Sapalu mušas (Mušu ABC) - 2.daļa Drukāt
Saturs
Sapalu mušas (Mušu ABC)
2.daļa
3.daļa
Visas lapas

image002Turpināsim iesākto sauso sapalu mušu tēmu. Un, kā jau solīju pagājušo reizi, taisīsim sapalu visatzītāko un visgaršīgāko visu laiku mušu –vaboli. Lai arī īstie paraugi parādās tikai pavasarī un liekas, ka tikai šajā laikā tā varētu labi darboties, reāli tā strādā visas sapalu ķeršanas sezonas garumā. Ir bijušas pat reizes, ka visas lapas jau kokiem nobirušas un nagi jau salst, bet sapals vēl ceļas un grābj to. Laikam jau tas pavasara treknās barības simbols tik dziļi iespiežas sapala atmiņās, ka loģiskais saprāts viņam par sekundes tiesu aizkavējas. Un ar šo sekundes daļu pilnīgi pietiek, lai tas smagi ielocītu mūsu makšķeres kātu. Ko vēl tad mums vairāk vajag?

Tātad atkal mums šeit būs vajadzīgs āķis Cobra Viking nr. 2. image003Nogriezīsim 10-12 mm platu brūna vai melna foma strēmelīti. Vienu tā galu piegriezīsim ovālā formā un, ja vēlamies gludas malas, tad to var nedaudz piededzināt ar šķiltavām. Te viss vienkārši. Notinam šoreiz visu āķi ar diegu ( nr. 6/0- šoreiz obligāti) un stiprinām fomu. Atšķirībā no standarta mušām arī šajā gadījumā foma stiprinājuma vieta ir aiz āķa atskabargas, lai āķa liekums gatavai mušai neizvirzītos aiz vaboles ķermeņa gabarītiem. Kā stiprināt fomu? Vispirms apmetam viegli diega cilpiņu. Savelkam to pret āķa apakšu, bet pirmo tinumu pievelkam samērā vaļīgi. Nākamo jau ciešāk un ar trešo sākot diegu jau var nospriegot riktīgi. Tieši tāpat ar diegu nākam atpakaļ. Pamazām samazinot diega nospriegojumu. Ļoti būtiski pēdējos divus diega apgriezienus netaisīt ļoti ciešus. Tā var viegli pārgriezt fomu, vai arī to noraut, kad beigās nostiepsim to pāri ķermenim!

Stiprinām pāva spalvas 4-5gab. Tās paredzētas ķermeņaimage004 aptīšanai un būs redzamas tikai no mušas apakšas. Lai cik jums tās garas nebūtu, uzreiz skaidrs, ka to garuma nepietiks visai mušai. Nav ko satraukties. Redzēsiet cik viegli ir piesiet tās no jebkuras vietas. Zinu, ka daudzi sējēji šim nolūkam izmanto citus materiālus. Esmu redzējis gan ar dabingu klātus ķermeņus, gan strausa spalvas, gan sintētisko flashabou šķiedru. Var jau var. Es arī kādreiz to uzlieku, bet tomēr vislabāk man patīk šeit tas pats pāvs. Pirmkārt- naturāls materiāls, otrkārt- arī peldošs. Pat pēc jau pēc intensīvas lietošanas, kad daļēji izkrīt tā mazās spalviņas, palūkojiet cik labi tas izskatās.

 

 

 

Ķermeņa aizpildījumam mums kalpos tā paša fomaimage005 strēmelīte 4-5mm platumā. Uzliekam to virs āķa no aizmugures. Priekšā atstāsim brīvu vietu. Šeit stiprināšana ir nedaudz savādāka. Pirmais tinums vidēji stiprs. Ar nākamajiem 3-4 diega vijumiem foms tiek fiksēts ļoti spēcīgi, jo tālāk šī strēmele no aizmugures tiks tīta ap āķi uz priekšu pa riņķi. Ja šī fiksācija nebūs pietiekoši stipra, foms var noslīdēt to darot. Tālāk pa apakšu slīpi diegu pārvietojam gabaliņu tālāk un tā būs nākamā fiksācijas vieta. Tas pats tiek atkārtots tālāk ar atstarpi. Priekšā to jau nofiksējam kārtīgi. Šeit nav tik svarīgi ievērot kaut kādu īpašu simetriju. Šāda fiksācija nepieciešama, lai maksimāli neizspiestu no foma gaisa burbulīšus, kas nodrošinās mušas labo peldspēju. Citādi to varētu vienlaidus tīt ar diegu.

 

 

 

No aizmugures sākam tīt šo foma strēmeli ap āķi līdz āķaimage006 actiņai. Protams, jāatstāj kādi 2mm brīva āķa pirms tās. Pirmais apgrieziens tiek veikts ar lielāku spēku. Pa vidu nostiepumu atslābinām, bet tuvāk āķa aciņai atkal savelkam to ciešāk. Tādējādi tiek formēta cigārveidīga ķermeņa forma. Priekšā fiksējam fomu ar pāris diega apgriezieniem, bet ar leņķi uz aizmuguri.

 

 

 

 

 

 

 

Pagriežam foma strēmeli atpakaļ un ar retiem diega image007apgriezieniem fiksējam to pa ķermeņa augšpusi. Tā mēs iegūstam nepieciešamo vaboles „biezumu”. Svarīgi! Aizmugurē atkal to pievelkam spēcīgi ar 2-3 diega apgriezieniem.

 

 

 

 

 

 

 

Tagad pagriežam šo strēmeli pret sevi un atkal ar retiemimage008 vijumiem fiksējam fomu apkārt ķermenim gar sāniem. Turp pa vienu sānu, atpakaļ gar otru pusi. Pie lielākiem vaboles izmēriem šo procedūru vajag atkārtot līdz panākts nepieciešamais ķermeņa izmērs. Ļoti svarīgi! Aizpildījums tiek veikts tikai pa sāniem un augšu, neejot pa riņķi, lai saglabātu maksimāli lielu āķa atvērumu. Kad tas paveikts, var vēlreiz pāriet turp, atpakaļ ar diegu pāri ķermenim un mainot tā pievilkšanas spēku un izlīdzinot ķermeņa formu. Beigās ķermeņa virspusei uzklājam superlīmes kārtiņu.

 

 

 

 

Aptinam pāva spalvas ap diegu, lai tās nepārrautu un tinamimage009 tās apkārt ķermenim. Kā jau atzīmēju, tad jebkurā vietā to iztrūkstošo garumu viegli var papildināt pieliekot papildus spalvas. Šim mērķim,- ķermeņa veidošanai var izmantot arī atbilstošas krāsas sintētiskos flash akcentus, cristal chenille un dabingus, bet es tomēr dodu priekšroku dabīgajam un arī peldošajām pāva spalvām.

 

 

 

 

 

 

Priekšējā ķermeņa daļā uztinam baltu, vai gaiši pelēku image010dabinga joslu. Naturālai maijvabolei šī krūšu daļa ir izteikti gaišāka, tāpēc tāda izvēle. Priekšējo, galvas daļu atkal var noklāt vai nu ar pāva spalvu, vai ar melnu dabingu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Foma muguras pārsega otru pusi atkal apgriežam koniski image011pēc gatavās ķermeņa formas, ņemot vērā to, ka liekot pāri mugurai mēs to nostiepsim un vēl atlocīsim atpakaļ. Tas ir ļoti būtiski. Ja atstāj visu muguras platumu, to būs grūti nostiprināt pie āķa actiņas un veidosies ļoti, ļoti pārspīlēti liela vaboles galva.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pārliekam fomu pāri mugurai. Tas ir jānostiepj un pie āķa image012actiņas tas tiek simetriski nospiests ar pirkstiem gar abām āķa pusēm uz leju. Pirmā diega fiksācijas cilpa: viegli apņemam fomu un spriegojam diegu gar āķa kātiņa apakšu ( klasisks gandrīz visu materiālu stiprināšanas veids). Pēc tam veicam vēl 2-3 ciešus diega tinumus.

 

 

 

 

 

 

Vēlreiz atlokām fomu uz aizmuguri, nostiepjam un fiksējamimage013 to atkāpjoties ar diegu līdz galvas robežai. Tad atkal slīpi pa galvas apakšu diegu pārliekam atpakaļ pie actiņas un tur arī finišējam mušu ar diviem mezgliem. Līmes pilītes vajadzētu uzlikt gan vaboles augšā, gan mezgla vietai. Lieko fomu nogriežam maksimāli tuvu mugurai. To darot arī vajag nostiept uz augšu foma strēmelīti. Ja vēlas, lai vabole būtu labāk redzama, tad šajā vietā var papildus stiprināt kādu mazu spilgtas krāsas ( sarkanu, dzeltenu) foma strēmelīti. Sanāks tāds kā indikators. Es pats gan tādus nelieku, jo lietoju citu paņēmienu copes noteikšanai. Par to parunāsim nedaudz vēlāk. Mezglu un šo galvas stiprinājuma vietu ( no augšas) papildus fiksējam ar līmi. Esmu redzējis arī mušas versijas, kur foms priekšā pie actiņas vienkārši tiek apgriezts. Pirmkārt,- grūti normāli nostrādāt ar diegu šo biezo foma griezuma vietu. Attiecīgi sanāk tīt daudz diega. Otrkārt mušā šī galvas daļa bieži tiek pakļauta visādām mehāniskām iedarbībām, kaut vai velkot to cauri zālēm. Tāpēc nebrīnāties, ja tādā veidā fiksētai foms tiks ātri izrauts laukā. Es vienmēr pārliecu to atpakaļ un ar šādu fiksāciju nekad nav bijušas problēmas.

Pēdējā operācija ir kājiņu veidošana. Pagriežam vaboli spīlēsimage014 augšpēdus un krūšu daļā slīpi izduram adatu. Adata tiek durta zem āķa līmeņa! To atļauj izdarīt pirmais foma slānis, ko apgriezām riņķī ap āķi. Kājām izmantosim atbilstošas krāsas unifleksu. Melnu vai tumši brūnu. Ar vienu dūrienu šādā veidā formējam uzreiz divas kājas. Ļoti ērti šai operācijai ir izmantot speciālas adatas ar šķelto galu, kas domātas aklajiem cilvēkiem! Noteikti iesaku tādas iegādāties, jo tās var lieliski izmantot, ne tikai kājiņu ievilkšanai. Es tās pat ņemu līdzi copē, jo ar tām ērti uzsiet līderi uz auklas ( nail knot). Šo adatu priekšrocība, ka nav jāmokās iestīvēt to pašu unifleksu actiņā. Te viss vienkārši. Nostiepjam to un iespiežam no gala to adatas gropē.

 

 

Atkārtojam šo procedūru no otras puses un skat, jau četrasimage015 kājas mums ir!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēl viena tāda pati operācija un visas sešas kājas mums ir image016vietā. Kājas tiek fiksētas ar līmi. Kā to darīt? Aiz pretējiem galiem nostiepjam unifeksu pirkstos. Pabīdām kāju pāri uz vienu pusi. Uzliekam pilīti līmes un tad ievelkam šo līmēto vietu ķermenī. Uzmanieties ar līmes daudzumu. Būs par daudz,- kājas paliks stīvas un sametīsies. Tāpēc līmi tikai simboliski un liksim to noteikti ar adatas palīdzību, nevis no pudelītes. Kad šī operācija pabeigta ar visām kājām, tās apgriežam sev patīkamajā garumā. Pakaļ kājas es parasti atstāju nedaudz garākas par ķermeni. Maza izmēra mušām šo unifleksu var viegli sadalīt ar adatas palīdzību atbilstoši mazāka izmēra kājās. Savukārt īpaši lieliem eksemplāriem var savērpt unifleksu dubultā un uzsiet mezglu locījuma vietā.

 

 

 

Nu, lūk! Tagad varam tā lēnām no visām pusēm palūkot cik garšīgu vaboli esam uzsējuši!image017

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Lai arī šī rakstu sērija attiecas uz mušu siešanu es tomēr izdarīšu mazu atkāpi par sapalu copes niansēm. Domāju tas nebūs lieki, lai arī jūs spētu izbaudīt vairāk tos patīkamos brīžus, kad jūsu pašrocīgi sieto vaboli apēd kāds dūšīgs sapalu papucis. Jā, par papuci vai mammuci. Tie, kas bijusi ar mani uz kopīgu copi, jau zinās mūsu aprindās ieviesto sapalu izmēru klasifikācijas terminoloģiju. Sapalu papucis ir sapals no 800gr un uz augšu. Komjaunietis – tāds sapalu pusaudzis ap 600gr. Nu un viss, kas zem – tie ir „pionieri”. Tātad, esat atbraukuši. Iesiet ķert sapalus-teorētiski, varbūt arī praktiski. Pirmā lieta. Vienmēr centieties jau pirms līšanas ūdenī vizuāli izplānot savu pārvietošanās maršrutu. Ko tas nozīmē? Loti bieži normāla izmēra sapali stāv burtiski pie paša krasta, īpaši ja vēl tur ir zāle vai kāds pārliecies koks. Tāpēc, ja paredzēts tādu posmiņu noiet apmakšķerējot krasta joslu, tad nebūtu prāta darbs noiet pa šo krastu dodoties uz copes sākuma punktu. Apejiet to pa labu gabalu prom no krasta. Tāpat es tur nemaz copēt neiešu, ja redzēšu, ka kāds cits makšķernieks tikko aizlāčo gar to pārejot uz citu copes vietu. Pagaidīsim un pēc minūtēm divdesmit miera var jau mēģināt. Orientēsimies pārsvarā uz mešanu un arī iešanu pret straumi. Kāpēc? Mazāka iespēja, ka muša pārmetot ieķersies meldros. Jūsu saceltās duļķes nebaidīs priekšā stāvošas zivis. Interesanti, ka uz leju pludinātu mušu sapali negrib akceptēt, pat ja to izdara ļoti lielā attālumā. Nezinu kas viņiem nepatīk, bet tā nu tas ir. Pieciršana. Aizmirstiet par to! Pilnīgi un galīgi. Vienalga kas tur notiek ap mušu. Vai tur sīkie sapalēni dauzās, vai lielais skrien virsū ar baigo joni un uztaisa pie mušas slaidu apgriezienu. Mēs paliekam nesatricināmi. Savācam visu savu gribasspēku un gaidām. Ko? Kad apstāsies aukla. Tikai tad paceļam kātu. Tā, lūk! Kāpēc? Ja piecirtīsiet uz katru šādu uznācienu, ātri pārliecināsieties, ka 80% gadījumu tas būs pa tukšo un kas vēl sliktāk, jūs sabaidīsiet iznākušo zivi. Sapals varbūt vienkārši aizšāva garām savā aizrautībā un būtu ātri apjautis savu misēkli, griezis stūri riņķī un nesies pakaļ sodīt nejauko radījumu. A te, blaukš! Tā ar joni tiek uzrauta debesīs no paša deguna gala. Nav jābūt pat gaišreģim, lai saprastu, ka sapalam jānolien zālēs atpūtināt nervus pēc tādiem debesu braukšanas skatiem. Tāpēc rezultatīvāks scenārijs būtu šāds. Muša iekrīt, izskrien sapalu tētis, apgriež vilni pie mušas, a mēs neko. Vērojam, kas notiek ar auklu. Aukla apstājās,- paceļam kātu. Būs galā! Nekur neliksies. Ja pēc uznāciena aukla turpina savu mierīgo peldējumu, mēs tai ļaujam nopeldēt līdz galam un tikai tad veicam jaunu pārmetienu. Otrs uznāciens arī neveiksmīgs? Es parasti tad mainu mušu. Šitais kukainis nez kāpēc uzticību neiedveš.
Tagad atgriezīsimies vēlreiz pie pašām vabolēm. Vēsture un perspektīvas. Interesanti, ka paši pirmie vaboļu paraugi tika veidoti ar pakotu brieža ķermeni, tam pāri liekot fomu. Faktiski arī laba muša bija, īpaši no peldspējas viedokļa. Tai piemita tikai divi mīnusi. Liela darbietilpība pakojot briedi, reizē ar to liels materiāla un laika patēriņš un kāju stiprināšanas problēma. Brieža ķermeņa variantā kājas jādur cauri virs āķa un pārliekot pāri muguras nosegu, tās tiek nospiestas uz leju. Kaut kā ne pārāk estētiski likās, ka kājas „izaug” laukā no vaboles sāniem. Tāpat man nepatīk bieži veikalos redzamās vaboles ar piesietām kājām no sāniem galvas daļā. Vai tas ir izšķiroši? Nepateikšu. Ja kādam tāds stils patīk, lai notiek. Man ne, tāpēc manās vabolēs un arī citās līdzīga stila mušās es palieku pie šādas kāju kompozīcijas. Ko vēl mēs varam te sadarīt?

image021

Nedaudz uz reālisma stilu veidota vabole. Mugurai izveidots spārnu dalījums. To var izveidot vienkārši ar montāžas diega cilpu. Kad esam uztinuši mušas pamatu, aizmugurē izveidojam dabinga cilpu. Viss pārējais notiek analoģiski, tikai kad jau stiprinām galvas daļas fomu, tad nostiepjam to pāri mugurai un tur pat arī fiksējam. Beigās uzliekam tam virsū līmi. No mušas izturības viedokļa noteikti tas attaisnojas. Vēl viena iespējamā improvizācija ir spārni. Dzīvajām vabolēm tie bieži ir redzami. Tos liekam, kad tiek tīta pāva spalva ap ķermeni. Izgriežam nepieciešamo formu, pietinam tos pie ķermeņa no augšas. Papildus tos fiksē arī muguras foma nosegs. Materiālus tiem arī var izmantot visdažādākos. Kas gadās pie rokas. Te gadījās rafija. Nu piedodiet! Derēs sintētikas, lielas gaiļa spalvas, Cdc utt. Iedarbiniet savu fantāziju. Šo vēl varētu papildināt ar radziņiem vai antenām galvas priekšā, ja ir tāda vēlēšanās.

image023
Tieši pie šī raksta strādājot, iešāvās galvā, ka vēl varētu izmēģināt vēl vienu vaboles versiju. Nav jau vienmēr tā, ka vabole iekrīt ūdenī ar sakļautiem spārniem, pareizi? Tieši otrādi. Tā bieži vēl sitas pa ūdens virsmu un cenšas pacelties gaisā. Kāpēc nepamēģināt ko līdzīgu saveidot? Ja nu patiks? Kādam noteikti. Es par to esmu pilnīgi pārliecināts. Tāpēc lūdzu. Pilnīgi svaigs jaunās sezonas modelis jūsu arsenālam. Vēl nevainīgs un ūdeni neredzējis. Visa siešanas procedūra ir absolūti analoģiska standarta vabolei. Neliksim tikai foma pārsegu sākumā. Vienkārši izveidosim vaboles ķermeni. Tad atkal varam izgriezt un piesiet spārnus. Te arī speciāli uztaisīju divas versijas. Pirmā mums ir ar magic wings tipa spārniem, otrajā izmantotas divas veselas Cdc spalvas. Tās stiprinātas V burta veidā ķermeņa virspusē.image025

Izgriežam no foma spārnus. Te labi redzama to forma. Liekumu panāk pakarsējot tos no apakšas ar šķiltavu uz saspiežot pirkstos. Uzmanīgi, protams. Galvas daļā foms jāatstāj ar rezervi, jo to atkal locīsim uz aizmuguri. Uzliekam fomu no virsas, bet pirmais stiprinājuma punkts mums šoreiz ir pie āķa actiņas. Tur to spēcīgi piefiksējam. Pārliekam diegu uz aizmuguri pa mušas apakšu un otrā fiksācijas vieta ir galvas aizmugurē. Tur arī apgriežam lieko fomu un finišējam mušu. Lai spārni stāvētu tuvāk ķermenim, es tos atloku uz augšu un uzlieku pilīti līmes, tad šo vietu piespiežu pie ķermeņa un sekundi pagaidu līdz tā pieķer. Vērīgāks skatītājs vēl ievēros, ka šai vabolei kājiņas ir sasietas ar mezglu. Izdarīt to var ar tamborējamās adatas palīdzību. Vienīgā problēma, ka grūti noteikt uz kuru pusi tās pagriezīsies pēc mezgla iesiešanas. Vēl ir paņēmiens tās ieliekt ar uzkarsētas adatas palīdzību. To gan jādara ļoti uzmanīgi un arī tad rezultātu nevar prognozēt. Lietojot sakarsētu adatu ir grūti noteikt nepieciešamo temperatūru. Ja kaut nedaudz tā būs par augstu, unifleks vienkārši pārdegs. Ja jūsu rīcībā ir speciāla ierīce ar temperatūras regulāciju ( tādas izmanto gravēšanai uz finiera), tad jūs varat izveidot arī kājiņas ar locījumiem.
Nu tāda apmēram izskatās tā vaboļu epopeja. Vēl tikai varētu piebilst par to izmēriem. Pašas mazākās var siet līdz pat 12-tā āķa numuram. Tādas lieliski strādā uz ruduļiem un pat raudas bieži padodas kārdinājumam. Otra galējība, ko es dažu reizi daru, ir to uzsiet uz sausā lašu āķa nr.2. Ko tur kautrēties? Faktiski tikai reālās maijvaboles lielumā vien sanāk. Tiesa mest tādu jau ir grūtāk un prasās pēc sestās vai septītās klases kāta, jo tai ir liela gaisa pretestība. Toties, ja uz tādu uznāk, tad uznāk jau normāls sapals. Tiesa ne tik bieži tas notiek. Atliek izvēlēties.


Nākamā muša būs atkal no sērijas: Ko vēl varētu tiem izvēlīgajiem tipiem piedāvāt? Un varam tiem piedāvāt, vienkāršu un skaistu mušiņu kas saucas garkāju ods ( daddy longlegs).image045 Bez tā, ka tā tiešām strādā man gribas to jums parādīt, lai jūs redzētu vēl vienu interesantu veidu kā var izmantot fomu ķermeņu veidošanā. Man pašam liekas šis veids pieļauj to izmantot ļoti daudzās mušas. Es to esmu pat testējis lašu mušās, bet par to vēlāk. Šai mušai ķermeni var veidot divos veidos. Izmantot garu strīmera tipa āķi, uz kura tiek siets ķermenis, vai arī izmantot īsu, liektā tipa āķi un taisīt ķermeni, kas iet ārpus āķa gabarītiem ( extended body). Sapaliem domātajiem odiem es vairāk tomēr izmantoju pirmo variantu, jo viņam mute pietiekoši liela. Arī atrast tādā izmērā īsu sauso āķi ir pagrūti. Cobras āķis šai mušai ir par smagu. Tāpēc ņemsim smalku nr.6/8 strīmeru āķi.

Uztīsim diega pamatu. Un piesiesim ribiņu.image029 Ribai izmantosim pāva spalvas stemu. Tas arī jums ir jaunums. Jāsaka, ka tas šim mērķim lieliski noder. Kā to sagatavot? Pirms siešanas būtu vēlams pāva spalvu kādu brīdi pamērcēt siltā, bet ne karstā ūdenī. Ja to neizdara, tad tā bieži salūst tīšanas procesā. Pēc tam spalvu izņemam, noliekam uz papīra un ar parastu dzēšgumiju to atbrīvojam no smalkajiem matiņiem. Jūsu rīcībā paliks tikai pats stems, kas ir šādā, tumši brūnā krāsā. Vēlāk redzēsiet, ka no tā var pilnībā būvēt sauso mušu ķermeņus. Kā alternatīvu ribiņai var izmantot arī brūnu unifleksu.

 

 

 

 

Izgriezīsim no brūna foma 4mm platu strēmeli un pieliksimimage031 to āķa augšpusē. To galu, kas ir uz āķa actiņas pusi nogriezīsim trīsstūra formā, lai to vieglāk būtu līdzeni pietīt. Stiprināšanu sākam no aizmugures, tai pat vietā kur likām klāt ribiņu. Te darbojamies pēc tā paša principa, kā mēs to darījām veidojot vaboles ķermeni. Jāpiefiksē foms aizmugurē ļoti spēcīgi, jo no šīs vietas mēs to griezīsim ap ķermeni. Tālāk ar nelielām atstarpēm fiksējam to vienmērīgi visā ķermeņa garumā. Lūkojam, lai priekšā paliktu pietiekami vietas galvas veidošanai.

 

 

 

 

 

Pirmo foma vijumu vajag nostiept samērā cieši un to image033izdarām virzienā uz aizmuguri, aiz ribiņas. Otrs vijums jau iznāk ribai priekšā. Tālāk varam nedaudz atslābināt vijumu spēku, bet lūkojam, lai veidotos līdzeni notīts ķermenis. Katrā ziņā, to tinot pie katra vijuma uzreiz redzams, vai tas iegūlies normāli. Ja kas nojūk, to izlabot nav grūti pamainot tīšanas leņķi un spriegojumu. Tuvojoties ķermeņa galam atkal fomu sākam nostiept ciešāk. Vēlāk jūs redzēsiet, ka šādi var viegli iegūt visdažādākās vēlamās ķermeņu formas. Priekšā fomu fiksējam ar slīpu tinumu un apgriežam lieko garumu. Tad tinam pāva stema ribiņu pretējā virzienā. Pa ķermeņa augšpusi to var drošībai vēl papildus piefiksēt ar līmi. Vienkārši ar līmē samitrinātu adatiņu pieskaramies katram segmentam. Visu muguru noklāt ar līmi gan nevajadzētu.

 

 

Galvas daļas veidošanai ņemsim nedaudz platāku foma image035strēmelīti. Tāpat to priekšā apgriežam koniski, bet stiprinām virzienā uz aizmuguri.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nākamais solis spārniņi. Tiem var izmantot kādas no lētajāmimage037 gaiļu skalpu spalvām. Tās varētu būt pelēkas, vai brūnas. Šeit redzamās ir brūnas badger tipa (Badger -krāsojuma raksturojums. Apzīmē spalvu ar izteiktu tumšāku vidusdaļu.) . Spārniem vajadzēs četras apmēram vienāda izmēra spalvas. To garumam vajadzētu būt nedaudz garākam par ķermeni. Visu lieko pūkaino spalvas apakšējo daļu noplūcam un saliekam uzreiz divas spalviņas kopā. Tad ņemam mūsu viltīgo adatu un izduram to cauri tikko piesietā foma nosegam. Tas jādara maksimāli tuvu ķermenim. Var pat pastiept fomu uz augšu, kad to darām. Kāpēc? Šo nosegu mēs beigās lieksim pāri galvas daļai uz priekšu. Ja spārnus ieliksiet augstāk, tie beigās pacelsies stāvus gaisā. Tas nebūtu vēlams. Spārni odam ir izvērsti V burta veidā. Attiecīgi adatu dursim slīpā leņķī attiecībā pret ķermeni. Ieliekam adatā abas spalviņas un izvelkam tās cauri fomam. Fiksējam tās uzreiz aiz pārsega. To pašu atkārtosim ar otro spārnu pāri.

 

 

Kājiņām izmantosim fazāna spalvu. Atlokām vienu sariņu un image039apmēram centimetru no tievā gala uzsiesim mezglu. Brr- kāds pateiks! Kā to var izdarīt? Tās taču tik trauslas! Mierīgi. Lai operāciju atvieglinātu var paņemt talkā tievu tamborējamo adatu un iesaku to darīt nenogriežot sariņus no spalvas. Sasiesim vajadzīgo kājiņu skaitu un tikai tad tās griezīsim nost. Tā ir gan vieglāk to saturēt pirkstos, gan arī nejauši nošķaudoties tās no galda neaizlidos pa gaisu. Gribat panākt, lai tās izskatās vēl reālākas? Iesieniet uz katras kājas divus mezgliņus. Tas būtu speciāls piedāvājums estētiem un mazohistiem. Jā, esmu katalogos pat redzējis, ka šādi visā garumā samezglotas kājas kopā ar visu spalvu tiek piedāvātas īpaši slinkiem sējējiem. Tās var izmantot gan odiem, gan sienāžiem. Bet nu jūs taču redzat, ka tās arī sasiet pašam un pēc vajadzības nav nekādu grūtību. Nu piemēram, jūs gribat tādas uzlikt sienāzim. Paņemiet uzreiz trīs sariņus un sasieniet tās ar vienu mezglu. Divus tievos galus aiz mezgla nogriežat. Mezglu fiksējiet ar līmi un iegūsiet skaistas kājas, kas lejas daļā būs attiecīgi resnākas. Neuztraucieties,- arī šādas kājas ir pietiekami izturīgas. Mūsu odam mums vajadzēs sešas kājas, - varēsiet labi patrenēties.

Tā, kājas mums ir. Siesim tās klāt. Nogriežam pa trijām un image041stiprinām tās arī aiz pārsega, abās pusēs gar ķermeņa sāniem.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā nākamo mums vajadzēs maksimāli lielu sauso spalvu.image043 Faktiski mums vajadzēs veikt četrus piecus apgriezienus ar to. Tāpēc te varētu derēt arī parastā sētas gaiļa spalvas augšējā daļa. Stiprinām to arī uzreiz ar pārsega tā, lai tā ar matēto pusi būtu vērsta uz actiņas pusi. Tad uzliksim uz diega kādu pelēku vai gaiši brūnu sintētisko dabingu un notīsim ar to plānā kārtā atlikušo galvas daļu. Klasisks piemērs. Vienmēr, visās sausajās mušās, kur nepieciešams tīt spalvu ap āķi, vispirms patiniet tai apakšā dabingu. Tā būs daudz vieglāk uztīt spalvu, tā labāk gulsies un tai būs mazāka tendence sagriezties. To vajadzētu ierakstīt savā atmiņā kā absolūti nepieciešamu operāciju. Četri, pieci apgriezieni ar spalvu un fiksējam to pie āķa actiņas. Nākamais solis – saglaužam šo spalvu no augšas uz sāniem un nostiepjam pāri foma pārsegu.

 

 

 

 

Fiksējam to pie actiņas. Tad atlokām to uz aizmuguri un image045atkāpjoties par milimetru, vēlreiz fiksējam fomu. Nogriežam lieko fomu. Atliek vēl tikai pa apakšu pārlikt diegu atkal pie actiņas un finišēt mušu. Lai ods ūdenī sēdētu paralēli ūdens virsmai, ar šķērēm apgriezīsim arī uztītā hakla apakšējo daļu. Finālā no mūsu uztītās spalvas paliks tikai uz sāniem vērstie sariņi. To veicam, ja atceraties, tieši tāpat kā veidojot brieža ķermeņus. Noliekam šķēres no priekšas un griežam tikai vienā virzienā – uz aizmuguri.

 

 

Beigās sanāca diezgan komplicēta muša, ne? Bet domāju, ka tiem kas rūpīgi centās līdzdarboties līdz šim laikam, secinās, ka tīri viegli ar to tikām galā. Nākamo reizi pabeigsim šo lielo sapalu sauso mušu tēmu un varbūt jau arī mūsu pirmajai sausajai mušai būs pienācis laiks. Ticiet man,- tā būs pati „garšīgākā”.

 



 

4229443676_d