Mušu ABC-PAMATI - 7.nodarbība. Drukāt
Saturs
Mušu ABC-PAMATI
2.nodarbība.
3.nodarbība.
4.nodarbība.
5.nodarbība.
6.nodarbība.
7.nodarbība.
Visas lapas

7.nodarbība.

image002

Esam kādu brīdi labi atpūtušies un, ja atminat, tad pagājušo reizi iesākām strīmeru tēmu. Tāpēc arī šoreiz paturpināsim to. Kā jau mums pierasts, atkārtosim zināmo un soli pa solim apgūsim jaunas tehniskas nianses un iepazīsim jaunus materiālus. Šoreiz īpaša vērība tiks piegriezta dažādu dzīvnieku astēm. Jā, jā! Tieši astēm, jo kā redzēsiet turpmāk, tās tiek visai plaši lietotas visu veidu mušās. Un kā pirmo šoreiz ņemsim brieža asti- jeb angl. bucktail. Brieža astes sari parasti ir gari un viļņoti. Smalkākie atrodas astes pašā galā. Vidēji tie ir 4-6 cm gari. To garuma dēļ šis materiāls tiek plaši lietots arī ļoti liela izmēra strīmeros, tai skaitā līdaku un lašu mušās. Bet par tām, protams, vēlāk būs īpaša saruna. Bakteils neuzsūc ūdeni un pie relatīvi maza svara ar no viegli veidot ļoti apjomīgas mušas. Labās īpašības: viegls materiāls, praktiski nepiemirkst. Izceļot mušu no ūdens, tā jau pēc pirmā vēziena ir praktiski sausa. Struktūra tai visai līdzīga brieža spalvai, tikai tā ir tievāka, smalkāka un ievērojami garāka. Tas nozīmē, ka īpaši resnākajiem sariņiem arī iekšā ir gaiss un ja pārspīlē ar to daudzumu, jūsu muša var izrādīties negaidīti un nevajadzīgi peldoša. Arī samērā ciets un stīvs materiāls. Tas savukārt nozīmē, ka tas „ spēlēs” vai kustēsies tikai samērā stiprā straumē. Stāvošā ūdenī no bakteila veidota muša būs visai mazkustīga. Un pēdējā nianse, ka tā tievie galiņi ir nedaudz viļņoti, nav taisni. Pašā mušā tas ir pozitīvs efekts, bet ja ir vajadzība šos astes sariņus izlīdzināt, tad tā ir samērā liela neērtība. Doma, ka tie slikti padodas līdzināšanai ar spalvu līdzinātāju (hair stacker). Reizēm īpaši smagos gadījumos šo procesu nākas veikt pat „roku” režīmā. Par laimi tādas speciālas vajadzības parādās ne pārāk bieži.

image014Nu un roku sasildīšanai palūkosim šoreiz kā tiek siets klasisks foreļu strīmeris Mickey Finn. Jāsaka uzreiz, ka šo pašu strīmeri var uzsiet izmantojot ļoti dažādus materiālus. Tieši ņemot vērā reālos makšķerēšanas apstākļus un cik kustīgu vai tieši otrādi,- nekustīgu mēs vēlamies šo mušu padarīt. Teiksim stāvošam ūdeni šo mušu var veidot no mums jau zināmās marabū spalvas.

 

 

 

 

 

 

 

image004

Bet nu visu pēc kārtas. Ņemsim klasisku strīmeru nr.6-8 izmēra āķi. Sagatavosim mušas pamatu. Šo reizi to vajadzētu izdarīt tā rūpīgāk, cenšoties diegu uztīt tinumu pie tinuma. To nepieciešams darīt, lai mums beigās iznāktu maksimāli vienmērīgi gluds strīmera ķermenis. Tad, no aizmugures sākot, pa āķa virspusi siesim klāt ovālo sudraba tinseli. Tas mums kalpos kā ķermeņa ribojums. Ievērojiet niansi, ka tinelis tiek atstāts visā ķermeņa garumā. Tādā veidā tas tiks droši piestiprināts un neveidos manāmas deformācijas ķermeņa formā. Jā, zinu, jūs jau atceraties kā to pareizi stiprināt. Pa augšu viegli pārmetam diegu un nospriegojam to pret āķa apakšu. Ķermeņa veidošanai atkal izmantosim mums jau pazīstamo divpusējo sudraba un zelta milaru ( mylar).

 

 

image006Tā labākai fiksācijai slīpi nogriezīsim tā galu un stiprināsim to mušas priekšpusē, atstājot divus trīs milimetrus brīvas vietas spārnam.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image008Tinumu pie tinuma uztīsim to visā ķermeņa garumā divos slāņos. Tādējādi veidojas vienmērīgi gluds strīmera ķermenis. Būtiski ir tas, ka aizejot ar milaru līdz tinsela stiprinājuma vietai, vienu tinumu veikt aiz tā. Vieglāk to ir izdarīt atlokot ribu perpendikulāri āķim. Tas ir milara materiāla savdabīgs fiksācijas punkts no vienas puses. No otras- absolūti viegli būs pēc tam iesākt un pabeigt ķermeņa ribojumu. Arī šeit iesaku ribiņu tīt pretēji milara tīšanas virzienam. Faktiski te vajadzētu ievērot visus tos pašus pamata principus, kas tika izmantoti sienot visas iepriekšējās mušas. Fiksējot ribiņu vēlams to izdarīt tā, lai ribas gals paliktu muša sānā. Tas ir ideāli. Ja savādāk nevar, tad apakšā. Nav labi ja griezuma vieta paliek augšpusē, jo tad to stiprinot, var izveidoties nevajadzīgs kūkums, kurš radīs problēmas pie spārna stiprināšanas.

 

 

image010Nākamais solis: ņemam jau pieminēto dzeltenas krāsas bakteilu un maksimāli tuvu ādai nogriezīsim nelielu saru kušķīti. Atšķirībā no jau lietotās brieža ķermeņa spalvas, izmantojot bakteilu mums nebūs jāatbrīvojas no pavilnas. To uzreiz varam likt līdzinātāja un mēģināt to izlīdzināt. Jau teicu, ka šī operācija ne vienmēr vainagojas panākumiem un visi bieži nākas pēc tam vienalga pirkstos savietot galiņus, kas nav gribējuši pakustēties. Atmērām nepieciešamo spārna garumu un stiprinām to pie āķa. Te atkal mazs knifiņš. Tas jāievēro vienmēr veidojot jebkurus šāda tipa spārnus. Ja vēlamies, lai spārns uz mušas būtu kompakts, tad vajag to fiksēt ar papildus diega cilpu apmetot to ap spārna materiālu. Izskatās tas šādi. Kreisās rokas pirkstos turam spalvu pušķīti virs āķa. Ar diegu veicam pilnu apgriezienu ap to un tikai tad pievelkam to pie āķa. Šādā veidā stiprināts spārna materiāls saglabās kompaktu formu. Ja to darīsit klasiski, tad sariņi uz āķa gulsies plakaniski un puslokā. Pats spārns vairāk līdzināsies T burta formai. Ir mušas, kur tas tiek veidots arī tā, bet tas nav šis gadījums. Mickey finn raksturīgs ir vertikālā plaknē, viens virs otra, izvietots trīskrāsains spārns un to var izveidot tikai minētajā veidā. Pēc cilpas uzmešanas veicam vēl divus fiksācija tinumus un tad ar šķērēm to slīpi nogriežam. Par cik, šie sariņi ir ļoti „slīdīgi”, uzreiz pēc nogriešanas uzliksim šai vietai pilīti līmes un tikai tad rūpīgi piefiksēsim pārējo griezuma vietu ar diegu.

image012Lai izveidotu skaistu mūsu strīmera galviņu, tinumus iesaku izdarīt pilnā garumā. Līdz āķa actiņai un atpakaļ. Tomēr nākošo pušķīti, šoreiz no sarkanas krāsas bakteilu fiksēsim par kādu milimetru uz leju. Princips analoģisks. Atkal apmetīsim vienu diega cilpu ap un tikai tad to pievilksim pie āķa. Nogriežam slīpi un līme fiksācijai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image014Trešā un pēdējā spārna kārta būs atkal tik pat biezs dzeltenas krāsas bakteils. Kad esam to piefiksējuši līdz āķa actiņai, ņemam mezglu sienamo un rūpīgi, virzienā uz aizmuguri, sienam pēc kārtas trīs, četrus finiša mezglus. Beigās vēlreiz lakojam strīmera galviņu. Pareizi izveidotā Mickey Finn spārnā skaidri vajadzētu būt izšķiramām un nesajauktām visām trim krāsām. Dzeltens, sarkans un atkal dzeltens. Foreles ģībst tādu ieraugot, vismaz ārzemēs noteikti. Ja šī muša mums izdevās gana labi, tad pārējais jau būs pilnīga atpūta.

 

 

 

 

 

 

Nākamais strīmeris pēc savas uzbūves būs ļoti līdzīgs iepriekšējam. Literatūrā tā varianti sastopami ar nosaukumu Teal, blu&silver.image036 Jau iepriekšējā reizē mēs runājām par zelta fazāna iegādes nepieciešamību. Šajā mušā mēs no tā apkakles spalvas veidosim strīmera asti. Tāda tā izskatās vienkārši izplēsta. Vispirms mums vajadzētu izvēlēties pareiza izmēra spalvu. Tās garumam vajadzētu būt apmēram 1/3 no strīmera āķa kātiņa garuma. Bet kas vēl būtiski, vai pareizāk sakot, skaitās labais tonis darbojoties ar šīm spalvām, ir izvēlēties to pēc izmēra tā, lai piesietai astei būtu redzamas abas melnās svītru joslas. To var viegli izdarīt vienkārši visu skalpu pieliekot blakus āķim. Atrodam piemērotu un tikai tad to izplēšam laukā.image016

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image018Tālāk jāsagatavo šī spalva piesiešanai. Tas izskatās šādi. Izgriežam stemu nedaudz zem otrās svītru joslas un noplēšam visus liekos sariņus uz leju no abām pusēm. Atstāsim katrā pusē 4-5 sariņus. Ar to pilnīgi pietiks mūsu astei.

 

 

 

 

 

 

 

 



image020Tālākais kā jau parasti. Sagatavojam mušas pamatu. Mūsu sagatavoto asti stiprinām āķa virspusē. To darām vietā, kur veidojas redzamais spalvas trīsstūris. Kāpēc? Ja stiprinām to vietā kur ir tikai pliks stems, tai būs tendence sagriezties. Stiprinām ar diviem trim ne pārāk ciešiem vijumiem. Tad uzmanīgi piespiedīsim spalvu no augšas ar kreiso roku un ar labo, aiz stema uzmanīgi ievilksim spalvu līdz vajadzīgajam garumam. Šajā attēlā jūs redzat jau gatavu rezultātu. Tālāk atliek jau tradicionāli fiksēt atlikušo materiālu visā āķa garumā.

 

 

 

 

image022Šo operāciju var šoreiz apvienot vienlaicīgi ar ovālās ribas fiksāciju. Ievērojiet, ka gan astes atlikums, gan ovālā riba tiek stiprinātas pilnā āķa garumā. Tā jūs iegūsiet glītu un gludu strīmera ķermeni un reizē arī visi materiāli ir droši nostiprināti. Savukārt atkal āķa priekšpusē fiksēsim milaru. Tieši tāpat kā iepriekšējai mušai.

 

 

 

 

 

 

 

image024Ķermeņa veidošana arī analoģiska.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image026Nākamais materiāls būs spārna pamats. Tam izmantosim vāveres astes sariņus. Nu redziet, mums jau otrā aste aiziet darbībā. Vāveres aste arī ir ļoti plaši lietojams materiāls strīmeros un lašu mušās. Nav dārgs. Tiek pārdots arī dažādās krāsotās versijās, bet ja nu gadās ieraudzīt uz ceļa kādu negadījuma upuri, tad var paņemt labāko, kas tam ir. Galu apber ar sāli un tā ir gatava lietošanai. Atšķirībā no bakteila, vāveres astes sariņi ir taisni, labi padodas līdzināšanai, bet nav tik gari. Atbilstoši tos ļoti lielās mušās neieliksi. Garākie atrodami pašā astes augšpusē. Tāpēc, ja konkrētajai mušai nav nepieciešami paši garākie, loģiski būs tos izgriezt no zemākas astes vietas. Tas tīri ekonomisku apsvērumu dēļ.

 



image028Savukārt pašam strīmera spārnam izmantosim pīles( malard, duck) spalvu. Tiesa mani šo spalvu krājumi raksta tapšanas brīdī bija apsīkuši un šeit es izmantoju ļoti līdzīgu gan krāsas, gan formas ziņā tītara spalvu. Oriģinālam ir izteiktākas šīs melnbaltās pārejas un, ja vēl izdodas iegūt atlasītas spalvas, tad šīs kontrastainās līnijas ļoti labi redzamas jau gatavajā mušā. Tītara spalva ir arī nedaudz biezāka, tātad labāk to būtu lietot lielāka izmēra mušas.

 

 

 

 

 

 

 

 

image030Bet nu sagatavošanas priekšdarbi abām būs pilnīgi identiski. Pieliekam šo spalvu pie āķa un atmērām mums nepieciešamo garumu. Spārna nosegs ir vienāds vai nedaudz īsāks par vāveres sariņu garumu. Šajā vietā mēs V burta veidā izgriežam stemu un sānu sariņus. Tieši tas pats princips, kā tas tika darīts ar fazāna spalvu. Tāpat atstājam 3-4mm spalvas sariņu katrā pusē un visu lieko noplēšam.

 

 

 

 

 

 



 

image032Stiprināšanas princips arī faktiski ir identisks. Tikai šeit, vēl papildus pirms tā piesiešanas, vēlams ar īkšķa nagu saplacināt apaļo spalvas stemu, tad tam būs mazāka tendence sagriezties pie ievilkšanas. Te arī fiksējam spalvu ar trim četriem ne pārāk ciešiem diega apgriezieniem. Tad nākamā viltība, ka pēc tā izdarām vienu slīpu diega apgriezienu virzienā uz aizmuguri, tā lai diegs atrastos virs pirmā fiksācijas tinuma. Tas nepieciešams, lai brīdī kad vilksim uz leju spalvu diegs neatritinātos.

 

 

 

 



image034Arī šeit spalvu ievelkot svarīgi to no augšas ar pirkstiem mēģināt pieturēt un spiest uz leju. Kad šī operācija ir veiksmīgi paveikta, pārmesto diegu atliekam atpakaļ. Nogriežam slīpi un maksimāli tuvu āķim spalvas atlikumu. Beigās kā jau iepriekšējās mušas finišējam mušu.

 

 

 

 

 

 

 

image036Ja plānots šo strīmeri veidot versijā ar apakšas apkaklīti( oriģināli tā ir zilas krāsas gaiļa spalva ), tad to uztinam pēc tam, kad esam uzlikuši vāveri. Šeit šo operāciju vienkārši izlaidu, lai lieki nekavētu laiku. Mums vēl svarīgas lietas priekšā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kā nākamo siesim vēl vienu no pašām izcilākajām mušām –madleri, jeb Muddler Minnow. image078Tiešām viens no atzītākajiem un zivīgākajiem strīmeru modeļiem. Mazas zivtiņas, akmeņgrauža vai platgalvja imitācija. Varbūt vienīgi vullītis ar to varētu konkurēt un arī ir vietas, kur tas ir neaizvietojams. Nav vienkārši sienama muša iesācējiem, bet nu jau mēs esam daudzas lietas apguvuši un varam droši ķerties klāt arī madlerim. Pirmā lieta ar ko vajadzētu mums sākt būs brieža spalvas ķermeņu veidošanas un pakošanas tehnika. Tāpēc paņemsim pietiekoši lielu strīmera āķi un mēģināsim apgūt šo tehniku. Pirmā lieta. Diegs šai operācijai jāņem kā minimums 6/0. Ar tievāku jūs vienkārši griezīsiet brieža spalvas pušu. Otra lieta. Āķim ap kuru tiks pakots briedis, jābūt bez diega. Tas neļauj normāli izgriezties brieža spalvai. Tāpēc arī šajā treniņa procesā diegu nofiksēsim āķa vidū. Tālāk nogriezīsim brieža spalvas pušķīti apmēram zīmuļa diametrā. Nedaudz atbrīvosim to no pavilnas. Šeit var nedarīt to tik rūpīgi kā pie līdzināšanas, bet liels tās daudzums arī var traucēt. Brieža spalvu šim nolūkam vajadzētu izvēlēties tādu pavisam vai vidēji mīkstu.image038 Pavisam cieta noteikti nederēs. Kad tas izdarīts novietojam spalvas pušķīti virs āķa tā, lai fiksācijas vieta būtu pušķītim pa vidu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apmetam tā vidēji cieši pēc kārtas divus diega tinumus ap image040pušķīti, bet tā lai tie abi būtu cieši blakus. Tad viegli atkal pievelkam diegu un ar kreisās rokas pirkstiem nedaudz „ uzspiežam” pušķīti uz āķa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Joprojām neatlaižot vaļā kreiso roku veicam vēl vienu ciešuimage042 diega tinumu, atkal cenšoties trāpīt precīzi tai pat vietā. Redzēsim, ka brieža spalva labajā, brīvajā pusē atvērsies. Tālāk vienlaicīgi taisām nākamo apgriezienu ar diegu un atlaižam kreiso roku. Brieža spalva arī otrajā pusē atvērsies un tā visa līdz ar diega apgriezienu sāks griezties ap āķi. Veiciet diega apgriezienu līdz galam un spriegojiet diegu līdz pušķītis pārstāj griezties ap āķi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rezultātam vajadzētu izskatīties apmēram šādi. Pie liela image044brieža spalvu garuma, tās var vienīgi ieķerties āķa liekumā. Ar adatu atbrīvojiet aizķērušos sariņus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk atkal ar kreisās rokas pirkstiem atglaužam briežaimage046 spalvu uz aizmuguri un ar slīpu vijumu kustinot diega turētāju veicam fiksācijas apgriezienu. Te vajag lūkot, lai pēc iespējas nepiespiestu ar diegu sariņus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šo procedūru atkārtojam vairākas reizes līdz pušķīša image048beigām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kad viss briedis atglausts uz aizmuguri, tā priekšā izdarāmimage050 vēl divus trīs diega tinumus fiksācijai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 



Tālāk varam sagatavot nākamo brieža spalvas pušķīti. Tas image052tiek stiprināts uzreiz aiz pirmā. Gluži klāt to pielikt, protams, nevarēs, jo traucē jau piesietais. Vienīgais, ko te varam darīt, ir nedaudz piespiest to no augšas un likt šo nākošo porciju ieslīpi. Visa pārējā darbošanās tieši tāda pati kā ar pirmo.

 

 

 

 

 

 

 

 

Kad otrs pušķītis veiksmīgi piefiksēts un nostiprināts, ar image054kreiso roku pieturam pirmo no aizmugures, savukārt ar labās rokas pirkstiem bīdām šo otro pušķīti virzienā uz āķa aizmuguri. Nekautrējieties te kārtīgi pielikt spēku. Jo ciešāk sapakosiet šo briedi, jo labāku gala rezultātu iegūsiet. Tādā veidā mēs varam ar briedi nopakot āķi pat visā tā garumā. Mums tālākajās nodarbībās būs arī tādas mušas.

 

 

 

 

 

 

 

 

Beigās ar šķērēm apgriežam brieža spalvu mums image056vajadzīgajā formā. Kas te ir būtiski? Parasti es to daru nevis turētājā, bet pirkstos, turot mušu aiz āķa liekuma. Šķērēm jābūt ļoti asām. Ļoti labs rezultāts sanāk arī izmantojot žileti. Tiesa ar žileti visērtāk ir nogriezt brieža daļu, zem āķa actiņas. Ar to arī parasti vajadzētu sākt šo cirpšanas procedūru. Kad apakša nogriezta, tad jau daudz vieglāk piegriezt vajadzīgo formu. Kā mēs to griezīsim? Briedi drīkst griezt tikai vienā virzienā! Tā kā parādīts šajā attēlā. No priekšas uz aizmuguri. Jūs varat šķēres griezt pa riņķi, turot tās šādi no priekšas, varat manīt to leņķi uz augšu vai leju, bet nekādā gadījumā sākt to griezt citos virzienos. Nu piemēram, no sāniem. Tad jūsu griezums būs kā jūras viļņi un skaistu galviņu vai mušas formu nekad neiegūsiet. Ceru, ka jums izdevās šī pakošanas procedūra jau ar pirmo reizi. Ja ne, mēģiniet vēl un vēl, kamēr esat apmierināti ar rezultātu.

 

Tagad, pabeiguši teorētiskos sagatavošanās darbus, ķersimies beidzot klāt pašai mušai. Diegs arī šeit mums image058jāņem nr. 6/0, jo darbošanās būs ar brieža spalvu un āķis būs strīmeru nr.6. Madlera ( Muddler minnow) materiālu klāstam mums vajadzēs pievienot vēl divas lielās pelēkas vai brūnas nokrāsas pāra zosu spārnu spalvas. Pāra, tas nozīmē, ka tās tiek ņemtas no abu spārnu vienas vietas. Ideāli tām vajadzētu būt vienādas formas tikai ar stema izliekumu uz pretējām pusēm. Spoguļattēls, vienu vārdu sakot.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk noliekam abas spalvas blakus vienu pie otras ar gludajām pusēm pret sevi. image060Ar adatu atdalām izgriežamo fragmentu. Vēlams, lai šie fragmenti tiktu izgriezti apmēram no vienas vietas abām spalvām( skatīt zīmējumu). Astei izvēlamies īsāko spārna pusi. Mušas spārnam ņemsim garāko. Saliekam abus izgrieztos fragmentus ar matētajām pusēm kopā un varam tos siet klāt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jā, pirms tam, protams, uztinam pamatu, tikai šoreiz image062atstāsim nedaudz vairāk par trešdaļu āķa pliku. Tas mumsbūs vajadzīgs brieža galvas veidošanai. Atceraties, ka to jādara bija pa pliku āķi. Tādēļ mēs to šeit atstājam nenotītu. Turot abas spalvas labajā rokā pieliekam pie āķa un atmērām mums nepieciešamo garumu. Astītei vajadzētu būt apmēram 1/3 āķa garuma. Kad tas izdarīts, satveram šo astīti ar kreisās rokas pirkstiem. Stiprināsim to ar brīvās cilpas paņēmienu. Atceraties? Diegs brīvi jāizlaiž caur pirkstiem un tad šo cilpu jāsavelk spriegojot diegu gar āķa apakšu. Stiprinot gan asti, gan arī vēlāk mušas spārnu, iesaku šo operāciju izdarīt vismaz divas reizes pēc kārtas un tikai tad palaist vaļā kreisās rokas pirkstus.

 

 

 

 

Rezultātam vajadzētu izskatīties šādi. Atlikumu atkal ļoti slīpiimage064 nogriežam un fiksējam ar diegu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālākie divi soļi mums jau labi pazīstami. Madlera ķermenisimage066 tiek veidots identiski iepriekšējām mušām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kad pabeidzam fiksēt ķermeņa materiālus, būtiski ir uztīt image068glītu, slīpu konisku pāreju, jo šajā vietā mēs stiprināsim spārna materiālus.

 

 

 

 

 

 

 

 

Madlera spārna pamats arī tiek veidots no vāveres astesimage070 sariņiem. Faktiski šeit vāveres spalva izpilda vairāk spārna zosu spalvu balsta funkciju, lai tās ūdenī un straumē nezaudētu formu. Tāpēc pat nav īpaši no svara kādas krāsas asti paņemsiet. Klasiski izmanto nekrāsotu Kanādas vāveres asti. Šeit tā ir krāsota oranžā tonī. Oriģinālam ir skaisti balti galiņi un ja tādu ieraugāt nešaubieties to iegādāties ne mirkli. Kad nonāksim līdz lašu mušām, redzēsiet, ka bez tās iztikt nevarēs. Nogriežam no mūsu vāveres astes nelielu šķipsnu sariņu. Darīt to vajag nogriežot tos maksimāli tuvu ādai. Liekam tos spalvu līdzinātājā. Kad izlīdzināšanas procedūra pabeigta, varam siet tos klāt. Līdzīgi iepriekšējām mušām, arī šeit mēs no sākuma atmērām garumu. Vāveres sariņiem būtu jāsniedzas līdz astes vidum. Tad apmetam ap to diega cilpu un fiksējam to. Pēc tam slīpi nogriežam visu lieko un pilīte līmes te būs obligāta. Pēc līmes smuki notinam griezuma vietu turp un atpakaļ. Ja nu gadījumā sanācis tā, ka vāveres pušķītis stāv pārāk vertikāli, tad leņķi var viegli pakoriģēt pēdējos tinumus pievelkot ciešāk.

Tālāk atkal izgriezīsim divus zoss spalvas fragmentus ( skat. zīm. 1),image072 tikai šoreiz no garākās puses. Atkal saliekam tos ar matētajām pusēm kopā un nolīdzinām galus. Garums jāatmēra tā, lai astes gals un šis spārns būtu vienā garumā. Tad novietojam spārna daļas ieslīpi pret āķa kātiņu tā, lai katrs spārna spalvas fragments atrastos savā āķa pusē un diegs attiecīgi uz leju pa vidu starp tām. Pēc tam fiksējam tās atkal ar brīvās cilpas palīdzību. Tieši tāpat kā ar astīti, noteikti to atkārtosim vismaz divas reizes pirms atlaidīsim kreiso roku vaļā.

 

 

 

 

 

 

Kad tas izdarīts, nogriežam slīpi atlikušo spalvu un atkal image074rūpīgi notinam griezuma vietu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Nākamais etaps ir madlera galvas veidošana no brieža image076spalvas. Pirmo brieža spalvas šķipsnu rūpīgi iztīrām no pavilnas, nolīdzinām un ar jau apgūto metodi stiprinām tā, lai brieža spalvas tievie gali sniegtos līdz spārna vidum. Neesat īpaši pārsteigti, ka šoreiz briedis negribēs tā viegli rotēt ap āķi, jo tas tiek likts vēl uz diega un tas traucē brieža spalvai izgriezties. Satraukumam nav pamata, jo madlera gadījumā tas pat nemaz nav slikti. Tāpat apakšējā galvas daļa tiek vēlāk apgriezta maksimāli īsi. Citreiz es pat speciāli vienkārši to pieturu, ļaujot tikai atvērties brieža priekšējai daļai. Atkārtosim to ar vēl vienu brieža spalvas pušķīti. Ja nu gadījumā vēl paliek brīva vieta iespējams arī vēl trešo reizi. Katrā ziņā, jāskatās un jāmēģina novērtēt spalvas daudzumu, ko likt pakošanai. Labāk to darīt mazākām porcijām, nekā vienu lielu, ko beigās novaldīt nebūs iespējams un arī pati galva nebūs tik labi nofiksēta. Divi finiša mezgli priekšā un muša gandrīz gatava. Var būt pagrūti uzlikt finiša mezglus, jo brieža spalvai tendence vērties arī uz priekšu un veidojot mezglu sanāk piespiest šīs uz priekšu vērstās spalvas. Ja spalva ir gara, tad to var saglaust uz aizmuguri un pieturēt ar kreisās rokas pirkstiem. Ja īsāka, tad var ieteikt pašu rokām izveidot nelielu palīgierīci. Faktiski vai nu plāna metāla, vai plastikāta ( veca kredītkarte, piemēram) plāksnīti, kurā apmēram 2cm no malas izurbjam 2mm caurumiņu un ar šķērēm iegriežam līdz malai. Kad jātaisa mezgls, to pieliekam no priekšas. Briedis tiek atspiests uz aizmuguri un vairs nekas mums netraucēs uzsiet finiša mezglu.

Beidzamā mums atlikusī operācija - jānofrizē madlera galviņa. image078Sāksim ar apakšu. Vai nu ar žileti vai šķērēm, nogriežam visu briedi maksimāli tuvu āķim. Kā jau teicu, jādara tas turot šķēres vienā virzienā. Tad sānus un augšu. Parasti visi satraucas par iespēju pie griešanas nogriezt arī šo līdzināto spalvu, ko vajadzētu atstāt. Ja jūs griezīsiet pakāpeniski, tad pietuvojoties šiem sariņiem, jūs redzēsiet, ka nav nekādu problēmu saspiest tos ar kreisās rokas pirkstiem un pasargāt tos no neplānotas likvidācijas. Kad viss lielums apgriezts, parasti kādi nelīdzinātie gali tomēr vēl paliek. Tos nāksies rūpīgi pa vienam atliekt un nogriezt.

 

 

 

 

 

Klasiskais madleris, kuru mēs tikko pabeidzām siet ir ļoti viegla muša. Pateicoties galvā izmantotajai brieža spalvai, tas peldēs gandrīz pašā ūdens virspusē un iegremdēt to var tikai vai nu izmantojot grimstošu auklu, vai arī to padarot smagāku. Tāpēc, kā pēdējo ilustratīvo versiju, es jums piedāvāšu uzsiet to pašu madleri tikai ar smagajām koniskajām acīm.image080 Kādas atšķirības? Astei un spārnam šeit izmantots balta truša spalva. Tā ir kustīgāka, mīkstāka un ļoti labi strādās arī lēnā ūdenī vai ezeros. Te nekādas īpašas gudrības nav. No truša ādas strēmelītes nogriežam fragmentiņu, saslapinām tāpat kā marabū spalvu un sienam klāt. Ķermenis bez nekādiem izskaistinājumiem,- gaišs crystal flash dabings. Spārni tā pati zoss. Kad pietīti spārni, apakšā piesienam atkal sarkana truša spalviņu. Te var likt arī marabū spalvu vai pat kādu sintētiku. Tas ir tikai mazs akcentiņš. Pirmo brieža porciju līdzinām un piesienam tāpat kā iepriekšējā gadījumā. Tik tālu viss, domāju ir skaidrs. Tālāk ņemam koniskās acis un sienam tās klāt ar astotnieka tinumiem. Acis šādā izpildījumā vajadzētu stiprināt nevis āķa augšā, bet apakšā. Citādi muša ūdenī uzvedīsies nesaprotami. Runa iet par tās balansu. Truša spalva liek mušai iet ūdenī tieši tā kā redzat attēlā. Ja acis būs uzliktas āķa virspusē, tad tās savukārt gribēs griezt mušu „kājām” gaisā. Tāpēc es arī saku, ka rezultāts var būt neprognozējams. Acis piesietas, piefiksētas ar līmi, ko tālāk? Kā uzlikt briedi šai galvas vietai? Pirmais variants: liekam mazāku brieža spalvas pušķīti no augšas pirms acīm. Piefiksējam to ar vienu diega apgriezienu, bet neļaujam tam rotēt. Pēc tam tādu pašu liekam no apakšas un tad jau ar diegu savelkam abus cenšoties diegu likt vienā vietā. Sanāk, ka tu izveidojam mākslīgi no divām daļām. To pašu procedūru atkārtojam āķa actiņas pusē. Otrs, vienkāršāks un elegantāks veids, ir uztaisīt dabinga cilpu, ielikt tajā brieža spalvu un savērpt. Mēs jau to esam darījuši. Tālāk ar šo savērpto briedi veicam nepieciešamo skaitu apgriezienu pirms acīm. Tad ar diviem krusteniskiem tinumiem nostrādājam acis un beigās vēl pāris tinumi priekšā. Lai tas viss izdotos tik pat vienkārši kā uzrakstīts, iesaku pie katra apgrieziena censties atglaust briedi tinamajā diegā uz aizmuguri. Mezgls galā un vēl viena ļoti laba muša gatava mums darbam. Nu, protams, neaizmirstiet beigās to aizsūtīt arī pie friziera. Varbūt kāds vērīgāks lasītājs pamanīja nelielo atšķirību starp abu madleru galvām? Ceru, ka esat vērīgi. Šim variantam tā ir daudz gludāka. Kā tas izdarīts? Vienkārši. Kad tā nofrizēta, es saslapinu kreisās rokas pirkstus un saņemu tajos mušu tā, lai priekšā paliek tikai brīva madlera galviņa. Tad ar šķiltavām, tuvinot lēni tās no sāniem, viegli piededzinu briedi. Jādara tas lēni un uzmanīgi, jo viegli var nosvilināt visu savu darbiņu neatgriezeniski. Šādi apdedzināts brieža ķermenis vai galviņa kļūst daudz gludāka un izskatīgāka. Piedevām tādā veidā var viegli palabot arī griezuma defektus. Ja briedis ir cieši sapakots, tad tas nemaz tik strauji nedeg. Ja tas tā nav, tad svilst, ka i paskatīties nepagūsiet. Tāpēc vēlreiz saku, lēnām un prātīgi. Esam labi šoreiz pastrādājuši, ne? Malači mēs. Un, lai vēl vairāk jūs mudinātu padarboties, beigās tikai piezīmēšu, ka šī pēdējā madlera versija man patlaban ir bijusi veiksmīgākā muša pavasaros ķerot mežavimbas. Ceru, ka arī jūs drīz varēsiet par to pateikt to pašu.

 

Turpinājums sekos!



 

4229443676_d