Mušu ABC-PAMATI - 5.nodarbība. Drukāt
Saturs
Mušu ABC-PAMATI
2.nodarbība.
3.nodarbība.
4.nodarbība.
5.nodarbība.
6.nodarbība.
7.nodarbība.
Visas lapas

5.nodarbība.

Vasaras karstums ieviesis zināmu panīkumu vismaz man pazīstamo cilvēku vidū. Laikam, ka arī zivīm tas nav nācis īpaši par labu un to aktivitāte un ķeršanās patlaban ir visai īslaicīga. Tomēr kādu vēlu vakara stundu, kad dienas karstums garām, pasēdēt pie sienamā galda neatteiksies neviens īstens mušototājs. Tāpēc turpināsim mūsu iesāktos darbiņus ierastajā kārtībā. Pakavēsimies vēl mazu brīdi pie tām pašām nimfām un pamazām iesim uz augšu vārda tiešā nozīmē. Kā pirmo šoreiz piedāvāšu jums uzsiet pāris nedaudz sarežģītākas nimfas versijas, kurās pamēģināsim izmantot vēl pāris jaunus materiālus un siešanas tehnikas.

 image002

 

Vispirms palūkosim, kas mums šodienu mētājās pa galdu. Larva lace, vai vinil rib dažādās krāsās. Vinila riba –latviski. Nebrīnieties, tas nav oriģināls iepakojums. Vienkārši liels materiālu klāsts, kas bez šaubām arī jūsu siešanas stūrītī ar laiku radīsies, prasa kaut kādā veidā optimizēt materiālu uzglabāšanu un līdz ar to arī to atrašanu. Man šāda veida lietām ļoti labi kalpo šādas plastmasas spolītes, kas paliek pāri no lodēšanas materiāliem. Uz tām lieliski var glabāt dažādus rupjākus diegus, vara un svina stieples, vilnas diegus un vēl simts lietas. Neaizņem daudz vietas un materiālu viegli gan izvilkt ārā, gan lieko attīt atpakaļ. Starp citu, uz tām arī ērti uztīt līdzi ņemšanai copē dažādus līdaku pavadiņu materiālus. Ļoti ērta lieta. Meklējiet pie paziņām radiotehniķiem. Bet nu iesākām mēs tēmu par vinila ribām. Tās tiek pārsvarā izmantotas lai sietu dažādu nimfu ķermenīšus. Dažreiz arī kā ķermeņa ribojums lielākām mušām. Mēdz būt dažādi to profili. Tās var būt pilnībā apaļas, ar cauru vidu, kā trubiņa, un pusapaļas. Vienkārši pērkot jāpalūko no gala, ko tad mēs īsti pērkam. Es visbiežāk strādāju ( vai jāsaka, ka gadījies iepirkt) ar pusapaļās formas ribām. Interesants materiāls arī no tāda aspekta, ka tas, lai arī ir ar nokrāsu, tomēr ir puscaurspīdīgs un tas lielā mērā nosaka dažas īpatnības ar to darbojoties. Jāpadomā par divām lietām. Pirmā, ka apakšā patītais materiāls vai diegs izmainīs gala toni mušai, jo būs redzams caur ribu. Otrā lieta, ka diezgan rūpīgi vajadzētu uztīt pamatu zem ribas, lai tas būtu gluds un nebūtu lauzumu, kas uzreiz būs uzkrītoši redzami gatavajā izstrādājumā.

Tad nu pamēģināsim uzražot pirmo, vienkāršāko versiju trīsuļoda kāpuram image004( angl. bloodworm). Šeit būs variants ar mums jau zināmo vara galviņu. Tāds variants labi strādā kā smagā nimfa. Var, protams, arī nelikt svinu vispār un tad to siet uz pavadas kā otro mušu. Starp citu, arī ziemas copes cienītājiem tā būs visnotaļ noderīga muša, parasti tiek lietota tā sauktā „Lietuviešu čorta” komplektācijā. Bet nu atpakaļ pie mūsu mušas. Tātad, vajadzīgs būs liektais vai taisnais nimfu āķis. Uz tā liekam vara galviņu, patinam atbilstoša izmēra svina diegu un gludi to iestrādājam ar plakano diegu. Tas viss mums jau ir zināms. Atceraties taču mūsu tikšanās reizes, ne? Es tā ceru. Izmēri? Sākot no 14-tā numura āķa un uz augšu. Atbilstoši āķa izmēram izvēlēsimies arī vara galviņu. Ja vēlamies iegūt vēl smagāku mušu un tas attiecas ne tikai uz šo, konkrēto mušu, tad tagad pieejamas mūsu veikalos arī tādas pašas volframa galviņas, visādās krāsās un formās (šim modelim vairāk pat piestāvētu melnas krāsas galviņa. Neatradās pie rokas tikai šoreiz). Tas nozīmē, ka pie viena fiziskā izmēra varam dabūt daudz smagāku mušu, vai arī citu reizi samazināt galviņas izmēru nezaudējot mušas kopējo svaru. Dzīve iet uz priekšu, tā sakot. Tālāk, praktiski uzreiz aiz galviņas, stiprinām vinila ribu. Trīs četri stipri tinumi. Ja tā ir pusapaļa, kā redzamā, tad ar plakano pusi uz leju. Stipri tāpēc, ka tinot to uz aizmuguri mēģināsim vinila ribu pamazām nostiept, pakāpeniski palielinot tās nospriegojumu. Tas vajadzīgs lai iegūtu konisku mušas formu.Pietinam to visā ķermeņa garumā uz tik pat rūpīgi ar diegu atgriežamies image006atpakaļ pie galviņas , lai liktu nākamo materiālu. Šoreiz pamatam izmantošu Mylar lenti ar sudraba pusi uz āru. Materiāls speciāli tiek ražots mušu sējēju vajadzībām un pēc ārējā izskata atgādina jaunā gada eglīšu spīguļus. Tikai atšķirībā no tiem, mylaram spīgulis zelta vai sudraba krāsā ir uzklāts uz plastikāta pamata. Līdz ar to tas ir elastīgs, labi pieguļ pamatam to nostiepjot. Šai mušai var arī, protams, bez tā iztikt un šajā gadījumā mēs vienkārši to liekam, lai iepazītos ar tā lietošanu mušā. Plašāk mylars gan tiek lietots strīmeros un lašu mušās. Mūsu trīsuļodam tas piedod tādu zināmu caurspīdīguma efektu. Tās neliels acu apmāns un liekas, ka zem ribas apakšā nekā nebūtu. Bet nu vienkāršākā versijā nekas slikts nebūs, ja arī bez tā iztiksiet un paliks tikai sarkana diega pamats.

 

 

 

 

Mylar tiek tīts ar vienmērīgu soli un, lai to skaisti uztītu tad, vēlamsimage008 vienmēr to tīt divās kārtās pa mušas ķermeni, turp un atpakaļ. Vienā kātā to liekot būs zināmas problēmas ar tā stiprināšanu. Tad nāktos to stiprināt āķa aizmugurē un lieku reizi tīt diegu uz priekšu. Paliktu redzams diegs un tas nav labi. Tinot mylar vienīgā lieta, ka nedrīkst ne brīdi atslābināt tā nospriegojumu. Ja nu gadās ( un parasti arī gadās), ka tas izsprūk no pirkstiem, tad viss jāsāk no sākuma.

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk uztīsim vinila ribu. Procedūra pavisam vienkārša.image010 Vajadzētu tikai lūkot, lai tinumi būtu cits pie cita un pats ribas materiāls tīšanas procesā nesavērptos. Kad fiksējam to galā, vajag to sirsnīgi nostiept. Nostiprinām to ar trim diega vijumiem un tādu pašu nostieptu slīpi nogriežam. Atlikušo galu atkal pārejam pāri ar diegu.

 

 

 

 

 

 

 

Nu un pašās beigās galvas daļu izdekorējam ar pāva spalvas trim image012četriem apgriezieniem, kurus kā vienmēr, neaizmirsīsim aptīt ap diegu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Klasiski finišējam ar diviem mezgliem un mūsu muša gatava. Neskatoties uzimage014 savu it kā vienkāršo izskatu, tomēr diezgan komplicēta bija. Bet nu ir vērts pacensties. Katrā ziņā šī būtu muša, ko es rekomendētu jums izmēģināt makšķerējot ezeros un mēģinot noķert kādus miermīlīgo sugu pārstāvjus. Breksīšiem, raudiņām, ruduļiem un asarīšiem vajadzētu patikt.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Turpinot to pašu tēmu vēl nedaudz pavingrināsimies sarežģīt sev dzīvi sienot līdzīga stila nimfu atraktoru. Pie viena iepazīsimies ar kārtējo jauno instrumentu, kuram ir divas labas īpašības. Tas nav dārgs un tam ir un arī turpmāk būs ļoti plašs pielietojums- dabinga savērpējs ( dabbing twister).

image016

Redzamais ir lētais indiešu variants. Neskatoties uz šo vienīgo trūkumu tas pilnībā pilda visas tam paredzētās funkcijas un šim modelim ir vēl viena laba īpašība -liels svars, kas palīdz ļoti viegli savērpt materiālu un tas var darba laikā brīvi karāties diega cilpā. Ļoti bieži gadās tā, ka tīšanas loģiskā secība to prasa. Vietā, kur tas būs nepieciešams, izveidojam 8-10cm garu diega cilpu un tajā iekaram savērpēju. Kā veidot cilpu? Vajadzīgajā attālumā atlaižam diegu un apmetam to ap savu pirkstu. Tad atkal ar diegu ejam atpakaļ pie āķa un taisām apgriezienu ap āķi tieši virs no āķa apakšas nākošā diega. Viena problēma. Cilpai pa vidu paliek āķa un uztītā materiāla biezums. Ko darīt? Apmetam vēl vienu tinumu ap cilpu no āķa priekšpuses un atkal vēl viens tinums ap āķi. Vienkārši un eleganti.

image017

Zīm 1. Dabinga cilpas veidošana.

 

 

 

 

 

 

 

 

Nu šajā cilpā varam iekārt savērpēju un darboties tālāk. Ko tas dod? Ar šādas cilpas palīdzību var uz mušas ķermeņa uztīt visdažādākos materiālus. Pat īpaši nepaklausīgus. Kā atceraties viens no tādiem mums jau bija roņa dabings. Labs paņēmiens tas arī ir no tā aspekta, ka materiāls tiek gareniski savērpts starp diviem diegiem un uz āru paliek tā brīvie gali. Tas ļauj veidot kuplākus un arī dzīvīgākus mušu ķermeņus, kad ir tāda vajadzība.

 Tagad jau reāls piemērs. Atkārtojam visas tās pašas darbības, kā tas bija sienot iepriekšējo mušu, tikai, kad esam piesējuši vinila ribu, izveidojam jau pieminēto cilpu un atstājam to nostieptu ar dabinga savērpēju brīvi karājoties. Stiprinām to un atkal notinam mušas ķermeni ar mylar.image019

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kad tas ir izdarīts, atšķirībā no iepriekšējās mušas vinila image021ribiņu tīsim nevis cieši tinumu pie tinuma, bet ar soli apmēram tās pašas ribas materiāla platumā.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk starp diegiem ieliekam to pašu roņa dabingu. Te labi tas, ka nevajag to pat īpaši fiksēt. image023Mazu dabinga daudzumu plānā kārtā ieliekam starp diegiem un saspiežam diegus kopā paceļot to uz kreisās rokas pirksta. Materiāls būs nofiksēts un nekur vairs nespruks. Iegriežam savērpēju un pēc brīža palaižam cilpu vaļā. Dabings skaisti savērpsies starp diegiem. Tālāk ar spalvu turētāju ( hackle plier) saņemam mūsu vērpumu virs savērpēja un pārgriežam cilpu. Savērpēja darbs ir izpildīts un tālākais jau ir mūsu pašu roku veiklības jautājums.

 

 

 

 

 

 

 

Tagad ar tādu pašu solīti tinam dabingoto diegu, liekot tā tinumus uzreiz aiz vinila ribas un beigās fiksējam to pie galviņas.image025

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Kā jau teicu, ka ja ir vēl vēlēšanās nedaudz sarežģīt dzīvi, tad šajā brīdī mūsu iespējasimage027 vēl nav izsmeltas. Šai mušai lieliski vēl piestāvētu arī kājiņas no irbes spalvas. Ar to jau arī esam darbojušies. Atliek tikai izvēlēties atbilstoša izmēra spalvu un, kā jau pierasts, piesiet to aiz tievā gala stiprinājuma vietā. Viens apgrieziens ar spalvu, rūpīgi atglaužot spalvas sariņus uz aizmuguri, būs pilnīgi pietiekams.

 

 

 

 

 

 

 

Kad esam to piefiksējuši, neaizmirsīsim ar pāris diega image029tinumiem virzienā uz aizmuguri pilnībā piefiksēt trauslo irbes spalviņu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nu un pēdējais elements atkal ir pāva spalvas apkaklīte un finišs. Nu, bija grūti? Nē taču, es ceru. Tad jau viss kārtībā! Šādas atraktīvas mušiņas var veidot kombinējot visdažādāko krāsu vinila image031ribas un dabingus. Nu piemēram, olīvu zaļa ribiņa un sarkans vai brūns roņa dabings. Dzeltena riba un zaķa dabings, utt. Ļaujiet strādāt jūsu fantāzijai. Un varbūt jūsu versija izrādīsies vēl nevairāmāka. Ļoti seksīga muša, vismaz man patīk. Parasti šādas mušas es izvēlos likt ne pārāk skaidros ūdeņos. Jāsaka, ka arī zivīm līdz šim tās patikušas gana labi. Jāatzīst, ka gan daža laba kombinācija neguva cerēto atsaucību, lai nepateiktu rupjāk, bet to pareizo noskaidrot varēsiet paši. Kaut kāds radošs moments lai paliek arī jums.

 

 

 

 

 

 

 

Nākamais mums jaunais materiāls (skat. pirmo bildi) ir antrons. Ļoti līdzīgs materiāls var tikt veikalos tirgots arī zem citiem nosaukumiem: poly jarn, sparkle jarn, Z-lon. Nedaudz rupjākas struktūras, bet praktiski tāds pats daudz šķiedru sintētisks materiāls tiek izmantots arī paklāju malu apšūšanai.image033 Attiecīgi arī meklējams būtu ne ar copi saistītos veikalos. Klasiski tas vairāk tiek pielietots sienot sausajās mušas(spārni, spārnu pamatnes, copes indikatoru mušas), bet arī nimfu sadaļā tam atradīsies kāds interesants pielietojums. Nogriezīsim kādus divus centimetrus tā un ar vara stieplīti uzmetīsim tam šādu cilpiņu. Tad nogriezīsim to, atstājot, kā redzams, kādus trīs milimetrus materiāla. Un ar šķiltavām uzmanīgi piededzināsim šo brīvo galu. Laikam aizmirsu jums jau pašā sākumā rekomendēt šķiltavas kā absolūti nepieciešamu mušiņu siešanas aksesuāru. Kā redzēsiet, vēlāk bez savu tiešo funkciju pildīšanas tās absolūti būs nepieciešamas mūsu radošajā procesā. Estētiem un pīpēšanas nīdējiem šim nolūkam varētu kalpot ķīmijas eksperimentiem paredzētā spirta lampiņa. Tiesa man nav informācijas, vai tādas vēl joprojām ir nopērkamas.image035

Rezultātam vajadzētu izskatīties apmēram šādi. Atliek noņemt stiepli un esam ieguvuši vienu no nākamās mušas elementiem. Jā, kam tad tas bija vajadzīgs? Mūsu nākamā muša būs makstenes, kas dzīvo mājiņā, imitācija. Esat taču tādus dabas izstrādājumus redzējuši? Man liekas, ka katrā ūdens peļķē tādus var atrast. Cits jautājums vai uz tādu kaut ko var arī reāli kādu zivi noķert? Smagi. Man nav gadījies un cik zinu arī citiem nē. Bet tas absolūti nemazina mušas izcilās īpašības. Un tās būtu: tā ir smaga . Parasti tādu mušu izmanto tandēmā, respektīvi, šī muša kalpo kā svars, kas nogādā zem ūdens kādu ēdamāku „kumāsu”. Tāpēc vien jau ir vērts to pamēģināt uzsiet. Un kur tad vēl cerība, ka varbūt jūs šoreiz būsiet tas laimīgais, kam paveiksies. Zivju kuņģos makstenes ar mājiņām mēdz būt ļoti bieži. Par imitācijām to ar tām copējot, tā gan nevarētu teikt. Jā, tas ir viens no savdabīgiem, kādu ir mūsu copē ne mazums, paradoksiem. Un es nebūt neesmu vienīgais kas to ir piefiksējis. Ir vesela čupa ļoti reālistisku mušu, kas viens pret vienu attēlo reālu kukaini, bet uz kurām noķert zivi nekad, vai arī ļoti reti, nevienam nav izdevies. Lai cik arī dīvaini tas neizklausītos, bet tā ir absolūta patiesība. Un tai pašā laikā, būs vēlāk tāds pats klāsts ar mušām, par kurām jebkurš sevi cienošs makšķernieks pirmajā acu uzmetienā Jums paprasītu: kas tas par ērmu? Un Jūs varētu droši pateikt: Es nezinu, bet uz to, man ( pasvītroju man) ķeras zivis.

 

Nu tā! Tā nu bija maza filozofiska atkāpe, kuru pavisam droši jūs varējāt arī izlaist. Bet nu atgriežoties pie mūsu mušas, jeb kā krievi saka: bļiže k tjelu! Sāksim ar to, ka piestiprināsim mūsu apdedzināto antronu pie āķa izliekuma.image037 Jā, nebrīnāties, jo šī konkrētā muša tiek sieta otrādi, jebšu tās domājamā galvas daļa atrodas vērsta uz āķa liekuma pusi. Vispār tā, nedaudz paskrienot uz priekšu, ir vesela sērija mušu, kas tie sietas pretēji klasiskajam izvietojumam un nevar noliegt, ka dažkārt tas ir ļoti praktiski. Bet, nesatraucaties. Mums vēl vēlāk būs vesela sadaļa par tēmu reversās, jeb otrādi sietās mušas. Tātad mūsu apdedzinātais antrona materiāls šajā gadījumā attēlos makstenes kāpuru, kas izlīdis no mājiņas. Nav līdzīgs? Varbūt nepagadījās īstās krāsas antrons pie rokas. Vislabāk šim nolūkam būtu izmantot tādu krēmīgu vai pelēki brūnas nokrāsas antrona materiālu. Kad tas ir sekmīgi padarīts, stiprinām atlikušo materiālu visā āķa garumā virs āķa. Tā ir viena no absolūtajām mušu siešanas ābecēm, ko es jums laiku pa laikam centīšos laiku pa laikam atgādināt. Tādējādi mēs iegūstam līdzenu mušas ķermeņa formu un piestiprinām maksimāli labi pašu materiālu. Citiem vārdiem sakot, muša kalpos ilgi, ja tai liktenis nebūs lēmis ieķerties kāda augsta koka zarā. Bet tas jau atkal cits stāsts.

Kā jūs jau redzat no bildes, mēs atkal veicam tādu pašu operāciju kā pirmīt sietajai mušai. Pēc antrona piefiksēšanas atkal paņemam irbes spalviņu un izveidojam kājiņu imitāciju.image039 Tad atkal izveidojam dabinga cilpu. Nākamais solis būs mušas „smadzināšana” ar svina diegu. Te viss vienkārši . No viena gala atkal vienmērīgi uztinam svina stiepli visā ķermeņa garumā. Esam pārliecināti, ka šai mušai vajadzētu „ skrāpēt” akmeņus? Liekam svina diegu divās kārtās.

 

 

 

 

 

 

 

 

Makstenes mājiņas būvēšanai šoreiz izvēlēsimies brieža spalvu. Apvienojot to ar jau apgūto materiālu likšanu dabinga cilpā, redzēsim kādu interesantu risinājumu un mušas izskatu varam iegūt.image041 Šim nolūkam mums vajadzēs šādas plakanas spīlītes. Attēlā redzamās ir oriģināls „Marc Petitjean” produkts, kas nāk no viņa maģisko instrumentu komplekta. Laba lieta un to izmantošanu mēs vēlāk apskatīsim visos smalkumos. Protams, ka būs grūtības tādu momentā šeit nopirkt, bet tas nav nekas briesmīgs. Var lieliski šim nolūkam izmantot vai nu kancelejas preču veikalos nopērkamas līdzīgas konstrukcijas plastmasas dokumentu turētājus. Kam rokas pareizajā vietā, var mēģināt tādu pašu uzbūvēt saviem spēkiem no pavisam lētiem kancelejas piederumiem.

 

 

 

 

 

 

 

 

Plastmasas lineāls un šāds klipsis, 5min epoksīds un jūsu rīcībā ir vajadzīgais instruments. Nebūt ne sliktāks par oriģinālu.image043

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kas tad tālāk? Izmantojot šo spīlīti no brieža spalvas var viegli nogriezt spalvu kā redzamajā bildē.image045 Pie kam , var viegli izvēlēties cik garus sariņus jūs tālāk liksiet dabinga cilpā. Pārāk garus tos likt cilpā neiesaku, jo tad spalva sāk sapīties savā starpā. Līdz 1,5-2cm ir pilnīgi pietiekami.

 

 

Liekam briedi iekšā un savērpjam to ar virpuli, tieši tāpat kā iepriekšējā gadījumā. Šajā attēlā jau redzams gatavs rezultāts. Tālāk to vienkārši tinam pa ķermeni. Vienīgais ieteikums atkal pie katra apgrieziena censties ar kreisās rokas pirkstiem saglaust tinamo spalvu uz aizmuguri, līdzīgi kā mēs darījām, palmerējot ķermeni ar gaiļa spalvu. Tad jūs nespiedīsiet klāt pie ķermeņa no iepriekšējā tinuma uz priekšu noliektās spalvas.

 

 

 

 


Nu un pabeidzot šo darbiņu mūsu muša izskatīsies apmēram šādi.image047 Kāds, kas jau ir darbojies ar siešanu varbūt pat teiks, ka tas vienkārši pakots briedis. Jā, rezultāts ir stipri līdzīgs tikai ar to starpību, ka parasta brieža pakošana tiek veikta pa pliku āķi un šajā gadījumā šī metode nederēs. Savukārt atkal, ja kādam nepadodas klasiskā brieža pakošana, tad redzamā metode, ļauj viegli šo vājo pozīciju piemānīt, jo rezultāts ir praktiski identisks. Pie klasiskās brieža spalvas pakošanas tehnikas mēs sīkāk pakavēsimies sauso mušu sadaļā.

 

 

 

 

 

 

 

Beidzamais solis: mēs ar šķērēm vienkārši nogriezīsim lieko spalvu pēc vēlamās formas.image049 Viena nianse darbojoties ar briedi. Ja jūs vēlaties, lai tas izskatās gluds, tad ar šķērēm drīkst griezt spalvu tikai garenvirzienā grozot mušu, vai nu no priekšas uz aizmuguri, vai otrādi. Nekādā gadījumā šķērsām un mainot griešanas virzienus. Tad rezultāts būs tāda izrobota panka galvai līdzīgs. Šai mušai tas nav būtiski, jo makstenes mājiņa parasti tieši otrādi ir visai neregulāras formas, bet citas mušas sienot noteikti atcerieties šo padomu. Tas saprotams nav vienīgais variants, kā uztaisīt šo mušu. Ķermeni var izveidot arī no zaķa dabinga arī liekot to dabinga cilpā. Vēl smalkāks variants ir izsijāt no jūsu makšķerējamās upes smalkus akmentiņus un pielīmēt tos ar līmi. Tad tās varētu būt pilnīgi neatvairāms variants un arī tai pat laikā ļoti smaga muša. Viss jūsu rokās, tā sakot.

 

 

 

Tagad izmantojot jau apgūtās tehnikas un šos pašus materiālus uzbūvēsim vēl pāris interesantas imitācijas. Pirmā varētu būt muša, kas attēlo kukaiņa šķilšanās stadiju, kad no nimfas izšķiļas pieaudzis kukainis.image051 Šajā gadījumā apdedzinātais antrons piesiets mušas aizmugurē būtu nimfas vecais ķermeņa apvalks, no , kura kuru katru brīdi izlīdīs jau pieaugušai kukainis. Tam jau izlīduši spārniņi un drīz tas jau gatavojas pilnīgi pamest veco ķermeni. Uz liektā shripm tipa āķa uztinam diega pamatni un no aizmugures piestiprinām mūsu antrona sagatavi, To pietinam uz āķa, bet atstāsim antronu nenogrieztu un apmēram trešdaļu āķa brīva mušas galvas daļas veidošanai.

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk no dabinga veidojam mušas ķermeni un nobeidzam to uzreiz pie antrona. Atlikušai antrons mums imitēs jau mušas izlīdušos spārnus.image053 Šajā vietā atkal veidojam dabinga cilpu un liekam tajā atkal brieža spalvu. Šoreiz tikai neņemiet to tik daudz, jo mums vajadzēs burtiski ar to izdarīt 3-4 apgriezienus. Pirmo apgriezienu veicam maksimāli cieši pie spārna, jo tas atspiedīs to atpakaļ vajadzīgajā leņķī.

 

 

 

 

 

 

 

 

Kad tas sekmīgi paveikts, finišējam un lieko briedi apgriežam. Es parasti atstāju uz aizmuguri vērstos veselos brieža spalvu galus, jo tie glīti attēlo jau parādījušās kukaiņa kājiņas.image055 Nogriežam lieko antronu un mūsu muša gatava. Nu vai nebija eleganti un vienkārši?

 

 

Un kā pēdējo šo reizi palūkosim uzsiet vienu no leģendārā Amerikas mušiņošanas guru Garry LaFontaine radīto uzpeldošās makstenes ( cadis) imitāciju ( sparkle pupa).image069 Mēs arī savā žargonā šīs mušas saucam par „pupām”, vai mīļi par „pupāniem”. Nejauciet ar ēdamajām, lūdzu. Šis gan arī ēd, bet domātas tās zivīm. Atkal izmantosim liekto āķi un piesiesim nedaudz mazāku antrona šķipsnu virzienā uz mušas aizmuguri. Šoreiz gan ar mazu niansi. Sāksim to stiprināt no āķa actiņas puses, bet sienot virzienā uz aizmuguri to pie āķa nedaudz paspiežam materiālu uz āķa, tā lai tas it kā no visām pusēm apņemtu āķa kātiņu. Kāpēc? Pēc nākošā soļa tas kļūs skaidrs.image057

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tad no sintētiskā dabinga uztīsim ķermenīti. Te parasti izvēlas tumšāku toņu brūnu vai zaļu dabingu.image059

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Un te nu būs pats grūtākais uzdevums. Antronu no aizmugures pārliekt un piefiksēt aiz ķermeņa. Pie kam nevis vienkārši nostiept, bet tā lai tas apņem ķermenīti ar brīvu liekumu. Nav nostiepts un tai pat laikā vienmērīgi apņem to no visām pusēm.image061 Es šo problēmu parasti risinu tā, ka no sākuma papūšu mušai no aizmugures. Antrons iztaisnojas. Tad ar adatiņu iztaisnoju un sakārtoju kaut kur ne tajā virzienā aizskrējušos sariņus. Tad ar četriem pirkstiem apņemu mušu no aizmugures un pārvelku to uz priekšu. Tad apmetu vienu vieglu diega cilpu un pirms savilkšanas nedaudz pabīdu pirkstus uz atpakaļ , lai materiāls nenostieptos. Nav viegla operācija un arī man ne vienmēr sanāk skaisti ar pirmo reizi. Nākas dažkārt to atkārtot vairākas reizes līdz sanāk vēlamais rezultāts. Bet ir vērts pacensties, jo tas arī ir tas maģiskais Garry LaFontaine novērojums, kas tiek šādā veidā realizēts. Nimfa pirms uzpeldēšanas uz spuriņām uzkrāj gaisa burbulīšus, lai varētu pacelties ūdens virspusē un ar šo mēs mēģinām imitēt šo gaisa burbuli, kuram cauri spīd pats nimfas ķermenītis. Viltīgs puika tas Garry LaFontaine bijis, ne?

 

 

Tālākais jau viss pavisam viegli un mums zināmi. Sagatavojam, iztīrām no pavilnas brieža spalvas pušķīti. Nolīdzinām to un piesienam to virspusē.image063 Atceraties kā to stiprināt? Atgādināšu. Kad tas piefiksēts šādi kā mēs redzam , visu laiku turot to ar kreiso roku pašķiram pa nelielai porcijai uz priekšu noliekušos brieža spalvu uz aizmuguri un taisām apgriezienu ar diegu. Tā to darām līdz nonākam līdz plikam āķim. 4-5 reizes ir pilnīgi pietiekami lai briedis stabili turētos mušas virspusē.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tad to slīpi un maksimāli tuvu āķim nogriežam un seko nākamā viltībiņa. Mums nebūt nevajag, lai briedis atrastos mušas augšpusē.image065 Patiesībā mums vajadzētu lai tas atrastos gar sāniem un skatītos uz leju. Kā to paveikt? Ar īkšķa nagu paspiežam uz briedi no augšas un uz leju vietā kur to piesējām. Atkārtojiet to pāris reizes un jūs redzēsiet kā briedis it kā sadalās divās daļās un jau pavirzījies uz sānu pusi. Ja kāds sariņš spītīgi to nevēlas darīt varam izmantot adatu, lai noliktu to pie vietas.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tad to pieturēsim ar kreiso roku šajā stāvoklī un ar diegu slīpi vēlreiz pārtīsim griezto vietu. Viss- briedis būs stabili piefiksēts jaunajā stāvoklī.image067 Ja nu kās sariņš augšā tomēr ir spītīgi palicis,- tāda maģiska lieta kā šķēres palīdzēs ar to īsi un aši izrēķināties.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Un kā pēdējo izveidosim mušas galviņu uztinot vienu vai divas pāva spalvas. Tas viss mums jau zināms un domāju vairs pat nav jārāda.image069 Redzat kādu slavenu mušu esam pieveikuši. Un kā jau jums solīju , jo tālāk, jo vieglāk viss tas nāks un uz veikalu mušām jūs jau pavisam drīz lūkosieties ar zināmu neizpratni. Vai tad tās vispār kāds arī pērk. To es jums apsolu un turpinājums, protams, ka sekos.

 

 

 

 

 

 

 

 

 



 

4229443676_d