka un mazāk vērps pavadiņu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk atkal ņemsim nākamo brieža spalvas pušķīti. Iztīrīsimimage060 un nolīdzināsim tievos galus. Te vajadzēs iedarbināt savu iztēli un aprēķināt spalvas garumu, lai to pārlokot tas beigtos apmēram ap ķermeņa vidu. Katrā ziņā tam nevajadzētu iet pāri ķermenim. Kad nepieciešamais garums noteikts, lieko nogriežam taisni un stiprinām to tāpat kā veidojot ķermeni. Te arī izdevīgāk ir spalvu turēt labajā rokā un pirmos divus apgriezienus veikt ar kreiso roku. Ja nu tas kādam liekas galīgi neparocīgi, var jau arī vaisu šajā brīdī pagriezt uz pretējo pusi. Apgriežam lieko briedi un nofiksējam to. Jā, griešana šajā brīdī nav īpaši ērta, -no visām pusēm kaut kas traucē, bet nu kaut kā to vajag pievarēt. Kad tas pabeigts, turpinām veikt brieža fiksāciju uz priekšu līdz āķa actiņai. Tad uzliksim uz diega gaiši zaļu dabingu un notīsim ar to šo mušas galvas daļu. Pēc šīs operācijas diegam jābūt kāju fiksācijas sākuma punktā.

 

 

Tagad atkal glaužam brieža spalvu uz aizmuguri un vienlaicīgiimage062 it kā uz augšu. Doma, ka visai brieža spalvai finālā jāatrodas mušas virspusē un gar sāniem, bet ne lejā. Kad tas veiksmīgi izdevies fiksējam to atkal ar trim diega apgriezieniem. Kā tagad redzat dabings galvas daļā bija nepieciešams, lai nomaskētu brieža spalvas nenosegto galviņas daļu. Viltīgi, ne? Vēl mums atlicis tikai uzlikt priekškājas. Tās veidosim no oriģinālā unifleksa ( uni- flexx). Faktiski tā ir plakana daudz šķiedru gumija. Te var, protams, iztikt arī ar apaļo gumiju, ko bez sāpēm var iegūt sadalot sastāvdaļās kādu espandera gumiju. Tajā parasti atradīsiet vismaz triju dažādu diametru gumijas. Bet ja nopietni, tad unifleksam ir daudz plašāks pielietojums. Ar adatas palīdzību to viegli var sadalīt tievākās daļās. Tas nozīmē, ka var no tā veidot kājiņas pat izcili mazās mušiņās. Daži „izvirtuļi” pat pamanās tās vēl ieliekt ar karstas adatas palīdzību, izveidojot jau precīzas kukaiņu kāju kopijas. Papildus vēl tas tiek izmantots arī daudzu nimfu un strīmeru ķermeņu veidošanai. Kā ar to rīkoties? Tikko mēs nofiksējām augšā briedi. Ievērojāt, ka es ieteicu to darīt ar vismaz trim diega tinumiem? Tas tika darīts ar nolūku. Tagad nogriežam divus 2cm garus unifleksa gabaliņus un aizliekam to aiz diega. Tālāk to aiz abiem galiem turot pirkstos, vienkārši pa riņķi zem diega bīdām apkārt mušai. Pirmo par 360grādiem. Tas būs kājiņu pāris no jums otrā pusē. Otro par 180 grādiem. Vēl viens diega tinums un lieta darīta.

Nebrīnieties, ka pirmajā momentā kājas stāv gandrīz perpendikulāri no ķermeņa. image064Tūlīt mēs to sakārtosim. Bet pirms tam, nebūs par sliktu uzlikt pa pilītei līmes kāju stiprinājuma vietās. Uzliekam uz diega plānu, plānu zaļa dabinga kārtiņu un ar to nomaskējam šo pāreju un vienlaicīgi arī piespiežam kājas tuvāk ķermenim. Pirmo finiša mezglu var un vajag sāk taisīt jau pirms viss dabingotais diegs iztīts. Tas ļauj gandrīz pilnīgi paslēpt montāžas diegu.

 

 

 

 

 

 

 

Nu kā? Patika? Ceru, ka jā. Pat ja jūsu arsenālā būs tikai šīs pāris sapalu mušas, es saku, ka tas jau ir vairāk kā nopietns pieteikums, lai sekmīgi noķertu kādu resnu sapalu tēti. Vēl vairāk. Droši varu apgalvot, ka būs dienas, kad arī trīsdesmit zivis jūs vairs nepārsteigs un jūs sūdzēsieties, ka esat jau paguruši tās vilkt laukā. Un kā jau nojaušat, ar to tā lieta vēl nebeigsies. Tāpēc jau laicīgi, apzinoties jūsu neierobežotās iespējas aicinu: nebūsim negausīgi! Tad vēl ilgi spēsim visi priecāties par feino sapalu copi. Ūdenī viņš izskatās daudz skaistāk kā uz pannas. Sarunājuši? J


image002Turpināsim iesākto sauso sapalu mušu tēmu. Un, kā jau solīju pagājušo reizi, taisīsim sapalu visatzītāko un visgaršīgāko visu laiku mušu –vaboli. Lai arī īstie paraugi parādās tikai pavasarī un liekas, ka tikai šajā laikā tā varētu labi darboties, reāli tā strādā visas sapalu ķeršanas sezonas garumā. Ir bijušas pat reizes, ka visas lapas jau kokiem nobirušas un nagi jau salst, bet sapals vēl ceļas un grābj to. Laikam jau tas pavasara treknās barības simbols tik dziļi iespiežas sapala atmiņās, ka loģiskais saprāts viņam par sekundes tiesu aizkavējas. Un ar šo sekundes daļu pilnīgi pietiek, lai tas smagi ielocītu mūsu makšķeres kātu. Ko vēl tad mums vairāk vajag?

Tātad atkal mums šeit būs vajadzīgs āķis Cobra Viking nr. 2. image003Nogriezīsim 10-12 mm platu brūna vai melna foma strēmelīti. Vienu tā galu piegriezīsim ovālā formā un, ja vēlamies gludas malas, tad to var nedaudz piededzināt ar šķiltavām. Te viss vienkārši. Notinam šoreiz visu āķi ar diegu ( nr. 6/0- šoreiz obligāti) un stiprinām fomu. Atšķirībā no standarta mušām arī šajā gadījumā foma stiprinājuma vieta ir aiz āķa atskabargas, lai āķa liekums gatavai mušai neizvirzītos aiz vaboles ķermeņa gabarītiem. Kā stiprināt fomu? Vispirms apmetam viegli diega cilpiņu. Savelkam to pret āķa apakšu, bet pirmo tinumu pievelkam samērā vaļīgi. Nākamo jau ciešāk un ar trešo sākot diegu jau var nospriegot riktīgi. Tieši tāpat ar diegu nākam atpakaļ. Pamazām samazinot diega nospriegojumu. Ļoti būtiski pēdējos divus diega apgriezienus netaisīt ļoti ciešus. Tā var viegli pārgriezt fomu, vai arī to noraut, kad beigās nostiepsim to pāri ķermenim!

Stiprinām pāva spalvas 4-5gab. Tās paredzētas ķermeņaimage004 aptīšanai un būs redzamas tikai no mušas apakšas. Lai cik jums tās garas nebūtu, uzreiz skaidrs, ka to garuma nepietiks visai mušai. Nav ko satraukties. Redzēsiet cik viegli ir piesiet tās no jebkuras vietas. Zinu, ka daudzi sējēji šim nolūkam izmanto citus materiālus. Esmu redzējis gan ar dabingu klātus ķermeņus, gan strausa spalvas, gan sintētisko flashabou šķiedru. Var jau var. Es arī kādreiz to uzlieku, bet tomēr vislabāk man patīk šeit tas pats pāvs. Pirmkārt- naturāls materiāls, otrkārt- arī peldošs. Pat pēc jau pēc intensīvas lietošanas, kad daļēji izkrīt tā mazās spalviņas, palūkojiet cik labi tas izskatās.

 

 

 

Ķermeņa aizpildījumam mums kalpos tā paša fomaimage005 strēmelīte 4-5mm platumā. Uzliekam to virs āķa no aizmugures. Priekšā atstāsim brīvu vietu. Šeit stiprināšana ir nedaudz savādāka. Pirmais tinums vidēji stiprs. Ar nākamajiem 3-4 diega vijumiem foms tiek fiksēts ļoti spēcīgi, jo tālāk šī strēmele no aizmugures tiks tīta ap āķi uz priekšu pa riņķi. Ja šī fiksācija nebūs pietiekoši stipra, foms var noslīdēt to darot. Tālāk pa apakšu slīpi diegu pārvietojam gabaliņu tālāk un tā būs nākamā fiksācijas vieta. Tas pats tiek atkārtots tālāk ar atstarpi. Priekšā to jau nofiksējam kārtīgi. Šeit nav tik svarīgi ievērot kaut kādu īpašu simetriju. Šāda fiksācija nepieciešama, lai maksimāli neizspiestu no foma gaisa burbulīšus, kas nodrošinās mušas labo peldspēju. Citādi to varētu vienlaidus tīt ar diegu.

 

 

 

No aizmugures sākam tīt šo foma strēmeli ap āķi līdz āķaimage006 actiņai. Protams, jāatstāj kādi 2mm brīva āķa pirms tās. Pirmais apgrieziens tiek veikts ar lielāku spēku. Pa vidu nostiepumu atslābinām, bet tuvāk āķa aciņai atkal savelkam to ciešāk. Tādējādi tiek formēta cigārveidīga ķermeņa forma. Priekšā fiksējam fomu ar pāris diega apgriezieniem, bet ar leņķi uz aizmuguri.

 

 

 

 

 

 

 

Pagriežam foma strēmeli atpakaļ un ar retiem diega image007apgriezieniem fiksējam to pa ķermeņa augšpusi. Tā mēs iegūstam nepieciešamo vaboles „biezumu”. Svarīgi! Aizmugurē atkal to pievelkam spēcīgi ar 2-3 diega apgriezieniem.

 

 

 

 

 

 

 

Tagad pagriežam šo strēmeli pret sevi un atkal ar retiemimage008 vijumiem fiksējam fomu apkārt ķermenim gar sāniem. Turp pa vienu sānu, atpakaļ gar otru pusi. Pie lielākiem vaboles izmēriem šo procedūru vajag atkārtot līdz panākts nepieciešamais ķermeņa izmērs. Ļoti svarīgi! Aizpildījums tiek veikts tikai pa sāniem un augšu, neejot pa riņķi, lai saglabātu maksimāli lielu āķa atvērumu. Kad tas paveikts, var vēlreiz pāriet turp, atpakaļ ar diegu pāri ķermenim un mainot tā pievilkšanas spēku un izlīdzinot ķermeņa formu. Beigās ķermeņa virspusei uzklājam superlīmes kārtiņu.

 

 

 

 

Aptinam pāva spalvas ap diegu, lai tās nepārrautu un tinamimage009 tās apkārt ķermenim. Kā jau atzīmēju, tad jebkurā vietā to iztrūkstošo garumu viegli var papildināt pieliekot papildus spalvas. Šim mērķim,- ķermeņa veidošanai var izmantot arī atbilstošas krāsas sintētiskos flash akcentus, cristal chenille un dabingus, bet es tomēr dodu priekšroku dabīgajam un arī peldošajām pāva spalvām.

 

 

 

 

 

 

Priekšējā ķermeņa daļā uztinam baltu, vai gaiši pelēku image010dabinga joslu. Naturālai maijvabolei šī krūšu daļa ir izteikti gaišāka, tāpēc tāda izvēle. Priekšējo, galvas daļu atkal var noklāt vai nu ar pāva spalvu, vai ar melnu dabingu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Foma muguras pārsega otru pusi atkal apgriežam koniski image011pēc gatavās ķermeņa formas, ņemot vērā to, ka liekot pāri mugurai mēs to nostiepsim un vēl atlocīsim atpakaļ. Tas ir ļoti būtiski. Ja atstāj visu muguras platumu, to būs grūti nostiprināt pie āķa actiņas un veidosies ļoti, ļoti pārspīlēti liela vaboles galva.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārliekam fomu pāri mugurai. Tas ir jānostiepj un pie āķa image012actiņas tas tiek simetriski nospiests ar pirkstiem gar abām āķa pusēm uz leju. Pirmā diega fiksācijas cilpa: viegli apņemam fomu un spriegojam diegu gar āķa kātiņa apakšu ( klasisks gandrīz visu materiālu stiprināšanas veids). Pēc tam veicam vēl 2-3 ciešus diega tinumus.

 

 

 

 

 

 

Vēlreiz atlokām fomu uz aizmuguri, nostiepjam un fiksējamimage013 to atkāpjoties ar diegu līdz galvas robežai. Tad atkal slīpi pa galvas apakšu diegu pārliekam atpakaļ pie actiņas un tur arī finišējam mušu ar diviem mezgliem. Līmes pilītes vajadzētu uzlikt gan vaboles augšā, gan mezgla vietai. Lieko fomu nogriežam maksimāli tuvu mugurai. To darot arī vajag nostiept uz augšu foma strēmelīti. Ja vēlas, lai vabole būtu labāk redzama, tad šajā vietā var papildus stiprināt kādu mazu spilgtas krāsas ( sarkanu, dzeltenu) foma strēmelīti. Sanāks tāds kā indikators. Es pats gan tādus nelieku, jo lietoju citu paņēmienu copes noteikšanai. Par to parunāsim nedaudz vēlāk. Mezglu un šo galvas stiprinājuma vietu ( no augšas) papildus fiksējam ar līmi. Esmu redzējis arī mušas versijas, kur foms priekšā pie actiņas vienkārši tiek apgriezts. Pirmkārt,- grūti normāli nostrādāt ar diegu šo biezo foma griezuma vietu. Attiecīgi sanāk tīt daudz diega. Otrkārt mušā šī galvas daļa bieži tiek pakļauta visādām mehāniskām iedarbībām, kaut vai velkot to cauri zālēm. Tāpēc nebrīnāties, ja tādā veidā fiksētai foms tiks ātri izrauts laukā. Es vienmēr pārliecu to atpakaļ un ar šādu fiksāciju nekad nav bijušas problēmas.

Pēdējā operācija ir kājiņu veidošana. Pagriežam vaboli spīlēsimage014 augšpēdus un krūšu daļā slīpi izduram adatu. Adata tiek durta zem āķa līmeņa! To atļauj izdarīt pirmais foma slānis, ko apgriezām riņķī ap āķi. Kājām izmantosim atbilstošas krāsas unifleksu. Melnu vai tumši brūnu. Ar vienu dūrienu šādā veidā formējam uzreiz divas kājas. Ļoti ērti šai operācijai ir izmantot speciālas adatas ar šķelto galu, kas domātas aklajiem cilvēkiem! Noteikti iesaku tādas iegādāties, jo tās var lieliski izmantot, ne tikai kājiņu ievilkšanai. Es tās pat ņemu līdzi copē, jo ar tām ērti uzsiet līderi uz auklas ( nail knot). Šo adatu priekšrocība, ka nav jāmokās iestīvēt to pašu unifleksu actiņā. Te viss vienkārši. Nostiepjam to un iespiežam no gala to adatas gropē.

 

 

Atkārtojam šo procedūru no otras puses un skat, jau četrasimage015 kājas mums ir!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēl viena tāda pati operācija un visas sešas kājas mums ir image016vietā. Kājas tiek fiksētas ar līmi. Kā to darīt? Aiz pretējiem galiem nostiepjam unifeksu pirkstos. Pabīdām kāju pāri uz vienu pusi. Uzliekam pilīti līmes un tad ievelkam šo līmēto vietu ķermenī. Uzmanieties ar līmes daudzumu. Būs par daudz,- kājas paliks stīvas un sametīsies. Tāpēc līmi tikai simboliski un liksim to noteikti ar adatas palīdzību, nevis no pudelītes. Kad šī operācija pabeigta ar visām kājām, tās apgriežam sev patīkamajā garumā. Pakaļ kājas es parasti atstāju nedaudz garākas par ķermeni. Maza izmēra mušām šo unifleksu var viegli sadalīt ar adatas palīdzību atbilstoši mazāka izmēra kājās. Savukārt īpaši lieliem eksemplāriem var savērpt unifleksu dubultā un uzsiet mezglu locījuma vietā.

 

 

 

Nu, lūk! Tagad varam tā lēnām no visām pusēm palūkot cik garšīgu vaboli esam uzsējuši!image017

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Lai arī šī rakstu sērija attiecas uz mušu siešanu es tomēr izdarīšu mazu atkāpi par sapalu copes niansēm. Domāju tas nebūs lieki, lai arī jūs spētu izbaudīt vairāk tos patīkamos brīžus, kad jūsu pašrocīgi sieto vaboli apēd kāds dūšīgs sapalu papucis. Jā, par papuci vai mammuci. Tie, kas bijusi ar mani uz kopīgu copi, jau zinās mūsu aprindās ieviesto sapalu izmēru klasifikācijas terminoloģiju. Sapalu papucis ir sapals no 800gr un uz augšu. Komjaunietis – tāds sapalu pusaudzis ap 600gr. Nu un viss, kas zem – tie ir „pionieri”. Tātad, esat atbraukuši. Iesiet ķert sapalus-teorētiski, varbūt arī praktiski. Pirmā lieta. Vienmēr centieties jau pirms līšanas ūdenī vizuāli izplānot savu pārvietošanās maršrutu. Ko tas nozīmē? Loti bieži normāla izmēra sapali stāv burtiski pie paša krasta, īpaši ja vēl tur ir zāle vai kāds pārliecies koks. Tāpēc, ja paredzēts tādu posmiņu noiet apmakšķerējot krasta joslu, tad nebūtu prāta darbs noiet pa šo krastu dodoties uz copes sākuma punktu. Apejiet to pa labu gabalu prom no krasta. Tāpat es tur nemaz copēt neiešu, ja redzēšu, ka kāds cits makšķernieks tikko aizlāčo gar to pārejot uz citu copes vietu. Pagaidīsim un pēc minūtēm divdesmit miera var jau mēģināt. Orientēsimies pārsvarā uz mešanu un arī iešanu pret straumi. Kāpēc? Mazāka iespēja, ka muša pārmetot ieķersies meldros. Jūsu saceltās duļķes nebaidīs priekšā stāvošas zivis. Interesanti, ka uz leju pludinātu mušu sapali negrib akceptēt, pat ja to izdara ļoti lielā attālumā. Nezinu kas viņiem nepatīk, bet tā nu tas ir. Pieciršana. Aizmirstiet par to! Pilnīgi un galīgi. Vienalga kas tur notiek ap mušu. Vai tur sīkie sapalēni dauzās, vai lielais skrien virsū ar baigo joni un uztaisa pie mušas slaidu apgriezienu. Mēs paliekam nesatricināmi. Savācam visu savu gribasspēku un gaidām. Ko? Kad apstāsies aukla. Tikai tad paceļam kātu. Tā, lūk! Kāpēc? Ja piecirtīsiet uz katru šādu uznācienu, ātri pārliecināsieties, ka 80% gadījumu tas būs pa tukšo un kas vēl sliktāk, jūs sabaidīsiet iznākušo zivi. Sapals varbūt vienkārši aizšāva garām savā aizrautībā un būtu ātri apjautis savu misēkli, griezis stūri riņķī un nesies pakaļ sodīt nejauko radījumu. A te, blaukš! Tā ar joni tiek uzrauta debesīs no paša deguna gala. Nav jābūt pat gaišreģim, lai saprastu, ka sapalam jānolien zālēs atpūtināt nervus pēc tādiem debesu braukšanas skatiem. Tāpēc rezultatīvāks scenārijs būtu šāds. Muša iekrīt, izskrien sapalu tētis, apgriež vilni pie mušas, a mēs neko. Vērojam, kas notiek ar auklu. Aukla apstājās,- paceļam kātu. Būs galā! Nekur neliksies. Ja pēc uznāciena aukla turpina savu mierīgo peldējumu, mēs tai ļaujam nopeldēt līdz galam un tikai tad veicam jaunu pārmetienu. Otrs uznāciens arī neveiksmīgs? Es parasti tad mainu mušu. Šitais kukainis nez kāpēc uzticību neiedveš.
Tagad atgriezīsimies vēlreiz pie pašām vabolēm. Vēsture un perspektīvas. Interesanti, ka paši pirmie vaboļu paraugi tika veidoti ar pakotu brieža ķermeni, tam pāri liekot fomu. Faktiski arī laba muša bija, īpaši no peldspējas viedokļa. Tai piemita tikai divi mīnusi. Liela darbietilpība pakojot briedi, reizē ar to liels materiāla un laika patēriņš un kāju stiprināšanas problēma. Brieža ķermeņa variantā kājas jādur cauri virs āķa un pārliekot pāri muguras nosegu, tās tiek nospiestas uz leju. Kaut kā ne pārāk estētiski likās, ka kājas „izaug” laukā no vaboles sāniem. Tāpat man nepatīk bieži veikalos redzamās vaboles ar piesietām kājām no sāniem galvas daļā. Vai tas ir izšķiroši? Nepateikšu. Ja kādam tāds stils patīk, lai notiek. Man ne, tāpēc manās vabolēs un arī citās līdzīga stila mušās es palieku pie šādas kāju kompozīcijas. Ko vēl mēs varam te sadarīt?

image021

Nedaudz uz reālisma stilu veidota vabole. Mugurai izveidots spārnu dalījums. To var izveidot vienkārši ar montāžas diega cilpu. Kad esam uztinuši mušas pamatu, aizmugurē izveidojam dabinga cilpu. Viss pārējais notiek analoģiski, tikai kad jau stiprinām galvas daļas fomu, tad nostiepjam to pāri mugurai un tur pat arī fiksējam. Beigās uzliekam tam virsū līmi. No mušas izturības viedokļa noteikti tas attaisnojas. Vēl viena iespējamā improvizācija ir spārni. Dzīvajām vabolēm tie bieži ir redzami. Tos liekam, kad tiek tīta pāva spalva ap ķermeni. Izgriežam nepieciešamo formu, pietinam tos pie ķermeņa no augšas. Papildus tos fiksē arī muguras foma nosegs. Materiālus tiem arī var izmantot visdažādākos. Kas gadās pie rokas. Te gadījās rafija. Nu piedodiet! Derēs sintētikas, lielas gaiļa spalvas, Cdc utt. Iedarbiniet savu fantāziju. Šo vēl varētu papildināt ar radziņiem vai antenām galvas priekšā, ja ir tāda vēlēšanās.

image023
Tieši pie šī raksta strādājot, iešāvās galvā, ka vēl varētu izmēģināt vēl vienu vaboles versiju. Nav jau vienmēr tā, ka vabole iekrīt ūdenī ar sakļautiem spārniem, pareizi? Tieši otrādi. Tā bieži vēl sitas pa ūdens virsmu un cenšas pacelties gaisā. Kāpēc nepamēģināt ko līdzīgu saveidot? Ja nu patiks? Kādam noteikti. Es par to esmu pilnīgi pārliecināts. Tāpēc lūdzu. Pilnīgi svaigs jaunās sezonas modelis jūsu arsenālam. Vēl nevainīgs un ūdeni neredzējis. Visa siešanas procedūra ir absolūti analoģiska standarta vabolei. Neliksim tikai foma pārsegu sākumā. Vienkārši izveidosim vaboles ķermeni. Tad atkal varam izgriezt un piesiet spārnus. Te arī speciāli uztaisīju divas versijas. Pirmā mums ir ar magic wings tipa spārniem, otrajā izmantotas divas veselas Cdc spalvas. Tās stiprinātas V burta veidā ķermeņa virspusē.image025

Izgriežam no foma spārnus. Te labi redzama to forma. Liekumu panāk pakarsējot tos no apakšas ar šķiltavu uz saspiežot pirkstos. Uzmanīgi, protams. Galvas daļā foms jāatstāj ar rezervi, jo to atkal locīsim uz aizmuguri. Uzliekam fomu no virsas, bet pirmais stiprinājuma punkts mums šoreiz ir pie āķa actiņas. Tur to spēcīgi piefiksējam. Pārliekam diegu uz aizmuguri pa mušas apakšu un otrā fiksācijas vieta ir galvas aizmugurē. Tur arī apgriežam lieko fomu un finišējam mušu. Lai spārni stāvētu tuvāk ķermenim, es tos atloku uz augšu un uzlieku pilīti līmes, tad šo vietu piespiežu pie ķermeņa un sekundi pagaidu līdz tā pieķer. Vērīgāks skatītājs vēl ievēros, ka šai vabolei kājiņas ir sasietas ar mezglu. Izdarīt to var ar tamborējamās adatas palīdzību. Vienīgā problēma, ka grūti noteikt uz kuru pusi tās pagriezīsies pēc mezgla iesiešanas. Vēl ir paņēmiens tās ieliekt ar uzkarsētas adatas palīdzību. To gan jādara ļoti uzmanīgi un arī tad rezultātu nevar prognozēt. Lietojot sakarsētu adatu ir grūti noteikt nepieciešamo temperatūru. Ja kaut nedaudz tā būs par augstu, unifleks vienkārši pārdegs. Ja jūsu rīcībā ir speciāla ierīce ar temperatūras regulāciju ( tādas izmanto gravēšanai uz finiera), tad jūs varat izveidot arī kājiņas ar locījumiem.
Nu tāda apmēram izskatās tā vaboļu epopeja. Vēl tikai varētu piebilst par to izmēriem. Pašas mazākās var siet līdz pat 12-tā āķa numuram. Tādas lieliski strādā uz ruduļiem un pat raudas bieži padodas kārdinājumam. Otra galējība, ko es dažu reizi daru, ir to uzsiet uz sausā lašu āķa nr.2. Ko tur kautrēties? Faktiski tikai reālās maijvaboles lielumā vien sanāk. Tiesa mest tādu jau ir grūtāk un prasās pēc sestās vai septītās klases kāta, jo tai ir liela gaisa pretestība. Toties, ja uz tādu uznāk, tad uznāk jau normāls sapals. Tiesa ne tik bieži tas notiek. Atliek izvēlēties.


Nākamā muša būs atkal no sērijas: Ko vēl varētu tiem izvēlīgajiem tipiem piedāvāt? Un varam tiem piedāvāt, vienkāršu un skaistu mušiņu kas saucas garkāju ods ( daddy longlegs).image045 Bez tā, ka tā tiešām strādā man gribas to jums parādīt, lai jūs redzētu vēl vienu interesantu veidu kā var izmantot fomu ķermeņu veidošanā. Man pašam liekas šis veids pieļauj to izmantot ļoti daudzās mušas. Es to esmu pat testējis lašu mušās, bet par to vēlāk. Šai mušai ķermeni var veidot divos veidos. Izmantot garu strīmera tipa āķi, uz kura tiek siets ķermenis, vai arī izmantot īsu, liektā tipa āķi un taisīt ķermeni, kas iet ārpus āķa gabarītiem ( extended body). Sapaliem domātajiem odiem es vairāk tomēr izmantoju pirmo variantu, jo viņam mute pietiekoši liela. Arī atrast tādā izmērā īsu sauso āķi ir pagrūti. Cobras āķis šai mušai ir par smagu. Tāpēc ņemsim smalku nr.6/8 strīmeru āķi.

Uztīsim diega pamatu. Un piesiesim ribiņu.image029 Ribai izmantosim pāva spalvas stemu. Tas arī jums ir jaunums. Jāsaka, ka tas šim mērķim lieliski noder. Kā to sagatavot? Pirms siešanas būtu vēlams pāva spalvu kādu brīdi pamērcēt siltā, bet ne karstā ūdenī. Ja to neizdara, tad tā bieži salūst tīšanas procesā. Pēc tam spalvu izņemam, noliekam uz papīra un ar parastu dzēšgumiju to atbrīvojam no smalkajiem matiņiem. Jūsu rīcībā paliks tikai pats stems, kas ir šādā, tumši brūnā krāsā. Vēlāk redzēsiet, ka no tā var pilnībā būvēt sauso mušu ķermeņus. Kā alternatīvu ribiņai var izmantot arī brūnu unifleksu.

 

 

 

 

Izgriezīsim no brūna foma 4mm platu strēmeli un pieliksimimage031 to āķa augšpusē. To galu, kas ir uz āķa actiņas pusi nogriezīsim trīsstūra formā, lai to vieglāk būtu līdzeni pietīt. Stiprināšanu sākam no aizmugures, tai pat vietā kur likām klāt ribiņu. Te darbojamies pēc tā paša principa, kā mēs to darījām veidojot vaboles ķermeni. Jāpiefiksē foms aizmugurē ļoti spēcīgi, jo no šīs vietas mēs to griezīsim ap ķermeni. Tālāk ar nelielām atstarpēm fiksējam to vienmērīgi visā ķermeņa garumā. Lūkojam, lai priekšā paliktu pietiekami vietas galvas veidošanai.

 

 

 

 

 

Pirmo foma vijumu vajag nostiept samērā cieši un to image033izdarām virzienā uz aizmuguri, aiz ribiņas. Otrs vijums jau iznāk ribai priekšā. Tālāk varam nedaudz atslābināt vijumu spēku, bet lūkojam, lai veidotos līdzeni notīts ķermenis. Katrā ziņā, to tinot pie katra vijuma uzreiz redzams, vai tas iegūlies normāli. Ja kas nojūk, to izlabot nav grūti pamainot tīšanas leņķi un spriegojumu. Tuvojoties ķermeņa galam atkal fomu sākam nostiept ciešāk. Vēlāk jūs redzēsiet, ka šādi var viegli iegūt visdažādākās vēlamās ķermeņu formas. Priekšā fomu fiksējam ar slīpu tinumu un apgriežam lieko garumu. Tad tinam pāva stema ribiņu pretējā virzienā. Pa ķermeņa augšpusi to var drošībai vēl papildus piefiksēt ar līmi. Vienkārši ar līmē samitrinātu adatiņu pieskaramies katram segmentam. Visu muguru noklāt ar līmi gan nevajadzētu.

 

 

Galvas daļas veidošanai ņemsim nedaudz platāku foma image035strēmelīti. Tāpat to priekšā apgriežam koniski, bet stiprinām virzienā uz aizmuguri.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nākamais solis spārniņi. Tiem var izmantot kādas no lētajāmimage037 gaiļu skalpu spalvām. Tās varētu būt pelēkas, vai brūnas. Šeit redzamās ir brūnas badger tipa (Badger -krāsojuma raksturojums. Apzīmē spalvu ar izteiktu tumšāku vidusdaļu.) . Spārniem vajadzēs četras apmēram vienāda izmēra spalvas. To garumam vajadzētu būt nedaudz garākam par ķermeni. Visu lieko pūkaino spalvas apakšējo daļu noplūcam un saliekam uzreiz divas spalviņas kopā. Tad ņemam mūsu viltīgo adatu un izduram to cauri tikko piesietā foma nosegam. Tas jādara maksimāli tuvu ķermenim. Var pat pastiept fomu uz augšu, kad to darām. Kāpēc? Šo nosegu mēs beigās lieksim pāri galvas daļai uz priekšu. Ja spārnus ieliksiet augstāk, tie beigās pacelsies stāvus gaisā. Tas nebūtu vēlams. Spārni odam ir izvērsti V burta veidā. Attiecīgi adatu dursim slīpā leņķī attiecībā pret ķermeni. Ieliekam adatā abas spalviņas un izvelkam tās cauri fomam. Fiksējam tās uzreiz aiz pārsega. To pašu atkārtosim ar otro spārnu pāri.

 

 

Kājiņām izmantosim fazāna spalvu. Atlokām vienu sariņu un image039apmēram centimetru no tievā gala uzsiesim mezglu. Brr- kāds pateiks! Kā to var izdarīt? Tās taču tik trauslas! Mierīgi. Lai operāciju atvieglinātu var paņemt talkā tievu tamborējamo adatu un iesaku to darīt nenogriežot sariņus no spalvas. Sasiesim vajadzīgo kājiņu skaitu un tikai tad tās griezīsim nost. Tā ir gan vieglāk to saturēt pirkstos, gan arī nejauši nošķaudoties tās no galda neaizlidos pa gaisu. Gribat panākt, lai tās izskatās vēl reālākas? Iesieniet uz katras kājas divus mezgliņus. Tas būtu speciāls piedāvājums estētiem un mazohistiem. Jā, esmu katalogos pat redzējis, ka šādi visā garumā samezglotas kājas kopā ar visu spalvu tiek piedāvātas īpaši slinkiem sējējiem. Tās var izmantot gan odiem, gan sienāžiem. Bet nu jūs taču redzat, ka tās arī sasiet pašam un pēc vajadzības nav nekādu grūtību. Nu piemēram, jūs gribat tādas uzlikt sienāzim. Paņemiet uzreiz trīs sariņus un sasieniet tās ar vienu mezglu. Divus tievos galus aiz mezgla nogriežat. Mezglu fiksējiet ar līmi un iegūsiet skaistas kājas, kas lejas daļā būs attiecīgi resnākas. Neuztraucieties,- arī šādas kājas ir pietiekami izturīgas. Mūsu odam mums vajadzēs sešas kājas, - varēsiet labi patrenēties.

Tā, kājas mums ir. Siesim tās klāt. Nogriežam pa trijām un image041stiprinām tās arī aiz pārsega, abās pusēs gar ķermeņa sāniem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā nākamo mums vajadzēs maksimāli lielu sauso spalvu.image043 Faktiski mums vajadzēs veikt četrus piecus apgriezienus ar to. Tāpēc te varētu derēt arī parastā sētas gaiļa spalvas augšējā daļa. Stiprinām to arī uzreiz ar pārsega tā, lai tā ar matēto pusi būtu vērsta uz actiņas pusi. Tad uzliksim uz diega kādu pelēku vai gaiši brūnu sintētisko dabingu un notīsim ar to plānā kārtā atlikušo galvas daļu. Klasisks piemērs. Vienmēr, visās sausajās mušās, kur nepieciešams tīt spalvu ap āķi, vispirms patiniet tai apakšā dabingu. Tā būs daudz vieglāk uztīt spalvu, tā labāk gulsies un tai būs mazāka tendence sagriezties. To vajadzētu ierakstīt savā atmiņā kā absolūti nepieciešamu operāciju. Četri, pieci apgriezieni ar spalvu un fiksējam to pie āķa actiņas. Nākamais solis – saglaužam šo spalvu no augšas uz sāniem un nostiepjam pāri foma pārsegu.

 

 

 

 

Fiksējam to pie actiņas. Tad atlokām to uz aizmuguri un image045atkāpjoties par milimetru, vēlreiz fiksējam fomu. Nogriežam lieko fomu. Atliek vēl tikai pa apakšu pārlikt diegu atkal pie actiņas un finišēt mušu. Lai ods ūdenī sēdētu paralēli ūdens virsmai, ar šķērēm apgriezīsim arī uztītā hakla apakšējo daļu. Finālā no mūsu uztītās spalvas paliks tikai uz sāniem vērstie sariņi. To veicam, ja atceraties, tieši tāpat kā veidojot brieža ķermeņus. Noliekam šķēres no priekšas un griežam tikai vienā virzienā – uz aizmuguri.

 

 

Beigās sanāca diezgan komplicēta muša, ne? Bet domāju, ka tiem kas rūpīgi centās līdzdarboties līdz šim laikam, secinās, ka tīri viegli ar to tikām galā. Nākamo reizi pabeigsim šo lielo sapalu sauso mušu tēmu un varbūt jau arī mūsu pirmajai sausajai mušai būs pienācis laiks. Ticiet man,- tā būs pati „garšīgākā”.

 


Turpinot lielo sauso sapalu mušu tēmu palūkosimies kādus vēl interesantus mušu variantus var izveidot izmantojot mums jau pazīstamos materiālus. Šoreiz nekādas iesildīšanās nebūs un jau pirmo spāri ( dragon fly)image022 uzsiesim tādu maksimāli sarežģītu. No praktiskā viedokļa gan jāatzīmē te pāris nianses. No vienas puses nevienu laikam nav jāpārliecina, ka karstajās vasaras dienās šie lidoņi izraisa visai pastiprinātu sapalu interesi. Liekas, ka mākslīgajam veidojumam arī vajadzētu darboties līdzīgi. Diemžēl praksē, tā tas nebūt nenotiek. Visdrīzāk tās ir saistīts ar tehniskām problēmām, lai izveidotu darbīgu spāres mušas imitāciju. Problēma ir ar tās spārniem un to lielo izmēru. Ja uztaisām līdzīgus dabīgajiem un izvērstus uz sāniem, tad šāda muša praktiski nav makšķerējama lielās gaisa pretestības dēļ. Ja taisām praktisku imitāciju ar sakļautiem spārniem, ko var normāli mest, tad jāsaka, ka muša ne ar ko īpaši neizceļas uz citu fona. Pateikt, ka uh, nu tik ķersies nevar! Jā, ņem palaikam tāpat kā pārējās mušas, bet teikt, ka publika sajūsmā krēslus lauž un rindā stājas, nu nevaru. Mani paziņas ir mēģinājuši šo problēmu risināt liekot mīkstas sintētikas spārnus, kas metiena laikā piekļaujas mušas ķermenim un mušai nokrītot uz ūdens tie atplešas. It kā risinājums labs, bet arī pagaidām nav apstiprināts ar praktiskiem panākumiem. Jautāsiet, kādēļ tad mēs te mokāmies? Nekas neies zudumā. Šajā gadījumā muša ir vairāk kā interesanta savas uzbūves dēļ. Te mēs veidosim tā saucamo ārpus ķermeņa asti, jeb extended body variantu. Kā redzēsiet, tad šādi var uztaisīt ļoti interesantus mušu ķermenīšus un tos mēs varēsim pielietot arī daudzās citās mušās. Arī pati spāre, kā muša, lai tā arī paliek jūsu kastītē gadījumiem, kad ne uz ko tā īsti ķerties negrib. Vismaz būs no izvēlēties. Ja nu šī pēkšņi ir tā īstā reize? Kas to lai zina?
Tātad paņemsim parastu adatu un to horizontāli iestiprināsim vaisā. image004Adatu labāk izvēlēties tievāku. Pirms darbošanās ieteicams būtu iesmērēt to ar vasku, lai beigās būtu vieglāk novilkt uzsieto ķermeni no tās. Uztīsim diegu tieši tāpat kā veidojot āķa pamatu. Pietiks 4-5 mm, lai varētu piefiksēt materiālus sākumā. Spāres astei paņemsim divas foma strēmelītes, kuras izgriezīsim slīpā konusā. Šeit lai labāk būtu redzams kā tas notiek es speciāli paņēmu dažādu krāsu fomus. Praksē tas nav nepieciešami. Var ņemt vienas krāsas fomus, vai pat līdzīgu izveidot no vienas, attiecīgi nedaudz platākas foma strēmeles, nolokot to uz adatas V burta veidā. Stiprinām abas foma strēmelītes katru savā pusē. Tuvāk astes galam neaizmirsīsim nedaudz atslābināt diega spriegojumu.

 

 

 

 

Pārlokām abas foma strēmeles uz pretējo pusi, viegli image006nostiepjam un ar trīs četriem vijumiem fiksējam tās. Tālāk paceļam fomus un diegu tinam pa pliku adatu līdz nākamajai fiksācijas vietai. Tā turpinām līdz viss ķermenis izveidots. Kad vajadzīgais garums sasniegts pēdējā segmentā sienam divus finiša mezglus un diegu nogriežam. Pie garām astēm varbūt grūtības uzmest mezglu, ja jūsu rīcībā ir standarta platuma finišieris. Ko var darīt? Var mēģināt to veikt ar to tāpat tikai pie apgrieziena jāiedod lielāka diega rezerve un jāapiet ap adatas smaili. Ja esat apguvis, var uzmest mezglu ar pirkstu palīdzību. Trešais variants. Uztaisām lielu brīvo cilpu un caur to divas reizes izgriežam visu diega turētāju. Nu gluži kā sienot parastu mezglu. Tikai savilkšanas laikā šo cilpu vajadzēs pieturēt ar adatas palīdzību. Šo pēdējo vajadzētu paturēt prātā, jo tā rīkoties vajadzēs vēl dažās līdzīgās „bezizejas” situācijās. Beigās lēnām un grozot mēģinām uzmanīgi novilkt izveidoto ķermenīti no adatas.

 

 

Ņemsim mums jau zināmo Cobras 2 numura āķi un caur image008apakšējo fomu uzdursim ķermeni uz tā. Uztīsim diega pamatu. Šoreiz pietiks ja to uztīsiet tikai līdz āķa smailei. Tas tādēļ, ka uz āķa taisnās daļas mums atradīsies tikai spāres krūšu daļa un acis. Tām daudz vietas nevajag. Abas foma strēmelītes atkal apgriezīsim konusā. Lai izveidotu līdzenu pāreju.

 

 

 

 

 

 

Noliksim ķermeni vietā un fiksēsim to uz āķa. Spāres aste image010mums līdz ar to izveidota. Ja vēlas to padarīt izturīgāku, var to veidojot ielikt pa vidu starp foma strēmelēm vai nu mono auklu, vai bekinga atgriezumu. Iespējams pat spalvas stemu. Tiesa aste paliks reizē ar to arī manāmi cietāka. To mēs vienkārši pieliksim pašu pirmo uz adatas. Mono auklas gadījumā tās galu vajag apdedzināt. Ja tiek izmantots šāds stiprības elements, tad vispirms piefiksēsim apakšējo fomu, tad šo mono auklu, piemēram, jau āķa virspusē un noslēgumā virsējo fomu. Pievelkot vai atlaižot to varam pieregulēt vajadzīgo ķermeņa leņķi pret āķi.

 

 

 



Tālāk mums vajadzēs nedaudz platāku foma strēmelīti image012muguras pārsegam un iespējami liela izmēra sauso spalvu. Te izmantota parasta sētas gaiļa spalvas augšējā sausā daļa. Jā, tādam arī garām nepaejiet apciemojot vecmāmiņu laukos. Reizēm no šīm spalvām var interesantas lietas saveidot, kā vēlāk redzēsiet. Tāpēc pasveiciniet gaili! Uzreiz aiz astes sienam āķa virspusē fomu un cieši pie tā fiksējam sausu spalvu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk ievilksim foma pārsegā spārnus. Tos veidosim no image014četrām lētā skalpa spalvām. Princips tas pats, kā mēs to darījām sienot garkāju oda spārnus iepriekšējā CL numurā. Spāres spārniem tikai vajadzētu izvēlēties nedaudz lielākas spalvas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Stiprināsim nākamās divas foma strēmeles. Pirmā apmēramimage016 muguras platuma vērsta uz priekšu melna vai brūna, būs acis. Otra, ķermeņa krāsā krūšu daļas aizpildījumam. Šo aizpildījumu var izveidot arī izmantojot pāva spalvas vai attiecīgas krāsas dabingu. Šajā gadījumā, kad abas foma strēmeles nostiprinātas, vispirms uztinam dzelteno fomu līdz acu daļai un fiksējam to. Tad brīvi, nenostiepjot pārlokām melno fomu un fiksējam to tur pat, kur iepriekšējo.

 

 

 

 

 

 

 

Acu fomu priekšējā daļā sadalīsim ar diegu divās daļās image018veicot slīpus diega tinumus. Tādā veidā mēs varam izveidot gandrīz naturālu spāres galvu. Kas mums vēl atlika? Tagad tīsim sauso spalvu ap muguras pārsega pamatu. Labāk to darīt ar spalvas turētāja palīdzību. Tinumus izdarām maksimāli tuvu pārsega pamatam. Cik tur varēsiet tos uztīt? Atkarīgs no spalvas garuma. Par daudz nebūs, jo šāda tipa spalvām nav liels sariņu blīvums. Kad tas izdarīts, nostiepjam to virzienā uz āķa actiņu un fiksējam to uzreiz aiz acīm. Varu pačukstēt, ka tas faktiski ir pirmais jūsu uzsietais parašūta hakls. Tādus vēlāk sausajās mušās siesim vēl neskaitāmas reizes.

 

 

 

 

Tagad vajadzētu piemērīt nepieciešamo foma nosega image020garumu. Tam jāaiziet pāri acīm un pēc tam jāpārloka to atpakaļ aiz acīm. Attiecīgi apgriežam tā priekšējo daļu koniski. Tad lokām to reizē nostiepjot pāri. Pirms foma pārlocīšanas, atglaudīsim mūsu parašūta sariņus pa abiem sāniem uz aizmuguri. Pirmā fiksācija aiz acīm, - divi tinumi, tad pie āķa actiņas atkal divi tinumi un beigās lokām atpakaļ un fiksējam aiz acīm. Lieko garumu apgriežam. Finišēt var gan šajā vietā, gan arī pārmetot diegu pa apakšu uz āķa actiņu.

 

 

 

 

 

 

Foma fiksācijas vietas vēlams nostiprināt ar līmi. Tālāk image022varam izlīdzināt acis piededzinot tās ar šķiltavām. Tikai lēni un prātīgi. Liesmiņu jātuvina ļoti lēni. Kad foms sāk viegli kust, to pieplacinām ar samitrinātu pirkstu. Nu un noslēgums mums būs kājiņu savēršana caurdurot tās caur foma apakšējo daļu un pielīmējot. Šī operācija mums jau arī zināma. Iznāca galā samērā komplicēta muša, bet ar jūsu iemaņām liekas pilnīgi paveicams darbiņš. Tālāk jau viss pavisam vienkārši sāks sanākt. Nav laikam arī īpaši jāstāsta, ka izvēloties zilu fomu ķermenim un tādas pašas krāsas krāsotas gaiļa spalvas, tieši tāpat var uztaisīt arī visiem pazīstamās zilās spāres. Reizēm sapali vienkārši jūk prātā redzot to dejas virs ūdens.

 

 

 

 

 

Nākamajā mušā un tā būs lapsene ( wasp), uzbūvēsim vēl vienu interesantu ķermeni, izmantojot to pašu fomu. Ko mums te vajadzēs? Melnu un dzeltenu fomu. To sagriezīsim apmēram vienādos kvadrātos, vai vēl labāk vienāda platuma strēmelēs.image038 Tā noteikti vajag darīt, ja gribēsiet uzreiz taisīt vairākas mušas. Salīmēsim tās kārtās izmantojot gumijas vai vinila līmi. Mūsu sendvičam vajadzētu būt 1.5- 2cm augstumā. Kamēr žūst līme, vajadzētu sameklēt kādu vecu radio antenu un izgatavot vienkāršu palīgierīci cilindrisku ķermeņu izgriešanai. image024Atrodam vajadzīgā diametra antenas caurulīti un noasinām vienu tās galu vai nu uz smirģeļa, vai ar parastu vīli. Ar šādu vienkāršu palīgierīci var viegli izgriezt skaistu svītrotu mums nepieciešamā diametra ķermenīti. Liekas par sarežģītu? Neatradās pie rokas vīle? Neskumstiet. To pašu var paveikt arī ar žileti. Tā rīkoties vajag arī, ja gribam izveidot kādu īpaši treknu kukaini. Varbūt nedaudz ķēpīgāks process, bet rezultāts daudz neatšķirsies.

 

 

 

 

 

Lai vai kā mēs to paveicam, beigās vēlams izdarīt fināla image026piepucēšanu. Uzdursim foma ķermeni uz adatas un grozot viegli piekausēsim to no visām pusēm ar šķiltavas liesmu iegūstot estētiku gludumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk mums vajadzēs īso un plato āķi. Uztīsim diega pamatu image028āķa garumā un aiziesi atpakaļ ar to līdz āķa vidum. Mūsu sagatavi uzdursim uz āķa, lai brīva paliek vismaz puse ķermeņa ārpus āķa. Uzliksim pilīti līmes uz diega pamata un uzbīdīsim ķermeni uz āķa.

 

 

 

 

 

 

 

 

Papildus foma priekšējo daļu fiksējam ar diegu. Visas image030tālākās operācijas faktiski mums jau ir zināmas. Skat, cik viegli! Stiprinām foma muguras pārsegu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ar adatu caur to ievelkam spārniņus. Četras gaiši pelēkas, image032baltas vai pat brūnas gaiļa spalvas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lai jūs galīgi nesāktu žāvāties un dzīve par medu neliktos, image034krūšu daļas pildījumam šeit paņemsim brūnu brieža spalvu un ieliksim to dabinga cilpā. It kā sarežģīti izskatās, bet uz reizi divas labas lietas iegūstam. Labu peldspēju un kājas. Briedi cilpā liksim nesimetriski. Ne pa vidu, bet tuvāk resnākajai spalvas daļai. Tas dos iespēju garākos, tievākos galus neapcirpt un atstāt tos kā kājiņas. Uztīsim to uz krūšu daļas. Pie katra apgrieziena centīsimies maksimāli atglaust briedi uz aizmuguri. Ja tā nedarīsiet, tad smuka blīva ķermeņa vietā iegūsit kaut ko līdzīgu vētrā izārdītai vārnas ligzdai. Apcirpsim no priekšas un apakšas lieko brieža spalvas garumu, bet atstāsim gar abiem sāniem uz aizmuguri vērstos tievos brieža spalvu galus.

 

 

 

 

Apgriezīsim mūsu foma pārsegu koniski un pārlocīsim to pāriimage038 krūšu daļai. Fiksējam vispirms pie actiņas, atlokām to atpakaļ un stiprinām vēlreiz. Sanāks glīta maza galviņa. Finišējam atkal pie āķa actiņas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nedaudz pamainot ķermeņa formu un līmēto fomu krāsu varat tieši tāpat uztaisīt gan kameni, gan dunduru, gan biti. Tam pašam dunduram ķermeni var izgriezt no biezas pludmales foma čības vispār neko nelīmējot. Lūdzu! Ātri un vienkārši.

 


 

Īpaši lieliem sliņķiem piedāvāšu vēl vienu, vizuāli varbūt ne tik perfektu, bet ļoti ātru veidu kā uztaisīt šādu strīpainu ķermeni no foma.Kas te nepieciešams? Garais image040strīmeru āķis un trīs foma strēmeles, kas nogrieztas materiāla biezuma strēmelēs. Visas trīs šeit speciāli paņemtas dažādu krāsu, lai būtu labāk redzams process.

 

 

 

 

 

 

 

Brūnā būs ķermeņa pamata veidošanai. Ar tās palīdzību mēsimage042 atkal varam viegli izveidot nepieciešamo lapsenes vai dundura formu. Ja tā nav sanākusi vienmērīgi gluda, varam to izlīdzināt pārejot pāri ar montāžas diegu. Labākai virsējā slāņa fiksācijai nenāks par sliktu arī to noklāt ar kādu elastīgu līmi.

 

 

 

 

 

 

 

Pēdējā viltība ir tīšanas secība. Vispirms paceļam dzeltenoimage044 foma strēmeli vertikāli un taisām pusapgriezienu ar melno fomu, līdz abi fomi ir blakus. Tālāk jau tinumus izdarām ar abām strēmelēm vienlaicīgi. Ņemiet vērā, ka tik šauri griezts foms nav vairs tik izturīgs uz stiepšanos. Tāpēc spriegojiet to ar „jūtām”. Nogludināt to atkal varam ar šķiltavas liesmiņu. Galvas daļa paliek tāda pati kā iepriekšējām mušām. Krūšu pārsegs no foma. Izduram tam cauri spārnus un galvas daļa vai nu no foma, vai ar brieža spalvas pildījumu.

 

 

 

 

 


 

Tālāk piedāvāšu jums pamēģināt uzsiet naktstauriņu, jebšu Night walker, izmantojot ļoti konspektīvu un īsu tā apraksta versiju. Faktiski visi paņēmieni mums jau pazīstami un vēlāk mēs bieži pieturēsimies tieši pie šāda, klasiska mušu apraksta veida. Varat saukt to arī par recepti. Iekavās ielikšu arī galveno mušu komponentu angliskos nosaukumus, lai atvieglotu jūsu patstāvīgos darbus. Ļoti daudz šādu mušu aprakstu ir pieejami internetā (http://www.danica.com/flytier) un ja ir iespēja, vēlēšanās un laiks, tad uz priekšu. Jo vairāk mušu siesiet, jo labāks būs rezultāts. Pēc laiciņa Jūs redzēsiet, ka ar šādu aprakstu ir vairāk kā pietiekami, lai uztaisītu jebkuru mušu. Mūsu kursa beigās garantēju, ka arī to jums vairs nevajadzēs. Pietiks redzēt tikai bildi un jums jau būs skaidrs, kas par materiāliem tikuši izmantoti un kā pati muša uzsieta. Un noteikti mēģināšu jūs atrunāt no vienas briesmīgas lietas, ar ko dažu labu reizi nācies sastapties. Izlasa kāds pedantisks cilvēciņš ( tā nav slikta īpašība mērenās devās) šādu aprakstu un sākās traģēdija. Nav kāda tieši tāda materiāla kā norādīts aprakstā. Ko nu? Un skrien viņš pa visiem veikaliem, meklē pie draugiem utt., utjp.. Nu vajag viņam red game cock hackle, vai āķi Kamasan B401( standarta sausais āķis) un viss. Tas nekas, ka tādu āķu ir desmitiem arī citu firmu piedāvājumā un to brūno gaiļa spalvu nokrāsu tonis varbūt ir tāds tikai tāpēc, ka autoram tas nejauši gadījies pa rokai. Bet nē! Viņam vajag tieši tādu un viss! Nu reti ir tādi specifiski gadījumi, kad tam tiešām ir izšķiroša nozīme. Tai pat laikā, neviens arī nesapratīs, kāpēc jūs koniskās vara acis uzsējāt viendienītei. Pārspīlēju, bet gadās arī tā. Tāpēc esiet radoši un domājoši un tad jau viss būs labi. Bet tagad atpakaļ pie mūsu naktstauriņa pagatavošanas receptes.

image046

Āķis ( hook): vieglais strīmeru nr. 6/8 ( redziet, es speciāli nesaku kādas firmas, lai jūs nedarītu tā kā tikko rakstīju. Jums jau jāmāk ar acīm saskatīt atšķirību starp tiem.).

Diegs ( trhead): melns, brūns 6/0.

Riba ( rib): jūsu izvēle. Likt vai nē. Šeit lietots tumši brūns unifleks. Alternatīvas: Attīrīts pāva spalvas stems. Pelēka, brūna strausa spalva no jaunā gada rotājumiem. Brūnas kurpju šņores fragments. Flosa diegs. Pietiks, ne?

Ķermenis ( body ): gaiši brūns foms. Veidots pēc garkāju oda piemēra, tikai mainot foma nostiepumu ( atslābinot vai nospriegojot to), mēģinām panākt nedaudz resnāku ķermeni āķa aizmugures daļā. Pēc tam tas vienmērīgi sašaurinās uz ķermeņa priekšu.

Spārni ( wings ): Četras gaiši brūnas, pelēkas lielas CDC spalvas. Divas ķermeņa garumā, otras divas nedaudz īsākas. Uzsietas tā saucamajā wonderwing ,jeb magisko spārnu tehnikā ( saglaužot spalvas sariņus uz vienu pusi un salokot attiecīgi spalvas stemu). Izvērstas plakaniski virs ķermeņa V burta veidā. Šo paņēmienu detalizēti aplūkosim nedaudz vēlāk. Šeit vienkāršībai varat uzlikt vienkārši četras veselas CDC spalvas.

Acis ( eyes ): Brūns larva lace, vai body strech tipa materiāls piesiets krusteniski āķim ar 8-ka diega vijumiem. Nav? Protams, var izmantot arī liela diametra tumšu mono auklu. Atstājam nedaudz garākus brīvos galus. Kad muša pabeigta, tās galvu saslapinām un piededzinām tās ar šķiltavām. Blakus noliek glāzi ūdens un validolu. Nu tā, katram gadījumam.

Galva ( head ): tās pašas krāsas CDC spalva ielikta dabinga cilpā un ar 8-ka tinumiem aptīta ap acīm. Finišs. Uff,- skaisti! J)

Kājas ( legs ): šai bildē izpaliek. Bet mušu noteikti var un vajag papildināt ar brūnām unifleksa kājiņām, izdurot tās caur fomu zem āķa līmeņa, tieši tāpat kā iepriekšējā spāres versijā.

Varētu būt laba agra rīta un vēla vakara sapalu sausā muša. Latvijas apstākļos vēl līdz šim nav tikusi izmantota. Jums būs tas gods būt pirmajiem tās testētājiem. Attiecīgi varat gaidīt šādus tādus patīkamus pārsteigumus. Un nerādiet to sievietēm! Bīstami. Man jau kādas četras tā bezjēdzīgi aizgājušas dekoros.

 


image054

 

CHERNOBIL ANT- Milzu skudra. Kodolkatastrofas iespējamo seku uzskatāms rezultāts. Ir zemes, kur tādas patiešām mīt. Labi, ka ne pie mums! Neskatoties uz savu mistisko izcelsmi, atbilst visiem sapalu mušas labākajiem parametriem:

- Liela,- to nespēj nogremdēt mazās zivtiņas ar sev piemītošo lieluma mānijas sindromu.

- Tai ir daudz kustīgu kāju, kas arī ir būtisks atraktīvs elements.

- Muša siešanā ir vienkārša un neprasa lielu laika patēriņu.

Āķis ( hook ): Nekaunīgi liels strīmeru āķis nr.4/6/8

Diegs ( trhead ): melns, brūns 6/0

Kājas ( legs): Apaļa espanderu gumija. Ja tās ir baltā krāsā image048( ļoti rekomendēju), tad tās var papildus iekrāsot ar krāsu marķieri segmentos ( very sexy). Tādas gumijas lēti iegūstamas sadalot kādu mašīnas kravu stiprinājuma espandera gumiju, preparējot un sadalot to mazākās sastāvdaļās. Iepriekš veikalā, aplūkojot dotā izstrādājuma gala daļu, viegli var pārbaudīt vai pērkamais izstrādājums satur mums vajadzīgo krāsu un diametru gumijas kājiņas.

 

 

 

 

 

Ķermenis ( body ): Divas kontrastainu krāsu 7-8mm fomuimage050 strēmeles piegrieztas un apdedzinātas pēc formas. Sarkans/melns, pelēks/melns, dzeltens/brūns, zaļš/ brūns, utt. Apakšējo foma strēmeli caurduram pāri āķa smailei un novieto zem āķa taisnās daļas. Augšējo vienkārši pieliekam no augšas. Ar trīs četriem diega tinumiem savelkam abas foma daļas kopā.

 

.

 

 

 

 

Pēc tam diegu tinot pa āķi un attiecīgi paceļot foma image052strēmeles, aizejam līdz nākamajai kāju stiprinājuma vietai un atkārtojam minētās operācijas. Un tā tālāk un tā joprojām, cik nu pietiek nekaunības. Parasti šī muša tiek dalīta 2-3 segmentos. Galvas daļā atkal piegriežam foma strēmeles koniski. Stiprinām abas foma strēmeles un uzmetam divus standarta finiša mezglus. Nobeigumā astes daļas abi fomi tiek salīmēti ar līmi.

 

 

 

 

 

 

image054

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

Ja atceraties, mūsu mušu kursa otrajā turpinājumā mēs sējām makstenes nimfas, kas atrodas tuvu šķilšanās stadijai un ceturtajā maksteni mājiņā. Atceraties taču? Jauki. Tad nu tagad ar pieaugušu kukaini, kas ir izdzīvojis tās mūsu iepriekš ražotās „briesmoņu” stadijas, mēs atvērsim jaunu lapu. Tā arī būs tā mūsu ilgi gaidītā virsotne, kurai mēs tā lēni un secīgi tuvojāmies. Vienkārša muša siešanā, ļoti efektīva makšķerēšanā, tāpēc arī kā pirmo to apskatīsim. Tomēr esat vērīgi. Tās ārējā vienkāršība ir nedaudz mānīga. Toties šī sausā muša, kā jau solīju, patiešām viena no pašām rezultatīvākajām visas sezonas garumā. Arī mūsu ūdeņos, gan upēs, gan ezeros makstenes ir plaši izplatītas un sastāda nozīmīgu daļu zivju barības galdā. Tāpēc arī no sējēju puses maksteņu tēma tiek apsūkāta un ražota padsmita versijās, izmantojot to gatavošanā visdažādākos materiālus. Arī jums centīšos parādīt lielāko daļu no tām. Ir tā vērts. Tiešām.

Tātad, būsim pazīstami. Makstene jeb Elk Hair caddis. Nav jau tā, ka gluži nejauši iemaldījusies starp lielajām sapalu sugas māsām. Pielietojama un pat ļoti veiksmīgi arī sapalu medībās, īpaši ja tiek uzsieta lielākos izmēros uz āķiem nr. 10/8/6. 12-14 izmēra būs piemērotas ruduļu copei ezeros. Alatām izmērs būs sākot no nr.14 uz leju.

image070

Ķermenis ( body ): brūns, rūsgans sintētiskais sausais dabings palmerēts ar brūnu sauso spalvu. Pirms siešanas piemēriet to pie konkrētā āķa. Pārlociet to ap āķi. Pareizs izmērs būs, ja tā būs vienāda vai nedaudz pārsniegs āķa atvērumu.image056Spalva tiek stiprināta pirmā, standarta vietā- pretī āķa atskabargai. Lai tā skatītos ar pareizo pusi visvieglāk to siet klāt no sāna, ar matēto pusi pret jums. Visām, nu gandrīz visām, sausajām mušām būtu jāievēro šī lieta. Sausajās mušās spalvai jābūt pavērstai ar tās matēto pusi pret āķa actiņu!

 

 

 

 

 

 

Tad uzvirpinam dabingu uz diega. Atcerieties, ka šo image058operāciju ērtāk veikt ar diegu atrodoties āķa vidū. Tad mums diegs nestrīķēsies gar āķa atskabargu. Vēl labāk sagriezt spīlītes tā, lai āķis atrodas sāniski. Tinam dabingoto diegu uz āķa aizmuguri un neaizmirsīsim veikt vienu tinumu aiz piestiprinātās spalvas. Tas mums palīdzēs nolikt spalvu izejas pozīcijā, lai viegli varētu iesākt to tīt ap ķermeni. Reizē šis tinums mums kalpos kā fiksācija, lai spalva nejauši nenoslīdētu uz āķa liekuma pusi. Ja ir vajadzība, varam jebkurā momentā papildināt dabinga daudzumu, lai noformētu atbilstoša resnuma cigārveidīgu makstenes ķermeni. Vienmēr ieteicamāk likt dabingu uz diega plānā kārtiņā un tīt to vairākās slāņos turp un atpakaļ, līdz iegūsiet nepieciešamā resnuma ķermeni. Tāds mušas ķermenis būs daudz izturīgāks, nekā vienā kārtā un ar treknu dabinga slāni veidots.

 

 


Priekšā noteikti atstāsim apmēram ( saskaņā ar āķa izmēru) image0602-3mm brīvas vietas brieža spārna stiprināšanai. Ar sauso spalvu palmerējam jaunizveidoto ķermeni. Nevajag pārspīlēt ar apgriezienu skaitu. Pietiks ar četriem, pieciem spalvas tinumiem. Tinumu skaitu vajag palielināt tikai ja muša ir liela izmēra, vai tā tiks izmantota makšķerēšanai krāčainos ūdeņos. Ķermeņa priekšējā daļā vēl taisām kādus trīs papildus spalvas apgriezienus vienu blakus otram un to fiksējam. Klasiskajās šīs mušas versijās šīs palmerētais hakls vēl tiek papildus fiksēts ar tievu vara ribiņu uztītu pretējā virzienā. Ja liekas, ka tas mušas mūžu pagarinās, varat to likt. Tad to stiprinām pašu pirmo jau tinot mušas pamatu. Es jau ilgu laiku vairs vara ribas nelietoju, jo tas tomēr ir lieks papildus svars mušai. Praksē nav gadījies, ka muša izjuktu dēļ daudzajām noķertajām zivīm. Kokos tās parasti tiek aprautas ātrāk pirms paspēj izjukt. Tai pat laikā, ja plānojat kādu ziemeļu braucienu un milzu skaitu lielu, treknu foreļu, tad riba būs absolūti nepieciešama. Kā alternatīva vēl varētu būt ribiņa no tā paša montāžas diega, vai, piemēram, 0.12mm mono auklas.

 

Tālāk pagriežam mušu pret sevi. Sākot no priekšas, pa āķa image062augšpusi, izcērpam mūsu palmerētajam haklam vidusdaļu V burta veidā. Tas būs tāds kā savdabīgs grāvis, kurā varēs ērti iegulties brieža spārns. Ja tā nedarīsiet, brieža spārns stāvēs daudz slīpāk pret ķermeni un piedevām spalvas sariņi traucēs iegūt normālu spārna formu.

 

 

 

 

 

 

Spārns ( wing ): Brūns, gaiši brūns brieža spalvu spārns.image064 Izvēloties materiālu caddis tipa mušām, kur tas tiks izmantots kā spārna materiāls būtiski:

-          Lai tas nebūtu pārāk mīksts, tad tas vērsies vaļā un neturēs formu. Ļoti ciets briedis arī neder,- to būs grūti nostiprināt pie galvas. Tas visu laiku gribēs noslīdēt uz sāna.

-          Lai tam būtu izteiksmīgi galiņi. Nebūtu labi, ja stiebrs pats resns, bet pēdējie tā milimetri paliek tievi un nemanāmi. Tas būs būtisks defekts mazās mušās, kur kopējais spārna garums ir mazs.

Nogriežam nelielu brieža spalvu pušķīti. Daudzums atkarīgs no mušas izmēra. Ja raksta, ka zīmuļa resnumā, es saku, ka zīmuļi mēdz būt dažādi. Rūpīgi iztīrām to no pavilnas, izķemmējam, izpūšam. Aizvācam pēc iespējas to laukā. Liekam spalvu līdzinātājā un klapējam, līdz ragi, nē mati ir taisni. Tad nu liekam to rezervētajā vietā atmērot to tā, lai brieža spalvas galiņi būtu vienā līmenī ar āķa liekumu. Nav labs stils, ja āķa liekums redzams aiz spārna un tāpat spārnam nevajadzētu ievērojami pārsniegt āķa gabarītus. Neizlaižot brieža spalvu no pirkstiem, taisām trīs četrus fiksācijas tinumus. Pirmo tinumu vajag taisīt slābanu, tad ar katru nākamo apgriezienu spēku palielinām. Mērķis, lai brieža spalva uzreiz neatvērtos kā vēdeklis. Ja tas sākumā sagādā grūtības, var palīdzēt sev ar vienu falšu, viegli savilktu diega cilpu pirms bieža likšanas uz āķa. Rezultātam vajadzētu būt kā bildē redzamajam paraugam. Briedis ir pavēries, bet ne atvēries pilnīgi, veidojot makstenēm raksturīgo trīsstūra veida spārna formu.

Kad tas izdarīts, atlikušo galvas daļu līdz āķa actiņai izejam image064cauri ar diegu. To darām nelielām porcijām atliecot brīvos brieža spalvas galus uz aizmuguri. Tādējādi jūs iegūsit ļoti stabilu papildus spārna fiksāciju un tam būs mazāka tendence nogāzties uz vienu vai otru sānu, vai pat izjukt. Tāds brieža spalvas stiprinājuma veids arī ir neliela atšķirība no klasikas, kur parasti briedis tiek fiksēts tikai vienā punktā.

 

 

 

 

 

 

 

Divi finiša mezgli pie āķa actiņas. Pārlieksim uz priekšu image068visus brīvos brieža spalvas galus kopā un ar vienu meistarīgu 45grādu leņķī veiktu griezumu noformējam slīpu galviņu. Atstājiet kādu milimetru spalvas garumā uz makstenes galviņas. Skūtais profils šīm mušām nav gluži modē. Tādam tam „čupčikam” arī ir jābūt!

 

 

 

 

 

 

 

 

Ja makšķerējam ar šo mušu ātros ūdeņos, tad labāk, lai tā paliek kāda ir. Tā labāk peldēs ātrā straumē. Makšķerējot ar to pa straumi uz leju vai arī lēnā, pat stāvošā ūdenī tai var likt arī paskraidīt pa ūdens virspusi. Noteikti esat redzējuši kā makstenes dabā skrien pa ūdens virspusi atstājot aiz sevi raksturīgu trīsstūra veida sliedi ūdenī. Tas arī ir ļoti efektīvs un atraktīvs makšķerēšanas paņēmiens ( skatering fly). Upē tas izskatītos šādi. Metiens pa straumi uz leju. Paceļam kātu maksimāli augstu uz augšu izstieptā rokā. Labāk, lai uz ūdens atrastos tikai līderis. Pamainot kāta leņķi jūsu muša skries straumē pa ūdens virspusi pa labi un pa kreisi. Tādā veidā nav problēmu likt mušai apskriet apkārt akmenim. Ezerā vienkārši pavilksim mušu sev klāt kombinējot pievilcienus un pauzes. Savukārt, ja atnāksim pie kāda lēnāka tecējuma ar cimperlīgām zivīm, varam nogriezt mušai spalvu āķa apakšpusē. Muša sēdēs zemāk ūdenī un tā būs vieglāk „apēdama” zivīm.

Ērti, labi un garšīgi! Mūsu pirmā mazā sausā muša ir tapusi. Ko vēl vairāk mums vajag? Tikai lielu zivi galā! Ar šo mušu, garantēju- būs!