Mušu ABC-PAMATI - 6.nodarbība. Drukāt
Saturs
Mušu ABC-PAMATI
2.nodarbība.
3.nodarbība.
4.nodarbība.
5.nodarbība.
6.nodarbība.
7.nodarbība.
Visas lapas

6.nodarbība.

image002

Mūsu tālākajās mušās palūkosimies kā no pavisam pierastām un ikdienā sastopamām lietām, kurām parasts cilvēks pat uzmanību nepievērstu, mēs varam lieliski pielietot dažā labā mušā. Pirmā lieta pavisam parastas putu poliestera bumbiņas. Ir arī nopērkamas kā speciāls mušiņsienamais materiāls. Tai pat laikā kalpo kā pildījums sēžamajos pufos. Tas pats materiāls, varbūt tikai nedaudz mīkstāks, atrodams gan sadzīves elektronikas iepakojumos, gan celtniecībā, kā siltinātājs. Vārdu sakot, palūkojies apkārt un kaut kur to noteikti ieraudzīsi. Tam ir ļoti laba peldspēja un to mēs šoreiz arī gribēsim izmantot, lai liktu mūsu mušai peldēt pie pašas ūdens virsmas. Jautājums tikai kā to piedabūt klāt pie mušas? Tas ir trausls un to pašu par sevi ne pielīmēt, ne piesiet. Atjautīgi cilvēki izdomāja ļoti vienkāršu risinājumu- ielikt to sieviešu zeķubiksēs. Ģeniāli un vienkārši. Pat nav speciāli jāskrien pirkt. Ja vien mājā mīt kāda daiļā būtne, tad par šī materiāla trūkumu sūdzēties gan nevajadzētu. Mums par prieku, plīst tās viņām uz nebēdu un krāsu izvēle arī mēdz būt gana laba. Nedaudz atkāpjoties no tēmas, arī praktiskajā makšķerēšanā visai noderīga lieta, piemēram, lai uzglabātu pavadiņas copē. Nogriežam šķērsām apmēram 10mm strēmelīti. Ļaujam tai dabiski savērpties un apmēram pa vidu sasienam to ar parastu mezglu. Uzliekam to uz 25m pavadiņu auklas spolītes un pie mezgla izduram cauri auklu. Viss. Aukla vairs vaļā neritināsies, aiz auklas gala jūs varēsiet izritināt sev nepieciešamo pavadiņas garumu un pie vajadzības to ari ietīt atpakaļ. Savukārt aiz otrā cilpas gala tās var ērti saspraust pie vestes. Ērti, lēti un praktiski. Bet nu atgriežamies pie mušu lietām. Un siesim mēs šoreiz uzpeldošu nimfu, jeb emergeri ( emerger- angl.). Te nav pat runa par konkrētu kukaiņu sugu. Šī muša vienkārši attēlu nimfu, kas uzpeldējusi ūdens virspusē un no tās drīz šķilsies pieaudzis kukainis. Tāpēc variējot tās krāsas tā var tikt pieņemta gan kā makstene, gan kā viendiene, vai trīsuļoda kāpurs. Viss atkarīgs kādu dabinga toni izvēlēsimies vēlāk ķermeņa veidošanai. Parasti šis mušas tiek sietas zaļos, dzeltenos, brūnos, pelēkos, vīna sarkanos, vai pat melnos toņos.

Āķi parasti izvēlamies liekta tipa, lai mūsu putu poliestera bumbiņa peldētu ūdens virsmai, bet pats ķermenītis jau būtu slīpi uz leju vērsts. Āķa lielums varētu būt no nr. 16 līdz nr.10. Diegu stiprinām uzreiz aiz āķa actiņas un notinam ar to kādus 6mm āķa.image004 Tālāk ar to atgriežamies uz actiņas pusi, atstājot apmēra 3mm brīvas vietas. Tālāk ņemam to pašu zeķu gabaliņu un tajā ieliekam attiecīgā izmēra putu poliestera bumbiņu. Ja mēs ņemam to no kāda iepakojamā materiāla, tad izgriežam no tā attiecīgi kubiciņu un pavirpinot pirkstos, to var smuki noapaļot. Nospriegojam to un sienam klāt. Jānostiprina tas diezgan cieši, jo citādi tam būs tendence pagriezties sāņus. Tad slīpi nogriežam lieko zeķi un ar diegu vēlreiz to notinam iegūstot līdzenu konusveida pāreju. Papildus fiksācijai nav slikti šai vietai arī uzlikt pilīti līmes.

 

 

 

 

 

 

Tālāk notinam atlikušo āķa daļu ar diegu līdz vietai, kur stiprināsim astīti. Astei izmantosim mums jau zināmo irbes spalviņu izgriežot tās vidusdaļu.image006 Šoreiz var īpaši neskatīties uz spalvas garumu, jo te mēs pielietosim vēl vienu mazu viltībiņu. Kad esiet izgriezuši vidu, noplēsiet nost liekos sariņus no abām pusēm. Atstājiet katrā pusē 4-5 sariņus. Tad stiprinām spalvu vietā, kur sākas sariņi. Vai nu to uzvelkot, vai ar cilpas palīdzību, bet tinumus nepievelkam ļoti cieši. Jālūko, lai šajā procesā spalva atrastos precīzi āķa virspusē un nenoslīdētu uz vienu vai otru sānu. Kad tas izdarīts, uzmanīgi aiz spalvas kātiņa, ievelkam astes sariņus vajadzīgajā garumā.

 

 

 

 

 

 

Tālāk to jau piefiksējam visā āķa kātiņa garumā. Diegs mums atkal atgriezies pie konusa sākuma.image008 Šajā vietā ņemsim pašu smalkāko ovālo tinsela ribiņu un pa āķa augšu piesiesim to ejot ar diegu atpakaļ līdz astītei.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šeit noteikti atceraties jau stāstīto, ka vienmēr ribiņu vajag pietīt atstājot kādu milimetru vietas, kur veikt vienu apgriezienu ar ķermeņa materiālu.image010 Tad nebūs problēmas iesāk to tīt ap ķermeni. Tālāk atkal sekos mūsu vecā dabinga uzlikšanas viltība. Tāpēc, pirms to darīt, diegu aiztiniet līdz mušas vidum. Liekam uz diega mūsu izvēlēto dabingu. Šim mušām pārsvarā izmanto dabīgos, ūdeni uzsūcošos dabinga materiālus: zaķi vai vāveri.

 

 

 

 

 

 

 

 

image012

Pēc dabinga uzlikšanas veidosim ķermenīti, vispirms ejot virzienā uz asti un izdarot vienu apgriezienu aiz ribas materiāla. Pabeigsim to kādu milimetru pirms mūsu bumbiņas.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image014

Nākamais solis būs uztīt ribiņu pa ķermeni. Ribiņu tinam pretēji dabinga tīšanas virzienam, sarunājuši? Laikam jau to vairs nav jāatgādina. Kad ribiņa ir piefiksēta, paņemsim birstīti un uzkasīsim ķermeni mūsu emergerim. Izvelkas laukā piespiestie dabinga sariņi un muša iegūst daudz dabīgāku veidolu. Tad augšā piesiesim divas trīs pāva spalviņas un satīsim tās ap diegu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pēdējā operācija būs aptīt šo pāva spalvu kopā ar diegu nosedzot bumbiņas stiprinājuma vietu un izveidojot mūsu mušai krūšu daļu. Parasti tie ir divi trīs tinumi pirms bumbiņas un tik pat tās priekšā. Finišējam un muša gatava. Kā variācija šai mušai, iepriekšējā solī var vēl piesiet baltu vai pelēku antrona sintētikas pušķīti virzinā uz aizmuguri un īsi to apgriezt. Tā mēs varam imitēt stadiju, kad kukainim jau sāk parādīties spārniņi.image016

 

Ko vēl labu var izveidot līdzīgā veidā? Izrādās, arī strīmeros šī metode lieliski izmantojama. Te mēs uzsiesim vienu ļoti oriģinālu peldošu strīmerīti- Booby( angl.), jeb mūsu leksikonā- būbijs.image026 Varbūt siešanas tehnoloģijās nekādus īpašus jaunumus jūs te neatradīsiet. Nu jau pazīstami materiāli un paņēmieni zināmi. A pati muša ļoti interesanta tīri no copes viedokļa. Sāksim ar to, ka tā darbojas pilnīgi pretēji kā ierastās. Parasti mēs makšķerējam ar peldošu auklu un mušai ( strīmeriem, bageriem) ir kaut kāds svars un muša grimst. Te viss otrādi . Būbiju pielieto ar strauji grimstošu auklu. Pats tas savukārt ir peldošs. Tāpēc iznāk, ka mēs auklu nogremdējam, bet būbijs peld virs tās. Velkot uz sevi, tas nirst uz leju, apstādinot tas atkal paceļas uz augšu. Savu lielo putu poliestera actiņu dēļ, šī kustība papildinās ar pašas mušas sāniskām svārstībām. Pluss. Un vēl pie tā jūs makšķerējat gar pašu gultni, kas citādi ir visai grūts uzdevums. Jā, uzreiz atruna, ka tas viss attiecas vairāk uz stāvošiem ūdeņiem. Straumē tas viss vairs nedarbojas. Toties dīķos un ezeros tas darbojas tik efektīvi, ka man liekas, vēl tagad Anglijā ir daudzas ūdens tilpnes, kurās atrunāts, ka būbijus tajās pielietot aizliegts. Es domāju, ka nav vēl speciāli jāstāsta kāpēc.

Un tā šai mušai standarta versijā izvēlēsimies samērā palielu āķi nr.6 vai nr.8. Vēlams ar samērā īsu kātiņu. Labi šim nolūkam der „Salmo” Cobra Viking āķi.image018 Sāksim tieši tāpat kā ar iepriekšējo mušu, tikai bumbiņas mums vajadzēs krietni lielākas un uzreiz divas. Noliekam tās blakus un stiprinām pie āķa. Lieko nost un griezuma vietu izlīdzinām uztinot ar diegu konisku pāreju. Kad tas izdarīts, ar diega tinumiem pārdalām acis pa vidu, faktiski tieši tāpat, kā mēs fiksējām smagās koniskās acis. Vienīgi šeit, ik pa brīdim jāpalūko, lai acis joprojām stāvētu savās vietās un jūs ar diegu tās nenogāztu uz vienu, vai otru pusi. Tinuma vietu arī šeit vajadzētu papildus fiksēt ar līmi.

 

 

 

 

 

Tālākais, jau pavisam vienkārši. Ejot uz āķa aizmuguri stiprinām ovālo sudraba tinseli.image020

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image022

Tāpat kā sienot vullīti sagatavojam marabū spalvu, izgriežot no tās vidus spalvas stemu. Sienam to klāt kā asti. Aste apmēram pusotra ķermeņa, jeb āķa taisnās daļas garumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image024

Diega spolīti ar retiem tinumiem atkal aizvedam līdz acīm un tāpat kā vienkāršajam vullītim veicam tinumus ar atlikušo marabū spalvu pa visu ķermeni. Arī šeit veikt pirmo apgriezienu vajadzētu pirms ribiņas. Kad esam nonākuši līdz acīm, fiksēsim marabū turot to nostieptu uz augšu, kā redzamajā attēlā. Ja nu gadījumā, pienākot pie acīm izrādās, ka dabiski prasās cits spalvas leņķis, droši nebaidieties izdarīt vēl lieku pusapgriezienu, līdz vajadzīgajai vietai. Tas kumpums tīri labi vēlāk harmonēs ar lielajām acīm. Tālāk atkal tīsim ribiņu un to arī fiksēsim tai pat vietā ar trīs četriem tinumiem. Pēc tam diegu pārmetam uz priekšu izlaižot to pa vidu starp acīm. Atlikušu marabū spalvu pārlokām uz priekšu pāri acīm un fiksējam to jau pie actiņas.

 

 

 

image026Pēc tam, protams, kārtīgi uzbužinām būbija ķermenīti. Nu, lūk, cik vienkārši! Šis veidots izmantojot rozā marabū spalvu un, ja atceraties, tad jau biju teicis, ka tā ir neatvairāma krāsa cēlajām zivīm. Testētas tāpat ir versijas olīv zaļā, melnā, sarkanā un oranžā krāsā. Par oranžo un sarkano atzinīgi atsaucas asari. Melns ir melns, vispār viena no ejošākajām krāsām. Es domāju, ka lielākos izmēros tā varētu tik pat labi uzbudināt arī kādu zobaino līdaku. Neesmu pats to gan pielietojis šim mērķim, bet neredzu nevienu argumentu kāpēc, lai tā nedarbotos. Jā, maza piezīme. Lai muša darbotos pilnvērtīgi, to rekomendēju siet brīvā cilpiņā. Rapalas mezgls vai kas līdzīgs, lai mušai būtu vairāk brivkustības.

 

 

 

 

Tālāk nomainīsim nedaudz tēmu un ielūkosimies strīmeru pasaulē. Faktiski tā tiek sauktas dažādas atraktīvas un reālistiskas mazo zivtiņu imitācijas. Kaut arī dažu labu reizi, īpaši ja palūkojas uz tā saucamajiem, klasiskajiem strīmeriem, tur īpašas līdzības saskatīt varētu tikai kāds Salvadora Dalī tipa mākslinieks. Bet nu tādas tās ir un, lai cik dīvaini arī reizēm neliktos, bet zivis arī tās uzskata par gana garšīgām. Pluss, mīnuss es domāju, ka daudzas no tām tieši tā arī radušās un atzītas par labām, tīri uz tādu radošo meklējumu pamata. Pirmā muša ko jums rekomendēšu pārbaudīt noteikti arī praktiskajā copē būs šis baltas strīmerītis. Pat nezinu, vai tam ir kāds pieņemts nosaukums, bet tas tā labās īpašības nemazina absolūti. Parasti tiek siets uz āķiem no 12-tā līdz 6-jam numuriem. Iesākumā sagatavosim mušas pamatu un ar vienu diega slāni un piesiesim vara ribiņu. Ribai var izmantot arī atbilstoša lieluma ovālo sudraba tinseli.image028

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image030Ķermeni šai mušai veidosim no šenila ( chenille). Tas ir sintētisks materiāls, kas iestrādāts diega kordā. Mušiņsējējiem tiek ražots speciāls šenila diegs, kas atšķirībā no galantērijā izmantotajiem, tiek papildus stiprībai līmēts. Bet atsevišķos gadījumos var iztikt arī ar lētākajiem un šūšanas piederumu veikalos nopērkamajiem šenila diegiem. Pieejami tie ir gan visās iespējamās krāsās gan arī izmēros. Tos ērti izmantot arī to pašu mums jau zināmo vullīšu ķermeņu veidošanai. Lai piesietu šenilu ar nagiem jāizplēš sīkie sariņi līdz paliek brīvi kādi 5mm pamata korda. Tad to pieliekam uz āķa vietā, no kuras sāksim veidot ķermeni un pliko kordu piefiksējam ar montāžas diegu.

 

 

 



image032Pēc tam cieši tinumu pie tinuma to uztinam visa ķermeņa garumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image034

Tad uztinam pretējā virzienā vara ribiņu un to arī fiksējam mušas priekšpusē. Priekšējam haklam izmantosim lēto indiešu gaili oranža vai sarkanā krāsā. Izvēlamies atbilstoša izmēra spalvu. Ja strīmeris ( arī slapjā muša) tiek siets uz standarta garuma āķa, tad spalvas garums drīkst būt līdz āķa spicei. Atdalīsim no spalvas apakšas tās pūkaino daļu un siesim pie āķa. Kā pareizi to izdarīt? Strīmeriem un slapjajām mušām spalvas spīdīgajai pusei jāskatās uz āķa actiņas pusi. Lai to tādā veidā uzsietu vislabāk to fiksēt pie āķa no sāna un arī ar spalvas spīdīgo pusi pret sevi. Pielieciet spalvu no sāna pie āķa un ar trijiem diega apgriezieniem piefiksējiet to.

 

 

 

 

 

image036Tālāk izmantojot spalvas turētāju veiksim trīs četrus tinumus ap āķi, labi ir tāpat kā palmerējot ķermeni, pie katra apgrieziena censties ar kreisās rokas pirkstiem atglaust spalvas sariņus uz aizmuguri. Tālāk jau sākas interesantas lietas. Ja mēs gribētu, lai šī spalva tā arī paliek uztīta pa riņķi priekšā, tad mēs vienkārši ar kreisās rokas pirkstiem saglaužam šo pušķīti uz aizmuguri un tāpat to turot, ejam ar diegu uztītajam haklam pāri. Tā parasti veido priekšējo haklu slapjajām mušiņām un arī dažiem strīmeriem. Mūsu versijā mums vajag citu rezultātu. Mums vajag, lai šis hakls atrastos tikai āķa apakšā. Jā, kāds zinošāks sējējs varbūt uzreiz teiks, ka var vienkārši atdalīt no spalvas sānu sariņus un tos piesiet no apakšas. Var darīt arī tā, īpaši ja jūsu arsenālā nav īstā izmēra gaiļa spalvas. Iebildums no manas puses: ir grūti piefiksēt spalvu no apakšas un vēl piņķerīgāks darbs ir to smuki nogriezt, jo āķa actiņa traucē piekļūt griezuma vietai ar šķērēm. Tāpēc iesaku patrenēties veidot to šādā veidā, jo te tādu problēmu nav. Kā tad tas tiek darīts? Esam aptinuši spalvu pa riņķi un piefiksējuši to, kā vienmēr ar trim kontroles tinumiem. Ar adatiņu vai tāpat ar pirkstiem no augšas sadalām šo spalvu divās daļās un pieglaužam to uz leju. Atkārtosim to vairākas reizes, līdz visi sariņi jau būs piegūluši vajadzīgajā vietā. Tad tāpat turot tos pieglaustus kreisās rokas pirkstos, veiksim slīpus tinumus uz aizmuguri ar diegu. Ar šo diega leņķi var viegli regulēt spalvu slīpumu pret mušas ķermeni.

image038Un te nu ir tas rezultāts. Kā redzat, viss mūsu hakls ir nospiests uz leju mušas apakšā. Te labi arī redzams kādā slīpumā to darot tiek turēts diega turētājs.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image040Nākamais solis ir uzlikt mušas spārniņu. Te arī ir redzēti daudzi varianti, bet es ieteikšu jums uzreiz, manuprāt, visērtāko un labāko. Šim spārniņam mums vajadzēs četras brūnas gaiļa spalvas. Redzamās arī nākušas no lētā Indijas cape tipa gaiļa skalpa. Jau minēju, ka tādus der noteikti pārīti iegādāties. Tie lieliski der vietās, kur nav nekādas vajadzības pielietot dārgās selekcionētās spalvas. No tiem var veidot astītes, izmantot ķermeņu tīšanai to stemus un arī šeit tie darbosies lieliski. Spārnam mums vajag izvēlēties četras apmēram vienādas spalvas. Salokiet pirkstos skalpu tā lai spalvas paveras vaļā un aizraujiet četras spalvas, kas izvietotas vienā līnijā. Tāpat veselas salieciet tās pa divām kopā tā, lai to tievie galiņi būtu līdzeni. Tālāk mums šos abus spalvu pārus jāsaliek ar matētajām pusēm uz iekšpusi. Piekrītu, nav vienkāršs triks. Es to parasti daru izmantojot trīs kreisās rokas pirkstus. Vispirms pirmo spalvu pāri ar spīdīgo pusi pret sevi iespiežu starp rādītāj pirkstu un īkšķi. Otro spalvu pāri attiecīgi ar matēto pusi pret sevi ielieku starp to pašu rādītāj pirkstu un vidējo. Ar labo roku pieturam visas četras spalvas un pa kārtai paverot pirkstus, viegli var savietot spalvu galus līdzeni. Tad atliek tikai izņemt laukā rādītāj pirkstu un spalvas nolīdzinātas. Tāpat turot visas četras spalvas kopā piemērīsim aptuveno spārna garumu un ar mazu rezervīti noplēsīsim uzreiz visām četrām spalvām reizē sānu sariņus no abām pusēm. Vēlreiz piemērīsim spalvu garumu un piekoriģēsim to, ja tas būs nepieciešams. Un beidzamā viltība te būs noplēst no lejas par kādiem trīs sariņiem vairāk spalvu. To varēs labi redzēt nākamās mušas bildēs ( Black ghost att.4). Kāpēc tas ir vajadzīgs? Lai mūsu spārns stāvētu tuvāk mušas ķermenim. Ja abās pusēs atstāsiet sariņus vienādā daudzumā spārna leņķis būs daudz stāvāks. Savukārt ja mēģināsiet to spiest uz leju ar diega palīdzību, izspiedīsiet spalvas sariņus uz sāniem un pats spārns var sašķiebties un atvērties.

image042Liekam visas četras spalvas virsū un lūkojam, lai visi četri spalvu kātiņi, jeb stemi būtu blakus viens pie otra ( skat. Black ghost att.5). Ar diviem viegliem apgriezieniem piefiksējam tos. Tagad jau varam atlaist vaļā kreiso roku un piekoriģēt vēl reizi spārniņu leņķi arī vertikālā plaknē attiecībā pret ķermeni. Viss kārtībā? Griežam nost lieko stemu garumu un fiksējam cieši spārnu vismaz divas reizes ar diegu noejot pilnu galviņas garumu līdz āķa actiņai. Finišējam un ar adatiņas palīdzību uzliksim galviņai līmi. Šo mušu var siet arī variācijā ar sarkanu vai brūnu gaiļa spalvu astīti.

 

 

 

 

 

 

Un kā pēdējo šajā reizē, piedāvāšu uzsiet vienu no klasiskajiem, ļoti draudīgā vārdā nosauktu,- Black Ghost strīmeriem.image060 Tam mēs izmantosim arī attiecīgi klasisku strīmeru āķi: nr. 6 un 3x- long ( garu). Bet nu sākumā atkal būs jāskrien uz veikalu un jāiegādājas pirmais eksotiskais materiāls- zelta fazāna galviņa ar apkali vai bez.image044 Redzama ievada bildē. Tā var būt nopērkama atsevišķi vai komplektā ar to oranži melni svītroto apkaklīti. Plaši tiek izmantota sienot lašu mušas un dažādus strīmerus. Pērciet droši, jo šis materiāls mums vēl daudzas reizes būs nepieciešams. Var gadīties, ka ieraugāt arī visu zelta fazāna ādu komplektā ar galviņu. Brīnišķīgi! Nodzeniet savu iedzimto skopumu un ņemiet ciet. Viss tur ir izmantojams, šaubīties nevajag ne mirkli. Nu, protams, palūkojiet tikai, vai tur pirms jums nav paviesojušās kodes. Gadās arī tā, bet tas attiecas uz visām spalvām. Šoreiz mēs izmantosim tās skaistās zeltainās spalviņas no cekula. No tām mēs veidosim astīti. Laikam jau visi būs redzējuši tādas pašas astītes krāšņajās lašu mušās. Tas jums būs maziņš kredīts nākotnei. Kā tad piesiet astīti tā lai, tā smuki stāv? Kas jau ir mēģinājis kādreiz siet kādu lašu mušu, sapratīs par ko es šeit runāju. Lieta tāda, ka mēģinot piesiet to pie āķa, tai ir briesmīga tendence sašķiebties un nestāvēt tā kā attēlā redzams. Ir pat versijas, ka tās mērcē cukura ūdenī un žāvē uz liektas virsmas, lai tās saglabātu savu formu. Astītēm es piedāvāju pavisam vienkāršu, bet ļoti efektīvu paņēmienu.Ņemsim nevis vienu spalviņu, bet uzreiz divas, apmēram pēc garuma vienādas spalviņas. Attīrīsim abu spalviņu stema lejas daļas no pūkām. Saliksim tās kopā un vienkārši saslapināsim. Ar diviem trim diega apgriezieniem tās abas vienlaicīgi piesiesim pie āķa. Šādai uz augšu vērstai astītei nevajadzētu daudz līst ārā ārpus āķa fiziskajiem gabarītiem. Tad muša būs pareizās proporcijās. Pēc tam ar retiem tinumiem pietīsim visu atlikušo spalvu visā tās garumā pie āķa. Tādā veidā tā būs stabili piesieta un laukā neizrausies. Atceraties kā to darījām? Jā, jā pareizi. Pa augšu diegu viegli pārmetam un pret kāta lejas daļu nospriegojam. Tad materiāls tā arī smuki nogulsies uz āķa kātiņa. Kur tad palika tā viltība, jautāsiet? Nepamanījāt? Tiešām? Viltība bija paņemt uzreiz divas fazāna spalviņas. Tad tās bez problēmām ieguļas taisni tā kā vajadzīgs. Tā arī bija tā lielākā viltība. Ja, kādam rodas šaubas, pamēģiniet to atkārtot ar vienu spalvu un tad jūs kā krievi saka: sajutīsiet starpību.

image046Tālāk ņemsim mūsu nodarbībās jau pielietoto sudraba zelta milaru ( mylar). Tas mums kalpos kā ribiņa un piesiesim to virzienā uz aizmuguri. Atstāsim kādus 2mm brīvas vietas pirms astītes.

 

 

 

 

 

 

 

 

image048Nākamais oriģinālais materiāls būtu melns sintētisks flosa diegs. Faktiski daudz dzīslu diegs. To arī plaši pielieto mušu, īpaši lašu mušu, siešanā. Veikalos nopērkams, bet te es atkal jums varu iedot mazu ekonomisku padomu. Aizejiet uz tirgu un nopērkat kurpju šņores. Maksā santīmus. Krāsas? Kādas vien vēlies. Lūdzu! Abus presētos galus nogriežam un nedaudz pabužinām. Redzēsiet, ka kurpju šņore ir savīta no daudziem atsevišķiem smalkākiem arī daudzu dzīslu fragmentiem. Paņemiet aiz gala vienu no šiem galiem un izvelciet to laukā. Materiāls jums rokā. Sienam to klātu. Tikai kur? Ir divi varianti. Vai nu tā kā redzamajā attēlā stiprinām to aizmugurē un tad tīšanas secība būs šāda: Tinums aiz milara, uz priekšu, atpakaļ un vēlreiz uz priekšu. Vai, otrs variants. Stiprinām to priekšā un tinam uz aizmuguri, atkal palaižam aiz milara un atpakaļ uz priekšu. Vienā gadījumā tie būs trīs slāņi, otrā -divi. Viss atkarīgs no materiāla biezuma un āķa lieluma. Labāk tomēr pieturēties pie principa, ka liksim materiālu labāk plānākā kārtā un tīsim vairākus slāņu. Tas dos daudz gludāku mušas ķermeni. Un šī tēze piemērojama vairumam materiālu.

image050Kad tas paveikts, mēģināsim glīti uztīt arī ribiņu. Būs labi, ja milara platums būs apmēram vienāds ar atstarpēm. Par cik te ķermeņa pamats ir ciets, tad šajā gadījumā ribas tīšanas virziens nav būtisks. Fiksējam to un uzreiz veidojam ar diegu līdzenu konisku pāreju uz actiņas pusi. Tālāk visu ķermeni pārklājam ar līmi vai laku. Satraukumam par zaudēto laiku nav pamata jo, kamēr tā žūs, mēs sagatavosim spārna spalvas.

 

 

 

 

 

image052Jau sienot iepriekšējo strīmeri teicu, ka spalvas apakšējo daļu vēlams noplūkt tālāk. Šajā bildē speciāli piesēju tikai vienu spalvu, lai būtu labāk redzams, kā tas izskatās dabā. Tāpēc šī bilde ir tīri ilustratīva un nav siešanas solis.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image054Tieši tāpat, arī šajā attēlā parādīts, kā būtu piesienamas visas spalvas, lai tās smuki balstītu viena otru. Analoģiski kā iepriekšējā gadījumā, Black ghost strīmera spārnā liksim četras baltas gaiļa spalvas. Katrā pusē pa divām un ar matētajām pusēm kopā vienu pāri pret otru.

 

 

 

 

 

 

 

image056Priekšējam haklam oriģināli tiek likta dzeltena gaiļa spalva. Ērti to stiprināt ir aiz tās tievā gala. Tad ir daudz vieglāk to uztīt pa riņķi, jo var to izdarīt pat bez spalvu turētāja palīdzības un arī tas ir labi, kā šādā veidā uz āķa tiek uztīta pati tievākā spalvas stema daļa, kas nerada papildus apjomu galviņai. No sākuma saņemiet to pirkstos aiz tievā gala un vairākas reizes atglaudiet to uz aizmuguri. Tad tāpat atglaustu turot kreisajā rokā piesiesim to maksimāli tuvu vietai, kur sākās spārns. Šajā momentā vēl vēlams papildus aizlauzt spalvu nobraucot gar stemu ar šķēru ārējo kantīti. Viss jau tā kā kaut kur dzirdēts, ne?

 

 

 

 

 

image058Tālāk tīsim to virsū. Četri līdz pieci spalvas tinumi būs pašā laikā. Fiksējam to priekšā un lieko griežam nost. Turpinām tinumus līdz pašai āķa actiņai un tad griežamies atpakaļ. Tinam diegu cieši tinumu pie tinuma līdz visa vieta, kur tika tīta spalva pārieta pāri ar diegu. Pie šīs operācijas arī vēlams ar kreisās rokas pirkstiem piespiest spalvu gar ķermeni. Vēlreiz diegu attīsim līdz actiņai un divi finiša mezgli nobeigumā. Taisot apgriezienus ar mezglu tinamo, arī lūkosim likt tinumus vienu pie otra, virzienā prom no actiņas. Dažreiz , ja galviņa liela, tad var pat lieta aiziet līdz četriem finiša mezgliem. Gadās arī tā. Beigās ar adatiņu uzliksim līmi vai laku no visām pusēm un mūsu strīmeris gatavs!

 

 

 

Šoreiz pēdējais vārds būs tieši par galviņu siešanu. Veidojot gan strīmeru, gan vēlāk arī lašu mušu galviņas vispār centieties vienmēr ievērot šo principu. Vienmēr noejiet pilnu ceļu no vietas, kur tika piesiets materiāls ( vienalga kāds- spārns, spalva, kāds spīgulis vai vēl kas) visā galviņas garumā turp un atpakaļ. Tādā veidā jūsu mušas galviņā neveidosies nesaprotamas kalnu pārejas. Tā būs vienmērīgi slīpa un līdzena. Labam sējējam pietiek tikai palūkoties uz jūsu veidoto galviņu, lai viņš uzreiz noteiktu, kādā līmenī jūs sienat mušas. Slikti veidota galviņa- viss skaidrs. Varat pat neturpināt savus piedzīvojumus stāstīt. Ceru, ka jums nekad nenāksies to dzirdēt. Tāpēc jau mēs te strādājam un vēl kādu brīdi pastrādāsim arī turpmāk.image060

 

 

 

 

 

 

 



p.s. Šī nebūt nav tā labākā galviņa. Ceru, ka jums tā iznāks vēl labāka.

Turpinājums sekos!



 

4229443676_d