Līdaku mušas (Mušu ABC) Drukāt

image017image019image025image027image029image033

 

Egils Collenkopfs, EFFA sertificēts instruktors

Autora zīmējumi un foto

(14.TURPINĀJUMS)

 Kaut kā labi un ļoti pareizi sagadījies, ka mūsu siešanas nodarbību nākamā tēma ir līdaku mušas. Kā reizi pareizajā laikā un īstajā vietā. Tieši no šī laika, līdz pat vēlam rudenim būtu īstākais brīdis, lai mēģinātu noķert kādu labu zaļsvārci. Protams, ka līdakas var ķert praktiski visas sezonas garumā un parasti arī pašās pirmajās pavasara copes reizēs tieši pirmās emocijas mums iedod līdakas. Tomēr sastapties ar kādu resnāku eksemplāru uz rudens pusi ir ievērojami lielākas izredzes. Latvijā tās mitinās nu gandrīz visos ūdeņos un tādēļ var teikt, ka ir kur izvērsties. Pašam man vislabāk patīk to darīt seklajos piekrastes ezeros, jo tur šāda cope visvairāk atbilst mušiņmakšķerēšanas garam. Interesanti izskaitļot kurā vietā tā varētu atrasties un pēc tam vēl patīkamāk ir redzēt, kā tiešām zivs iznāk un uzbrūk tavai mušai. Te ir lielisks poligons, lai atstrādātu arī dažādas mušas vadīšanas tehnikas, jo ar polarizējošo briļļu palīdzību ,nereti izdodas izsekot visas zivs uzvedības nianses. Pārējais viss jau tikai jūsu izdomas un fantāzijas rokās. Ja šādu zivs iznācienu labā copes reizē ir kādi divi desmiti, tad pārītis jau jūsu makšķeres galā būs ar garantiju. Par emocijām un baudu nemaz nerunājot.

Bet nu par to ko mēs izmantosim līdaku copei. Tātad siesim līdaku mušas. Faktiski nekā tāda pārdabiska to konstrukcijā un uzbūvē noteikti nav. Visa atšķirība: Lieli āķi, resni diegi, apjomīgi un kustīgi materiāli. Patiesi plašs lauks un materiālu klāsts var tik tajās izmantots ļoti plašs. Sākot ar dabīgajiem, beidzot ar visplašāko dažādu sintētisko šķiedru klāstu. Veidojot jebkuru līdaku mušu pašos sākumos būtu jāuzdod sev tikai daži jautājumi. Ko es gribētu panākt ar savu mušu? Kādu siluetu gribu radīt? Kā muša kustēties ūdenī? Cik apjomīga tā būs un vai es varēšu to iemest ar savu makšķeri? Pamata lietas te ir visai vienkāršas. Piemēram, tik populārais līdaku materiāls truša ādiņa ūdenī ļoti labi spēlē pat pie vismazākās auklas kustības. Tai pat laikā tas uzsūc ūdeni un muša paliek ļoti smaga. Smaga, lai to pārmestu. Nav problēmu uztaisīt 20cm garu truša ādas mušu ( turpmāk sauksim to par banniju). Kā saka viens mans labs draugs: tāds kumāss kā reizi būtu priekš lielās līdakas. Tikai kā mēs to aizmetīsim? Desmitās klases kāts, sga šaujošā galva un laba metienu tehnika varbūt var līdzēt. Ja tādu kumāsu jūs uzliksiet uz kādas sestās klases kātiņa, tad visdrīzāk no copes nekas labs jums nesanāks. Tai pat laikā ir vesela rinda sisntētisku un dabīgu materiālu, no kuriem var izveidot ļoti lielas un apjomīgas mušas, kuras tai pat laikā būs ļoti vieglas iemetienā. Pirmajā pacēliena brīdī muša liekas ļoti smaga, bet jau pēc viena vēziena ūdens no tās tiek izsists laukā un iemest to vairs nav nekādu problēmu. Tādi materiāli ir: briežu astes sari ( bakteils-bucktail), Islandes aitas un jaka vilna un dažādas uz auduma pamatnes liktas sintētikas. To nosaukumi varbūt tik dažādi, ka labāk sev ar tiem galvu nepiebāzt. Sākot no visādiem polar fibre, live haire utt., utp. Cilvēkam kas vēl nav ar to iepazinies vislabāk paskatīties bērnu veikalā uz tām pūkainajām un garspalvainajām rotaļlietām. Tas pats vien arī būs, lai saprastu par ko mēs runājam. Pārējais viss ir tikai nianses. Materiāla smalkums, garums un struktūra. Katrā ziņā līdaku mušas var uztīt praktiski no jebkā un te tiešām ir lauciņš, kur sienot var pilnībā realizēt visu savu radošo potenciālu, droši eksperimentēt gan ar materiāliem, gan ar krāsu salikumiem. No praktiskā copes viedokļa savukārt ir daudzas specifiskas nianses līderu, savienojuma karabīņu un pretzobu pavadiņu izvēlē. Par tām gan pastāstīšu kādā citā reizē. Te mēs apskatīsim praktiskus mušu piemērus, aplūkosim dažādu materiālu pielietojumu un to veidošanas pamata principus.

 Par cik jau teicu, ka man patīk darboties seklos un aizaugušos ezeros, tad pirmā doma sākot mušas tīšanu, ir kā izveidot mušas konstrukciju tā, lai to varētu izvilkt cauri meldriem un lēpenēm. Tātad āķi būs nepieciešams aprīkot ar „zāļu atsitējiem”. Parasti tos veido no 0.6-0.8mm cietas mono auklas. Kur tādu iegādāties? Saku, jā. Tā ir problēma. Vairums auklu īpaši pēc ūdens paliek ļoti mīkstas un pārstāj efektīvi darboties. Jāmeklē. Man savu laiku paveicās nopirkt sālsūdenim paredzētu mono auklu. Tā tiešām bija perfekta šiem mērķiem, taču, kā jau viss labais šajā dzīvē, arī tā kādreiz izbeidzās. Ja kādam tādu izdodas piemeklēt, būšu ļoti pateicīgs, par padalīšanos informācijā. Kāds varbūt teiks, ka veikalos nopērkami ir gatavi āķi ar metāla stieples aizsargiem. Jā, ir! Bet pēc manas pieredzes, pat attiecīgi pareizi pielocīti, tie ļoti bieži mēdz attaisīties vaļā un saskaņā ar Mērfiju tas parasti notiek visnepiemērotākajā copes momentā. Es tāpēc tādus neizmantoju. Es praktiski gandrīz visas līdaku mušas cenšos aprīkot ar zāļu atsitēju sistēmu, jo nākas jau ar tām copēt ne tikai zāļainās vietās. Tie palīdz darboties arī ūdeņos kur ir daudz kritušu koku un zaru, kā arī vadīt mušu tuvu gultnei. Ja kāds skeptiķis saka, ka var būt daudz tukšu copju dēļ tiem un biežāk līdakas noraujas izvadot, tad es saku, ka tas pārsvarā ir citu apsvērumu dēļ. Tad drīzāk vaina jāmeklē vai nu mušas krāsā un spēlē. Varbūt vienkārši līdakām vispār nav ēdamā diena. Kad tās ir labā „garastāvoklī”, tad nekādu problēmu ar atsitējiem un zivs zaudēšanu parasti nav.

 Klasiskā zāļu atsitēju sistēma.

 Skan gudri un arī ir tā. Sistēma ierīkojama sekojot klāt pieliktajiem attēliem un zīmējumiem.

image004 Kā jau teicu, izmantojam mono auklu 0.6-0.8 mm diametrā atkarībā no āķa izmēra. Pēdējā laikā es un arī daudzi mani paziņas sākuši plaši izmantot līdaku mušās tā saucamos ofseta āķus. To konstrukcija ļauj ļoti viegli uzlikt gan atsitējus, gan arī mušu aprīkot ar acīm, kas piešķir tai papildus atraktivitāti. Mono aukla tiek stiprināta pa āķa sāniem. Divus auklas gabalus stiprinām katru no savas puses. Tos pietinam līdz apmēram līdz 1/3-1/2 āķa liekuma
Aizmugurē ar krusteniskiem tinumiem tos nedaudz atspiežam no āķa kātiņa ( att. 2)image005

image007

Tā tas izskatīsies no āķa aizmugures ( att. 3). Vēlams šo stiprinājuma vietu papildus fiksēt ar līmi. Kad muša jau būs pabeigta un izveidota tās galva, tad priekšā fiksējam atsitēju auklu pa galviņas sāniem. Standarta āķim ar taisnu kātiņu tas izskatīsies šādi ( att. 4). No sākuma to izdara ar pāris tinumiem. Tad mēs pieregulējam atsitēju garumus. Tiem noteikti jābūt nedaudz lielākiem par āķa atvērumu. Kad tas izdarīts, var vēlreiz tos jau konkrēti piestiprināt pie galviņas. Ir līdaku āķi ar lielu actiņas diametru. Tādiem ērti var mono auklu vērt cauri un atlocīt to atpakaļ, panākot daudz drošāku auklas fiksāciju. Finišējot galvu jāņem vērā, ka ejot atpakaļ ar diegu mēs arī spiežam atsitēja auklu tuvāk ķermenim. Tāpēc, regulējot atsitēju garumus, vajag uzreiz ievērtēt „ nosēduma” koeficientu. Piefiksējam ar pāris tinumiem abas auklas uzreiz aiz āķa actiņas. Šajā brīdī jūs varat pieregulēt vajadzīgos atsitēju garumus. Uz aci apmēram ievērtējam, kurā vietā beigsies mušas galviņa un ar nagu no apakšas auklas piespiežot, var viegli noteikt par cik izmanīsies atsitēju garums pēc mušas galviņas finišēšanas. Gribējās vēl jums pāris integrāļus uzrakstīt, bet tos, paldies Dievam, jau veiksmīgi esmu pats aizmirsis kopš skolas laikiem. Būs vien pašiem jāpaļaujas uz savām sajūtām un eksperimentiem.

image008

 

 

image010

 

 

 

 

 

 

 

 

Ofseta āķa gadījumā stiprināšana notiks uz āķa horizontālās daļas. Nepārdzīvojiet, ja kāds āķa posms paliks nepiesegts. Tas absolūti nebojā mušu, ja pārējais viss tai ir savā vietā ( att. 5).

Truša astei ir tendence iesprūst starp atsitēju un āķi, vai tas mēdz aptīties ap āķa liekumu. Ja tā tas gadās, tad muša izskatās kā suns, kas iespiedis asti kājstarpē un, protams, ka tā nedarbosies. Šai nelaimei daļējs risinājums ir tās pašas mono auklas cilpiņa, kas atvirza astes materiālu tālāk no āķa kātiņa. Fiksējam to tā, lai šī cilpiņa ir kā āķa taisnās daļas turpinājums (zīm. 6).image011

 

 

 

 

 

Ja izmantojam šos ofseta āķus, tad vēl viens ļoti efektīvs veids, kā uzbūvēt zāļu atsitējus ir stiprināt āķa priekšā 4-6 tās pašas mono auklas gabalus virzienā uz leju (att.6 un att.7).

image013image015

Arī šajā gadījumā auklas atplešam ar krusteniskiem vijumiem starp tām. Šāds zāļu atsitējs ir pat vieglāk uztaisām par iepriekšējo un darbības ziņā tik pat efektīvs. Nav arī tik kritiska šajā gadījumā auklu cietība. Ir vēl viena ļoti laba pretzāļu sistēma, ko izdomājis viens mans sens draugs, bet par to varbūt kādu citu reizi. Par cik viņš vēl tuvākajā laikā taisās to patentēt, tad laikam būs vien no viņa jāpērk autortiesības.

 


 

image017

White rabitt strip bunny. Mūsu žargonā bannijs (att. 9). Jā, prastā visiem labi pazīstamā, bet jāsaka, ka arī viena no labākajām līdaku mušām. Strādā praktiski vienmēr un visur. Diegs: sākot ar 6/0 vai vēl resnāks. Labi noder speciālie big fly ( Uni ražojuma) – spilgtie diegi. Āķis: Strīmeru 2/0, 3/0, 4/0, utt. Lielums daudzējādā ziņā atkarīgs no jūsu kāta iespējām, to jau pieminēju ievadā. Princips jo lielāks, jo labāk! Jāņem gan vērā, ka samircis tas paliek reāli smags. Aste: truša ādas strēmele, griezta gareniski, jeb spalvas augšanas virzienā. Garums 1,5 -2 āķa garumi, bet var arī to mainīt, īpaši ja izmanto nestandarta vai kādus specifiskus āķus. Ieteikums īpaši neaizrauties ar ļoti gariem āķiem, jo tie ļoti jūtami pieaudzē kopējo banija ķermeņa masu (sanāk daudz tinumu ap āķi). Ķermenis: Pirmā tiek stiprināta riba. Vara vai cita stieple. Astes galu vēlams piegriezt koniski ar šķērēm no apakšas slīpi apgriežot ādu. To darot jācenšas maksimāli griezt ādu nevis spalvu. Truša aste piesieta klasiski uz āķa taisnās daļas. Lai to veiksmīgi izdarītu, spalva jāpašķir stiprinājuma vietā tā, lai maksimāli nepietītu matiņus. Stiprinām to ar 5-8 diega apgriezieniem. Pēc tam sagriežam ādas strēmeli tīšanas virzienā un tinumu pie tinuma to aptin ap āķi. Viss te atkarīgs no izmantojamā truša kvalitātes. Ja tas ir šķidrs, tad tinumus prasās tīt vairāk un otrādi. Ja ļoti blīvs, tad var pat to tīt ar atstarpēm. Atstājam apmēram 1/3 brīva āķa, lai pietītu citas krāsas trusi (1-2 apgriezieni) un atliktu vieta vēl galvai. Tai nepieciešams rezervēt vismaz 3-5 mm brīvas vietas. Fiksējam balto trusi un to izejam pretējā virzienā ar fiksējošo stiepli. Galvas kontrastainajai daļai ērti izmantot ir šķērseniskā virzienā ( cross cut) griezta truša ādas strēmeli. To ir ērtāk fiksēt un tā jau dabīgi skatās mums vajadzīgajā virzienā. Pārbaudiet gan to pirms pietīšanas. Kad galva izveidota, to fiksējam un rūpīgi, spēcīgi notinam noteikti uzejot uz ādas daļas. Smadzinājums: 90% gadījumos šo mušu vēlams nedaudz padarīt smagāku, priekšējā āķa daļā patinot svina diegu. Tā mēs iegūsim skaistāku banija spēli. Versijas: kā jau teicu, šis klasiskais variants balts un sarkans manā uztverē ir viens no universālākajiem. Labi pierādījuši sevi arī krāsu salikumi: dzeltens/ oranžs, dzeltens/ sarkans, elektrozaļš/ sarkans, Melns sarkans, oranžs/ sarkans. Par cik muša tiešām absolūti nav sarežģīta siešanā, tad ir jēga pamēģināt arī šos variantus.

image019

Standarta baniju var padarīt vēl interesantāku papildinot to ar izteiksmīgām acīm ( att.10). Šie ofseta āķi ir īpaši ērti, lai to izdarītu. Āķa vertikālā daļa ir kā radīta, lai piesietu vai pielīmētu kaut vai šāda gatavās leļļu acis. Tādas lēti iegādājamas Timmari veikalu tīklā. Papildus pluss tām ir neliels izcilnis, aiz kura tās var ērti piesiet pie āķa. Starp citu, tajos atrodamas vēl dažas lētas un labas lietas mušu siešanai. Šādas acis pildītas ar gaisu ļauj izveidot mušu īpaši seklām vietām. Ja paredzēts ar to darboties dziļākos ūdeņus, tad jāizmanto speciālās sfēriskās acis. Acu pamatu pielīmē ar līmi, bet starpu gan augšā, gan apakšā aizpildām ar 5min epoksīda līmi. Bez epoksīda pārklājuma šīs acis ilgi neturēsies uz mušas.

image025

Reversed zonker. Smags līdaku, zandartu vai foreļu strīmeris ( att.13) . Atbilstoši situācijai lietojams gan makšķerējot vai nu ļoti dziļos, vai tieši otrādi ļoti seklos ūdeņos. Tādus mazākos izmēros lieto arī foreļu copē. Atslēgas elements, kas notur mušu tādā stāvoklī ar āķi uz augšu, ir smagās koniskās acis āķa apakšpusē un truša ādas strēmele kā muguras materiāls. Truša spalva vienmēr ūdenī centīsies griezt mušu tā, lai spalva atdodas mušas augšpusē! Āķis: strīmeru 6 – 3/0.

image021

image023

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Galva: koniskās acis āķa augšpusē ( att.12)! Ķermenis: Pirmā jāliek vara vai metāla stieple. Ar to beigās fiksēsim zonkera ( truša, nūtrija , lapsas, utt) ādas strēmelīti pie mušas ķermeņa. Ķermeņa materiāliem var izmantot: big fly brush, cristal chenille, dabings, vērpts marabū utt. Ķermenis var tikt palmerēts ar lielu spalvu, lai veidotu izplūdušu mušas siluetu. Galā atbilstoši aptīts ap acīm. Truša ādas strēmelīte tie caurdurta (att.11)uz āķa un stiprināta pa ķermeni ar stieples palīdzību. Materiālu krāsu gamma atbilstoši jūsu fantāzijai. Doma imitēt mailīti. Copējot duļķainos ūdeņos vēlams izvēlēties spilgtākas krāsas.

image025

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

image027Bucktail streamer. Liela apjomīga līdaku muša ( att.14). Pozitīvie aspekti: simetriska, apjomīgs profils. Tā labi redzama potenciālajam iekodējam. Tai pat laikā būtībā ļoti viegla, jo bakteils (brieža aste) un spalvas, kas izmantotas astē, praktiski neuzsūc ūdeni. Var iztikt arī bez atsitēju lietošanas, jo mušas profils par sevi jau daļēji strādā kā pret aizķeršanās līdzeklis. Āķis: strīmeru 4/0 – 6/0. Aste: 4-6 lielas gaiļa spalvas, 1-2 ķermeņa garumi. Ķermenis: Vispirms stiprinām aizmugurē astes spalvas. Te jums noderēs lielās parastā gaiļa skalpa spalvas. To stiprinājuma vietu nosedzam ar biezu dabinga klājumu. Izveidojam kaut ko līdzīgu lielai dabinga bumbiņai. Aiz tās stiprinām maksimāli lielu un cietu gaiļa spalvas sauso daļu. Trīs, četri tinumi un fiksējam to. Šīs konstrukcijas mērķis ir atspiest bakteilu leņķī pret āķi – tā, lai tas atvērtos. Dabinga bumbiņa un spalvas tinums neļaus bakteilam „pielipt” pie āķa un pie neliela materiālu daudzuma jūs iegūsiet lielu mušas ķermeņa apjomu. Tālāk liekam bakteilu pa riņķi. To var darīt ( ja izdodas ) līdzīgi kā brieža spalvu, uzreiz ar vienu paņēmienu uzspiežot to uz āķa. Var arī šo operāciju veikt pa etapiem, piemēram, sadalot to četrās daļās un stiprinot augšu apakšu un sānu daļas atsevišķi. Nepārspīlējiet ar tā daudzumu. Būtu labi, ja bakteila sariņi vienā vienmērīgā kārtā apņemtu āķi. Pēc pāris fiksācijas tinumiem lieko nogriežam un tinuma vietu līmējam. Bakteils, līdzīgi vāverei un dažam labam ļoti slidīgam materiālam, bez līmēšanas mušā ilgi neturēsies. Tālāk ejam ar diegu atpakaļ un cenšamies maksimāli tuvu to atspiest pret iepriekš veidoto dabinga bumbiņu, tā, lai bakteils atvērtos. Tālāk viss atkārtojas analoģiski. Tuvojoties āķa actiņai varam paspēlēties ar krāsu gammu, atbilstoši katra individuālai mākslinieciskai gaumei. Acis: smagās koniskās dekorētas ar dabingu. Var, protams, iztikt tikai ar svina patīšanu. Man parasti patīk to izvietot āķa priekšējā daļā, lai mušai piedotu nirstošu kustību. Šajā gadījumā galvu var veidot vienkārši notinot ar diegu un lakojot. Var arī pacūkoties ar epoksīda pārklājumu un līmētajām acīm.

image029 

Dead fish. Mirstošā zivtiņa (Att.15). Liels, apjomīgs īsas zivtiņas profils. Parasti tiek aprīkota ar zāļu atsitējiem, jo domāta pārsvarā copei dziļumos līdz 1.5 metriem. Galvenais mušas noslēpums nav uz „ aci” redzams. Tas ir materiālu sadalījums pa ķermeni. Muša ir nesimetriska un ķermeņa materiālu sadalījums taisīts 2/3 pret 1/3 pa sāniem, veidojot vienu pusi biezāku. Papildus tam, veidojot epoksīda pārklājumu galvai, tā arī tiek sašķiebta uz vienu pusi, lai pastiprinātu griešanās ( velšanās uz sāniem) efektu. Attiecīgi makšķerēšana ar to ir kombinējot pauzes, kuru laikā zivtiņa locīdamās it kā taisās mirt un ātrus 3,4 parāvienus. It kā ievainota zivtiņa tomēr vēl cenšas kaut kur pakustēties agonijā. Tikai viss tas kopumā dos pozitīvus rezultātus darbojoties ar to. Āķis: strīmeru 2/0 – 6/0. Ķermenis: Gara polarfibre tipa sintētika. Var izmantot arī dabīgos materiālus ( Islandes aita, lama utml.) Tiek stiprināta āķa virspusē. Atlikušo noliecam uz leju dalot to nesimetriski. Stiprinājuma vietu labi nofiksē ar diegu. Mušas svara palielināšanai pāris apgriezienu svina diega, kas tiek maskēts ar atbilstošas krāsas dabingu. Akcentam pēc katras sintētikas šķipsnas var likt 1-2 cristal flash akcentus. Var šo mušu aprīkot arī ar papildus spurām. Pēc pirmās ( astes daļas) tie tiek stiprināti katrā āķa pusē un imitē zivtiņas aizmugures spuras. Tos taisa no veselām lielām hakla spalvām parasti sarkanas krāsas. Notīrām stemu no sānu sariņiem, atstājam tikai augšējo trešdaļu. Pēc izmēra tos vienkārši taisni nogriežam. Pārējais viss notiek pēc tā paša scenārija. Divus pēdējos pušķīšus var likt atbilstoši vēlamajam zivtiņas tonim. Priekšā zem acīm pietīts arī sarkans akcents. Pēdējais šķiedras pušķītis, melns tiek tīts virzienā uz priekšu un pārlocīts atpakaļ. Galva pēc acu uzlikšanas pārklāta ar epoksīda līmi.image031

Snake flies- čūskiņu mušas (att.17). Galvenokārt paredzētas līdakām, bet personīgā pieredzē to ēduši gan asari, gan foreles ( neticami, bet fakts) un ļoti, ļoti nekaunīgi ruduļi. Vēl viens mēģinājums panākt dažus pozitīvus momentus pie lieliem mušu izmēriem.

+ Mušas kustīgums, lokanība. Čūska taču!

+ Var lietot trīsžuburu āķus, it kā, lai būtu mazāk tukšo copju.

+ Mušas izmērs viegli regulējams, pēc vajadzības var izveidot vajadzīgo lielumu..

- Muša viegla, neskatoties uz it kā ūdeni uzsūcošajiem materiāliem, ļoti slikti grimst. Noteikti priekšējā daļā vajag likt papildus svaru.To var darīt ar svinu, koniskajām acīm vai koniskās vara galviņas (cone heads).

- samērā grūta siešanā. Ērtībai nepieciešams uztaisīt vienkāršu atsiešanas palīgierīci (att.17), vai vēl labāk izmantot rotējošā (rotary) tipa spīles.

Āķis: trīsžuburis apmēram nr.12-14. Tāpat var lietot arī parastu plata atvēruma, vai divžuburu. Ķermenis: Bekings, kevlars, pītās auklas cilpa ( att. 15), kurā vispirms uzveram āķi un sasienam cilpā. Cilpas garums būs arī mūsu mušas ķermeņa garums. Es parasti palieku pie apmēram 10cm. Vai nu uz āķa, vai pirmais uz cilpas tiek siets sarkana gaiļa hakls. 2/3 ķermeņa notīts ar cristal chenille. To var arī taisīt kombinētu: chenille, kas palmerēts ar gaiļa spalvu. Šajā gadījumā tas papildus jānostiprina ar mīkstu ribu. Riba var būt tas pats kevlar utt. Pēc tam viena vai divas truša ādas strēmeles, ne garākas par āķi. Tai abās pusēs divi pāri lielu gaiļa spalvu. Nākošais ir marabū spalva piesieta aiz tievā gala un tīta pa riņķi. Ieteicams izvēlēties marabū ar tievu stemu, citādi būs grūti to uztīt un tas lūzīs. Pēdējā trešdaļā liekam svinu, acis un vēl vienu kontrastainu marabū spalvu aptin ap acu vietu un finišē atstājot 3-4mm brīvu cilpiņu, kur piesiet mušu. Varam izveidot arī galviņu ar apoksīdu pārklājot konisko acu vietu, kā šajā gadījumā. Finiša mezgls: Problēma to uzsiet jo abi gali mušai nofiksēti.

image033

Te būs vienkāršs šis problēmas risinājums (att.17). Šo uzparikti vēlams veidot atbilstoši savu spīļu maksimāli iegūstamajam augstumam, lai būtu pēc iespējas daudz vietas starp galda virsmu un mušu. Te mums visu laiku nāksies laist cauri diega turētāju un ja šis attālums ir relatīvi neliels, tas paliek ļoti apgrūtinoši.

image035

 

4229443676_d