Sapalu mušas (Mušu ABC) Drukāt
Saturs
Sapalu mušas (Mušu ABC)
2.daļa
3.daļa
Visas lapas

 image018image032image042image064image018image021image023image025image045 image020image038image054

Egils Collenkopfs, EFFA sertificēts instruktors

Autora zīmējumi un foto

Esam jau krietnu brīdi padarbojušies ar mušu siešanu un domāju krietns to daudzums būs stabili iegūlis kastītēs. Tagad kādu brīdi atstāsim mūsu iesākto strīmeru tēmu mierā un lēnām mēģināsim pietuvināties mušu siešanas topa virsotnei. Runa ir par sausajām mušām. Kāpēc tā? Ja visām iepriekš sietajām, bez šaubām arī bija svarīgs rūpīgs darbs un labas iemaņas, tad sausajās mušās bez tā visa vēl ļoti liela uzmanība jāvelta pareizai materiālu izvēlei. Un ņemot vērā pašu mušu samērā mazos izmērus, var teikt, ka to siešana jau prasa samērā lielu precizitāti, ļoti labas pamata iemaņas un arī tiešām kvalitatīvus materiālus. Tāpēc tuvosimies šai virsotnei tā pamazām un secīgi. Jāsaka arī, ka izmaksu ziņā sauso mušu siešana ir visai dārgs pasākums. Viens labas kvalitātes sauso spalvu skalps maksā jau gandrīz tās pašas naudiņas, kā jūsu siešanas vaiss. A tādus vajadzēs noteikti nu vismaz divus ( grizzly- balts ar melnu svītrojumu un brūns). Modernās, sausās mušas izmantojamās CDC spalvas arī nav nekādas lētās. Bet nesteigsimies vēl to visu pirkt. Nu varbūt tikai vienu sauso skalpu iesākumam. Ja atceraties, tad CL 3-jā turpinājumā tika dots īss šo spalvu raksturojums un ceru, ka kāds sausais skalps jūsu arsenālā jau ienācies. Vispār tā bija tikai tāda maza morāla sagatavošanās, jo faktiski, ja parēķināsim tos izdevumus uz iespējamo uzsieto mušu skaitu, tad materiālu cena nebūs nemaz tik augsta. Kā labākā versija iesākt sauso mušu tēmu manā uztverē ir sākt to ar lielajām, sausajām mušām, kas pārsvarā mūsu ūdeņos piemērotas sapalu copei. Tāpēc atvērsim jaunu lapu, ko tā arī nosauksim –  sapalu mušas. Visas te siešanai piedāvātās mušas būs tīri praktiskas un Latvijas ūdeņos sevi pierādījušas mušas. Nekāda teorētisma. Viss reāls un praksē pārbaudīts. Mani draugi jau sen zina, ka sapals ir viena no manām mīļākajām copes zivīm, tāpēc izpētes statistiskie rādītāji ir visai augsti. Kā pirmo piedāvāšu vienu no vienkāršākajām sapalu mušām- caterpillar, jeb tauriņu kāpura imitāciju. Kopējai izglītībai. Siešanas literatūrā to pieskaita pie sauszemes kukaiņu (terrestrial) mušu grupai. Pie tās piederēs arī visu veidu vaboles, sienāži, tauriņu kāpuri, spāres un skudras. Viss, kas kaut kādā mistiskā veidā var nejauši iekrist ūdenī, kur savukārt nekas nepaliek nepamanīts, vismaz no sapalu puses. Cita lieta, ka to apetīte reizēm mēdz būt visai dīvaina un savdabīga. Tikko pusstundu atpakaļ visi kā viens alkatīgi krita virsū vabolei. Pēkšņi bāc! Kā ar nazi nogrieza. Piepeld, aizdomīgi pavēro un ar nicīgu šļakstu pagriežas uz pretējo pusi. Ko nu? Tādiem gadījumiem jāmēģina kaut kas jauns un interesants. Varbūt arī neredzēts dotajā vietā. Tāpēc neskatoties uz to, ka topa muša sapalam gandrīz visas sezonas garumā ir un paliek vabole ( tai veltīsim gandrīz visu nākošo rakstu), sāksim šoreiz tieši ar šīm mazāk populārajām mušām.

  Atkal mums būs jāiepazīstas ar jaunu materiālu. Putu gumija, jeb foms image004( angl.-foam). Materiāls ar ļoti lielu peldspēju. Parasti mušiņsiešanas piederumu veikalos nopērkams 2-3mm loksnēs. Krāsu gamma visplašākā. Kā jau katram materiālam arī ir dažas atšķirības, atkarībā no piegādātāja. Es parasti izvēlos 2mm foma versiju un tādu, kurš it kā nedaudz vizuļo to pret gaismu pagrozot. Šis foms ir elastīgāks un labāk padodas staipīšanas procedūrām atšķirībā un biezākās un pilnīgi matētās versijas. Izmantojami, protams, ir abi. Tikai ar otro jādarbojas ar jutām, nevis spēku. Vēl foms ir atrodams arī dažādos sadzīves priekšmetos: istabas vai pludmales čībās, visādos zem dibena liekamos paliktņos, dažādās bērnu spēlītēs utt. Te arī vienkārši jāpalūko cik ciets, elastīgs ir konkrētais materiāls un vai tas būs derīgs jūsu vajadzībām. Piemēram, cietais foms no čībām lieliski noder poperu galvu un apjomīgu sienāžu ķermeņu veidošanai. Tā kā atkal uzmanīgi vērojam savu apkārtni un ejam pa veikaliem ar domu: vai tik šo mantu nevar izmantot arī mušu siešanā? Tātad foms mums ir. Nogriezīsim no tā apmēram 8mm platu strēmelīti un vienu galu noapaļosim. Lai griezuma vietas nebūtu asas un vēl sliktāk nelīdzenas, ja griešanas procedūra nav izdevusies perfekti, tad maliņas var ar šķiltavas liesmu piededzināt. Foms viegli apkūst un materiāls iegūst glītas, noapaļotas formas.

 Tālāk mums būs vajadzīgs nr.6/nr.8 strīmeru āķis.image006 Šeit vajadzētu izvēlēties maksimāli tievāku, jo muša mums būs peldoša. Sagatavosim mušas pamatu notinot āķi ar vienu diega slāni. Diegs šeit arī vajadzētu ņemt 6/0 izmēra.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mūsu nogriezto foma strēmelīti piespiedīsim pie āķa no augšas, tā lai tā tiktu nospiestaimage008 gar abām pusēm uz leju un fiksēsim to ar trim četriem stingriem diega tinumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šajā pašā vietā ar diviem tinumiem fiksēsim sauso spalvu.image010 Tad atlocīsim foma strēmelīti uz augšu un atlikušo spalvas kātiņu pietīsim jau pie āķa. Vislabāk šai mušai būtu izvēlēties sadlle tipa garu sauso spalvu, jo tad ar vienu spalvu jums pietiks visai mušai. Ja nu nav tādas arsenālā, tad iespējams nāksies likt divas, vai pat trīs spalvas. Spalva jāstiprina tā, lai tās matētā puse būtu vērsta uz āķa actiņas pusi. Veicam divus pilnus apgriezienu ar spalvu un fiksējam to āķa apakšā atkal paceļot foma strēmelīti.

 

 

 

 

 

 

 

Tad ar retiem tinumiem šo spalvu tāpat piefiksējam gar āķaimage012 apakšu un paejam uz priekšu apmēram par 4mm. Tur liekam uz diega atbilstošas krāsas sintētisko dabingu un ar to notinam šo starpu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Atkal pārlokām pāri foma strēmelīti un fiksējam to jaunajā image014vietā. Faktiski esam atkal it kā atgriezušies sākuma stāvoklī. Atkal aptinam spalvu, fiksējam to zem foma, pietinam to uz priekšu un aizpildām starpu ar dabingu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tādā veidā tiek izveidots viss kāpura ķermenītis. Cenšamiesimage016 šo segmentāciju veidot sadalot ķermeni apmēram vienādos gabaliņos. Tāpat jācenšas izveidot šo segmentāciju tā, lai pirms actiņas paliktu vēl pāris milimetru brīvas vietas. Priekšā atlokām atkal fomu uz augšu un veicam vēl divus trīs tinumus ar spalvu, tad fiksējam to un nobeidzam ar diviem finiša mezgliem. Var būt atkal grūtības ar mezglu tīšanu, jo sausās spalvas sariņi, vērsti uz priekšu. Tad atkal var talkā ņemt iepriekšējā reizē veidoto palīgierīci.

 

 

 

 

 

Beigās nostiepsim foma strēmelīti un uzmanīgi to nogriezīsim atstājot kādu milimetru materiāla. Pārāk garu to nevajadzētu atstāt, jo tad mušu būs liela gaisa pretestība metot un tā var vērpt pavadiņu.image018

Tauriņu kāpuru dažādība ir ļoti liela un tāpēc tos var veidot izmantojot visdažādāko krāsu kombināciju materiālus. Nu piemēram:

1 -melns foms un dabings, spalva- grizli , pelēka vai melna.

2- brūns foms; dabings -pelēks, zaļš, dzeltens; spalva – brūna, melna vai grizli.

3- dzeltens foms; dabings – zaļš, brūns; spalva- brūna vai melna utt..

 

 

 

 

 

Nākošo mušu var uzskatīt gan par stilizētu, vienkāršotu kamenes imitāciju, gan par atraktoru. Nezinu kā to klasificē sapali. Zinātu viņu valodu paprasītu. Lai nu kā tur nebūtu, tā ir ļoti efektīva un sapaliem garšo.image032 Parasti to sienu uz Salmo Cobra viking nr.2 āķa, kas ir ar īsu kātiņu un lielu atvērumu. Šis āķis vispār ir ļoti piemērots daudzām sapalu mušām. Pietiekoši viegls, lai to izmantotu sausajās mušās un tā atvērums kā reizi atbilst lielajai sapala mutei. Mūsu kamenes ķermenis tiks veidots no pakojot brieža spalvu, tāpēc atkal atstāsim āķa kātiņu brīvu un diegu stiprināsim jau uz āķa liekuma. Ievērojiet šeit vietu, kur tas tiek darīts. It kā atkāpe no klasiskajiem kanoniem, kur parasti mēs vienmēr sākām tīt mušu pretī āķa atskabargai, bet šeit tas tiek darīts ar nolūku. Kad pabeigsim mušu siet, tad kopskatā redzēsiet, ka tas ir pilnīgi nepieciešams un mušas kopskatu tikai uzlabo. Ja to sāksim tīt no standarta pozīcijas, tad āķa izliekums nedabīgi izvirzīsies ārpus ķermeņa. Noteikti tas nepatiks sapalu tētim un arī pašai mušai būs tendence stāvēt ūdenī slīpi. image020Kad diegs nofiksēts, uz tā uzliksim melnu sintētisko antrona dabingu un uztīsim mušas aizmugurē tādu mazu bumbulīti. Šai mušai tas kalpo kā atbalsts pirmajai pakojamā brieža porcijai. Arī brieža spalvu būs daudz vieglāk apcirpt āķa aizmugurē.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk mums būs vajadzīgas divu krāsu brieža spalvas. image022Kamenes versijai labāk būs viens dzeltens vai oranžīgs un melns, vai tumši brūns briedis. Liksim mēs tos pamīšus, tā lai veidotos raksturīgais ķermeņa svītrojums. Ar brieža pakošanas tehniku mēs jau sīki iepazināmies iepriekšējā rakstā. Ja tas vēl nav īsti apgūts, tad te būs brīnišķīga iespēja atstrādāt šo tehniku pēc pilnas programmas. Pie kam, lietojot divu krāsu materiālus pēc to apcirpšanas, jūs perfekti redzēsiet cik labi šī operācija ir izdevusies. Ideāli svītrojumam jābūt vienāda platuma pa visu ķermeni. Tas norāda, ka uzliktais briedis vienmērīgi izgriezies ap āķi. Ja šīs strīpas sanāca kā zāģa zobi, vienā pusē šaura, otrā plata,- briedis nav normāli izgriezies ap āķi, vai arī tas noslīdējis uz vienu vai otru pusi. Vai tas atsauksies kritiski uz mušas rezultivitāti? Es domāju, ka nē. Jums tikai tam vajadzētu kalpot par signālu, ka nākamo reizi šī operācija jāveic uzmanīgāk. Vēlreiz atgādināšu īsumā kā to mēs darījām. Novietojam spalvas pušķīti virs āķa tā, lai fiksācijas vieta būtu pušķītim pa vidu. Apmetam tā vidēji cieši pēc kārtas divus diega tinumus ap pušķīti, bet tā, lai tie abi būtu cieši blakus. Tad viegli atkal pievelkam diegu un ar kreisās rokas pirkstiem nedaudz „ uzspiežam” pušķīti uz āķa. Joprojām neatlaižot vaļā kreiso roku veicam vēl vienu ciešu diega tinumu, atkal cenšoties trāpīt precīzi tai pat vietā. Redzēsim, ka brieža spalva labajā, brīvajā pusē atvērsies. Tālāk vienlaicīgi taisām nākamo apgriezienu ar diegu un atlaižam kreiso roku. Brieža spalva arī otrajā pusē atvērsies un tā visa līdz ar diega apgriezienu sāks griezties ap āķi. Veiciet diega apgriezienu līdz galam un spriegojiet diegu līdz pušķītis pārstāj griezties ap āķi. Tālāk atkal ar kreisās rokas pirkstiem vairākas reizes atglaužam brieža spalvu uz aizmuguri un ar slīpiem vijumiem kustinot diega turētāju veicam 3-4 fiksācijas apgriezienus līdz pušķīša beigām. Te vajag lūkot, lai pēc iespējas nepiespiestu ar diegu brieža sariņus. Kad viss briedis atglausts uz aizmuguri, tā priekšā izdarām vēl divus trīs diega tinumus fiksācijai. Kad brieža pušķītis veiksmīgi piefiksēts un nostiprināts, ar kreiso roku pieturam pirmo no aizmugures, savukārt ar labās rokas pirkstiem bīdām to virzienā uz āķa aizmuguri. Nekautrējieties te kārtīgi pielikt spēku. Jo ciešāk sapakosiet šo briedi, jo labāku gala rezultātu iegūsiet.

Kamenes versijai pēc pirmā dzeltenā brieža tālāk liksim melno vai brūno briedi.image024 Te vajadzētu nedaudz samazināt tā daudzumu, lai tumšākā krāsa veidotu tievāku svītru. Viss pārējais notiek analoģiski.

 

 

Turpinām to pakot līdz pašam galam, protams, atstāsim kādus 2mm brīvas vietas pirms āķa actiņas.

 

 

 

 

 

 

 

Beigās uzsiesim vienu fiksācijas mezglu un diegu nogriezīsim.image026

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk apcirpsim briedi piedodot mušai vēlamo formu. image028Neaizmirstiet kā mēs to darījām. Griežam briedi tikai vienā virzienā! No priekšas uz aizmuguri. Nu un finālā vēl varam „piepucēt” mušas formu piededzinot to ar šķiltavām. Nebaidieties no tā, ka pie šīs procedūras briedis paliek pirmajā brīdī brūns. Paberzējiet to pēc tam ar pirkstiem un tas atkal atgūs savu krāsu.

 

 

 

 

 

 

 

Kad kamenes ķermenis noformēts, liekam to atpakaļ spīlēsimage030 un pa jaunu startējam diegu. Mušai priekšā parasti uzsienu retas spalviņu kājas. Tās var veidot no pīles vai melna gaiļa spalvas. Ja lietojam pīles spalvu, tad to vienkāršāk stiprināt aiz tievā gala. Pirms sāksim to tīt ap āķi, apakšā patīsim vēl nedaudz dabinga. Atceraties, ka ja vien tas ir iespējams, vienmēr vieglāk tīt spalvu, ja tai apakšā ir dabinga slānītis. Tad spalvu daudz vieglāk noturēt vēlamajā virzienā, jo tai ir kur iegulties un tai ir daudz mazāka tendence savērpties tīšanas procesā.

 

 

 

 

 

Galā fiksējam spalvu un beidzam mušu ar pāris finišaimage032 mezgliem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nākamā muša pēc savas uzbūves būs ļoti līdzīga šai kamenei. Sauksim to par sapalu bomberu. Kādam varbūt uzreiz liksies dzirdēts tāds vārds. Jā, šī muša ir atvasinājums no sausās lašu mušas ar analoģisku nosaukumu. Bet ideja, kāpēc tā tika veidota ir pilnīgi atšķirīga. image042Lašu bombers pārsvarā tiek prezentēts pa straumi uz leju un turot rokās augsti paceltu makšķeri, tā lai tikai līderis atrodas uz ūdens, tas straumes ietekmē skraida pa ūdens virsmu. Ļoti efektīva un skaista tehnika, bet tas viss attiecas uz lašu copi. Sapalu copes variants ir radīts ar pavisam citu domu. Ikviens, kas vasaras vidū būs mēģinājis copēt sapalus zinās, ka reizēm tas notiek vietās, kur ir visai blīvs, pat sūnām līdzīgs zāļu paklājs. Bet pat šajā vienlaidus paklājā ir nelieli brīvi lodziņi, kuros tā vien prasās iemest mušu. Un ne velti, jo tās ir vietas, kuras sapals paslēpies zāļu ēnā tur savā kontrolē. Un ja šādā lodziņā kaut kas nejauši iekrīt, seko momentāns uzbrukums. Esat top klases metējs un varat 15m distancē nolikt mušu ar 5cm precizitāti? Tad nav problēmu. Jebkura sausā muša nostrādās. Bet ja tā nav un muša nokrīt uz zāļu paklāja? Tad cauri. Var teikt labā vieta pazaudēta, jo nāksies brist un stīvēt mušu laukā no zālēm. Lūk šādai makšķerēšanai arī domāts šis sapalu bombers. Viņam ir tieši tāds pats ķermenis kā kamenei, tikai tas vēl papildus tiek palmerēts ar lielu sauso spalvu. Šī iemesla dēļ, bomberu var vienkārši uzmest uz zāļu paklāja un tad lēnām to „noripināt” no tā līdz brīvajam ūdens pleķītim un tas neaizķersies zālē. Taisni tas, kas vajadzīgs.

Izmantosim to pašu Cobras āķi un arī sākums mušai analoģisks iepriekšējai.image034 Sākam mušu jau āķa liekumā un turpat veidojam dabinga bumbiņu, šoreiz tā ir absolūti nepieciešama, jo mēs aiz tās stiprināsim sausās spalvas. Ja šāda balsta nav ļoti grūti sākt tīt spalvu pa ķermeni, jo briedis veido stāvu pakāpi. Tā ir tikai viena bēda. Manis paša pirmajās eksperimentālajās mušās pēc pāris copes stundām palmerētā spalva izslīdēja no vietas un sabrauca uz mušas aizmuguri. Tas arī bija par iemeslu šādam risinājumam. Dabings izlīdzina šo pāreju un neļauj spalvai izslīdēt no vietas. Tālāk vajadzētu izvēlēties trīs vai četras garas saddle tipa sausās spalvas. Cape tipa spalvas garums var būt nepietiekams šai mušai un te nav iespēju piestiķēt pa vidu vēl vienu spalvu. Par cik grūti sameklēt atbilstoši tāda lieluma tīru sauso spalvu, tad es parasti izlīdzos ar pussausajām. Attēlā labi redzama šādas spalvas struktūra. Spalvas kātiņam tuvākā tumšā daļa, faktiski ir slapjā tipa. Ārēja daļa sausā. Praksē pierādījies, ka pilnīgi pilda savas funkcijas. Spalvu daudzums atkarīgs no to blīvuma. Te vajadzētu piemeklēt tādu loģisku kompromisu. Ja palmers būs ļoti biezs, tas var atsaukties uz zivs pieciršanu. Ja par plānu, atkal zudīs mušas pret aizķeršanās jēga. Te man spalva ir ļoti blīva un tāpēc pilnīgi pietiks ar trijām. Izvēlēsimies trīs apmēram vienādas spalvas, attīrīsim to lejas daļu un saliksim tās visas vienu aiz otras kopā. Lūkojat, lai tās būtu orientētas vienā virzienā. Ideāli tās stiprināt visas vienlaicīgi un ar matēto pusi pret sevi. Maksimāli īsi apgriezīsim lieko stemu garumu un šajā vietā būtu vēlams uzlikt vēl pilīti līmes. Tas nepieciešams, lai sākot palmerēšanas darbu mums nenāktos piedzīvot smagu vilšanos ar izrautu spalvu rokās.

Tālāk atkal ņemsim briedi un nopakosim visu ķermeni atstājotimage036 pāris milimetrus brīvas vietas spalvu fiksācijai un fiksācijas mezglu uzmetīsim beigās.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apgriežam briedi. Viss tāpat kā iepriekšējā mušā. Vienīgāimage038 nianse, ka mums vēl aizmugurē ir spalvas, kuras nebūtu vēlams nejauši apcirpt. Visiem parasti tas arī ir galvenais jautājums. Kā izdarīt, lai šāds negadījums nenotiktu? Vienkārši. Kad muša izņemta no spailes es to saņemu kreisās rokas pirkstos tā, lai spalvas atrastos starp pirkstiem. Kad brieža lielums jau apgriezts, pašas beigās, jau var atlaist pirkstus vaļā un jūs redzēsiet, ka atlikušo briedi nav problēmu apgriezt kaut pa vienam sariņam. Tāpat mušu vajadzētu turēt arī brīdī, kad piededzinām to ar šķiltavām.

 

 

 

 

Kad visi šie zemūdens akmeņi un briesmas veiksmīgi ir image040garām, vēlamā ķermeņa forma iegūta, liekam to atpakaļ spīlēs. Fiksējam priekšā diegu un sākam ķermeņa palmerēšanu ar spalvām. Kā pirmo ņemam pašu tālāko spalvu. Centīsimies no paša sākuma ievērot vienmērīgu tīšanas soli un spalvas leņķi. Palmerējamo spalvu vajag spriegot diezgan spēcīgi, lai tā iegrimst brieža ķermenī. Pirms āķa actiņas, jau ķermeņa beigās veicam vēl divus spalvas tinumus un ar diviem vijumiem diega to fiksējam. Šo pašu procedūru atkārtojam ar pārējām spalvām. Svarīgi katru nākošu spalvu likt precīzi turpat kur pirmo. Tad iegūsiet glītu, labi redzamu mušas ķermeņa segmentāciju.

 

 

 

 

Kad visas trīs vai četras spalvas aptītas, finišējam mušu. Teimage042 gan es iesaku uzlikt papildus fiksācijai mezgla vietai arī līmi. Tagad varam ievērtēt gala rezultātu. Saku godīgi. Šai mušai palmerētā spalva varēja būt arī par milimetriem diviem garāka. Nākamajai var droši izvēlēties platāku spalvu.

Variācijas: brieža spalvas krāsas: dabīgā, pelēkā, brūnā. Var reizēm nostrādāt arī šāda zaļa un dzeltena. Palmerējamā spalva: brūna, vai melna. Izvēloties tumšu briedi ķermenim, piemēram, melnu, spalvu vēlams izvēlēties gaišu- grizzly vai pat baltu, lai būtu izteikts kontrasts.

 

 

 

 

 

 

 

Kā beidzamā šai reizei mums saldajā ēdienā būs sienāža imitācija. Arī uzreiz jāsaka, ka šī ir pirmā no ļoti daudzām iespējamajām versijām. Mēģināšu siešanas gaitā pastāstīt par iespējām katrā vietā izmantot dažādus materiālus un kādā no nākamajām reizēm arī parādīt kādi tie vēl varētu izskatīties.image064 Āķis šeit mums atkal būs vajadzīgs vieglais strīmeru nr. 4 (Gamakatsu F31 ). Sienāža ķermeni veidosim no brieža spalvas. Šim nolūkam mums vajadzētu izvēlēties maksimāli garu spalvu. Manā arsenālā arī neatradās pietiekoši garas olīvzaļas brieža spalvas, tāpēc nāksies apmierināties ar Latvijas pelēko variantu. Lai izveidotu šādu ķermenīti, brieža spalvai jābūt nedaudz garākai par pusotru āķa garumu. Sagatavošanas process arī ir nedaudz atšķirīgs. Kad nogriežam pušķīti, tas jātur pirkstos aiz tievākajiem galiem. Tad izsitam ārā pavilnu un īsākos sariņus. Ideja atstāt pušķītī tikai pašus garākos sariņus. Ja materiāla daudzums izskatās par mazu pēc šīs procedūras, noliekam to uz galda un ņemam klāt vēl vienu porciju. Tad abas saliekam kopā un varam siet klāt. Vispirms, protams, uztinam diega pamatu, bet beigās diegu atgriezīsimies par 2/3 āķa uz vidu.image044 Liekam pušķīti klāt un stiprinām to tieši tāpat kā pakošanas gadījumā, tikai šoreiz neļaujam tam rotēt ap āķi. Tieši tāpat arī izejam cauri atvērušos brieža spalvas daļu fiksācijai uz priekšu un atpakaļ. Visu lieko slīpi apgriežam.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk ar retu soli pietinam briedi līdz āķa liekumam. Galā to image046fiksēsim ar diviem taisniem vijumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēc tam saņemam šo pušķīti pirkstos un taisām vēl pārisimage048 tinumus jau ārpus āķa. Efekts- panāksim, ka āķis nelīdīs laukā ārpus mušas fiziskajiem izmēriem. Ja pāris mēģinājumi sienot pirmās mušas jums sanāk neveiksmīgi, piemiedziet acis un šo soli izlaidiet. Pēc tam atgriežamies ar diegu atpakaļ.

 

 

 

 

 

 

Tālāk pārlocīsim visu brieža spalvu uz priekšu. Tas jādaraimage050 pakāpeniski, ar vairākiem piegājieniem. Ar pirkstiem glaužam briedi uz pretējo pusi un lūkojam lai tas no visām pusēm vienmērīgi apņem ķermeni. Pirmajā brīdī diezgan cimperlīga padarīšana. Var nedaudz palīdzēt sev ar adatiņu pakoriģējot nepaklausīgos sariņus. Kad tas veiksmīgi izdarīts, tāpat turot briedi piespiestu jāveic vismaz divi fiksācijas tinumi. Šoreiz ērtāk to ir izdarīt ar kreiso roku. Tālāk jau vairs nekā grūta. Pa apakšu veicam slīpu apgriezienu uz priekšu un atkal divi diega tinumi. Veidojam ķermeņa segmentāciju. Nonākam līdz griezuma vietai. Visu atlikumu apgriežam un rūpīgi nofiksējam.

 

 

 

 

Nākamais būs spārniņi. Tos varam veidot no dabīgajiemimage052 materiāliem, kā šeit, vai arī no sintētikas. Te izmantota vesela pīles spalva, to mums jau zināmajā veidā ievelkot. Neaizmirsīsim ar nagu saplacināt spalvas stemu, lai tas būtu vieglāk izdarāms. Praktiskajās mušās es cenšos izvairīties no sintētikas lietošanas, kaut arī vizuāli no tās veidotie spārni izskatās pat naturālāk.

 

 

 

 

 

 

 

No kreisās uz labo: 1-pīles spalva, 2 un 3- auduma oderes,image054 rafija, magic wings.Tiem derēs gan rafija ( rafia), gan speciāli mušām domātie jau gatavie spārniņi ( visādi magic wings utml.). Tos var izveidot arī no audumu veikalos nopērkamās oderu drēbes, to piegriežot un apdedzinot. Var to pašu pīles spalvu uzlīmēt uz sieviešu zeķubikses un piegriezt pēc formas, iegūstot ļoti izturīgu spārnu. Kurs variants jums patīk labāk? Izvēlaties pēc patikas vai arī izmēģiniet visus. Vēlāk visi noderēs.

 

Kājas. Ņemam divas lielas lētā gaiļa cape spalvas. Pirkstos atlaužamimage056 sariņus pretēji to augšanas virzienam un ar šķērēm nogriežam sariņus no abām pusēm nost, atstājot pie stema kādu milimetru to garuma. Sākumā neapgrieziet spalvas pašu tievāko galu. Tas ievērojami atvieglos mezgla siešanu. Te atkal vieta pāris eksperimentiem, lai rezultāts būtu labs. Spalva ir izliekta un mūsu uzdevums ir uzsiet šo mezglu tā, lai spalvu liekums būtu simetrisks. Praksē es pirmo sienu nedomājot. Tad palūkoju kurā pusē tā der. Otrai attiecīgi mainu mezgla siešanas virzienu. Jāatzīst,- ne vienmēr veiksmīgi. Bet tas pieder pie lietas. Ja siesiet vēl vienu mušu, priecājieties -viena kāja jau būs. Mezgla vietai uzliksim līmi.

 

 

 

 

 

 

Piesienam veiksmīgi izveidotās kājas nedaudz ieslīpi pretimage058 ķermeni, tā lai to liekumi būtu vērsti uz iekšpusi. Nesaku, ka nedrīkstētu siet tās arī uz āru vērstas, bet šajā versijā muša galā iznāks kompaktāka un mazāk vērps pavadiņu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk atkal ņemsim nākamo brieža spalvas pušķīti. Iztīrīsimimage060 un nolīdzināsim tievos galus. Te vajadzēs iedarbināt savu iztēli un aprēķināt spalvas garumu, lai to pārlokot tas beigtos apmēram ap ķermeņa vidu. Katrā ziņā tam nevajadzētu iet pāri ķermenim. Kad nepieciešamais garums noteikts, lieko nogriežam taisni un stiprinām to tāpat kā veidojot ķermeni. Te arī izdevīgāk ir spalvu turēt labajā rokā un pirmos divus apgriezienus veikt ar kreiso roku. Ja nu tas kādam liekas galīgi neparocīgi, var jau arī vaisu šajā brīdī pagriezt uz pretējo pusi. Apgriežam lieko briedi un nofiksējam to. Jā, griešana šajā brīdī nav īpaši ērta, -no visām pusēm kaut kas traucē, bet nu kaut kā to vajag pievarēt. Kad tas pabeigts, turpinām veikt brieža fiksāciju uz priekšu līdz āķa actiņai. Tad uzliksim uz diega gaiši zaļu dabingu un notīsim ar to šo mušas galvas daļu. Pēc šīs operācijas diegam jābūt kāju fiksācijas sākuma punktā.

 

 

Tagad atkal glaužam brieža spalvu uz aizmuguri un vienlaicīgiimage062 it kā uz augšu. Doma, ka visai brieža spalvai finālā jāatrodas mušas virspusē un gar sāniem, bet ne lejā. Kad tas veiksmīgi izdevies fiksējam to atkal ar trim diega apgriezieniem. Kā tagad redzat dabings galvas daļā bija nepieciešams, lai nomaskētu brieža spalvas nenosegto galviņas daļu. Viltīgi, ne? Vēl mums atlicis tikai uzlikt priekškājas. Tās veidosim no oriģinālā unifleksa ( uni- flexx). Faktiski tā ir plakana daudz šķiedru gumija. Te var, protams, iztikt arī ar apaļo gumiju, ko bez sāpēm var iegūt sadalot sastāvdaļās kādu espandera gumiju. Tajā parasti atradīsiet vismaz triju dažādu diametru gumijas. Bet ja nopietni, tad unifleksam ir daudz plašāks pielietojums. Ar adatas palīdzību to viegli var sadalīt tievākās daļās. Tas nozīmē, ka var no tā veidot kājiņas pat izcili mazās mušiņās. Daži „izvirtuļi” pat pamanās tās vēl ieliekt ar karstas adatas palīdzību, izveidojot jau precīzas kukaiņu kāju kopijas. Papildus vēl tas tiek izmantots arī daudzu nimfu un strīmeru ķermeņu veidošanai. Kā ar to rīkoties? Tikko mēs nofiksējām augšā briedi. Ievērojāt, ka es ieteicu to darīt ar vismaz trim diega tinumiem? Tas tika darīts ar nolūku. Tagad nogriežam divus 2cm garus unifleksa gabaliņus un aizliekam to aiz diega. Tālāk to aiz abiem galiem turot pirkstos, vienkārši pa riņķi zem diega bīdām apkārt mušai. Pirmo par 360grādiem. Tas būs kājiņu pāris no jums otrā pusē. Otro par 180 grādiem. Vēl viens diega tinums un lieta darīta.

Nebrīnieties, ka pirmajā momentā kājas stāv gandrīz perpendikulāri no ķermeņa. image064Tūlīt mēs to sakārtosim. Bet pirms tam, nebūs par sliktu uzlikt pa pilītei līmes kāju stiprinājuma vietās. Uzliekam uz diega plānu, plānu zaļa dabinga kārtiņu un ar to nomaskējam šo pāreju un vienlaicīgi arī piespiežam kājas tuvāk ķermenim. Pirmo finiša mezglu var un vajag sāk taisīt jau pirms viss dabingotais diegs iztīts. Tas ļauj gandrīz pilnīgi paslēpt montāžas diegu.

 

 

 

 

 

 

 

Nu kā? Patika? Ceru, ka jā. Pat ja jūsu arsenālā būs tikai šīs pāris sapalu mušas, es saku, ka tas jau ir vairāk kā nopietns pieteikums, lai sekmīgi noķertu kādu resnu sapalu tēti. Vēl vairāk. Droši varu apgalvot, ka būs dienas, kad arī trīsdesmit zivis jūs vairs nepārsteigs un jūs sūdzēsieties, ka esat jau paguruši tās vilkt laukā. Un kā jau nojaušat, ar to tā lieta vēl nebeigsies. Tāpēc jau laicīgi, apzinoties jūsu neierobežotās iespējas aicinu: nebūsim negausīgi! Tad vēl ilgi spēsim visi priecāties par feino sapalu copi. Ūdenī viņš izskatās daudz skaistāk kā uz pannas. Sarunājuši? J



 

4229443676_d