Ziemas mušas(Mušu ABC) Drukāt

image036image018image030image026image032image040

Egils Collenkopfs, EFFA sertificēts instruktors

Autora zīmējumi un foto

Stāsts par ziemas mušām man aizsākās kādus gadus sešus atpakaļ. Tāpat kā daudzi ziemas copes cienītāji es tradicionāli tirināju zem ledus dažādas mormiškas kombinācijā ar trīsuļodu un mušu kāpuriem. Tad kādā brīdī uzpeldēja doma. Bet es taču visu vasaru ķeru tās pašas zivis ar mušām. Ko tad zivis ēd ziemā? Tās pašas visas radības, ko imitējam arī vasarā. Tad kāpēc ziemā ņemties ar tiem tārpiem? Katru piektdienu skraidīt pēc tiem uz veikaliem? Ne vienmēr vēl var tos nopirkt un tad vēl lielā aukstumā gan jāsargā tie no sasalšanas, gan arī nosalušiem pirkstiem bīdīt tos uz āķa nav nekāda jautrā izklaide. Kāpēc tad nepamēģināt uzsiet kaut kādas imitācijas, ar kurām varētu darboties ar ziemas makšķerīti? Neteikšu, ka tas tā pavisam vienkārši arī notikās. Vajadzēja atrisināt pāris globālas problēmas pirms tas pasākums sāka darboties. Toties tagad droši varu pateikt, ka tārpus ziemas copei konsekventi vairs nepērku un ķerās tāpat kā jau visiem. Citu reizi labāk, citu sliktāk. Noteikti vairāk sakarībā ar zivju noskaņojumu un laika apstākļiem. Bet nu salīdzinājumā ar copes biedriem, kuri makšķerē tradicionālā veidā faktiski jūtamas atšķirības zivju daudzumā nav. Jā ir bijušas reizes, kad mani apķer brīžos, kad asaris ir ļoti neaktīvs un parakstāms faktiski tikai uz stāvošu makšķeri un nekustinātu ēsmu. Bet tik pat labi es daudzas reizes esmu vinnējis brīžos, kad asaris izvēlas ļoti mazas radības un ignorē pat vienu trīsuļoda kāpuru uz mormiškas. Jā, pēdējā laika patstāvīga kombinācija, kuru vēlāk apskatīsim nedaudz smalkāk, gandrīz vienmēr sastāv no divām mušām. Viena pavisam maziņa un smalka. Sieta parasti bez smadzinājuma uz 16-18 numura āķa. Otra liela un smaga kalpo vajadzīgā dziļuma sasniegšanai. Copējot ar šādu kombināciju ir ļoti interesanti vērot kā mainās zivju intereses objekti. Pārsvarā no rīta tās izvēlas apakšējo, smago imitāciju. Vēlāk pa dienu 90% krīt uz mazo, augšējo mušu. Uz vakarpusi atkal attiecība izlīdzinās puse uz pusi. Tas, protams, nav simtprocentīgs katras copes scenārijs, bet ļoti bieži tieši tā tas arī notiekas. Tāpat kā labās copes reizēs arī dupleti jau nav vairs nekāds pārākais brīnums. Nu jau pēc tik daudzām ziemas sezonām ar šādu mušu aprīkojumu varu droši teikt, ka tas ir ļoti labs un efektīvs ziemas copes variants. Daudzi mani draugi ir tik pat sekmīgi pārliecinājušies, ka mušas brīnišķīgi darbojas un ne tikai mūsu ūdeņos. Gan Peipusā, gan Pērnavā ar mušām sekmīgi ķerti asari un raudas. Ruduļu copei es uzskatu, ka muša vispār ir top nr.1. Nu ar līdakām gan pieredze patlaban nav tā pati labākā. Mazās mušas tiek nokostas aši un nemanāmi. Ar lielākām mušām speciāli uz tām vēl neesmu darbojies, bet punkts šai tēmai vēl nav pielikts un raksta beigu daļā parādīšu dažas idejas arī priekš zobainajām. Prasīsiet vai atšķiras kaut kādā veidā darbošanās ar makšķeri, ja tai piesietas mušas? Es teikšu, ka principiāli nē. Līdzīgi kā ar mormiškām, katram cilvēkam ir savs rokraksts un tādā pat garā jādarbojas arī ar mušām. Tas var būt sīkas, ātras kustības ar mazu amplitūdu, gan arī lielākas. Tāpat tricinot tās tiek gan celtas augšā, gan laistas lejā, pārbaudot visus ūdens slāņus. Par cik uz makšķeres visbiežāk ir uzsietas divas mušas, tad nereti tiek izmantots variants, kad smago mušu noliekam uz grunts un sīki, sīki padarbojamies tikai augšējo mušu. Visi paņēmieni ir atļauti un spēle jācenšas pielasīt katrai copes reizi. Te nekādu īpašu paņēmienu nav, ja nu vienīgi jau pieminētais gadījums, ka pilnīgi mierā atstātas, tās nestrādā. Mušas kaut lēni, vai ātri tomēr ņem tikai kustībā. Tāpēc galīgiem laiskas copes cienītājiem tās laikam nederēs. Katrā ziņā, ja sākumā vēl paliek kaut kādi skepses momenti, es iesaku šo ziemas mušošanas procesu iesākt pamazām. Sākumā savai tradicionālajai makšķerītei ar tārpu virs mormiškas piesieniet papildus mušu. Ja nepaliks labāk, tad arī jūsu acīs copes procesu nesabojās. Tas noderēs arī kā morālais balsts, lai nebūtu sajūta, ka esat cīņas laukā izmesti ar plikām rokām. Paskatieties kā tas darbojas, pārliecinieties paši un tad jau varat mēģināt pilnībā pāriet uz mušām. Un beigās neizbēgami sagaidiet mirkli, kad citi jūsu cīņas biedri un kolēģi skrien pie jums un prasa, lai aizdodat kādu mušiņu, jo viņiem redz tik labi neķeras. Tā tas arī būs. Pārbaudīts jau simtām reižu.
image002

Vēl neapskatot pašu mušu siešanu palūkosim kā tad tās tiek piesietas uz makšķeres auklas? Augšējo, vieglo mušu es esmu sācis tagad siet tikai klasiskajā pavadiņas cilpā. Domāju nav jāstāsta nevienam kā tādu uzsiet. Vienīgā viltība šeit ir pareizi uzvērt mušu. Fināla rezultātam vajadzētu būt šādam (att.1). Cilpiņas izmērs 6-8mm un kas pats būtiskākais, ka mušas āķim jābūt pavērstam uz ārpusi. Panākams tas ļoti vienkārši. Pirmo reizi sienot mušu iegaumējiet kurā virzienā jūs izvērāt auklu caur actiņu. Ja tā pēc cilpas uzsiešanas nostājas kā šajā attēlā-bingo! Ja nē, tad atliek to pašu atkārtot vēlreiz tikai, ja auklu ieverot pretēji un rezultātam vajadzētu būt pareizam. Tas pie nosacījuma, ja pašu pavadiņas cilpu jūs sienat katru reizi vienādi. Tas gan ir būtiski. Pāris reizes vēl ir taisīti eksperimenti, kad vienkārši uzver otro mušu uz auklas un tā brīvi kustas, piemēram, starp diviem sprosta mezgliem. Tos var vienkārši uztaisīt paņemot plastmasas pērlītes un izverot reizes trīs caur to auklu. Īpaši interesants likās šis variants, ja muša taisīta uz āķa ar taisnu actiņu. Pēc kustības beigām tāda muša lēni slīd līdz apakšējai pērlītei. Darbojas arī šāda shēma. Viens mīnuss tai ir tas, ka daudz grūtāk ir nofiksēt zivs ņēmienu un daudzas reizes cope beidzas, kā saka, tikai iedodot asarim pa zobiem. Tagad es praktiski vairs neizmantoju šo versiju. Cilpiņa ir daudz drošāka un arī jūtīgāka uz copi. Nu tā ar augšējo mušu mēs esam tikuši galā. Kas ar apakšējo mušu?image004

To arī sienam brīvā cilpā( att.2). Daudzas reizes esmu pārbaudījis, ka brīvā cilpā piesieta muša kustas ūdenī daudz interesantāk un daudzveidīgāk nekā ciešā mezglā sieta. Te es pārsvarā izmantoju divus mezglus. Pats kompaktākais mezgls sanāk, ja mušu sienam mums jau pazīstamajā perfektajā cilpā. Mušu uzveram uz auklas tā, lai tā atrastos uz otrās cilpas. To arī izveram caur pirmo cilpu reizē ar mušu. Ja tas liekas grūti, tad var vienkārši izvērt auklu caur mušas actiņu un ar dubulto auklu uzsiet divus parastos mezglus. Auklas nesavelkot var viegli pieregulēt cilpas lielumu. Attālums starp augšējo un apakšējo mušu parasti ir no 15 līdz 25cm. Dziļākās vietās parasti to taisu lielāku un seklākās otrādi- mazāku. Tas arī praktiski ir viss makšķerītes aprīkojums. Kā jau visi copmaņi, arī es parasti jau mājās pirms copes sagatavoju kādas piecas makšķerītes atbilstoši paredzamajam copes dziļumam un vietai. Tad jau uz vietas, kāda no tām izrādās šai dienai pati pareizākā. Auklas arī parasti izvēlos cik iespējams smalkākas, jo tā būs tievāka, jo ātrāk varēs nogremdēt mušu. Sportiskās galējībās gan cenšos nekrist un standarta izvēle parasti ir 0.08mm-0.1mm.

Tālāk apskatīsim pašas mušas. Jau no pašiem pirmajiem eksperimentiem copējot ar mušām ziemā kļuva skaidrs, ka galvenā problēma ir uztaisīt pietiekoši smagu un kompaktu mušu. Ja vasaras copē, piemēram, mušu ar vara galviņu jau var uzskatīt par samērā smagu mušu, tad ziemā āliņģī tādu nogremdēt, izrādās gandrīz bezcerīgs pasākums. Otra lieta, kas jāņem vērā smadzinot mušas, tas ir āķa atvērums. Tā ja mēs ņemam tradicionālo svina stiepli un tinam to vairākās kārtās ap āķi, mēs to neizbēgami samazinām. Ja vēl jāuzliek pa virsu kāds materiāls, tad finālā var izrādīties, ka āķa atvērums paliks tik maziņš, ka zivi uzkabināt būs praktiski neiespējami. Tāpēc beigās palika praktiski divas versijas kā āķim var uzlikt svinu tā, lai nesabojātu copes rezultivitāti. To visu jūs redzēsiet tālāk. Otra būtiska atkāpe ir āķu izvēle. Ziemas copei derēs tikai paši tievākie un smalkākie āķi. No mūsu arsenāla tam derēs sausie āķi. Faktiski es izmantoju ziemas mušām divu tipu āķus. Firmas Kamasan B401 taisnos, klasiskos sausos āķus un Gamakatsu C12U/B liektos āķus. Derēs arī citu ražotāju sausie āķi. Reizēm ļoti labi noder pagarinātie (2x-3x) sausie āķi. Āķa izvēle šajā gadījumā ir ļoti būtiska un te neiesaku lieki nodarboties ar ekonomiju. Ja āķis nebūs pietiekoši smalks, tad ar tievo aukliņu iecirst to asara kaulainajā mutē ir pilnīgi neiespējama misija. Un tā mūsu rūpīgi uzmeistarotā mušiņa var izrādīties copei pilnīgi nederīga. Tāpēc pirms sāksim savus nākošos darbus, rūpīgi ievērtēsim cik piemērots būs mūsu izvēlētais āķis šai copei.

Viens no pašiem veiksmīgākajiem un rezultatīvākajiem mušu modeļiem jau no pašiem pirmsākumiem izrādījās šāda sāņpeldes imitācija. Āķis, atkarībā no mušas izmēra. No nr. 14 līdz nr. 10. Parasti gan sienu to uz nr. 12 Kamasan sausā āķa. Smagums un mušas forma tiek veidota no svina plāksnes apmēram 0.8mm biezumā. Tādu var iegādāties celtniecības veikalos. Var arī palūgt kādam rotu meistaram izlaist kādu svina gabalu caur velci.image006

 

Izgriežam divas pusmēness formas sagataves (att.3). Ja muša paredzēta seklam ūdenim,- līdz 1metra dziļumam, tad pietiks arī ar vienu plāksnīti. Tās pirms piesiešanas der rūpīgi piemērīt pie āķa. Aizmugurē tām vajadzētu būt līdz ar āķa liekumu, bet priekšā noteikti jābūt milimetra atstarpei, lai būtu vieta kur nostiprināt materiālus. Ar plāksnes biezumu arī nevar aizrauties bezgalīgi, jo vienā brīdī leņķis paliek par stāvu un vairs nav iespējams nostiprināt normāli materiālus. Tie sāk slīdēt zemē. Kad vajadzīgā forma ir piegriezta, uztinam diega pamatu uz āķa pilnā tā garumā un ejot atpakaļ noliekam diegu āķa vidū. Liekam virsū svina plāksnes un šeit, tikai pa vidu ar kādiem astoņiem tinumiem piefiksējam tās.



image008

 

Kā redzat (att.4) mūsu sagataves forma vēl izskatā diezgan parupja un ja uz tādas siesiet mušu, nekas labs tur nesanāks. Tāpēc tagad pats laiks ir nolīdzināt asās kantes un piedot smuku līdzenu formu mūsu mušas ķermenim. To var izdarīt gan ar žileti, gar ar nagu. Svins ir pietiekoši mīksts materiāls un viegli padodas šādai apstrādei.

 

 




image010

 

Rezultātā vajadzētu panākt šādas formas sagatavi ( att.5). Līdzenās pārejas labi turēs diega tinumus un diegs neslīdēs no tām zemē. Kad tas izdarīts, visu šo svina ķermeni notinam ar diegu un pārklājam ar līmi. Šādi sagatavots mušas ķermenis ir ļoti izturīgs un manā copes pieredzē nav bijis gadījumu, kad tas izkustētos no vietas. Ja jau esat nolēmis ziedot vakaru šādu mušu taisīšanai, tad labākais variants ir šajā brīdī nolikt sagatavi žāvēties un uztaisīt tādā pat veidā vēl pāris sagataves, atliekot pārējo izdaiļošanu uz vēlāku laiku.

 

 

 

image012

 

Tālāk piedāvāju pašu vienkāršāko šādas sāņpeldes recepti. Mušas aizmugurē no apakšas piefiksējam 0.12-0.15mm mono auklu (att.6). Tās galu pirms tam apkausējam, lai tā neizslīdētu un tur pat aizmugurē stiprinām plastikāta caurspīdīgu, vai arī iekrāsotu lavsāna plēvi ( āķu iepakojums). Tas viss atkarībā no vēlamās mušas krāsas.

 

 

 

image014


Tālāk tiek likts ķermeņa materiāls (att.7). Šīm sāņpeldēm es visbiežāk izmantoju marabū spalvas kā dabingu. Tām ir vairākas labas īpašības. Brīvi palikušie un izplēstie sariņu ļoti labi spēlē ūdenī, imitējot reāla kukaiņa kājiņas. Marabū arī ļoti labi uzsūc ūdeni un to var uzlikt ļoti plānā kārtiņā, reizēm pat atstājot šķirbas tinumā. Tās beigās vienalga piedos ķermenim krāsu. Ziemas mušām šis nosacījums ir ļoti svarīgs. Nedrīkst aizrauties ar uzliekamā materiāla daudzumu. Tas pēc tam ļoti ietekmēs mušas grimšanas ātrumu. Lai šādi uzliktu marabū pielieto to pašu klasisko savērpšanas paņēmienu. Izplēšam divus trīs sānu sariņus, pieliekam tos pie diega. Tālāk pieturam ar kreisās rokas pirkstiem tos augšpusē un ar labo roku no apakšas vērpjam diegu. Nevajag īpaši censties tos izlīdzināt. Vēl pat labāk, ja tie ievērpsies kā pagadās. Vienai mušai varbūt nāksies šo procedūru atkārtot divas, vai trīs reizes. Mušas priekšpusē, iedomātās galviņas vietā var uzlikt arī tādu garāku zaķa dabingu.

 

image016

 

Beigās pārlokām muguras nosegu uz priekšu. Piefiksējam to un nostiprinām ar mono auklu uztinot to kā ribu.Tā arī izveidos mušas muguriņai skaistu segmentāciju (att.8). Nobeigumā pārklāsim mušas galviņu un muguru ar līmi. Beigās ar adatu vai birstīti rūpīgi izkasīsim materiālu uz leju. Muša gatava. Šādas sāņpeldes, piekritīsiet taču nav nemaz tik grūti uztaisīt. Bet finālā tā ir viena no labākajām un rezultatīvākajām ziemas mušām. Iespējamās krāsas: pelēka, olīva, oranža, rozā, brūna, elektrozaļa un pat violeta. Spilgtie toņi labi reizēm strādā lielākos dziļumos un tumšākā ūdenī. Ja attiecīgo toņu marabū spalvas ķermeņa materiālam nav jums pie rokas, var izlīdzēties arī ar dabingu.

 

 

image018

 

Tikai, kā jau teicu, jo mazāk to liksiet, jo labāk ( att.9). Kā vēl viena iespējama mušas versija ir muguras daļā zem plēves palikt pelēku slapjo spalviņu. Tādas spalvas var atrast ja gaiļa skalpu uzmanīgi papētīsim no ādas puses. Starp lielajām spalvām apakšā būs apmēram 2-3cm garas, šauras pilnīgi pūkainas spalviņas. To varam stiprināt mušas aizmugurē, pārlocīt pāri mugurai un pēc tam pārsegt ar plēvi. Mīkstie spalvas sariņi tiks ar plēvi glīti nospiesti gar mušas sāniem. Šādai mušai ķermeni var atstāt brīvu.

 




image020
Uz šīs pašas sagataves piedāvāju jums uztīt vēl vienu mušas variantu (att.10). Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka tā ir kaut kāda pilnīgi bezsakarīga kombinācija. Es jau vairs pat neatceros kādā sakarā tā tapa. Visdrīzāk, lai parādītu kādam skolniekam kādu siešanas paņēmienu. Tik pat mistiski tā kādā copes reizē tika piesieta. Laikam ar domu: a kaut ko šitādu jūs negribēsiet? Un lai cik dīvaini tas arī nebūtu, asariem šitais ērms izrādījās dikti garšīgs. Kopš tā laika šī ir viena no mušām, kuru es noteikti pamēģinu. Sagatave, tā pati iepriekšējā. Aizmugurē stiprinām sarkanu strausa spalvu un zaļu vinila ribu. Kad tas izdarīts, atstājam aizmugurē diega cilpu un aiztinam diegu uz mušas priekšu. Pirmo tinam vinila ribu. Tikai to darām nevis cieši, tinumu pie tinuma, bet atstājot nelielas atstarpes. Pēc tam aptinam strausa spalvu ap diegu un tinam to liekot šajās brīvajās starpās. Strausa spalviņas arī ir ļoti mīksts materiāls, labi kustās ūdenī. Tas arī pēc manām domām ir šīs mušas panākumu atslēga. Turklāt kad tā nonāk ūdenī, tad sarkano toni praktiski vairs neredz. Tas paliek tikai kā ribojums. Noteikti pamēģiniet. Asariem tā patīk viennozīmīgi.

Jaunā ēra.

image022

Kā jau rakstīju, tad mušas ar misiņa galviņām pat papildus smadzinātas ar svina stiepli, eksperimentos izrādījās pārāk vieglas, lai copētu pat vidējos dziļumos. Taču pēdējos gados pie mums pārdošanā parādījās arī volframa galviņas, kas pie tā paša lieluma ir par kārtu smagākas. Pie kam arī tās ir divu veidu. Vienas ir ar aizmugurē virpotu konusu. Otras, ar frēzētu šķēlumu. Pie viena ārējā izmēra otrā tipa galviņas ir grama daļu smagākas. Tāpēc tieši tās arī ir vērts izmantot ziemas mušu veidošanai. Piemēram, uz nr.12 āķa sieta muša ar 3mm šādu volframa galviņu ļauj darboties jau apmēram 4-5metru dziļumā. Kā tad stiprināt uz āķa tādu galviņu? Uzveram to uz plika āķa (att.11). No tās pašas svina plāksnītes nogriežam apmēram 4mm platu strēmeli un tās galu nogriežam trīsstūrī. To arī iespiežam galviņas frēzējumā un ar standziņām nokniebjam lieko svinu. Pēc tam ar to pašu stangu malu vēl papildus nolīdzinām šo vietu. Daļa svina paliks arī uz āķa kātiņa. Tur arī stiprināsim diegu. Pilīte līmes un volframa galviņa ir droši piefiksēta.

image024

Tālāk jau varam veidot praktiski jebkuru mušu. Te jums piedāvāšu izmēģinājumiem vienkāršu no CDC spalvām veidotu nimfu ( att.12). Olīvas krāsas CDC spalvai izgriežam augšpusē stemu un ievelkam to diega tinumā. Tā izveidojam mušas astīti. Nimfas ķermeni var veidot tinot to pašu CDC spalvu, vai arī liekot to dabinga cilpā. Nimfas spārniņus veidojam pēc savas izvēles. Klasiski ar fazāna spalvu, vai kā šajā gadījumā, tie izgriezti no zuša ādas. Priekšā kājiņas, no pīles spalvas. CDC šajā gadījumā tiek lietos arī tikai, lai panāktu mušas atsevišķu daļu lielāku kustīgumu ūdenī.

 

 

image026


Ja gatavojamies copēt ļoti dziļās vietās 8 un 10metru dziļumā, tad izvēlēsimies nr.10 āķi, 4mm volframa galviņu un arī uz ķermeņa uzliksim vienu svina stieples kārtu. Pašai mušai savukārt neko sarežģītu ( att.13). Kā pirmās piesiesim divas strausa spalvas un mono auklu. Te oranžs stauss izvēlēts tikai tāpēc, lai tas labāk būtu redzams. Parasti mušām es lieku pelēku, olīvu vai baltu strausa spalvu. Ķermeņa nosegam paņemsim dzeltenīgi pelēka lateksa strēmeli. Lateksu ar atstarpi un viegli spriegojot uztinam ap ķermeni. Tas veido tādu smuki ribotu kāpura formu. Strausa spalvas nostiepj gar abiem mušas sāniem un papildus fiksē ar mono auklu. Ķermeni beigās var iekrāsot ar kādu marķieri. Par cik šīs mušas galvenais uzdevums ir nogādāt dziļumā mazāko, darba mušu, tad ar īpašu mākslu aizrauties nav nepieciešamības. Labi izmantot šīm mušām spilgtu krāsu lateksa plēves- elekrozaļu, dzeltenu vai pat spilgti sarkanu.

 

image028

Ja pavisam slinkums piemeties, tad reizēm var izmantot pavisam vienkāršus smago mušu risinājumus ( att.14). Te svaram tiek izmantots iegarenas formas šķelta svina svariņš. Tādus izmanto pludiņmakšķerēšanā. Uztinam diega pamatu uz āķa, uzliekam olīvīti un šķēluma vietā uzliekam līmi. Pēc tam atkal var ar žiletes vai asa naža palīdzību piedot mūsu smagsvaram nepieciešamo formu. Pats vienkāršākais veids, kā to izdekorēt ir atkal tai uzlikt līmi un ielikt kādā smalkā dabingā. Kad līme nožuvusi, lieko dabingu notraucam nost un mūsu māneklis ir gatavs. Ja vēl dabinga maisījumam piejauksim klāt smalki sagrieztus flash gabaliņus un priekšā pietīsim pāris irbes spalvas kājiņas? Iznāks ļoti ņammīgs kumāsiņš!

 

 

 

Vieglās mušas.

Te arī ieskatam parādīšu tikai pāris veiksmīgus mušu modeļus, jo domāju, ka faktiski to ir daudz, daudz vairāk. Faktiski jebkura maza nimfiņa uz āķa nr.18-14, varētu tik izmantota. Pirmo mušiņu jūs jau redzējāt ( att.1). Faktiski tāda vienkāršota slavenā Red tag ziemas versija. Āķis: sausais nr.16. Vara galviņa 1.5-2mm. Ķermenis: 2/3 pāva spalva un 1/3 spilgti sarkans montāžas diegs. Tāds, pavisam vienkāršs risinājums izrādījās pilnīgi neatvairāms un ļoti uzbudina gan asaru, gan citu balto zivju apetīti.

image030

Mušas kāpurs (att.15). Arī pavisam vienkārši sienama muša. Te tiek izmantots liektais Gamakatsu firmas āķis nr.14. Ķermenim izmantots materiāls no vecas gumijzivtiņas. Izgriežam no tās garenu gabalu, uzduram uz adatas un viegli apkausējam to zem liesmas. Tādā veidā var uztaisīt ļoti dažādu un interesantu krāsu ķermenīšu sagataves. Ja tas liekas pārāk sarežģīti, tad varat iemest acis zoo veikalos. Tur mūsu mīluļu un spalvaino draugu izklaidēm nopērkamas tādas gumijas bumbiņas ar ragveidīgiem izaugumiem. Atliek nolūkot jums vajadzīgo krāsu un par kādiem 50 santīmiem, izejmateriāls pāris simtiem šādu mušu jums ir iegādāts. Turklāt nepalaidiet garām arī eksotiskās krāsas. Tātad vienā vai otrā veidā iegūto sagatavi vienkārši uzmaucam uz āķa, kas iepriekš notīts ar diegu un mušas priekšpusē uzliekam nedaudz zaķa dabinga. Var tādu pašu variantu uztaisīt arī ar vara galviņu. Arī ļoti vienkārša, ātri sienama un tiešām darbīga muša.

 

image032


Trīsuļoda kāpurs (att.16). Jā tieši šāda, pavisam vienkārša vieglā muša eksperimentu gaitā uzrādīja vislabākos rezultātus. Nedaudz dīvaini, bet fakts. Es daudzas reizes esmu mēģinājis daudz simpātiskākas trīsuļoda kāpura imitācijas no vinila ribas vai unifleksa, bet neviena no tām kaut kādu iemeslu dēļ tik labu atsaucību neguva. Laikam jau asariem ir savs, īpašs lietu redzējums. Lai nu kā tur nebūtu, šis modelis izrādījies pats veiksmīgākais patlaban un tāpēc nododu arī jums to ievērtēšanai. Āķis: taisnais vai liektais nr.18-16. Astīte un spārnu aizmetņi: balts smalks zīda flash. Parastais cristal flash šādai mušai ir daudz par rupju. izejmateriālu viegli var iegūt paārdot meiteņu matu bantes. Vienā virzienā tajās ir iepīts parasts zīda diegs, otrā- šāds te smalks spīgulītis. Taisni tas, kas vajadzīgs mūsu mušai. Ķermenis: tumšas vīna krāsas dabings. Mušas galviņa no vienas vai divām pāva spalvām.

 

image034

 

Tāpat augšējām mušām var ļoti sekmīgi izmantot šādu mušas modeli ( att.17). Uz taisnā vai liektā āķa uzliekam vara galviņu. 2/3 ķermeņa vēl papildus liekam 0.1-0.15mm svina stiepli. Pārējais ķermenis veidots no dažādu krāsu dabingiem. Priekšā parasti uzliekam kādu kārtu tumšāku dabingu. Tādā veidā mēs varam ļoti ātri uzsiet dažādāko krāsu mušas un kāda jau nu noteikti jūsu copes dienā izrādīsies neatvairāma.

 

 

 

Nobeigumā bez īpašiem komentāriem piedāvāju vēl pamēģināt uzsiet pāris Wolly Badger tipa mušas att.18,19,20), kuras varētu mēģināt izmantot tradicionālās bļitkas vietā. Te es domāju jums pietiks tikai ar attēlu, jo šo mušu tīšanu esam jau sīki apskatījuši iepriekšējos rakstos. Vienīgās nianses, ka te ir izmantoti speciāli jau, gatavi nopērkami džiga tipa āķi nr.6-8. Tāpat lai mušas ķermenis būtu dzīvīgāks, pie vismazākās kustības gan ķermeņa, gan priekšējā hakla tinumam izvēlēties CDC spalvas. Es domāju, ka ar šīm jūs varētu ātri vien sakaitināt kādu līdaku, vai lielāku asari.

image036image038image040

Tas bija tikai tāds pavisam mazs ieskats ziemas mušošanas iespējās. Visas to pielietojuma iespējamās kombinācijas apskatīt būtu pārāk ietilpīgs materiāls. Bet nu ideja Jums ir iedota un tālākais viss it tik tiešām tikai jūsu rokās. Eksperimentējiet paši, izmēģiniet arī savas mušas un pilnīgi droši zinu, ka kāda no tām var izrādīties pat labāka par manis aprakstītajām. Cerot, ka globālā sasilšana tomēr vēl kādu brīdi ļaus mums izbaudīt ledus priekus, uz redzi un ne asakas!

 

4229443676_d