Mušu ABC-PAMATI - 4.nodarbība. Drukāt
Saturs
Mušu ABC-PAMATI
2.nodarbība.
3.nodarbība.
4.nodarbība.
5.nodarbība.
6.nodarbība.
7.nodarbība.
Visas lapas

Nākamā loģiskā tēma mums būtu visādas uzpeldošās nimfas, bet pavasara copes iespaidā nolēmu nedaudz pamainīt lietu loģisko kārtību un šoreiz veltīsim visu mūsu uzmanību vienai no labākajām mušām, kas vispār jebkad ir radīta. Nu vismaz es tā domāju. Bagers, vullītis- tā tas mīļi dēvēts mūsu aprindās. Orģināli saucās Woolly Bugger. Var to saukt arī par strīmeri, kas imitē dēlīti. Droši varu apgalvot, ka tā ir viena no pašām universālākajām mušām. Praktiski laikam nav zivs, kas vispār ķeras uz mušu un nebūtu noķerta uz to. Līdakas, sapali, asari, alatas, foreles, raudas, brekši, karpas, ruduļi, ālanti, mežavimbas- tās ir tikai pie mums noķertās zivis. Varbūt pat kādu vēl nenosaucu. Tām klāt vēl noteikti var droši likt pārdesmit citu zemju ūdeņu iemītnieces. Tāpēc viss, kas var nebūt jūsu mušu kastē, bet kādam vollītim noteikti jābūt. Tāpat, ja dodaties uz sev nepazīstamu copes vietu, vai jauniem ūdeņiem, tad tas varētu pirmā muša uz ko vispār sākt meklēt zivis. Amerikā tiek rīkotas tādas interesantas vienas mušas sacensības. Ideja tāda, ka katrs dalībnieks izvēlas sev vienu mušu un ar to arī nomakšķerē visu dienu. Ja to pazaudē, tad viss. Sacensības ar to ir beigušās. Es domāju, ka visiem skaidrs kādu mušu vajadzētu izvēlēties, ja tādas notiktu pie mums. Nu tad tuvāk pie lietas. Palūkosim kā tad top šis brīnums. Kā jau viss ģeniālais,- vienkārši. Visupirms mums jāiepazīstas ar tādu spalvu kā marabū.


image002

 Super mīksta, dūna. Fantastiski spēlē ūdenī pie vismazākās kustības. Kādam varbūt prātā uzreiz nāks sieviešu boa. Un nav tālu no patiesības. Tikai tur tās spalvas jau tā samocītas un apgraizītas, ka neko prātīgu no tām neuzsiesi. Tāpēc jāskatās vien mūsu veikalos un jāsaka, ka arī jāskatās samērā rūpīgi. Lai arī ļoti nedārga manta, tomēr problēma atrast labas kvalitātes spalvas. Ir divu tipu marabū spalvas. Vienas tādas garas ( angliski- plume feathers), parasti arī pārdodas garenos ap 20cm iepakojumos.image004Tām ir tiešām resns stems un tās absolūti neder tīšanai ap āķi ( tā kā tiek tīta standarta spalva). Otra veida marabū ( blood feather) parasti nopērkams kvadrātveida pakās ( pirmajā attēlā). Tām stems ir ļoti tievs. Abu veidu spalvas der astīšu veidošanai. Ja vēlēsimies tās tīt pa riņķi uz āķa, tad tam derēs tikai otrā tipa spalvas. Par to iepakojumu es šeit runāju, lai jūs vizuāli jau veikala plauktā tos spētu atšķirt. Ko vēl der palūkot pērkot tās? Nekaunējāties attaisīt iepakojumu un tās papētīt. Labām spalvām vajadzēt būt mīkstām, nesalipušām ( parasti krāsošanas defekts) un labi, ja tām nav daudz tievu, pliku galu. Tāda spalva nedaudz sliktāk spēlē ūdenī, kā pūkainās. Mēs taču gribam, lai mūsu muša būtu tā labākā un attiecīgi jālūko arī labas kvalitātes materiāls.Tā mums izskatās šīs spalvas. Tagad sagatavosim to mūsu bagera astītei. Mums vajag, lai astītē atrastos tikai mīkstās sānu spalviņas. Tāpēc vispirms izgriezīsim augšējā daļā spalvas stemu. To jāizgriež atbilstoši astes garumam. Bagera astei jābūt 1-1.5 āķa taisnās daļas garumā. Tālāk vajag vienkārši noraujot atdalīt apakšējās, nekvalitatīvās spalvas.

 

image006

 

 Tāda izskatīsies marabū spalva sagatavota piesiešanai. Uz brīdi atstāsim to mierā un sagatavosim pārējo strīmera veidošanai.

Mums vajadzēs strīmeru āķi Nr.6 vai 8. Tas ir tāds parasti vidēja izmēra bagerītis un 3-4mm vara galviņu. Patīsim svinu image008un nostiprināsim to ar plato diegu. Šī operācija mums jau ir labi zināma. Pašas mušas tīšanai šoreiz labāk izvēlēties 6/0 diegu. Es kā vienmēr izmantoju sarkanu diegu, lai tas būtu labāk redzams. Jums vajadzētu izvēlēties melnu, vai pieskaņotu ķermeņa krāsai diegu. Pirms astes tīšanas vēl pietīsim vara ribiņu. Tas viss mums jau pazīstams no iepriekšējām stundām un tāpēc lieki pie tā nekavēsimies.

 

 

 

 

 

Kā tad piesiet šo pūkaino un nepaklausīgo spalvu? To vajag vienkārši samitrināt. Estēti šim nolūkam noliks sev blakus image010ūdens glāzi. Sausu to pat labam un pieredzējušam sējējam būs grūti novaldīt. Saslapinātu to piestiprināt vairs jau nebūs nekādu grūtību. Atmērām mums vajadzīgo garumu un vislabāk ar brīvas cilpas palīdzību piestiprinām to pretī āķa atskabargai. Respektīvi, uz āķa taisnās daļas. Tālāk trīs četri cieši tinumi un tas ir paveikts. Jāskatās, lai tā mums nenoslīdētu uz vienu vai otru pusi.

 

 

 

 

 

Es jums sākuma piedāvāšu pašu vienkāršāko un manā uztverē arī vienu no simpātiskākajiem ķermeņa veidiem. Tā veidošanai izmantosim to pašu marabū, no kā veidojām astīti. Uz brīdi liksim to mierā un palūkosim kā atlasīt nākamo spalvu. Šoreiz mums būs vajadzīga gaiļa spalva. Pie viena nedaudz iepazīsimies ar to „anatomiju” . Tā mums vēlāk noderēs izvēloties spalvas visām nākamajām mušām. Tātad sāksim laikam ar to, ka siešanai paredzētās spalvas parasti tiek piedāvātas kā skalpi ( hackle). Atkarībā no to ņemšanas vietas tos atbilstoši arī dēvē ( te runājam par selekcionētajām, speciāli šiem nolūkiem audzētu putnu spalvām). Viens saucās cape otrs saddle.image012

Saddle tipa spalvas ir garas. Raksturīgas ar ļoti lielu, praktiski vienādu spalvas platumu. Lielākā to daļa, kā jau nojaušat, paredzēta vairāk sauso mušu tīšanai. No vienas šādas spalvas var uzsiet pat ap desmit sauso mušu. Tomēr parasti arī saddle tipa skalpā atrodamas gan pilnīgi slapjas spalvas, gan jaukta tipa spalvas, kur daļa spalvas ir mīkstas un daļa ar sausiem galiņiem. Pārdošanā ir arī strīmeriem speciāli paredzēti skalpi un priecē tas, ka tie nav dārgi.image014

Cape haklā savukārt kopējais spalvas garums ir ievērojami mazāks, bet toties platumu dažādība ir daudz lielāka. No pavisam mazas, kas derēs 18nr. mušai, līdz ļoti lielām. Cape hakli jeb spalvas vienmēr šā iemesla dēļ ir dārgāki. Te gan atkal no praktiskā un ekonomiskā viedokļa var nedaudz pašmaukties. Jo augstākas kvalitātes hakls vai skalps, jo dārgāk tas maksās. Pērkot saddle spalvas no praktiskā viedokļa tas nozīmē ko? Augstāka kvalitāte nozīmēs ne tikai pašu spalvu kvalitāti, bet arī to, ka dotajā skalpā būs praktiski viena izmēra vai platuma spalvas. Tas ir izdevīgi rūpnieciskajai siešanai. Mums savukārt jēdzīgāk ņemt zemākas kvalitātes skalpu. Tas būs lētāks un tur būs arī lielāka spalvu dažādība.

image016

 

Nākošais termins ir sausā vai slapjā spalva. Ko tas nozīmē? Slapjā spalvā lielākā spalvas daļa ir mīksta un pūkaina. Paņemot tādu rokās un ar pirkstiem atglaužot to pretējā virzienā spalvas sariņi atlocīsies un tā arī paliks. Šādas spalvas derēs slapjajām, grimstošām mušām. Savukārt, ja mums būs vajadzīga spalva sausajai mušai, mums jāizvēlas spalvu ar atsperīgiem, nesamirkstošiem sānu matiņiem. Sauso spalvu mēģinot atglaust tai būs tendence atgriezties sākotnējā stāvoklī. Ja paskatīsimies parastu cape spalvu, arī tādu kas paņemta no parasta mājas gaiļa, tad redzēsim, ka katrai spalvai pati augšējā spalvas daļa ir sausa, kas pēc tam uz leju paliek arvien mazāka līdz tuvāk ādai jau paliek absolūti slapja. Ja vēl nav skaidrs kā atšķirt sausu spalvu no slapjas, var palūkot mājas vistas spalvas. Tās ir absolūti slapjā tipa spalvas. Tas jāņem vērā, kad siesim konkrētu mušu tipu. Mūsu gadījumā bagerītim var izvēlēties vai nu slapjo gaiļa spalvas daļu, vai arī jaukto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image018

 

Es parasti cenšos izvēlēties bageru veidošanai jaukta tipa spalvas. Kāpēc? Tādām spalvām ir mazāks sariņu blīvums un tās ari ir nedaudz stingrākas un atsperīgākas, labāk spēlē ūdenī. Ja izvēlas tīt absolūti slapju spalvu, tad manā uztverē tinot to veselu muša sanāk daudz par biezu un tas absolūti neveicina mušas spēli ūdenī. Ja nu tomēr situācija tāda, ka nav jūsu arsenālā citas, tad ieteiktu spalvai vienas puse sānu sariņus noplēst. Vēl jauktā tipa saddle spalvai man ļoti patīk izteikti koniskā forma. Tas kopskatā veido harmonisku mušas gala formu, kas tieva astes daļā un vienmērīgi pāriet uz platāku pie galviņas. Ideālo spalvu esam atraduši, siesim nu to klātu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Te būs jāizdara vēl viena atkāpe. Spalvu sienot klāt vēl mums jāskatās kā to pareizi novietot, jo katrai spalvai ir divasimage020 puses. Ja jūsu rokās nonācis skalps tad pret jums ir vērsa spalvas spīdīgā jeb priekšējā puse. Otra puse tai ir matēta. Parasti nimfās, slapjajās mušās un strīmeros vienmēr spalva tiek tīta tā, ka uz āķa actiņas pusi vērsta spalvas spīdīgā priekšpuse. Sausajās mušās tieši otrādi. Uz actiņu vērsta spalvas matētā puse. Kāpēc tas tā jādara, sīkāk pakavēsimies, kad nonāksim līdz sauso mušu siešanai.

 

 

 

 

 

Tagad mēs sienam slapjo, jeb strīmeru tipa mušu un mums jāizdara tā, lai mūsu spalva ar spīdīgo pusi būtu vērsta uz image022āķa actiņas pusi. Man liekas ērti to darīt tā, ka es stiprinu to pie āķa no sāniem un ar spīdīgo pusi pret sevi. Kā to stiprināt? Kad esam izvēlējušies attēlam līdzīgu spalvu paņemam to aiz tievākā gala labajā rokā un ar kreisās rokas pirkstiem atglaužam spalvu pretī sariņu augšanas virzienam. Stiprināsim mēs to sākot no spalvas tievākā gala. Tad to tinot uz priekšu pa ķermeni tās diametrs attiecīgi palielināsies. Tad pieturēsim to starp pirkstiem vietā no kuras to sāksim stiprināt. Kad esam izvēlējušies attiecīgo stiprinājuma vietu, nogriezīsim nevajadzīgo spalvas daļu atstājot spalvas fiksācijai 6-8mm spalvas. Piefiksējam to ar diviem diega apgriezieniem tieši tur pat, kur marabū asti. Tad paceļam marabū uz augšu un cieši pietinam atlikušo daļu pie āķa. Kad tas izdarīts, jau varam ar brīviem tinumiem aiziet ar diegu līdz galviņai. Jāatstāj kādus 2mm brīvas vietas materiālu fiksācijai.

Pēc tam ņemam marabū spalvu un tinam to ar visu stemu soli paimage024 solim ap āķi. Lūkojam, lai tinumi klātos vienmērīgi viens aiz otra un negultos cits citam virsū. Priekšā to fiksējam ar diviem trim diega tinumiem un slīpi nogriežam lieko daļu. Ar pirkstiem pabraucot pa ķermeni turp atpakaļ, sīkie marabū spalvas matiņi pavērsies. Lūk, cik vienkārši mēs esam ieguvuši skaistu, izteikti konisku bagera ķermenīti. Man šis ķermeņa veidošanas variants patīk, jo tas ir ļoti vienkāršs, neprasa meklēt citus materiālus. Ir ātrs un piedevām vēl marabū smalkā spalviņa arī piedalās mušas kustībā. Vismaz man tā liekas. Nākamā viltība ir nedaudz aizlauzt mūsu ap ķermeni tinamās spalvas sariņus. Kā to darīt? Nostiepjam spalvu pret sevi un ar šķērīšu ārējo malu, virzienā pret sevi, novilksim ar tām gar spalvas stemu. Spalvas sariņi nolocīsies virzienā uz aizmuguri. To pašu operāciju atkārtojam no otras puses un rezultātā spalvai vajadzētu izskatīties kā šajā attēlā. Tīšanas virzienā tikai spalvas stems, bet sariņi visi lūkojas uz aizmuguri. Tas vajadzīgs, lai tinot to uz priekšu spalva pareizi gultos un nespiestu klāt pie ķermeņa matiņus no iepriekšējā tinuma.

Neskatoties uz visiem šiem priekšdarbiem, vienalga spalvai ir tendence tā uzvesties. Tāpēc, lai vēl uzlabotu situāciju, esimage026 pie katra apgrieziena ar kreiso roku saglaužu spalvas sariņus uz aizmuguri.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tinumus mēģināsim tīt ar retu un vienādu soli. Apmēram 5-7 tinumi, protams, atkarībā no āķa izmēra ir pilnīgi image028pietiekami. Nevajag pārslogot mušu ar ļoti daudziem tinumiem. Tad tā izskatīsies līdzīga grīdas birstei. Pie galviņas gan varam veikt 3-4 spalvas apgriezienus, cieši vienu aiz otra. Atkal ar trijiem diega apgriezieniem fiksējam spalvu.

 

 

 

 

 

 

Tālāk tīsim ribiņu un tas jādara pretēji spalvas tīšanas virzienam. Tad katrs spalvas tinums tiks piefiksēts ar to it kā Ximage030 burta veidā un mūsu muša momentā neizjuks, ja nonāks kādas zobainas līdakas mutē. Pirms ribas tīšanas vēlams maksimāli atglaust uztīto spalvu uz priekšu. Veicot tinumus ribu vajag visu laiku kustināt sāniski, lai tā maksimāli nepiespiestu spalvas sariņus pie mušas ķermeņa. Tinumu soli cenšamies noturēt tādu pašu kā spalvai. Nākamajā piemērā tas būs labāk redzams. Priekšā to stiprināsim ar jau mums pazīstamo diega apmešanu ap ribu. Beigās divi finiša mezgli un mūsu maģiskais bagerītis gandrīz jau tapis gatavs. Pašās beigās, neskatoties uz visiem pūliņiem, pie rūpīgas apskates, vienalga nāksies atzīt, ka kādas spalvas ir piespiestas ar ribiņu. Nekas briesmīgs. Paņemam adatu un tās smuki visas var izvilkt saules gaismā. Līme pēc jūsu ieskatiem, bet nu ļoti prātīgi. Ja esat nolēmuši to lietot, tad to liksim vispirms uz adatas un tikai tad uz nobeiguma mezgla no galviņas puses. Šādi veidots mušas ķermenis, tiek saukts par palmerētu. Latviski- ķermenis, pa kuru uztīta spalva. Vēlāk mēs vēl daudzas reizes veiksim šādu palmerēšanas operāciju. Kad esam finalizējuši savu pirmo bageri, kritiski novērtēsim tā izskatu un proporcijas. Te runa ir par astes garumu un tītās spalvas izmēru. Kāpēc es sākumā par to nerunāju? Astes garums gan tikai atkarīgs no jūsu prasmes to pareizā vietā piesiet. Bet, ja nu pēkšņi tas nav sanācis un aste ievērojami pārsniedz pieņemamo 1.5 garumu, tad tas vēl ir labojams. Tikai nekādā gadījumā neiedomājaties to izdarīt nogriežot ar šķērēm. Nekad! Marabū lieko garumu drīkst nokniebt tikai ar nagiem. Vienmēr un visur, kur tas tiek lietots. Tad tas turpinās darboties un muša nebūs sabojāta. Otra lieta ir mūsu palmerētās spalvas izmērs. Tam arī nevajadzētu būt lielākam par diviem āķa atvērumiem. To gan piemērīt var tikai tajā brīdī, kad esat uzsējuši ķermeni. Bet spalva jau sen piesieta, ja atceraties. Tāpēc jāmēģina pie piemērīšanas atskaitīt ķermeņa materiāla biezumu, respektīvi, jāņem mazāka platuma spalva. Vēlāk jau tiek izkopts tāds nosacīts acumērs un tas jau tiek darīts automātiski.

Tālāk palūkosim, kādas vēl variācijas iespējamas sienot mūsu bagerīti. Pieņemsim, ka mums doma veidot ķermeni no kāda cita materiāla. Ko varam tam izmantot? Tas var būt dabings, dažādi chenille, vilnas vai moheiras diegs, tā pati pāva spalva, citas krāsas marabū. Faktiski gandrīz viss, ko varam aptīt ap āķi.

Te variācijas ir bezgala daudz. Ideja vienkārša. Ja jūs plānojat ķermeni veidot no dabinga, chenille, vai vēl kāda citaimage034 materiāla, tad astes atlikušo marabū spalvu stiprinām visā āķa garumā un pie galviņas to slīpi nogriežam. Nekad negrieziet to uzreiz pēc stiprināšanas. Pirmkārt veidosies mušas ķermenī nesmuks lauzuma punkts. Otrkārt, pats marabū nebūs droši piestiprināts. Tad atgriežamies ar diegu atpakaļ un strādājam ar pārējiem materiāliem.

 

 

 

 

 

 

Sagatavojam un piesienam gaiļa spalvu un ķermeni veidojam šajā piemērā izmantojot dabingu. Šāda tipa bagerus image036parasti sien pavasara copei. Kad ūdens vēl ir duļķains prasās spilgtākas krāsu kombinācijas. Šāds te elektro- zaļš vai sarkans ķermenis šajā laikā būs pašā laikā.

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk atkārtojam iepriekšējos soļus. Tinam pa ķermeni spalvu unimage038 ar ribu to nostiprinām pretējā virzienā.Beigās atkal ar adatiņu izvelkam piespiestos matiņus.

 

 

 

 

 

 

 

 

Jūsu iedvesmai tā vienkārši izskriesim cauri vēl pāris variācijām.

Šis bagerītis arī siets agrai pavasara copei. Pēc samocītā skata var pateikt, ka tas jau ir ūdeni redzējis un zivij mutē arī image040pabijis. Astē tam izmantots īsāks, gaiši brūns marabū. Šādas spalvas atrodamas gaiļa skalpa otrajā pusē pie pašas ādas. Ķermenis veidots no dzeltena chenille diega. Tas ir ļoti ērts materiāls siešanai. Pieejams ļoti plašā krāsu spektrā. Lēts. Īpaši labs ir tā saucamais sparkle chenille. Jo tas ir apjomīgāks un kustīgāks. Pie kam, ražotāji tos bieži taisa no hologrāfiskiem materiāliem, kas maina krāsu atkarībā no skata leņķa. Mūsu acij izskatās ļoti patīkami. Par zivīm nepateikšu. Nevaru apgalvot, ka dēļ tā tās ķertos ievērojami labāk. Pats ļoti bieži izmantoju pāva spalvu imitējošu sparkle chenille- melnu ar tumši zaļu atspīdumu. Pēc palmera spalvas un ribas fiksācijas, tinuma vietai pie galviņas vēl uzlikts nedaudz spilgti rozā vai sarkans dabings. Vēlāk redzēsiet, ka daudzās mušās reizēm mēs lietosim šādus akcentiņus. Viens piemērs mums jau bija čehu nimfa. Atceraties taču noteikti?

Te savukārt bagerītis pilnīgi rozā krāsā. Kāds varbūt nelabi brēks, ka tādu krāsu dabā vispār nav. Piekrītu. Nav. Bet zivīmimage042 ļoti patīk. Īpaši foreļu veidīgajām. Tātad aste un ķermenis rozā marabū. Palmeram var tikt izmantota balta, rozā, sarkana un grizli gaiļa spalva. Jā, piemirsu pateikt, ka par grizli sējēji nodēvējuši to balti melno spalvas krāsas kombināciju, kas bija redzama saddle hakla spalvu piemērā. Starp citu, redzēsiet, ka tā būs viena no biežāk lietojamām krāsām mušās.

 

 

 

 

 

Nākamais būs atkal tāds nedaudz izaicinošs krāsu salikums, kas arī varētu uzbudināt kādu foreli. Astē sarkans marabū.image044 Ķermenis- zaļš dabings. Palmers – grizli gaiļa spalva.

 

 

 

 

 

 

 

 

Ļoti labi darbojās arī šāda, olīvzaļa versija. Varbūt tāpēc, ka tās dēles, ko it kā imitē mūsu bagerītis, arī faktiski irimage046 divkrāsainas. Mugura tai ir melna. Vēders- olīvzaļš. Šī muša labi strādā arī stāvošos ūdeņos.

 

 

 

 

 

 

 

 

Vēl viena melnā vollīša versija. Vara apaļās galviņas vietā mēs varam to padarīt smagāku ar šādām koniskām vai image048hanteļu veida acīm. Šādas acis dažādos izmēros mēs samērā daudz lietosim gan strīmeros, gan nimfās. Ja tās izvēlas pietiekami lielas un tās piesien šādi, āķa augšpusē, tad tās sava svara dēļ ūdenī griež mušu otrādi ar āķa smaili uz augšu. Šādu mušu var burtiski vilkt pa pašu grunti. Ja ar to makšķerē pret straumi, tad pat 5cm ūdens foreļu strautā ir pietiekami, lai muša skaisti izskrietu cauri visiem akmeņiem un pārslīdētu pāri zālei.

 

 

 

 

 

image050

 

 

 

 

Sienot mušu šādas acis tiek stiprinātas pašā sākumā.

 

 

 

 

 

Noteikti patīsim diegu apakšā vietai, kur tās tiks sietas. Uzliekam acis uz āķa. Atstāsim kādus pāris milimetrus brīvas vietas līdz āķa actiņai. Iesākumā izdarām pāris slīpus tinumus virzienā 1-2 un pēc tam to pašu pa asi 3-4. No 2 uz 3 un no 4 uz 1 diegs iet zem āķa kātiņa. Ar to galviņa jau būs piefiksēta. Tālāk parasti taisa tā saucamo astoņnieka tinumu ap galviņu. Tā secība redzama zīmējumā. To atkārtojam ap 10x. Jālūko tinumus labi nospriegot. Beigās vēl labi izdarīt 5-6 tinumus ap āķa kātiņu, maksimāli spiežot diegu uz galviņas pamatnes pusi. Tas jāizdara gan no priekšas, gan no aizmugures. Šī operācija papildus nospriegos astotnieka tinumus un galviņa būs stabili piesieta. Tinumu noklāsim ar līmi. Neskatoties uz šādu it kā nežēlīgu fiksāciju, tomēr copes gaitā acīm ir tendence noslīdēt uz vienu vai otru pusi. Neko tur nepadarīsi. Nākas reizēm ar roku palabot acu leņķi. Kad acis piesietas un līme nožuvusi, visu pārējo sienam kā parasti. Šīm mušām es svinu apakšā vairs netinu, ja vien nav paredzēts veidot kādu ekstra smago variantu. Beidzam mušu maksimāli tuvu acīm un acu daļu tāpat astotniekā aptinam ar dabingotu diegu. Finiša mezgls jau pie actiņas.

Un te būs vēl viena labi pārbaudīta krāsu kombinācija. Olīvzalš marabū izmantots astei un ķermeņa veidošanai. Palmeraimage052 spalva brūna. Vara koniskās acis melnā krāsā. Acu aptīšanai izmantotas tā paša marabū spalvas atlikumi. Paņemam trīs četrus atsevišķos spalvas sariņus. Pieliekam tās pie diega un, tieši tāpat kā darbojoties ar dabingu, sākam to savērpt. Redzēsiet kā tas smuki satīsies kopā ar diegu. To arī aptinam ap acīm un pēc finiša mezgla galviņu izbužinām ar birstīti.

Arī ar šo vēl nebeidzās bezgalīgais iespējamo vollīša variāciju skaits. To ir tik daudz, ka vienkārši tās visas nav iespējams aplūkot. Nebaidieties arī paši pafantazēt. Bet tīšanas veids ir un paliek tikai viens. Mainīties var ķermenim izmantoto materiālu klāsts, ribas, galviņas un materiālu krāsas. Jā, gandrīz aizmirsu, ka noteikti vajag uztīt arī pāris versijas bez vara galviņas. Tās noderēs seklākiem ūdeņiem. Tomēr arī versijai bez vara galviņas es jums iesaku uzlikt uz āķa pāris svina diega tinumus pie āķa actiņas. Tas mūsu mušai piedos nirstošas kustības ūdenī. Ja to nedarām, tad muša kustās nedaudz monotoni, faktiski tikai taisni. Savukārt ar svinu aprīkotās, vilkšanas pauzes laikā skaisti pagriezīsies uz leju un jūs iegūsiet ļoti seksīgu, nirstošu mušas spēli. Atliek tikai viegli piecelt kātu, kad sajutīsiet kaut mazāko pretestību. Vollītis – tas tiešām ir spēks! Atliek tikai to izmantot. Viss, tā sakot, jūsu rokās!

 

Pašās beigās ilustrācijai vēl piedāvāju palūkot tikai dažus šīs mūsu „maģiskās” mušas nedarbus.

 

image054image056

image058image060

image066image064

 

Turpinājums sekos...

 



 

4229443676_d