Sausās mušas (Mušu ABC) - 12.turpinājums Drukāt
Saturs
Sausās mušas (Mušu ABC)
11.turpinājums.
12.turpinājums
13.turpinājums
Visas lapas

Egils Collenkopfs, EFFA sertificēts instruktors

Autora zīmējumi un foto

(12.TURPINĀJUMS)image002

Šajā turpinājumā aplūkosim dažādu sauso mušu spārnu veidošanas veidus, interesantus to veidošanas paņēmienus un materiālus. Tāpat iepazīsimies ar parašūta tipa sauso mušu tīšanu. Sāksim, kā vienmēr ar vēsturiski vecākiem modeļiem un pamazām virzīsimies uz mūsdienīgām tendencēm.

Joprojām aktuāla klasika.

Klasiski pacelti spalvas segmentu spārni. Saucas upright wings. Tiek veidoti no pīles vai zoss spārnu primārajām, lielajām pāra spalvām. Vienādas, simetriskas spalvas. Katra no sava spārna. Izvēloties materiālu svarīgi, lai spalvas ārējā mala nebūtu samīcīta un saspurojusies. No tām izgriežam vienādus segmentus (att.1). Nepieciešamā platuma spalvas segmentus atdala ar adatas palīdzību un nogriež maksimāli tuvu stemam. Segmenti jāņem no apmēram no vienas vietas abām spalvām. Parasti šādi spārni tiek izmantoti viendieņu un oda tipu mušu imitācijās. Ļoti labi redzams to izteiktais profils. Atkarībā no tā uz kuru pusi ( uz priekšu vai aizmuguri) vērsts spalvas liekums, var panākt dažādas spārna formas. Ja mēs vēlamies sakļautus uz augšu vērstus spārnus, tad šos segmentus liekam ar matētajām pusēm kopā. Ja vēlamies, lai tās atvērtos, tad tās liekam „spīdīgajām” pusēm kopā. Savukārt, ja mūsu mērķis ir panākt V burta spārnu formu, tad veicot tinumus var priekšējā hakla spalvu iztīt cauri spārniem 8-ka veidā. Tādas ir iespējamās versijas. Mušas ar šāda tipa spārniem nav īpaši izturīgas. Protams, lielā mērā tas būs atkarīgs no spārnā izmantotās spalvas kvalitātes un tā kā jūs tās glabāsiet. Labas kvalitātes spalvu nav nemaz tik viegli sadalīt segmentos. Labu spalvu vēlreiz saglaužot, atdalītais segments uzreiz atkal saķersies kopā. Kādreiz bada laikos mēs šim mērķim labi izmantojām visur atrodamās baložu spārna spalvas. Tās bija tādā skaisti pelēkā krāsā. Tiesa pēdējā laikā viņi nedaudz gājuši mazumā. Nu, bet kaijas par to vēl lidinās labi daudz. Tāpēc pastaigājoties pa jūras malu izmantojiet laiku lietderīgi. Līdzīgā veidā, tikai savādāk pozicionēti, tiek veidoti arī spārni arī lašu, slapjajām mušām un strīmeriem. Te gan neiztikt bez liela izmēra zoss, tītara vai pat eksotisko putnu primārajām pāra spalvām.image004

 

 

Att.1

image006

 

 

 

 

 

 

 

 

Att.2

 

Šīm mušām es speciāli nedodu nekādus specifiskus nosaukumus un detalizētas tīšanas instrukcijas. Te faktiski mēs apgūstam tīšanas paņēmienu un nav nozīmes kādas krāsas aste vai ķermeņa dabings tiks izmantots. Vēl jo vairāk. Labāk būs, ja jūs paši mēģināsiet paspēlēties ar krāsām un piemērot tās kādam dabā redzētam dzīvam eksemplāram. Mušas ar klasiskiem spārniem vislabāk sanāks uz nr.14-12 standarta sausajiem āķiem. Īpaši meistari var pamanīties tādas sasiet arī vēl uz mazākiem izmēriem. Praksē gan pierādījies, ka tādas izvirtības reti, kad atmaksājas un ja ir tiešām nepieciešamība imitēt kādus ļoti maza izmēra kustoņus, tad šim nolūkam lieliski noder daudz vienkāršākas mušas. Dažus piemērus atradīsiet arī šajā rakstā.

Mušas pirmajā trešdaļā uztinam diega pamatu. Izgriežam vienādus segmentus. Saliekam tā, lai abu segmentu galiņi būtu vienā garumā un skatās vienā virzienā. Vai nu ar matētām vai spīdīgajām pusēm kopā un stiprinām uz āķa ar brīvās cilpas ( pinch loop) palīdzību (att.3). Cilpai ar kuru savelkam spārnu, protams, jābūt starp pirkstiem. Neatlaižot pirkstus vaļā to izdarām vismaz divas reizes. Diegu pievelkam un nospriegojam pret āķa apakšu. Atlaižam pirkstus un palūkojam rezultātu. Ja spārni glīti saspiedušies un nav atvērušies, varam turpināt. Šajā brīdī varam vēl izkoriģēt spārnu leņķi, lai tas stāvētu taisni āķa virspusē. Tad lieko daļu slīpi nogriežam un pietinam pie āķa. Spārnus var pacelt vertikāli pienākot ar diegu attiecīgi no vienas vai otras puses pie spārna pamata. Kad spārni piesieti, veidojam pārējo mušu secīgi. Kā nākamā tiek sieta aste, tad dabinga ķermenis. Pirms spārna stiprinām hakla spalvu. Atkal no tā paša vai nedaudz tumšāka dabinga veidojam mušas krūšu daļu un beigās tinam priekšējo haklu. Viens vai divi spalvas apgriezieni pirms spārna un tik pat priekšā. Vispār nevajag aizrauties ar lielu daudzumu spalvu tinumu mušas priekšpusē. Ja vien spalvas izmērs ir pareizs, muša peldēs ļoti labi. Tā izskatīsies daudz dabīgāka un delikātāka. Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja tā tiek speciāli tīta makšķerēšanai krāčainā ūdenī. Divi finiša mezgli un muša gatava ( att.2).image008

 

 

Att.3.

 

image010

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēl viena šīs mušas versija ( att.4), lai ilustrētu kā izskatās spārni, ja segmentu izliekumu pariež uz otru pusi. Spalva stiprināta ar tievajiem galiem uz āķa liekuma pusi un kā redzams spārna liekums tagad vērsts uz otru pusi.

image012

 

Šajā mušā izmantots arī interesants paņēmiens, lai spārnu paceltu vertikāli ( att.5). Atkal ar brīvās cilpas palīdzību divas trīs reizes piesienam spārnu. Tad paceļam spārnu vertikāli, bet liekos galus pārlokām katru pa savu pusi uz aizmuguri. Tad tos ar pāris tinumiem pietinam uzreiz aiz spārna pamatnes un lieko slīpi nogriežam. Pielietojot šādu metodi, spārni dabīgi nostāsies mums vajadzīgajā vertikālajā pozīcijā.

 

 

Att.5.

 

 

 

 

 


 

 

Dažādi spārnu veidi.

image014Sausā muša bez hakla spalvas- att.6 (no hackle dry fly). Interesanta, bet arī samērā sarežģīta muša siešanai. Pirmajā brīdī varbūt liksies, ka tāda jau nu vispār nav spējīga peldēt. Bet tieši otrādi, peld un pat labi. Parasti tiek sieta uz āķiem sākot no nr.14 un uz leju. Faktiski lielisks piemērs tam, cik vienkārša var būt sausā muša mazos izmēros. Šāda ar gaiši zaļu dabinga ķermeni muša sieta uz nr.16-18 āķa var būt lieliska panaceja, kad vēlā rudenī izlido pavisam sīkas viendienītes un alatas kategoriski atsakās ņemt ko nebūt atšķirīgu. Būs lielisks, treniņš, lai apgūtu šādu spārnu stiprināšanu. Pīles vai zoss lielo spalvu spārni novietoti gar mušas ķermeņi sāniski. Rezultāts vislielākā mērā būs atkarīgs no spalvas segmenta kvalitātes. Savelkot tās nedrīkst izjukt un sadalīties. Ķermenim jābūt ar izteiktu trapeces formu. Tā resnākā daļa ir tuvāk spārnu stiprinājuma vietai. Šis konuss daļēji arī palīdz iegūt pareizu spārnu novietojumu. Mušu sāk siet pirmo stiprinot astīti. Te izmantoti trīs izvērsti mikrofibeta sariņi. Tad veidojam ķermenī no sausā dabinga. Stiprinām spārnus pēc att. 7 redzamās shēmas. Spārna garums vienāds ar āķa kātiņa garumu. Stiprinot spārnu segmentus tur 45grādu leņķī pret āķa kātiņu. Mušu finišējam no tā paša vai nedaudz tumšāka dabinga uztinot galviņu.Att.7. image016

 

Att.7.

 

 

 

 

 

 

 


 

 

 

Apdedzinātie spārni – Burned wings att.8.

image018

 

 

 

Var tos veidot no dažādām pīļu un vistu atbilstošas krāsas spārnu mazajām spalvām, kuras citiem mērķiem praktiski nederīgas. Šajā piemērā izmantota Cdc spalva. Tādā veidā visbiežāk veido viendienīšu spārnus. Bet tas nebūt nav vienīgais to pielietojums. Bieži tāda veida spārnus izmanto arī maksteņu un sienāžu imitācijās. Dažādu spārnu formu veidošanai tiek piedāvātas speciālas no vara izgrieztas formas spīlītes. Bet neskriesim uzreiz uz veikalu tādas meklēt. Tās tikpat labi var tikt aizvietotas ar no plastikāta kartēm izgrieztām formām. Tikai šoreiz vajadzēs divas identiskas att.9. Tad spalvu nepieciešamajā leņķī iespiež starp abām plāksnītēm. Piegriež rupji spalvas formu, atstājot kādu milimetru rezervē un tad to apdedzina. Tā vienkārši var iegūt vajadzīgās formas spārnus. Par spārnu materiāliem te noderēs gan iepriekš minētās spalvas, gan arī dažādas sintētiskās plēves un audumi. Viss atkarīgs no jūsu vajadzībām un iztēles.Att.9.image020

 

 

 

 

 

Att.9.

 

Wonder wings may fly. image022

 

Ļoti skaisti un izteiksmīgi spārni att. 10., tiek veidoti atglaužot spalvas sariņus pretējā virzienā. Tādu paņēmienu var izmantot arī daudzās citās sausajās mušās, tai skaitā arī sienot parašūta tipa mušas. Spārns tiek gatavots no lielas sausā hakla spalvas. Te brīnišķīgi noderēs lielās spalvas no mūsu pašu vietējā gaiļa. Jo garāki būs sānu sariņi un tievāks spalvas stems, jo skaistāks rezultāts sagaidāms. Vienu spalvas pusi notīra no sariņiem, tos noraujot. Vienā rokā paņemam spalvu aiz tievā gala un saglaužam spalvu ar otras rokas pirkstiem. Tad nedaudz atslābinām tos un jau redzēsiet kā veidojas spārna forma att.11. Pie nepieciešamības var nedaudz aizlauzt spalvas stemu, lai panāktu vajadzīgo spārna izliekumu. Visa viltība ir piesiet spārnu neļaujot tam izsprukt no pirkstiem. Tas arī tiek darīts ar brīvās cilpas palīdzību.

Att.11.image024

 

 

 

 

 

 

 

 


 

Parašūti.

Parašūti (parashute flies)- mans mīļākais sauso mušu veids. Raksturīgi ar to, ka āķis atrodas zem ūdens līnijas un priekšējais hakls tiek tīts paralēli āķim. Labi peld, jo mušai ir daudz lielāks atbalsta laukums kā klasiskai sausajai mušai. Labi redzama un stabila uz ūdens. Kā pirmo parasti sien spārnu ( wing post). Spārnam var tikt izmantots gandrīz viss iespējamais materiālu klāsts: Polijarns, Cdc, calf tail, snowshoe rabbit foot, calf body hair, atsevišķu spalvu kušķītis, utt. Nu gandrīz viss, ko vien var iedomāties. Populārākais un vienkāršākais materiāls ir polijarns. Svarīgi nenoskopoties ar tā garumu un atstāt to pietiekami garu, lai pēc tam būtu vieglāk tinot spalvu to noturēt pirkstos, vai nospriegot pret atbalsta ierīci. Parašūtu mušu siešanai ļoti noderīgi būtu izgatavot nelielu palīgierīci.Šī vienkāršā palīgierīce Att.12 image026vēlāk brīnumaini labi noderēs mums arī citu mušu siešanai. Konkrēti līdaku mušām. Tāpēc koka latiņai vajadzētu uzreiz paredzēt zināmu garuma rezervi. Tātad mums būs vajadzīga koka latiņa apmēram 50cm garumā, 2-3cm platumā un 1,5cm biezumā. Atspiedējam visvienkāršāk paņemt celtniecības skrūvstieni 6mm, ko viegli var pieskrūvēt latiņai ar diviem uzgriežņiem. Tā garumam jābūt pietiekami augstam, atbilstoši jūsu spīļu maksimālajam pacēluma augstumam. Būtiski, lai augstums virs darba galda virsmas būtu maksimāli liels un jūs varat viegli izgriezt diega turētāju pa apakšu. Savukārt augšējā tā galā pēc vajadzības var viegli pierīkot karabīnes tipa griezuli. Var iztikt ar vienkāršu apaļu kancelejas preču gumiju, kurā uzveram spalvu turētāju. Tas kalpos mums kā savdabīgs fiksators un trešā roka, kad tīsim spalvu riņķī pamatam.

 

image028

 

 

Atkāpjoties par 1/3 daļu no āķa actiņas piesienam polijarna pušķīti att.13. Tam būs nepieciešams apmēram 4cm garš tā gabals Uz āķa ar diviem trim diega pagriezieniem piestiprinām to pa vidu virs āķa. Tad saliekam abas puses kopā un paceļam vertikāli. Atkal divi diega tinumi nu jau pie pamatnes horizontālā plaknē un parašūta spārns mums ir izveidots.

 

image030

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk siesim klāt mušas asti un veidosim no dabinga ķermeni att.14. Parašūta tipa mušām astīti var veidot pat nedaudz īsāku par klasisko āķa garumu. Tas padara mušu kompaktāku un zivīm vieglāk „apēdamu”, nezaudējot tās peldspēju. Ķermeni beigsim pie parašūta pamatnes.

image032

 

 

 

 

 

Nākamo stiprināsim sauso spalvu. Parašūta mušām spalvas izmērs arī tiek izvēlēts 1.5-2 āķa atvērumu garumā. Attīrām spalvas stemu un stiprinām to cieši pie parašūta pamatnes. Vēlams lai spalva ar spīdīgo pusi būtu vērsta pret mums. Lieko stema daļu labi aizlocīt un piefiksēt mušas galviņas daļā. Tālāk pietinam spalvu 3-4mm uz augšu pie parašūta spārna pamatnes. Uzliekam uz diega parasti nedaudz tumšāka toņa dabingu un uztinam mušas galvas daļu. To vajadzētu darīt ar ļoti plānā kārtā liktu dabingu. Galvenā ideja ir panākt glītu krūšu daļas formu, bet pašās beigās diegam jānonāk nevis pie āķa actiņas, bet tieši apakšā zem parašūta pamata att.15.

Kad tas viss izdarīts, laiks likt lietā mūsu palīgierīci. Sagriežam vaisu tā, lai muša būtu novietota horizontāli un mūsu atstāto garo polijarnu nospriegojam ar spalvu turētāja palīdzību. Nostiepumu viegli varam pieregulēt mainot latiņas fiksācijas vietu. Ar vienu apgriezienu pārliekam diegu no āķa uz parašūta pamatu. Tālāk tinam spalvu no augšas pret mušas ķermeni. Trīs četri spalvas apgriezieni un mēs ja esam pie mušas ķermeņa un arī montāžas diegs mums ir tur pat. Atliek piefiksēt spalvu ar diviem trim tinumiem un tur pat uz parašūta pamata arī uzsiet divus fiksācijas mezglus. Pie mezglu siešanas, protams, noņemsim spalvu turētāju. Gan fiksācijas, gan mezglu siešanas laikā, veicot apgriezienus ap parašūta pamatni, jācenšas mainīt siešanas leņķi, lai ar diegu nepiespiestu hakla spalvas att.16.
image034

Izklausās sarežģīti, bet praksē tas ir pavisam vienkārši. Tie, kas izmēģinājuši šādu metodi, vairs pie klasiskā parašūtu fiksācijas varianta vairs neatgriežas. Atgādināšu, ka klasiskajā variantā diegu atstāj pie āķa actiņas. Uzsien parašūtu un spalvu pa mušas virspusi nostiepj un fiksē pie āķa actiņas. Tādā veidā veidotai mušai ļoti grūti ir uzsiet finiša mezglus un piedevām vajag vēl beigās izgriezt liekos sariņus. Šajā gadījumā visas šīs klapatas izpaliek. Piedevām vēl mūsu palīgierīce ievērojami atvieglo parašūta siešanu. Tie, kuri ir mēģinājuši to darīt ar roku palīdzību, noteikti ievērtēs tās lietderīgumu. Kādu varbūt mulsinās fakts, ka šādā variantā parašūts dēļ mezgliem sanāk nedaudz pie pacelts virs mušas ķermeņa. Es teikšu – muša gulēs nedaudz dziļāk ūdens slānī. Vai tas būtu slikti? Domāju, ka nē. Tomēr ekstremāliem estētiem būtu sekojošs ieteikums. Parašūta spalvas fiksācijai izmantot citu, smalkāku diegu. Piemēram, spiderweb. Tas ir speciāls, īpaši smalks montāžas diegs ļoti mazu izmēru mušu siešanai. Pēc struktūras atgādina faktiski tievu monofīlo auklu. Pirms pēdējās operācijas, galviņas tīšanas nomainīsim diegus. Vienkārši, vai ne? Un visbeidzot pēdējais, visatbildīgākais solis: nogriežam spārnu pēc garuma. Smiesieties? Par velti. Cik reizes nav iznācis tā, ka tieši šajā solī sabojā savu mušu nogriežot parašūtu par īsu! Nopietni. Labāk izdariet to palēnām, katru reizi ar aci ievērtējot mušas izskatu. Īsāk vienmēr var nogriezt. Otrādāk -būs pagrūti.


 

Parašūtu mušu variācijas.

image035image037

Poly jarna spārniem ir tendence mūsu mušu kastītēs mētājoties samīcīties un pēc laika varat pārsteigti secināt, ka spārns vairs neizskatās ne pēc kā. Tāpēc pastāv variants, ka varam to piegriezt pēc vajadzīgās formas un saspiežot pirkstos, malas viegli piededzināt. Galiņi sakusīs kopā un spārns ilgāk turēs formu. Tāpat interesantu akcentu var iegūt iekrāsojot polijarna spārnu ar ūdens izturīgajiem marķieriem. Kā vēl viens iespējams šīs problēmas risinājums ir likt polijarnu, vai citu spārna materiālu cilpas veidā att. 18.image039

 

Att.18.

 

 

 

 

 

 

 

image041

 

 

 

Tad mūsu muša varētu izskatīties kā šī att.19. Ja vērīgi palūkosiet, tad šeit ieraudzīsiet vēl vienu atšķirīgu detaļu. Parašūtam nav izmantota tradicionālā sausā spalva, bet Cdc. Tā likta dabinga cilpā, savērpta un aptīta ap parašūta pamatni. Vispār, ja esat vērīgi, noteikti jau būsiet pamanījuši tādu vispārēju Cdc modes tendenci. Kur vien tas iespējams, sējēji sāk atteikties no klasiskajām spalvām un cenšas to vietā lietot Cdc spalvas. Mode? Mārketings? Labākas un „zivīgākas” mušas? Pameklējiet šo atbildi savā praksē. Tas jums būs praktiskais kursa darbs.

image043 

 

 

 

 

Foam base parashute. Parašūta mušām par spalvas pamatu var arī ērti izmantot arī kādas spilgtas krāsas foma strēmelīti att.20. Tā labi redzama un piedevām skaisti „nospiež” hakla sariņus uz leju. Tīšana tāda pati kā standarta parašūtam. Vienīgais iedosim nelielu kredītu uz materiāla trauslumu. Nepārspīlējiet ar spēku. Foms tik mazos izmēros nav īpaši izturīgs materiāls.

 

image045 

Klinkhamer. Parašūts? Emergers? Sausā muša? Att.21. Sauciet kā gribat. Finālā ļoti rezultatīvs Hansa Van Klinkena autordarbs. Tāpēc šoreiz pievienošu arī tā izgatavošanas recepti: Āķis: liektā tipa shrimp, buzzer no nr.12 uz leju. Šeit izmantots Gamakatsu C12U/B āķis. Spārns: poly jarns- balts, pelēks, tiek izmantoti arī tumšie toņi (vēlu vakarā). Ķermenis: sausais dabings, zaļie, pelēkie brūnie toņi. Var būt veidots arī no spalvas stema un reizēm tam arī var izvēlēties slapjos, naturālos dabingus. Īpaši ja vēlas panākt tāda kārtīgi izspūruša un nesaķemmēta kukaiņa efektu. Pamata princips to veidojot, ka ķermenis jācenšas taisīt pēc iespējas smalks un tievs. Dabinga kārtiņu tam vajag likt ļoti plānu, jo tam ātri „jācaursit” ūdens plēve. Ja ķermenis būs resns, tad muša slikti peldēs dēļ uzsūktā ūdens. Riba: pēc izvēles. Var būt, var nebūt. Ribas materiāls nedrīkst būtiski padarīt smagāku mušu. Šeit izmantota viena hologrāfiskā cristal flash dzīsla. Krūšu daļa: pāva spalvas 2-3gab. Tiek stiprinātas aiz tievajiem galiem un aptītas ap diegu. Autors pats to nedara, bet atstāj katra personīgai izvēlei. Es parasti tomēr tās aptinu ap diegu, jo pāva spalva tomēr ir ļoti trausls materiāls. Hakls: sausā spalva- brūna, melna, grizzly. Tīšana analoģiski iepriekšējām parašūta tipa mušām.

Makšķerējot mušas spārns un hakls tiek apstrādāts ar floatantu. Tā tiek saukti speciāli uz silikona bāzes veidoti līdzekļi, sauso mušu apstrādei kas atgrūž ūdeni un nodrošina to ilgāku peldspēju. Mušas ķermenis savukārt tiek saslapināts, lai tas vieglāk „caursistu” ūdens virsējo slāni un atrastos zem ūdens virsmas līmeņa. Ļoti rezultatīva muša. Strādā visur un gandrīz vienmēr. Laikam neatradīsiet pasaulē nevienu mušotāju, kura arsenālā nebūtu kaut vienas klinkhamera mušas. Ja nu vienīgi kāds, kas specializējies tikai un vienīgi jūras copei. Tāpēc šim eksemplāram rekomendēju pievērst īpašu uzmanību. Tas ir to vērts!image047

 

Paraloop tehnika att.22, kuru arī plaši var izmantot veidojot parašūta tipa mušas. Paralūpa hakls tiek tīts ap mušā papildus iesietu resnāku diegu un pēc tam pārlocīts pa virsu mušai, vai tās daļai. Kā materiāls, uz kura tīt spalvu var tikt izmantots uni- strech tipa diegs, polijarns, vai tas pats triviālais kurpju šņores fragments. Šīs operācijas veikšanai arī izdevīgi izmantot mūsu palīgierīci att.12. Sausā spalva un paralūpa diegs stiprinās vienā vietā. Tad tiek uztīta mušas krūšu daļa (thorax), vai atlikušie mušas elementi. Tālāk aptinam spalvu ap palīg diegu un tos abus kopā stiprinām mušas priekšā. Pirms šīs operācijas, aptītās spalvas sariņus saglaužam virzienā uz augšu un, kas svarīgi, šo paralūpa cilpu nenospriego. Tieši otrādi. Ar adatas palīdzību nedaudz piepaceļ to. Mušas priekšā vienlaicīgi tiek fiksēts gan diegs, gan hakls. Šādu tehniku var pielietot veidojot ļoti daudzu kukaiņu imitācijas un kas manās acīs pats būtiskākais? To ērti izmantot sienot ļoti mazu izmēru mušas. Piemēram, spent wing tipa mušas utt. Jautāsiet kā tad būt, ja mušai tomēr ir paredzēts uzlikt vertikālu spārnu? Uzlieciet divus paralūpus. Katru no savas puses. Šī tehnika ļauj daudzējādā ziņā izkoriģēt arī jūsu materiālu iztrūkumu. Nu nav jums dotajā brīdī vajadzīgā izmēra sausās spalvas. Ludzu! Uztaisiet mušu ar šādu parašūtu un viss būs varbūt vēl labāk kā oriģinālā?

image049 

 

No post parashute. Parašūta tipa hakls bez parašūta pamatnes. Att.23. Labs joks! Pamatne uz kā tiek tīts parašūta hakls, protams, ka tomēr ir. Parašūts tiek tīts ap iepriekš piesietu monofīlās auklas cilpu att.24. Mono auklu var ņemt apmēram 0.15mm diametrā. Stiprinot mono auklu svarīgi atkal pirmo auklas galu piededzināt, lai tas neizrautos laukā veicot šo atbildīgo ievilkšanas procedūru. Fiksācijai sausās spalvas galu izver caur šo cilpu un aiz brīvā gala smuki savelkam šo cilpu. Kad spalva izvērta cauri cilpai ar pirkstu piespiediet to cieši pie mušas ķermeņa, citādi tā izspruks savilkšanas laikā. Atkal ideāls paņēmiens kā taisīt parašūtus ļoti mazu izmēru mušām.

Att.24. image051

 

 

 

 

 

 

Un atkal aktuālās viendienītes.

image053 

 

 

 

Softex body may fly- Viens no labākajiem pagarināto ķermeņu ( extended bodies) veidošanas paņēmieniem. Att.25.Tas tiek veidots uzvirpinot dabingu uz adatas. Adatu pirms šīs operācijas noklāj ar vasku un uzkarsē, lai vasks vienmērīgi, plānā kārtiņā to noklātu. Tad ņemam plānu dabinga šķiedru un sākam to tīt uz adatas, griežot to pirkstos vienā virzienā. Tad viegli pamērcē pirkstus softex līmē un samitrina klājumu. Ja nu nav tāda līme vēl iegādāta, tad daļēji to var aizstāt ar vinila līmi, vai to pašu universālo momenta līmi. Tiesa pēdējā padara mušas asti nedaudz cietāku un var arī manīt dabinga krāsu uz tumšāku. Šo operāciju atkārto līdz uztīta vajadzīgā izmēra un formas astīte. Beigās vēlreiz viegli to samitrinām ar softexa līmi. Pagaidām piecas minūtes un to varam droši nobīdīt no adatas. Galu, ko dursim uz āķa nogriežam taisni, astes galiņu var piededzināt ar šķiltavām, ja tajā nav iestrādāti sariņi. Kad vajag tīt daudz un ātri šādas mušas es astes sariņus nelieku. Ja ir vēlēšanās paķēpāties, tad sariņus pielipina pie adatas pēc vaska uzlikšanas. Kad astīte novilkta no adatas, sariņus izvērš un uzpilina pilīti līmes. Veidojot šādus ķermeņus vajag pareizi izvēlēties adatas diametru atbilstoši sienamās mušas izmēram. Nedrīkst arī satīt pārāk biezu dabinga kārtu. Tad tā aste sanāks pārmērīgi cieta, nebūs elastīga. Kad aste mums sagatavota, uz āķa uztinam diega pamatu un uzduram uz tā astīti. Fiksējam astīti uzejot virsū ar pāris ciešiem diega tinumiem uz mūsu astītes. Šo vietu var izkoriģēt to noklājot ar tās pašas krāsas dabingu. Pēc tam stiprinām spārnus: divas Cdc spalvas slīpi tiek sietas gar āķa abām pusēm un ievilktas nepieciešamajā garumā. Nobeigumā veidojam dabinga cilpu. Tajā liekam atkal Cdc spalvu kopā ar tumšākas krāsas dabingu. Savērpjam to un noformējam mušas priekšējo daļu. Spārnu leņķi viegli var mainīt regulējot tinumu skaitu to priekšā un aizmugurē. Ceru, ka jums atkal nebija garlaicīgi! Un veiksmīgu siešanu!

Turpinājums sekos!



 

4229443676_d