Sausās mušas (Mušu ABC) Drukāt
Saturs
Sausās mušas (Mušu ABC)
11.turpinājums.
12.turpinājums
13.turpinājums
Visas lapas

image002image006image010image014image020image034image036image050image010image014image018image053

image004image008image014image020image026image030

Turpinājums no Mušu ABC-PAMATI

Egils Collenkopfs, EFFA sertificēts instruktors

Autora zīmējumi un foto

Pavasaris jau tepat pie durvīm klauvē. Ar steigu jāvelk laukā un jāpārskata savs copes ekipējums? Par to arī parunāsim nedaudz vēlāk, bet iesākumā vēl nedaudz pakavēsimies pie mūsu pirmajām sausajām mušām. Pagājušo reizi iesākām šo tēmu ar maksteņu imitāciju un es jau teicu, ka šai mušai slavas dziesmas var dziedāt bezgalīgi. Tāpat bezgalīgas ir dažādas to variācijas. Katrs sējējs cenšas vēl kaut kā uzlabot un pieskaņot šo mušu savām vajadzībām. Un jāsaka, ka visi pūliņi tajā kaut ko sabojāt, lemti neveiksmei. Vienalga to zivis atpazīst un atzīst par labu esam. Šoreiz es jums arī piedāvāšu tādu īsu un konspektīvu dažādu risinājumu apskatu. Faktiski nekādas īpaši jaunas tehnika klāt te nenāk un lai tas paliek kā jūsu patstāvīgais darbs.image002

Cdc body caddis- ķermenis veidots no CDC spalvas. Āķa izmēri šai versijai nr.18-12. Veselu, lielu Cdc spalvu stiprinām aiz tievā gala āķa otrajā trešdaļā. Tad to savērpjam un tinam ap āķi veidojot ķermeni. Sākumā ķermenis sanāks gluds. Beigās sānu sariņi atvērsies un tīšana būs līdzīga kā ar parastu spalvu. Man patīk šie brīvie gali un tos nevajag apgriezt. Tie labi imitē makstenes kājiņas. Brieža spalvas spārns pa virsu un muša gatava.

 




Aplūkosim savu darbu no zivs skatu punkta. Labi redzama visām makstenēm raksturīgā trīsstūrveida spārna forma! Īpaši pievērsiet uzmanību. Pirms copes es bieži pieplacinu ar pirkstu šo brieža spalvu no augšas, lai tas izskatītos šādi..image004

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Goddart caddis. Āķa izmēri nr.12 - 8. Ķermenis veidots pakojot brieža spalvu pa pliku image006āķi. Attiecīgi sākam to veidot no aizmugures. Nopako ar briedi visu āķi, priekšā atstājam 3-4mm brīvas vietas. Uzmetam mezglu. Mušas apakšu griežam plakaniski, pēc iespējas tuvu āķim, lai nezaudētu āķa atvērumu. Pārējo ķermeni veidojam izstiepta trīsstūrveida formā. Atceraties noteikti par brieža spalvas griešanas virzienu! Pievērst uzmanību aizmugures griezuma leņķim. Varam arī vēl nogludināt to ar šķiltavas liesmu. Kad ķermenis gatavs, atkal startējam diegu un stiprinām atbilstoša izmēra brūnu sauso spalvu. Matētajai pusei jābūt vērstai pret āķa actiņu. Tad tinuma vietai uztinam plānu brūna dabinga kārtiņu, lai sausā spalva labāk iegultos. Trīs četri tinumi ar spalvu, finiša mezgls un muša gatava. Šo mušu ļoti bieži vēl mēdz aprīkot ar antenām. Tām var izmantot atbilstoša resnuma spalvas stemus. Var izmantot mums jau zināmās pheasant ( vārgākas) spalvas, moose mane, vai arī malard sariņus. Antenas vērstas uz priekšu un tiek sietas pirms dabinga uzlikšanas. Finiša mezglu tad veic aiz antenām, lai tās

 

Complycated caddis. Āķis nr .14-12. Ķermenis: brūns dabings. Forma- cigārveida, arimage008 resnāko daļu uz aizmuguri. Spārns: vispirms Cdc spalvas, vai polijarns, tam pa virsu briedis. Galviņa: plāna foma strēmelīte pietīta virzienā uz priekšu. Apakšā patīts atkal tās pašas krāsas dabings un foms pārlocīts atpakaļ. Kājas: brūns unifleks- dalīts, atbilstoši mušas izmēram. Pēc kāju pielikšanas šo vietu vēl nomaskējam ar dabingu. Jāsaka, alatām ļoti patīk šīs nedaudz uz reālistiskā un kustīgajām kājām aprīkotā makstenes imitācija. Cits jautājums: cik mēs esam gatavi tam laika veltīt?

 

 

 

 

Cork caddis – Korķa makstene. Āķi nr.12-8. Ķermenis brūns dabings palmerēts ar brūnuimage010haklu. Riba pēc vēlēšanās- var būt var nebūt. Spārns: korķis „ieģērbts” smalkā sieviešu zeķē. Priekšējais hakls, – pēc patikas. Var būt, var nebūt. Korķis apmēram 2mm biezumā no kafijas, tējas tasīšu paliktņiem utt. Var izgriez arī no vīna pudeles korķa. Labi ar to makšķerēt mierīgā ūdeni ar īsiem pievilcieniem un pauzītēm, imitējot pa ūdens virsmu „skrienošu” maksteni. Tik pat labi tā darbojas arī ātrā un krāčainā ūdenī. Raksturīga paliekošā trīsstūrveida ūdens sliede. Ļoti ammīgs!

 

 

 

 

 

Dubing loop Cdc caddis- āķis nr.16-14. Visa muša veidota ar Marc Petitjean ierīcesimage012 palīdzību. Cdc spalva plus nedaudz tumšāks dabings. Tas tiek likts dabinga cilpā un tīts ķermenis. Apakša apgriezta ar šķērēm, pārējā forma – nokniebjot garākās spalvas ar nagiem! Izvairieties Cdc spalvas griezt ar šķērēm. Labāk tās apknaibīt ar nagiem. Pavisam cits skats uz mušu.

 

 

 

 

 

 

 

Egg lying caddis- Makstene, kas dēj oliņas. Āķis nr.14-12 liektais. Ķermeņa galā uzsietaimage014 gaiši zaļa vai dzeltena dabinga bumbiņa. Ķermenis: brūns dabings. Klasiskais brieža spārns. Brieža spalvu vēlams izvēlēties garu, lai varētu to viegli piepacelt, kad tinam apakšā parašūtu no Cdc spalvas. Hakls: parašūta stilā veidots no pelēkas, maksimāli tumšas Cdc spalvas. Tā stiprināta dabinga cilpā un aptīta paralēli ķermenim zem spārna un brieža galviņas. Var izmantot arī sauso gaiļa spalvu. Pēc parašūta uztīšanas, priekšējo brieža daļu nogriežam. Muša ļoti rezultatīva, īpaši kad varam novērot īsto kukaiņu „ ūdens punktēšanu”- oliņu atlikšanas procesu.

 

 

 

 

Emerging caddis. Uzpeldošā makstene. Āķis nr.16-14 liektais. Astīte- kā papildus image016atraktīvs elements- kristal flash. Ķermenis: rozā dabings pārtīts ar vieglu hologrāfisku vai sudraba tinseļa ribiņu. Spārns: gaiša brieža spalva. Pievērst uzmanību brieža spārna garumam! Nevajag taisīt to garu, lai tas iekļaujas āķa gabarītos. Atraktoru sērijas muša. Labi strādā zivju meklēšanas režīmā. Parasti ar to darbojos kā ar klasisku sauso mušu.

 

 

 

 

 

 

Emerging caddis 2. Viss tas pats, kas iepriekšējai mušai. Atšķirīga tikai dabinga krāsa.image018 Var izmantot visus brūnos, zaļos, dzeltenos un pat melnu toni.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Siluete caddis. Āķis nr. 14-12. Atkal cigārveida, tumši brūna dabinga ķermenis.image020 Ievērojami gaišāka brieža spalvas spārns. Šai mušai es parasti izvēlos cietāku brieža spalvu. Priekšā to apgriežam maksimāli tuvu āķim. Drošībai pāris reizes griezuma vietu fiksējam ar diegu. Kā beidzamais uzsiets brūns sausais hakls. Pirms tā tīšanas neaizmirstiet apakšā patīt plānu dabinga kārtiņu! Viena no manām zivīgākajām lielo alatu mušām. Kāpēc tāds nosaukums? Es domāju, šīs mušas galvenais veiksmes elements ir izteiktais kontrasts starp tumšo ķermeni un gaišo spārnu.

 

 

 

 

 

Z- Lon caddis. Āķis nr.16-12. Astīte un pirmā spārna kārta: Pollyjarn vai z-loonimage022 ( aizvietotājs-paklāju apšujamais diegs). Vispirms piefiksē astīti un to nostiprina visā ķermeņa garumā. Tad uztinam ķermeni no brūna dabinga. Atlokām polijarnu atpakaļ un priekšā konuss no tā paša dabinga. Beigās spārns- brieža spalva. Laba lēnam, stāvošam ūdenim. Ļoti vienkārša un ātri sienama muša.

 

 

 

 

 

 


Pacietīgu siešanu! Jūsu arsenāls nu būs papildinājies ar 10 tiešam labām un rezultatīvām mušām!


 

Pavasaris klauvē pie durvīm un bez teorētiski praktiskajām mušu siešanas zinībām mūs visu vairāk, protams, interesē arī pirmie pavasara copes braucieni. Jāsaka uzreiz, ka paši pirmie izbraucieni, kā rāda pieredze, vairāk sanāk tādi izlūkošanas un copes apetītes apmierināšanai. Līmenis vēl upēs manāmi liels. Ūdens temperatūra visai zema un uz pasakainiem lomiem īpaši cerēt nevajadzētu. Bet mēs esam optimisti un ceram. Parastais jautājums uz kādām zivīm varam orientēties un ko tad mums vajadzētu sagatavot, lai mūsu cerības ātrāk piepildītos? Pirmajos lomos pavasarī pirmās un visvairāk piesakās līdaciņas, kas šajā augstajā ūdenī spiežas tuvāk krastiem. Tur gan ūdens siltāks, gan arī mazās zivtiņas apgrozās. Tāpēc gribi vai nē, viņu klātbūtne būs jāpiecieš gan laižot vaļā izteiktos zemmērus, gan rakstot mīnusus savos mušu krājumos. Realitāte, bet fakts. Pie kam, agrā pavasarī viņām raksturīga interese tieši par mazām mušām. No otras puses- ja nu neķeras nekas cits, tad tās ar uzviju var papildināt mūsu adrenalīna līmeni, kas nebūt nav nep[atīkami. Bet ne par to šoreiz ir tas stāsts. Šis laiks ir vispateicīgākais, lai arī sajustu savas makšķeres galā patiesi vērtu trofeju zivi. Nu vismaz izredzes ar to satikties ir stipri lielākas, kā jebkurā citā laikā. Jā, runa iet par salati vai mežavimbu, šo klaiņojošo sirotāju uz kuras blīkšķināšanos ar satrauktu sirdi noraudzījies gandrīz katrs copmanis un laikam tāpat ir spējis pārliecināties, ka noķert nemaz tik viegli to nav. Spiningotājiem uzreiz prātā nāk tāli metieni ar smagiem vizuļiem. Ko mušotājiem darīt, ja pat ar labām prasmēm tālāk par divdesmit pieciem metriem nav reāli makšķerēt? Es saku: mieru tikai mieru. Sakārtosim ekipējumu un viss notiksies un nekur tālu pat mest nevajadzēs. Tāpēc jau teicu, ka šis agrais pavasaris ir tas labākais laiks, kad tas ir tiešām reāli izdarāms. Tad nu apskatīsim visu pēc kārtas.

Kāts. Mums būs vajadzīgs 7/8 klases, 9 pēdu garš. Vai tad nevarētu iztikt arī ar mazāku? Varētu, bet nav racionāli. 7/8 klases kāts ir savā ziņā universāls rīks, ko vēl varēsim izmantot arī līdaku un lašu copei. Attiecīgi šo kātu ir vērts apgādāt ar maksimālu auklu klāstu. Negribu speciāli kavēties pie pašu kātu īpašībām. Var teikt, ka patlaban pieejamā kātu izvēle ir ļoti plaša un, ja neņemsiet kaut kādus arhaiskus, veikala plauktos gadiem aizgulējušos modeļus, tad kļūdīties nav iespējams. Īsumā mana izvēle būtu ātrs, progresīvs kāts. Kā piemērs varētu būt Vision firmas saltwater sērijas kāti. Aplūkosim iespējamās aprīkojuma versijas. Pie liela ūdens līmeņa un ātras straumes mums vajag pēc metiena ātri iegremdēt mušu un te jau zinātāji zina, ka ir vairākas alternatīvas kā to izdarīt. Pakavēsimies pie tām.

 

Grimstošie līderi. Jūs varat savai peldošajai auklai piekabināt grimstošu poli līderi. Ir tādi pārdošanā ar dažādiem grimšanas ātrumiem un garumiem. Mans verdikts: Copei upē straujā un augstā ūdenī tie neko būtisku nedos. Augšējā ūdens slānī ir pats lielākais straumes ātrums un tas ieguļas jūsu peldošajā auklā, kā rezultātā pat visātrāk grimstošais līderis tiks straumes ietekmē pacelts un mušas reālā iegrime būs visai niecīga. Muša attiecīgi arī tiks nesta ar ļoti lielu ātrumu un maz cerību, ka to pienesīs zivij tieši pie deguna. Vēl viens būtisks aspekts, ka šie poli līderi ievieš arī zināmu auklas svara disbalansu, kas savukārt apgrūtina mešanu. Aizmirstam. Atstāsim tos kā iespējamu risinājumu stāvošam ūdenim.

 

Pilna garuma grimstošas auklas. Labs risinājums, pilnīgi derīgas un pielietojamas. Mīnuss: Jo aukla ar lielāku grimšanas ātrumu, jo problemātiskāk ir to izcelt no ūdens. Nav tik universāla. Reālai copei uz vienu kātu nāktos iegādāties vairākas, kā minimums triju tipu auklas. Ātri grimstoša 4-8 ips, lēni grimstoša 1-4 ips- tā saucamā intermedia tipa aukla un peldošā. Ips – tā parasti apzīmē auklas grimšanas ātrumu ( 1inch= 2,54cm) sekundē. Reizē arī parādās jautājums. Kā mēs tās uzglabāsim? Faktiski vienīgais risinājums, ja negrib katru reizi pārtīt visu auklu, ir iegādāties spoli ar rezerves kasetēm. Faktiski risinājums nav slikts, vienīgi naudiskā izteiksmē sanāk padārgs. Grozies kā gribi, bet kā minimums 25Ls par auklu būs jāatstāj. Rēķināt mākat? Viss skaidrs.image024

Šaujošo galvu sistēma. Manuprāt, visekonomiskākais un racionālākais risinājums jūsu 7/8 klases kātam. Uz spoles mums uztīta tieva pagarinošā aukla, jeb ranings (runing line). Līdz šim nav izdevies atrast piemērotu latvisko nosaukumu tai, tādēļ atļaušos izmantot šo anglisko latviskojumu. Tai galā izveidota cilpa un tai savukārt varam pievienot dažādas šaujošās galvas. To pašu ātri grimstošo ( fast sink), intermedia- lēni grimstošu un peldošu ( floating) galvu. Laikam jau visi ir pazīstami ar klasisku WF auklas uzbūvi. Tieši tāpat tai ir priekšējā resnākā torpēdas daļa. Tai seko koniska pāreja un tālāk jau auklas tievā daļa-rannings. Ja mēs šajā vietā auklu pārgriežam un izveidojam savienojumu, tad tā pati šaujošā galva vien sanāk. Nav jābūt īpaši gaišredzīgam, lai uzreiz prātā ienāktu ideja. Kāpēc nenogriezt šo torpēdas daļu no savas vecās WF auklas? Kura vieta tad visātrāk tām izdilst? Pirmie 2-3 metri tievās auklas aiz torpēdas. Tur mums tagad būs jaunais running line un vecā galva vēl savas divas sezonas uz garantiju nokalpos. Pat ja pērkam rūpnieciski ražotas šaujošās galvas,- to cena ir vismaz trīs reizes zemāka par pilnā garuma auklām. Par vienas auklas cenu jūs praktiski varat aprīkot savu makšķeri ar trim šaujošajām galvām. Šaujošās galvas garums parasti svārstās 8-10metru robežās. Attiecīgi tās satinam ritulī un divas galvas kabatā pat nepamanīsiet. Atkrīt vajadzība pēc rezerves kasetēm un to līdzi nēsāšanas. Nomainīt šaujošo galvu copē? Minūtes divas maksimums.

Papildus plusi. Ļoti kompakta darbošanās. Tiklīdz galva ir ārpus spices, tā ir jāmet. Faktiski galvas garums arī noteiks, cik tad vietas aizmugurē jums vajadzēs. Tas ir ekstremālākais gadījums, jo ar šaujošajām galvā izdarāmi arī visi ūdens metieni. Mīnusi: nedaudz traucē savienojums cilpa cilpā aukla un ranning aukla. Pēc metiena izdarīšanas mēs vairāk nekā nevaram ietekmēt tās peldējumu. Vienīgais ko varam darīt, ir padot lieku auklu. Lai savāktu garo raning auklu, mūsu ekipējumu vēlams papildināt ar auklas groziņu. Tas ievērojami atvieglos mešanu un mazākas iespējas, ka tā sapiņķerēsies.

Nākamais grūtais jautājums, kas parasti attur cilvēkus no šaujošo galvu sistēmu izmantošanas ir neskaidrības par to kādu to izvēlēties. Vispār tas tiešām nav vienkāršs jautājums, bet nu mēģināšu tādu vienkāršotu ieskatu jums iedot. Ja nav nekas zināms, tad sākt varam ar vienu vai līdz divas klases smagāku auklu vai galvu. Lai galīgi nekļūdītos, var talkā ņemt precīzus svarus. Atrodami gandrīz visos copes veikalos un sarunāt nosvērt auklu arī nav problēmu. Kā tas izskatās? Mūsu x- kāta rekomendētais auklas svars 7.klasei ir 11.99gr ( 185greini), 8. klasei ir 13.6grami ( 210greini ), 9.klasei -15.55gr ( 240greini) un 10.klasei 18.14gr ( 280greini). Dažreiz auklām svaru uzrāda arī greinos ( 1 grein = 0,0648gr). Tātad, ja mums ir 8klases kāts, tā šaujošas galvas svaru vajadzētu izvēlēties 16-18gr robežās. Zinot cik mūsu izvēlētā aukla gara un kopējo svaru, varam sarēķināt konkrētās auklas svaru metrā un uzreiz redzēt, cik gara sanāks mūsu šaujošā galva. Vidēja garuma šaujošai galvai vajadzētu būt 8,5-11metrus garai. Sākumā galējībās iet noteikti neiesaku un, kamēr savs viedoklis par to nav izveidojies, pieturēsimies labāk pie šiem vidējiem cipariem. Jebkurā gadījumā, ja redzam, ka šie cipari atbilst mūsu vajadzībām, varam pieņemt to par derīgu un nogriezt aprēķināto garumu ar 1-1,5m rezervi plusā. To atstāsim smalkajai pieskaņošanai, jau uz konkrētā kāta. Tā jāizdara jau kad viss salikt kopā un ir uztaisītas savienojumu cilpas. Pirmajai galvas pieskaņošanai līderi var pielikt to nepiesienot. Šādu paņēmienu var izmantot arī copē, ja nu gadījies noraut savienojumu un nav iespēju uzsiet normālu nail knot.image026

Auklas galu saliecam cilpā un caur to izveram līdera cilpu. Savelkam un auklas galu apgriežam atstājot kādu milimetru brīvu.

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk mēģināšu ilustratīvi parādīt dažus cilpu veidošanas paņēmienus.

image028Daudzām auklām iespējams sakausēt pārklājumu ar termokebrika palīdzību. Tas nopērkams elekro piederumu veikalos. To uzkarsē ar šķiltavu vai karstā gaisa fēna palīdzību. Kembriks karstuma ietekmē saraujas, saspiež to un neļauj sadedzināt auklu. Kamēr tas vēl nav atdzisis, to vajag pavirpināt samitrinātos pirkstos, lai labāk saspiestu auklas slāņus. Kembriku pēc tam uzmanīgi nogriežam nost. Tiesa karsēšanas laiks ir diezgan kritisks un jāpiemeklē pašiem eksperimentāli. Normāli sakausētā savienojumā šuvi praktiski redzēt nevar.

 

 

 

image030Brīvo galu slīpi apgriežam un cilpa gatava. Ja kādam šaubas par tās izturību, palūkojiet iepriekšējo attēlu. Reāli uz šo sakausēto vietu nekāda slodze neveidojas un par tā izturību satraukties nevajag.

 

 

 

 

 

Ja dotā aukla nepadodas šādai sakausēšanai, var cilpu nofiksēt ar 0.2-0.3.5mm auklas un nail knot palīdzību. Tam pietiks ar 5-6 auklas vijumiem. Visu cieši savelkam un liekos galus apgriežam. Beigās to varam pārklāt ar kādu elastīgu līmi.image032

 

 

 

 

 

 



image034

Cits stāsts ir par auklām ar dakrona pamatu. Te var tasīt arī klasisko savienojumu, ko mēs lietojam auklas galā. Ar adatu ievelkam mono auklu ( parasti 0.5-0.6mm), uzsienam nail knot un otrā galā perfektā cilpa (perfection loop ).

 

 

 



image036Nav īpaši sarežģīti uztaisīt arī ļoti kompaktu un glītu savienojumu, ja šīm auklām noņem nost pārklājumu. Kā to izdarīt? Ņemam 0.4mm mono auklu. Uzsienam, bet nesavelkam uz tās parastu mezglu. Tad tajā ieliekam mūsu auklas galu 3-4cm garumā. Mezglu cieši savelkam. Tas pārgriež auklas pārklājumu. Tad spēcīgi, vienlaicīgi velkot aiz abiem auklas galiem, var glīti novilkt nost pārklājumu. Lai atvieglotu šo procesu, auklas galu pirms tam var pamērcēt acetonā.

 

 



image038

Pēc tam saliek cilpu kopā. Ar adatu un montāžas diegu pāris reizes sašuj to un savienojuma vietu glīti, konusā notin ar to pašu diegu. Arī beigās uzliekam līmi. Sanāk ļoti līdzena un gluda pāreja.

 

 

 

 

 

 

 

Līderi. Ar tiem arī parasti daudz neskaidrību. Visām grimstošajām auklām un galvām izmanto īsus 1-1.5m garus līderus, lai muša pēc iespējas atrastos vienā līmenī ar auklas galu. Šeit visu nosaka tas, cik liela muša tiks sieta galā. Mēs ejot uz meženēm izmatosim mušas uz 6/8 nr. āķiem. Pavadiņas garums klasiski 60cm. Atbilstoši, ja pavadiņas diametru izvēlēsimies 0.25 mm, tad atlikušo garumu sadalām uz divi un sienam divus auklas gabalus par 0.05mm resnākus. Tātad 1.2m pavada izskatīsies šādi: 30cm – 0.35mm, 30cm- 0.3mm un pavadiņa 60cm 0.25mm. Sagribējāt pēkšņi pārslēgties uz līdaku copi? Kam negadās? Paņemam 1m 0.45mm auklas, tai galā kādu pretzobu pavadiņu materiālu un varam droši medīt zobainās. Viss vienkārši.

Mušas. Gaiši strīmeri. Mana mīļākā ir tas pats klasiskākais madleris ( CL 11/2006). Bet tik pat labi var izmantot slaidus un gaišus strīmerus- mazu zivtiņu imitācijas. Labi strādā arī uz trubiņām sietas mušas.

Mešana: Mūsu šaujošo galvu sistēma ir ļoti jaudīgs rīks. To nevar salīdzināt ar parasto auklu. Pirmie iespaidi, īpaši ja uzliek ātri grimstošu galvu, parasti visai dīvaini. Grimstošās galvas diametrs ir daudz mazāks, tā ļoti viegli skrien cauri kāta riņķiem. Tai pat laikā, kad visa galva ir jau ārpus gala riņķa, tā pa īstam var saprast ko nozīmē termins: aukla „uzlādē” kātu. Ko darīt tālāk? Faktiski neko. Tiklīdz mūsu galva ir 1-1.5merta ārpus spices tā ir jāizšauj, jeb vienkārši ļausim tai metienā uz priekšu lidot. Savus 10-15m ranning auklas tai vajadzētu pavilkt līdzi viegli. Ja tā tas notiek, tad visu esat izdarījis pareizi. Ja nē, tad jāskatās kas par vainu. Varbūt galva ir tomēr par vieglu? Iespējams tomēr problēma slēpjas pašā metienā? Darbojoties ar smagajām galvām pievērsiet uzmanību, lai labās rokas kustība būtu pietiekami gara un tās laikā jūs vienmērīgi paātrinātu savas rokas kustību. Tieši tas pats attiecas uz pievilcienu ar kreiso roku. Ja mēģināsiet to izšaut ar īsām abu roku kustībām, visticamāk nekas labs nav gaidāms. Tāpēc savos pirmajos mēģinājumos, iesaku darboties ļoti lēnā tempā. Tas palīdzēs daudz vieglāk sajust un saprast kā pareizi darboties ar šo sistēmu.

Cope: Nu tā! Viss mūsu ekipējums ir veiksmīgi nokomplektēts, varam doties pie ūdeņiem meklēt mūsu trofeju zivis. Venta, Gauja un Lielupe ir pirmās upes, kur varētu to darīt. Katram ir sava mīļākā un tur arī iesaku doties. Atsauciet atmiņā kādu jums pazīstamu akmeņainu krāci. Tās tuvumā arī meklējamas būs mūsu zivis. Pavasara ūdens vēl ir augsts, bet jau vairs nav tik netīrs, lai mušas peldināšana būtu pilnīgi bezcerīgs pasākums. Tas ir labākais brīdis kad to sākt darīt. Vēl mēnesis, ūdens temperatūra pacelsies un mūsu mežavimbas dosies nārstot tajās pašās krācēs. Ja vasarā tās vairāk mīl uzturēties pa vienai, tad šajā laikā tās pulcējas vienā vietā lielākā skaitā, kā nekā tomēr kolektīvs pasākums gaidāms. Pirms nārsta tās koncentrējas bedrītēs šo pašu krāču tuvumā un laiku pa laikam vēl barojās. Laikam jau tomēr ziemas sezonā zaudēto tām vajag vēl pirms kāzu priekiem atjaunot. Un tās to dara visai aktīvi. Ne vienmēr gan tās būs pamanāmas aktīvi medījot virspusē. Bet gadījies arī to redzēt. Starp citu, saistībā tieši ar šo medīšanu virspusē arī manas pirmās copes reizes bija neveiksmīgas. Nu kā? Visā literatūrā raksta, ka spiningotāji tās copē uz ļoti ātri vilktiem vizuļiem, pa pašu ūdens virsmu un viss notiekas. Loģisks secinājums- ar mušu jādarbojas analoģiski. Smiekli un asaras, bet tas tā nav! Tās pirmās copes reizes tieši tādas arī bija. Ko tikai nepamēģināju? Gan vieglus strīmerus, gan speciāli plakaniski sietas zivtiņas, kas bezmaz lēkā pa ūdens virsu, gan tos pašus zivīm nervus uzbudinošos poperus, kas labi strādā vasarā, starp citu, uz tām pašām meženēm. Un nekāda rezultāta! Meženes tikai mierīgā garā blīkšķina tur pat deguna priekšā un par manām izdarībām neliekas ne zinis. Un tā tas atkārtojās kādas reizes divas. Visi eksperimenti ar mušām, kas iet ūdens virsējā slānī, neko labu nedeva. Pilnīgs izmisums un bezpalīdzība. Laikam trešajā tāda mēģinājuma laikā, kad atkal visas jaunās mušas tika pilnībā ignorētas, nolēmu, ka jāmēģina pamainīt kaut kas kardināli. Toreiz manā arsenālā vēl pat nebija šādas galvu sistēmas, bet toties bija faktiski pēc tādas pašas shēmas veidota Jim Teeny smagi grimstošā aukla. Izrādījās, ka tā ari ir tā veiksmes atslēga, lai sekmīgi piemānītu šīs zivis. Nomainīju auklu, uzliku tai galā īso līderi un to pašu madlerīti. Aizgāju atkal atpakaļ uz posma sākumu un sāku lēnām un metodiski izķemmēt šo vietu. Starp citu, tas ir vēl viens ieteikums jūsu copei. Pēc pirmajiem metieniem paskatieties ar kāda garuma auklu jūs varat komfortabli darboties. Doma tāda, ka jūs izdarāt metienu šķērsām straumei. Taisāt vienu, divus mendingus, lai ļautu auklai un mušai iegrimt un tad spēlējaties ar mušu, izdarot pievilcienus un ļaujot auklai izgriezties. Tad ievelkam to atpakaļ un veicam nākamo metienu. Teiksim tie būtu kādi 25m. Nofiksējam šajā vietā auklu pieregulējot spoles bremzi. Tas pluss mīnuss garantēs, ka nākamajā metienā jūs „noklāsiet” to pašu platību, tikai šoreiz paiesiet pussolīti uz priekšu. Un tā tālāk. Auklas garums paliek nemainīgs. Divi- trīs metieni, pussolis uz priekšu. Es šādu paņēmienu saucu par izstrādi. To plaši pielieto arī copējot lašus. Ja metiena distance pietiekama, tad ar garantiju var pieņemt, ka zivis mušu noteikti ieraudzīs. Tā arī to reizi es sāku darboties. Uz izstrādi, tā sakot. Un jāsaka, ka ilgi nebija jāgaida, laikam kādi divdesmit metieni un stop! Bez īpaša sitiena aukla apstājās. Sajūta līdzīga, kā muša būtu kaut kur ieķērusies. Paceļu kātu un jā. Jūtu, ka galā ir kas visai nopietns. Pāris apļi pa straumi, zivs uztaisa izgriezienu ūdens virspusē un jau skaidrs ar ko darīšana. Nākas pat vēl pievilkt bremzi, lai nedotu iespēju viņai aizskriet pārāk tālu. Kādas pāris minūtes šitā paspēkojamies un jau izdodas pievilkt viņu līdz aizstraumei, kur jau tā kļūst daudz padevīgāka. Vēl tā paris reizes pamēģina pagriezties un uzsākt skrējienu, bet dara to vairāk ar savu svaru, - spēka jau tai vairs nav. Skaista zivs. Uz aci tā savi trīs kilo ir. Super! Cīnījās godam un ir pelnījusi brīvību. Tagad var nedaudz atvilkt elpu un izdarīt secinājumus. Tā bija nejaušība, vai tomēr nē? Pamēģinu atcerēties kā darbojos ar mušu, kur atradās aukla, kad notika ilgi gaidītā cope. Nu tā, iesim pārbaudīt vēlreiz, ir vai nav tā nejaušība. Aizeju atpakaļ uz to pašu vietu un turpinu tādā pašā stilā ķemmēt. Vēl kāda pusstunda un atkal ir cope. Tiesa paturu galā zivi tikai kādas sekundes. Pāris jaudīgi pumpējieni un aukla atslābst. Kas par lietu? Skatāmies mušu. Jā, āķis kaut kur uzsists pa akmeni un tā dzelonis aizlocīts. Jāmaina nost. Sameklēju vēl vienu tādu pašu un turpinu darboties. Katrā ziņā, ja jau copes vēl ir, tad darbojamies pareizi. Nepaiet ne desmit minūtes, kad nākamā mežene smagi ieloka kātu. Izvilkta izrādās apmēram tai pašā svarā. Skaisti. Neko vairāk nevajag. Atslēga ir atrasta. Metode darbojas un ir rezultatīva. Vēlāk jau tas ir apstiprinājies ne vienu reizi vien. Arī mani draugi un paziņas sekmīgi ķēruši tās līdzīgā veidā. Ko vēl te var piebilst? Attiecībā par auklām. Kā jau minēju to izvēli noteiks vietas dziļums. Varbūt jūsu vietā pietiks arī ar intermedia auklu. Muša jāvada samērā lēniem pievilcieniem. Tās ātrums jau tāpat straumes dēļ ir visai liels. Tādēļ nav tā ātri jārauj, drīzāk vairāk der tāda lēna šūpošana. Zivis meklējamas ne tikai pirms krācēm un tiešā to tuvumā. Var mēģināt arī padarboties tūlīt aiz tām, ja, protams, ir iespējams tur piekļūt. Tas arī faktiski viss. Mēģiniet, eksperimentējiet. Varbūt vēl kaut ko pamainiet. Nav vienas universālas receptes visiem dzīves gadījumiem. Tomēr ceru, ka jums šis rakstiņš palīdzēs tikt pie kādas ļoti skaistas zivs. Līdzīgi kā tas bija Normundam Grāverim, kura 70cm garā Ventā noķertā mežavimba redzama šajā attēlā.image040

Turpinājums sekos!



 

4229443676_d