Mušu ABC-PAMATI - 2.nodarbība. Drukāt
Saturs
Mušu ABC-PAMATI
2.nodarbība.
3.nodarbība.
4.nodarbība.
5.nodarbība.
6.nodarbība.
7.nodarbība.
Visas lapas

2.nodarbība.

                                               image034image064image048

Mūsu pirmajā nodarbībā mēs tā ātri paskrējām garām dabinga uzlikšanas tehnoloģiskajām niansēm. Par cik mums bieži nāksies saskarties ar šo operāciju, to vajadzētu apgūt labi. Kādas tad te ir nianses? Vai tas būtu gatavs dabings, vai jūsu pašu gatavots, tātad vienmēr liksim to uz diega vienmērīgā un plānā slānī. Kāpēc? No vienas puses tas atvieglo nepieciešamās ķermeņa formas izveidošanu. No otras puses, mūsu mušas ķermenis ir daiudz labāk nostiprināts. Jūs varat to droši izkasīt ar birstīti un nekas laukā nejuks, jo neliels dabinga daudzums droši stiprināts ar daudziem diega vijumiem. Kā vēl mēs varētu atvieglot tā uzlikšanu? Es parasti visiem rādu un iesaku izmantot diega sagriešanas paņēmienu. Kā tas izskatās? Tad kad esat viegli ar pirkstiem uzlikuši uz diega plānu dabinga slānīti, vispirms to varam vienmērīgi izkārtot pa diegu,- pabīdīt. Vajadzētu to izvietot tā, lai dabinga materiāla augšējā daļa atrastos gandrīz pie paša āķa. Tālāk ar kreisās rokas pirkstu piespiežam dabingoto diegu un dabinga sariņus pie āķa un saņemam apakšējo diega daļu starp labās rokas īkšķi un rādītāj pirkstu. Jāsaņem pirkstos tā vieta, kur beidzas dabings, bet tā lai nedaudz šī materiāla būtu jūsu pirkstos. Tad sākam apakšējo daļu griezt vienā virzienā, bet griežam tā, lai diegs visu laiku paliktu savērpts. To nedrīkst palaist vaļā ne mirkli. Kad esam veikuši divus trīs šādus apgriezienus, noņemam kreiso pirkstu nost un veicam vienu tinumu ap āķi. Dabingotais diegs un mūsu dabings jau tiks piefiksēts pie āķa. Tālāk ja mēs varam turpināt vērpt diegu un skatīties cik ciešs tinums mums vajadzīgs. Redzēsiet kā visi dabinga matiņi smuki savērpjas ap diega un nekas nekur nost nebirst. Kad esam to savērpuši, tad sākam to tīt ap āķi tāpat turot visu laiku savērpto diega galu labajā rokā. Ja gadījumā mūsu tinums atslābst, tas atkarīgs no diega sagriešanas un mūsu tīšanas virziena, tad varam pēc vajadzības vēl nedaudz sagriezt diegu arī tīšanas procesā.
image002

 

 

Zīm.1 Te ir vēl viena maza viltība. Labāk šo operāciju darīt kad diegs atrodas nevis pie atskabargas, bet āķa vidū. Tad mums netraucēs ne āķa liekums, ne atskabarga. Tālākā tīšanas secība būs tāda. Esam savērpuši āķa vidū dabingu. Tīsim to vispirms virzienā uz astīti un pēc tam atpakaļ. Tā mēs arī pie viena iegūsim parasto mušu konusveidīgo ķermeņa formu. Pie astes tam jābūt vis šaurākam, pa vidu resnākam. Pie viena atcerēsimies, ka ja mums bija paredzēta ribiņas uzlikšana, izdarīsim vienu dabinga apgriezienu aiz ribiņas. Te būs daži piemēri kā izskatās dažādi dabingi sagatavoti siešanai ar šo vērpšanas metodi.

 

 

 image004

  Krāsots zaķa dabings uzlikts uz diega.

image006

Tāds tas izskatīsies savērpts. Atceraties, ka pēc trīs savērpšanām uztaisām vienu apgriezienu ap āķi un tikai tad turpinām tālāko vērpšanu, līdz viss dabings vienmērīgi aptinies ap diegu.

image008

Mūsu dabings uztīts pa āķi turp un atpakaļ. 

image010

Mūsu dabingotais ķermenis uzkasīts ar zobu birstīti.

image012

„ Nepaklausīgais” roņa dabings uz diega, var teikt izskatās kā pilnīga avārija!

image014

....un tāds tas izskatīsies savērpts. Izrādās to var padarīt „paklausīgu”! 

image016

„Sausais”, antrona dabings. 

image018

Sagatavots darbam....

Vizualizēsim šo stāstu uzsienot vienu ļoti vienkāršu un ātri sienamu nimfu. Faktiski tā ir bez mājiņas, brīvi dzīvojošas makstenes nimfa. Tai pat laikā, lietojot izliektu āķi, tik pat labi tā var imitēt arī sāņpeldes. Vienkārši. Āķis, svins, vara stieplīte un dažādu krāsu dabings ir viss, kas mums būs nepieciešams. Šā iemesla dēļ, iesaku jums tādas mušas sasiet visā jums pieejamā savu dabingu asortimentā. Mums derēs visi brūnie, zaļie, dzeltenie toņi. Princips vienkāršs. Ķermenis viens pamata tonis. Āķa priekšējā trešdaļa, kārtu tumšāka. Tā imitēs galviņu un kājiņas. Jautāsiet, ko darīt ja nav attiecīgā toņa? Vai nu tam pašam ķermeņa dabingam piejaukt nedaudz melnas krāsas dabingu, vai izmantot to pašu mums jau pazīstamo zaķi. Tas faktiski derēs jebkurā kombinācijā. Starp citu, ja ir iespēja, iesaku iegādāties aizņemties dabinga gatavošanas mašīnu. Jā, vecās, labās „Straumes” ražojuma kafijas dzirnaviņas. Kādam droši vien mētājas noputējušas un nelietotas. Atrast var, ja ir vēlēšanās. Ar tām var lieliskā dabinga materiālā pārvērst praktiski jebko. Tāpat arī krāsu sajaukšana vairs neprasīs daudz laika. Katru reizi, kad siesiet mušas paliks pāri visādi spalvu, sintētikas gabali. Visu šo drazu metiet vienā trauciņā. Tad izlasiet no turienes visu kas apmēram atbilst jūsu vēlamajai krāsu gammai un maļamajā iekšā. Sekundes un dabings gatavs, pie tam tāds kādu jūs to vēlēsieties.

Izmantojot liektos āķus, svina stiepli mēs tīsim jau daudz vairāk, praktiski visa āķa garumā.image020
Tāpat kā mūsu pirmajā mušā, to glīti apstrādāsim ar diegu izveidojot konusa veida pārejas abos galos un retiem vijumiem turpu atpakaļ notinot svinu. Āķa izmēri var būt sākot no nr.10 un uz leju. Vienmēr sienot pirmo mušu, vai apgūstot jaunu paņēmienu, noteikti ņemiet lielāku āķi. Kad tā izdevusies jūsu acij tīkama, tad varam to samazināt. Jau pieminēju, ka man nepatīk lietot smagos āķus. Tāpēc, ja ņemam liekta tipa āķi. tad labāk izvēlēsimies shrimph vai buzzer tipa tievo āķi.

 

 

 

 

 

Nākamais solis stiprināsim vara stieplīti, kas mums kalpos kā ribiņa. image022

Jā, starp citu, arī šo materiālu var nepirkt speciālos veikalos. Ja jums ir kāda veca lādētāja transformators, tad tajā atradīsiet gana daudz šī materiāla. Tāpat lieliski noderēs arī kapara vadu dzīslas. Atliek tikai pārliecināties, ka tajā ir mums nepieciešamā diametra dzīslas un atdalīt izolāciju. To stiprināsim maksimāli pa visu ķermeni. Lai šis stieple neizslīdētu ārā, sākuma galu var atlocīt uz aizmuguri.

 

 

 

 

 


Tālāk ņemsim dabingu un ar savu jaunapgūto metodi, turot diegu āķa vidū, savērpsim to uz diega.image024 Liektā tipa āķim āķa smaile atrodas vēl tuvāk āķa vidum un šajā gadījumā rekomendēju pagriezt spīli par 90grādiem, lai āķis gulētu uz sāna. Vienkārši, bet efektīvi.

 

 

 

 

 

 

 


Kad tas paveikts, varam tīt dabingu ap āķi.
Vispirms virzienā uz aizmuguri, tad atpakaļ.image026 Neaizmirsīsim arī vienu tinumu izdarīt aiz ribas. Atstāsim trešo daļu āķa brīvu tumšākajam galviņas dabingam.

 

 

 

 

 

 

 

 

Tagad varam ar glītu, retu solīti notīt pāri ķermenim ribiņu.image028 Atceramies, ka riba mums jātin pretējā virzienā. Tālāk fiksējam un stiprinām vara stieples galu. To jau arī esam apguvuši. Atceraties viltību ar diega apmešanu ap stiepli? Viss kārtībā!

 

 

 

 

 

 

 

Tagad salūkojam tumšāka toņa, vai tās pašas zaķa maskas dabingu. image030

image032

Atkal to uzliekam uz diega un uztinam atlikušo galviņu. Divi finiša mezgli un mūsu muša gandrīz gatava.

 

 

 

 

 

 

 

 

Kas vēl darāms? Ar cietu birstīti izkasām mušas ķermeni un galviņas apakšu. Tādējādi iznāks laukā atsevišķi dabinga sariņi, piedodot mūsu mušai tādu nedaudz izspūrušu, nesakārtotu izskatu. Man arī patīk tā darīt, jo tas vēl maskē varbūt atsevišķus tīšanas defektiņus un piedevām rada izplūduša silueta ilūziju. Starp citu, kasāmo birstīti ērti var pagatavot no vecas zobu birstes ar žileti nogriežot lielāko pusi sariņu garuma. Tad tā būs pietiekoši cieta. Ja vēl tas par maz, tad otrā pusē var ar superlīmi pielīmēt apģērba ...... gabaliņu. Nu gan mūsu muša būs gatava!

image034

Tā, tā! Atskan zinātāju balsis. Kur tad palika mezgla vietas līmēšana, vai lakošana? Aizmirsi gan! Nē, neaizmirsu! Pateikšu savas domas. Pirmkārt, līmi vai laku, lietoju, bet reti un tikai tur, kur grūti bez tās tiešām iztikt. Nimfām un sausajām mušām praktiski bez tās lieliski var iztikt. Divi finiša mezgli pilnīgi pietiek, lai jūsu muša nekad mūžā, neizjuktu pati par sevi. Nemānīsim sevi. Daudz biežāk mūsu mušas savas dzīves gaitas beidz vai nu zemūdens ķērājos vai krasta kokos. Piekrītat? Tad jautājums. Kāpēc sevi apgrūtināt ar lieku un cimperlīgu procedūru? Īpaši tas attiecas uz sausajām mušām. Esat uzsējuši burvīgu mušiņu, bet liekot līmi, nodevīgi notrīc roka un priekšējā spalva neizbēgami pārvēršas tēraudcietā birstē. Nav gadījies? Gadīsies, pat ja nedzerat tik bieži kā es. Garantēju! Jā, protams, ir sarežģītas mušas, kur pie āķa jāfiksē daudzi materiāli praktiski vienā vietā ( čehu nimfa), kur tas ir vajadzīgs un nepieciešams. Tāpat tas tiks obligāti darīts līdaku un lašu mušās. Tātad tikai tur kur vajag un citādi nevar. Ko tad lietosim šim nolūkam? Man kā vienmēr patīk ekonomēt naudu uz tādām lietām un pagaidām lētākais variants ir tā pati superlīme ar draudīgu nosaukumu „Super Attak”. „Loctite” firmas, 5gr iepakojumā un atrodama lielveikalos. Kāpēc? Man liekas visi, kas lietojuši šo izstrādājumu zina, ka galvenā tā problēma ir kalpošanas un izmantošanas laiks. Dotais iepakojuma risinājums ļauj izstrādāt praktiski visu tilpumu, ja nedara ar to kaut kādas pilnīgi neadekvātas darbības. Piemēram, atstāj to vaļā uz nakti. Mazāko metāla tūbiņu dzīve parasti beidzās pēc pirmās atvēršanas un piedevām tām ir tendence pēc cietēšanas palikt baltai. Neesmu ķīmiķis, neprasiet kāpēc. Vēl viens pavisam pēdējais brīdinājums darbojoties ar šīm izstrādājumiem! Pirms verat vaļā tūbiņu uzmetiet vērtējošu skatu savām biksēm. Ja tās ir tikko no modes salona pirktas, tad labāk likteni neizaicināt. Viņš ir cūka un nav nepieciešamības to lieki pierādīt sev vēlreiz. Pile šī izstrādājuma nenovēršami sabojās jebkuru jūsu apģērba gabalu. Tāpēc uzmanīgi! Protams, ja pieejamas ir speciālās lakas, nav problēmu. Lietojiet tās. Ja galīgi visi striķi trūkst, var arī izlīdzēties ar sievas caurspīdīgo nagu laku. Nu un ko tad darīt ar briesmīgo, sarkano diega mezglu mušas galā? Uzreiz pateikšu, ka tādu diegu šajās demo mušās lietoju tikai, lai labāk būtu jums tas redzams. Un pat tad, saku: nekas briesmīgs! Paņemiet brūnu vai melnu ūdens izturīgo marķieri un jūsu mezgls pieņems attiecīgo nokrāsu. Nekādu problēmu!

Tātad esam veiksmīgi apguvuši dabingošanas tehniku. Tagad to pielietojot un nostiprinot uzsiesim vēl vienu zaķa dabinga nimfu. „Hare’s ear nymph”, jeb viendienes nimfa.image048

Var tikt arī uzskatīta par universāla pielietojuma mušu. Visas pirmās darbības mums ir analoģiskas iepriekšējai, tāpēc neatkārtosim tās lieki. Astītei paņemsim garākos matiņus no zaķa maskas vaigu rajona. Saņemam rokā nelielu pušķīti un griežam tos maksimāli tuvu ādai. Tad, turot tos aiz tievajiem galiem, vajag atdalīt no tiem smalko pavilnu. Mums astei vajadzīgi tikai tie garie sariņi. Tos tad arī stiprinām kā astīti. Garums nedaudz mazāks par ķermeņa, jeb āķa taisnās daļas garumu.image036

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk ar retiem tinumiem to piesienam pa ķermeni un novietojam diegu mums ērtajā dabinga likšanas pozīcijā- āķa vidū. To pašu zaķa sejas dabingu liekam uz diega un savērpjam.image038 Dabinga nokrāsu un faktūru ( smalkāks, gludāks vai rupjāks, saraināks) varat manīt izvēloties attiecīgi no kuras daļas plūkāsiet materiālu. Vaigu rajonā tas, parasti ir gaišāks un mīkstāks. Tajā ir vairāk smalkās pavilnas. Savukārt pieres un ausu rajonā tas ir tumšāks un ar rupjākiem sariņiem. Tālāk to notīsim pa ķermeni turpu un atpakaļ. Vēlreiz atgādināšu, lai neaizmirstat vienu tinumu veikt aiz vara ribiņas. Tālāk notīsim ķermeni ar vara ribiņu un piefiksēsim to ar cilpiņu.

 

 

 

 

 

 

 

Tieši tāpat kā PTN ( pheasant tail nymph) nimfai izmantosim fazāna spalvas pārsegu kā galviņas ( thorax) pārsegu. To mēs piesienam ar matēto pusi uz augšu.image040

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atkal nedaudz sarežģīsim dzīvi un iesim soli tālāk. Izveidosim mūsu nimfai arī kājiņas. Tam mums būs vajadzīga maza pīles spārnu spalviņa. Veikalos dažreiz nopērkami veseli šie spārni. Parasti tie pārdodas pārī. Iespējams iegādāties šīs spalvas arī atsevišķi jau zem nosaukuma „partrige”.image042 Ir gan naturālās krāsas, kā šī un var būt tās arī krāsotas kādā tonī. Izmantosim pārsvarā tikai šīs spalvas pašu augšējo galu. Vēl tās bieži lietosim nimfu astītēm. Lielisks materiāls un nebūt nav dārgs. Kā tad ar to darboties? Pirmām kārtām atdalīsim spalvas pūkaino daļu noplēšot to no abām pusēm. Paliks mums spalvas kātiņš ( to turpmāk sauksim par stemu) un tā pati augšējā daļa. Kad izvēlamies spalviņu šim nolūkam, mums jāskatās, lai spalva būtu daudzmaz simetriska. Mēs taču negribēsim, lai mūsu nimfa „klibotu”! Tālāk mums tā jāsagatavo piesiešanai. To visvieglāk izdarīt ar pincetes palīdzību. Saņemam spalvu aiz tās stema augšējās daļas, kur sariņi ir pavisam īsi un pārējo ar pirkstiem atglaužam uz leju, lai būtu ērtāk to piesiet.

 

 

 

 

 

 

 


Sagatavoto spalvu pagriežam ar matēto pusi uz augšu un stiprinām to tai pat vietā kur fazāna pārsegu.image044

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Liksim uz diega to pašu zaķa dabingu un notīsim ar to galviņas daļu. Galvas daļai vajadzētu būt resnākai par ķermeni. Tad pārlocīsim galviņai pāri „kāju” spalvu un fiksēsim pie actiņas.image046

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nu un pēdējais darbiņš mums pārlocīt fazāna pārsegu un nostiprināt to priekšā. Atceraties, ka to mēs nenostiepjam stingri. Nu redz kur skaistas kājiņas mums sanāca!image048

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Un nobeigumā uzsiesim vēl vienu pavisamvienkāršu nimfu, ko parasti dēvē par vara nimfu vai „Cooper nimph”.

image064

Nepateikšu kāds kukainis ar to tiek imitēts, bet pieļauju, ka izmantojot sarkanas krāsās vara stiepli, to varētu pieņemt par trīsuļoda kāpuru. Lai kā tur nebūtu, tā lieliski ķer asarus gan ziemā, gan vasarā un nav reti gadījumi, kad pavasarī pat līdakas nespēj no tās atturēties. Ieliksim tajā vēl vienu jaunu elementu – vara galviņu (bead head), jeb mūsu žargonā - bīds! Tā kalpo kā papildus svars mušā un spilgts akcents. Ļoti daudzas mušas mēs vēlāk aprīkosim ar šīm vara galviņām. Prakse rāda, ka šis galviņas, kā mušas elements, zivīm ļoti patīk. Īpaši labi tās darbojās strīmeros, kur tās piedod mušai papildus nirstošu kustību. Tāpēc mums būtu svarīgi apgūt pareizu to stiprināšanu uz āķa. Par bīdu izmēriem. Negribu jums dot atkal kaut kādus mistiskus ciparus un labāk ieteikšu vienkārši palūkot, vai attiecīgā diametra galviņa „piestāv” konkrētā izmēra āķim un vai to var uzvērt uz dotā āķa modeļa. Ne katra āķa izliekums un konstrukcija ( atskabargas lielums) atļauj to izdarīt. Dažreiz nākas pieliekt āķa atskabargu, dažreiz arī ar to nav līdzēts. Vienkārši to nevar. Ja mēs palūkosim bīdu uzmanīgi, no abām pusēm, tad redzēsim, ka tam ir divu dažādu izmēru caurumi. Vērsim to tā, lai ar tievāko tas būtu pie āķa actiņas. No otras puses tam ir lielāks, konisks urbums. Domāts tieši tāpēc, lai to varētu dabūt pāri āķa atskabargai un liekumam. Ja jūsu izvēlētais bīds pārslīd pāri āķa actiņai- secinājums viens. Dotajam āķim tas noteikti neder. Jāņem izmēru mazāks. Savukārt, ja tas stāv normāli un nost neslīd, bet jums nepatīk tā brīvkustība uz āķa, varam patīt divus trīs diega slāņus tieši zem bīda atrašanās vietas un tikai tad to nolikt savā vietā. Neatzīstu parastos šādu galviņu stiprināšanas paņēmienus, ko bieži var redzēt grāmatās, ka aiz galviņas no diega tiek tīts milzīgs diega valnis. Tas prasa daudz laika un arī diega.

Var to izdarīt daudz vienkāršāk un vieglāk. Uztīsim pāris apgriezienus tā paša svina diega un to iebīdīsim šajā galviņas konusā.image050 Nu mūsu galviņai ir daudz lielāks atbalsta laukums un, kas nav mazsvarīgi, mēs vēl varam padarīt mūsu mušu smagāku, atbilstoši izvēloties cik svina patīsim.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

image052

 

 

 

Zīm. 2 Te mēs redzam kā mūsu konstrukcija izskatīsies šķērsgriezumā.

 

 

 

 

 

Kā jau pieminēju, ļoti neekonomiska ir arī svina iestāde ar tievo montāžas diegu. Tāpēc iesim soli tālāk un izdarīsim to nedaudz savādāk.image054 Šai svina stiprināšanai izvēlēsimies platu daudz šķiedru diegu. Te lieliski var izmantot Uni-strech tipa flosa diegu. Redzēsiet, ka pietiks ar daudz mazāku skaitu tinumu, lai šādi iestrādātu un fiksētu svina tinumu un vara galviņu. Noteikti jautāsiet par diega krāsu izvēli. Faktiski to var darīt ar jebkuras krāsas diegu. Ierobežojumi te varētu būt vienīgi tad, ja mēs tītu ļoti gaišu mušu un liktu tam pāri plānu dabinga kārtu. Tad varētu būt situācija, ka pamata tonis spīdēs cauri. Tikai šadā gadījumā vajadzētu sagādāt atbilstošas krāsas flosa diegu. Es parasti izvēlos kādus gaišus vai pat pilnīgi baltu toni. Tad tas mazāk ietekmēs mušas toni.

 

 

 

 

Kad tas ir paveikts, mums atkal vajadzētu nomainīt šo plato uz normālo montāžas diegu. Kā to izdarīt? image056Atstājam karājoties mūsu platu diegu un kādus divus milimetrus pirms tā vienkārši sākam uztīt montāžas diegu, tieši tāpat, kā to darījām iesākot tīt mušu. Kad būsim to jau uztinuši virsū platā diega galam, tad vienkārši to nogriežam un turpinām tinumus ar jau mūsu otro diegu. Tātad te mums reāli parādījās vajadzība pēc vēl viena papildus diega turētāja. Bet satraukumam nav pamata, jo platajiem diegiem pilnībā varat iztikt ar lētajiem turētājiem. Laikam lieki piebilst, jau paši sapratāt, ka tieši tādā pat veidā mēs rīkosimies arī gadījumā, ja kādas neuzmanības dēļ mūsu montāžas diegs tika aprauts. Šajā gadījumā apraukto galu nostiepsim izmantojot spalvu turētāju. Atkal ievilksim diegu turētājā un tieši tāpat, pāriesim pāri aprautajam diega galam. Palikušo galu apgriezīsim un varam mierīgi turpināt siet mušu.

 

 

 


Kā nākamo pietīsim visa mušas ķermeņa garumā vara stieplīti.image058 Īpaši rūpīgi to vajadzētu stiprināt galā no kurienes mēs sāksim to tīt. Ja tā nebūs labi un cieši piestiprināta, tai būs tendence sagriezties. Te var arī izlīdzēties ar pilīti superlīmes.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tālāk solīti pa solim, tinumu pie tinuma notīsim visu āķa liekumu ar vara stiepli atstājot 2-3 milimetrus brīvus pirms galviņas.image060

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šajā vietā atkal uzliksim un savērpsim zaķa maskas dabingu. Lūkosim šim nolūkam, lai mūsu dabingā noteikti būtu arī cietie sariņi. Tie rada nimfas kājiņu klātbūtnes efektu.image062

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Uztīsim apkaklīti un tur pat cieši pie galviņas taisīsim standarta divus finiša mezglus. Ar birstīti izkasīsim mūsu image064
tinumu un mūsu muša gatava! Jo tālāk, jo vienkāršāk, jo vienkāršāk, jo vieglāk.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Turpinājums sekos!



 

4229443676_d